Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Labklājības ministrs:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.1998., Nr. 387 https://www.vestnesis.lv/ta/id/51145

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labklājības ministrs: (turpinājums)

Vēl šajā numurā

29.12.1998., Nr. 387

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Labklājības ministrs:

M1.JPG (13678 BYTES) — šā gada pēdējā preses konferencē vakar, 28.decembrī

Labklājība ir iespēja katram atrast darbu, strādāt un ar gūtajiem ienākumiem nodrošināt savu un savas ģimenes iztiku — tā savu darbības lauku formulē labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Valsts pašreizējā loma sabiedrības labklājības nodrošināšanā, pēc viņa domām, ir — turpināt iesākto sociālās sfēras pārveidi un sakārtošanu, galveno uzsvaru liekot uz pensiju reformu, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pieejamību.

Vakar, 28. decembrī, Labklājības ministrijas vadībai tiekoties ar žurnālistiem, tika izvērtēts 1998. gadā izdarītais un nākamgad iecerētais.

Par svarīgāko sevis vadītās institūcijas sasniegumu šajā gadā V.Makarovs atzina savas darbības stratēģijas pārorientēšanu uz klientu — valsts iedzīvotāju — interešu ievērošanu. To apliecina "Baltijas Datu nama" veiktais pētījums par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbu, kurā aptaujāti dažādu sociālo grupu pārstāvji.

Par otru svarīgāko sasniegumu ministrs nosauca 1998. gadā veiksmīgi attīstīto sociālo partneru — darba devēju, darba ņēmēju un valsts — dialogu. Ar nākamā gada 1. janvāri stāsies spēkā vēl G.Krasta valdības laikā — 30. oktobrī — parakstītais Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienības un Ministru prezidenta parakstītais Nacionālās trīspusējās padomes nolikums. V.Makarovs izteica cerību, ka ar šīs institūcijas starpniecību sabiedrībai būs iespējams diskutēt un atrast vienošanos tai svarīgos jautājumos par valsts tālāko attīstību — par valsts budžetu, profesionālo izglītību, nodarbinātību, jaunu darbavietu veidošanu.

Šajā gadā Latvija sagatavojusi arī veiksmīgu veselības aprūpes reformas projektu, kas guvis starptautisku atzinību, saņemot Pasaules bankas finansiālu atbalstu un kredītlīniju.

Šos trīs aizejošā gada sasniegumus V.Makarovs nosauca par priekšnoteikumiem, kas veikti Latvijas nākotnes labklājībai. Attīstība panākta arī labklājību regulējošās likumdošanas jomā. Kopš 1998. gada 1. janvāra ir spēkā likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", jau pusgadu darbojas likums "Par privātajiem pensiju fondiem", 30. jūnijā valdība atbalstīja "Koncepciju par darba samaksu", 1999. gada 1. janvārī stāsies spēkā MK noteikumi "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem" un MK noteikumi "Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apjomu", kā arī vairāki citi jauni normatīvie akti.

Gada laikā sagatavots arī liels skaits normatīvo aktu projektu: likumprojekts "Par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušas personas statusu un sociālo garantiju noteikšanu", likumprojekts "Fondēto pensiju sistēma" un citi.

Šajā gadā būtiski audzis arī vairāku pabalstu apjoms: ar 1. aprīli valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts paaugstināts no 25 līdz 30 latiem, pabalsts bērniem invalīdiem no bērnības, kā arī piemaksa pie bērna invalīda kopšanas pabalsta — no 30 līdz 35 latiem, ar 1. jūliju — pabalsts par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam — no 12 līdz 30 latiem. Tomēr, kā uzsvēra labklājības ministrs, valsts sniegto sociālo pabalstu politika nedrīkst apslāpēt stimulus, kas liek katram darbspējīgajam ģimenes loceklim censties gūt pēc iespējas lielākus ienākumus. Pabalstu mērķis, pēc V.Makarova domām, ir nodrošināt to, lai ģimene neizjustu būtisku ienākumu samazinājumu īpašās situācijās, piemēram, piedzimstot bērnam vai kādam no ģimenes locekļiem uz laiku zaudējot darbu.

Gadījumā, ja valsts, saskaroties ar ekonomiskajām grūtībām, neradīs iespējas paaugstināt pabalstu līmeni līdz nepieciešamajam līmenim (kam četru gadu laikā, pēc V.Makarova domām, vajadzētu sasniegt Eiropas Savienībā noteikto), mērķēta sociālā palīdzība saviem iedzīvotājiem būtu jāsniedz vietējām pašvaldībām. Tieši pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības paplašināšana varētu kļūt par vienu no Labklājības ministrijas darba prioritātēm nākotnē. Kā atzina V.Makarovs, nav pieļaujama situācija, ka, ik gadu pieaugot pašvaldību budžetu apjomam, pašvaldību sniegtā sociālā palīdzība jau ilgāku laiku palikusi aptuveni 13–14 miljonu latu apjomā.

Gada laikā palielinātas tika arī invalīdu minimālās pensijas: 1. grupas invalīdiem — 48 lati, 2. grupas invalīdiem — 42 lati, 3. grupas invalīdiem — 30 latu.

Vidēji par 10 latiem gada laikā tika indeksētas valsts pensijas: sākot ar 1. maiju, līdz 1996. gada 1. janvārim piešķirtās pensijas tika indeksētas par 15,87 procentiem, pēc šī datuma piešķirtās — par 5,7 procentiem. Sākot ar novembri, valsts pensijas skāra otra indeksācija — 3,34 procentu apjomā. Atbilstoši likumam nākamajai pensiju indeksācijai jānotiek 1999. gada 1. aprīlī, un V.Makarovs izteica pārliecību, ka valsts nākamā gada sociālās apdrošināšanas budžetā tam būs pietiekami finansu līdzekļu.

Par vienu no nākotnes darba prioritātēm, kas saskaņota arī ar Ministru prezidentu Vili Krištopanu, viņam 24. decembrī apmeklējot Labklājības ministriju, V.Makarovs nosauca nodarbinātības problēmu risināšanu. Nākamajā gadā ministrijā iecerēts izstrādāt programmu nodarbinātības jautājumu risināšanai, galveno uzsvaru liekot uz izglītības un pārkvalifikācijas jautājumiem. Tiks izsludināti un finansēti arī jau vairākus gadus ilgušie bezdarbnieku pagaidu sabiedrisko darbu projektu konkursi.

Labklājības ministrija jau ir sagatavojusi arī likumprojektu par darbinieku sociālo aizsardzību uzņēmuma bankrota gadījumā, kurā paredzēts noteikt par darba devēju pienākumu īpašu uzkrājumu veidošanu darbinieku sociālajai nodrošināšanai.

Iecerēts veidot arī sociāli apdrošināto personu reģistru, kura dati — sociāli apdrošinātās personas un viņu vai par viņām veiktās iemaksas — tiktu aizsargāti un ilgstoši saglabāti.

Nākamajam gadam, pēc ministra domām, jākļūst arī par sociālās aizsardzības sistēmas attīstības laiku. Jāvienkāršo sociālās palīdzības saņemšanas kārtība, mērķētas sociālās palīdzības sniegšanā aizvien vairāk jāiesaista pašvaldības. Nākamā gada laikā Labklājības ministrijai jāsagatavo pirmziņojums Eiropas Padomei par iespējām pildīt Eiropas Sociālās hartas prasības, jo ministrija ir atbildīga par šī dokumenta ratifikāciju Latvijā.

Atzīdams, ka pilnvērtīga ministrijas darba nodrošināšanai pašlaik trūkst veselības valsts ministra un ka vispiemērotākais iesākto reformu turpinātājs, viņaprāt, būtu līdzšinējais šo pienākumu pildītājs Viktors Jaksons, labklājības ministrs definēja arī šīs nozares darba prioritātes nākamajam gadam: formulēt veselības aprūpes organizatoriskos principus, līdz galam izstrādājot veselības aprūpes finansēšanas shēmu, un ar Pasaules bankas palīdzību sākt īstenot reformu projektus — ģimenes ārsta institūta izveidi un ģimenes ārstu apmācību, kā arī pilotprojektu Daugavpils slimokasē — primārās aprūpes nodrošināšanu ar ģimenes ārstu palīdzību.

Analizējot gada sākumā gaidāmo valsts budžeta projekta apspriešanu, V.Makarovs formulēja Labklājības ministrijas svarīgākos uzdevumus arī šeit — panākt stabilu veselības aprūpes finansēšanu un pat nelielu veselības aprūpes budžeta pieaugumu, salīdzinot ar 1998. gada apjomu — lai varētu turpināt jau šogad sniegtās garantijas — mediķu algu paaugstinājumu un punkta vērtības palielinājumu. Nākamā gada budžetā jāatrod līdzekļi arī šogad sākto palielināto sociālo pabalstu izmaksai.

Savukārt Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens par savu galveno uzdevumu nākamajā gadā uzskatīs ministrijas, Saeimas un Ministru kabineta sadarbības uzlabošanu, lai novērstu iespējas atkārtoties šī gada domstarpībām. Kā, piemēram, tas šogad notika gadījumā, kad Labklājības ministrija bija spiesta ar Satversmes tiesas palīdzību panākt Saeimas deputātu likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem" izdarīto grozījumu atzīšanu par nelikumīgiem, kā arī lūgt Valsts prezidentu nodot Saeimas otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā "Par valsts pensijām".

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!