Jans Sands Sorensens:

Turpinājums no 1.lpp.

Saeima, šogad pievienojot Satversmei 8.nodaļu, ir ierādījusi cilvēktiesībām centrālo vietu Latvijas sabiedrības konstitucionālajā iekārtā.

Latvijas apņēmību cieši sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju tautas attīstības un cilvēktiesību veicināšanas jomā šogad apstiprināja Valsts prezidents Guntis Ulmaņa kungs savā uzrunā Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas sesijas atklāšanā. Apliecinot šo apņēmību praksē vadīties pēc starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, Latvijā ir izveidots neatkarīgs Valsts cilvēktiesību birojs, kuram ir piešķirtas plašas pilnvaras izskatīt iesniegumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī kalpot par padomdevēju un informācijas avotu gan profesionāļiem, gan arī plašai sabiedrībai. Mēs esam liecinieki tam, ka tagad jau visā valstī arvien vairāk un vairāk parādās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras ir neatņemama cilvēktiesību un demokrātijas uzvaras gājiena sastāvdaļa.

Latvijas piemērs uzskatāmi demonstrē deklarācijas ilglaicīgos rezultātus: no vienas puses, tās noārdošo ietekmi attiecībā uz slēgtiem un autoritāriem režīmiem, bet, no otras, kā tā atbrīvo pozitīvo enerģiju un rada ierindas pilsoņos vēlēšanos darboties, panākot visā sabiedrībā arvien labāku izpratni par cilvēktiesību jautājumiem. To pārliecinoši apliecina tas, cik daudzi un dažādi pasākumi visā Latvijā, pateicoties gan valsts, gan sabiedrisko organizāciju pūliņiem, ir notikuši šajā jubilejas gadā. Es te gribētu arī minēt Latvijas līdzdalību ANO Attīstības programmas reģionālajā cilvēktiesību konferencē Jaltā, dodot savu ieguldījumu visaptveroša projekta "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību" īstenošanā. Jalta kā konferences vieta tika izvēlēta ar nodomu un simbolisku jēgu, tā demonstrējot, ka agrāk apspiestās šī reģiona valstis uzsāk vēsturiski jaunu attīstības posmu.

Šodien man ir liels prieks pasniegt Saeimas Prezidija priekšsēdētājam speciāli šai dienai publicēto konferences gala ziņojuma eksemplāru.

Nobeigumā es vēlētos nodot Latvijai vislabākos novēlējumus no ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana kunga, atkārtojot vārdus, kurus viņš teica pirms gada: "Cilvēktiesības ir cilvēces pastāvēšanas pamats... Cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un savstarpēji saistītas... Cilvēktiesības ir tās, kas padara mūs par cilvēkiem. Tās veido pamatprincipus, uz kuriem tiek celts svētais cilvēciskās cieņas nams... Cilvēktiesību universālais raksturs piešķir tām piemītošo vareno spēku."

ANO Attīstības programmas vadītājs Jans Sands Sorensens, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs deputāts Antons Seiksts

Latvijas Republikas 7.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas aicinājums sakarā ar ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50.gadadienu

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Cilvēktiesības nav abstrakta sfēra, to neievērošana sāpīgi skar katru sabiedrības locekli, mazina valsts varas autoritāti iedzīvotāju vidū palielina plaisu starp valsts varu un sabiedrību, tādējādi vājinot uzticību demokrātiskajām institūcijām.

Latvija pēdējos gados sasniegusi nopietnu progresu cilvēktiesību jomā attiecībā uz pamattiesību un pamatbrīvību garantiju ievērošanu nacionālās likumdošanas aktos. Ir pieņemta Satversmes nodaļa par cilvēka pamattiesībām, izveidots Valsts cilvēktiesību birojs, ratificēti svarīgi starptautiski dokumenti cilvēktiesību jomā, tādējādi radot stabilu pamatu, lai tuvākajā nākotnē sekmīgi iekļautos demokrātisko valstu saimē.

Kopš 1991.gada 17.septembra esam pilntiesīga ANO dalībvalsts. Visumā mūsu likumi atbilst ANO un Eiropas valstu atzītajām starptautisko tiesību normām cilvēktiesību jomā. Taču liela problēma vēl ir likumu harmonizācija valstī, kā arī to detalizētāka saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Cilvēktiesību ievērošana ir nemitīgs process. Mūsu valsts būs droša un stabila savā ceļā uz vispārēju labklājību tikai tad, ja katrs tās iedzīvotājs jutīsies aizsargāts un drošs par savu paša un savu bērnu nākotni. Tas ir mūsu visu kopīgs uzdevums. Esam pārliecināti, ka mēs to varam izpildīt visas Latvijas sabiedrības interesēs.

LR 7.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

A.Seiksts, V.Lāzo, P.Tabūns, B.Cilevičs, S.Dreimane,

Rīgā, 1998.gada 10.decembrī I.Geige, J.Leja, M.Mitrofanovs, A.Razminovičs