Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Būs grūti. Bet mūsu Saeima drīz sāks konstruktīvu darbu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1998., Nr. 336 (1397) https://www.vestnesis.lv/ta/id/50670

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas nākotnes vērtības politiķi nedrīkst noteikt uz emociju pamata"

Vēl šajā numurā

10.11.1998., Nr. 336 (1397)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Būs grūti. Bet mūsu Saeima

drīz sāks konstruktīvu darbu"

Jānis Straume, 7. Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jaunajā Saeimas Prezidijā, kas tika ievēlēts 3.novembrī, tagad ir pārstāvētas piecas politiskā ziņā krietni atšķirīgas parlamenta frakcijas. Kā jūs šajā situācijā vērtējat Saeimas Prezidija locekļu turpmākās sadarbības iespējas?

— Pirmām kārtām, domāju, to, ka ir izveidojies šāds sarežģīts Prezidija sastāvs, lielā mērā nosaka vēlēšanu rezultāti, tātad to ir noteikuši Latvijas pilsoņi, kas ievēlēja Saeimas deputātus, kuri savukārt pārstāv sešas partijas vai partiju apvienības ar ļoti izteiktām ideoloģiskām atšķirībām. Katrā ziņā mums ir jāstrādā tādā Saeimas sastāvā, kāds tas ir, mandāti visiem deputātiem ir apstiprināti. Saeimas Prezidijs atbilstoši visām likuma normām ir ievēlēts. Būs grūti, es to neapšaubu, taču, manuprāt, nav nereāli panākt tādu situāciju, ka gan Prezidijs, gan mūsu Saeima kopumā varētu jau tuvākajā laikā uzsākt konstruktīvu darbu.

— No Saeimas Prezidija lielā mērā ir atkarīgs Saeimas Kancelejas darbs. Vai ir paredzamas kādas pārmaiņas tās darba organizēšanā un darbinieku sastāvā?

— Es pats mēģināšu panākt pēctecību Saeimas Kancelejas darbā, ņemot vērā divus apstākļus. Pirmkārt, manā uztverē, līdz šim Kancelejas darbs ir bijis labs, par ko esmu pārliecinājies, būdams Prezidija loceklis jau sestās Saeimas laikā. Otrkārt, man pašam līdz šim nav bijis pieredzes birokrātiskā darbā augstā līmenī. Tieši tādēļ man pašlaik ir ļoti svarīgi saglabāt šo pēctecību.

— Bet vai jums ir nodoms nomainīt savus tuvākos palīgus?

— Pagaidām man tādu nodomu nav.

— Septītā Saeima saņēma mantojumā 54 likumprojektus, kas jau izskatīti un akceptēti pirmajā vai otrajā lasījumā. Kā sestā Saeima turpinās darbu pie šiem dokumentiem?

— Jau pirmajā Saeimas Prezidija sēdē mēs nolēmām, ka saskaņā ar pēdējiem sestās Saeimas laikā izdarītajiem grozījumiem Kārtības rullī patiešām ir iespēja arī likumdošanas procesā ievērot pēctecības principu. Līdz ar to Prezidijs izsūtīja šos likumprojektus visiem Saeimas deputātiem un visām Saeimas frakcijām. Tādējādi deputāti ir saņēmuši aptuvenu priekšstatu par to, kuru no šiem 54 likumprojektiem jau drīzumā vajadzētu virzīt tālāk.

— Bet kādiem jauniem likumprojektiem, jūsuprāt, Saeimai būtu jādod priekšroka tuvākajā laikā?

— Domāju, ka būtiskākais, vismaz manā uztverē, ir skaidri un konsekventi saskaņot mūsu likumdošanas aktus un pozīcijas ar Eiropas Savienības nostādnēm. Un es domāju, ka šajā ziņā ļoti liela nozīme būs Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas darbam parlamentā pašreizējos apstākļos.

— Kāda patlaban ir situācija jaunās Saeimas sešpadsmit pastāvīgo komisiju veidošanā?

— Pēdējo informāciju vēl neesmu saņēmis, bet, kā man zināms, visas frakcijas vēl nav iesniegušas savus priekšlikumus. Taču komisiju izveidošana ir ļoti būtiska, lai Saeima nopietni varētu uzsākt savu darbu. Jo ir jau ienākuši daži Valsts prezidenta priekšlikumi, kas būtu Saeimā izskatāmi, arī citi ierosinājumi, tomēr mēs it neko nevaram darīt, līdz Saeimas sēdē nav izveidotas tās pastāvīgās komisijas, ko paredz Satversme un Saeimas Kārtības rullis. Es ceru, ka mums izdosies apstiprināt visas pastāvīgās Saeimas komisijas — jau nākamajā septītās Saeimas sēdē.

— Vai, Čepāņa kungam nododot jums Saeimas priekšsēdētāja pilnvaras, no viņa saņēmāt arī kādus novēlējumus vai rosinājumus šajā amatā?

— Manuprāt, mums abiem bija ļoti labas un cilvēciskas savstarpējās attiecības. Līdz ar to šī šķiršanās un posteņa pārņemšana bija bez liekiem un emocionāliem vārdiem. Gan es, gan viņš labi saprotam, ko nozīmē vadīt Saeimas Prezidiju un atrasties parlamenta vadītāja amatā.

— Kā jūs pats domājat — cik sekmīgi varēsit veikt Saeimas priekšsēdētāja pienākumus? Daudziem līdzšinējiem Latvijas valstsvīriem ir radušās grūtības, neprotot svešvalodas. Arī citāda izglītība dažkārt bijusi nepilnīga.

— Jāsaka, ka arī man, tāpat kā Čepāņa kungam, ir šī valodu problēma. Tāpēc, lūk, tā reprezentatīvā un ārlietu puse varbūt nebūs tik augstā līmenī, kā gribētos. Bet es zinu, ka ir Saeimas Prezidija biedri un sekretāri, arī pastāvīgo komisiju vadītāji ar pietiekamu pieredzi starpvalstu attiecību jomā, tāpēc es lielā mērā paļaušos uz viņiem.

— Kāds būs Saeimas Prezidija locekļu amata pienākumu sadalījums?

— Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš pārzinās ārlietu jautājumus. Gundars Bojārs — preses jeb masu saziņas līdzekļu jautājumus. Saeimas sekretāres un viņas biedra ziņā būs tās pašas jomas, ko līdz šim pārzināja Indulis Bērziņš, būdams sestās Saeimas sekretārs, un Māris Rudzītis — kā Saeimas sekretāra biedrs.

— No tagadējiem Saeimas Prezidija locekļiem jums vairāk vai mazāk labi pazīstami ir Indulis Bērziņš un arī Aleksandrs Bartaševičs. Droši vien daudzmaz zināma ir arī Silvija Dreimane. Bet laikam pavisam nepazīstams ir Gundars Bojārs.

— Bojāra kungs man agrāk nebija pazīstams, taču es, sākot vadīt Prezidija darbu, ar viņu vairākkārt esmu runājis, un man šķiet, ka mums nebūs īpašu problēmu, lai sastrādātos.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!