tikšanos Rīgā

Šodien, 29.oktobrī, Rīgā, Reiterna namā, notiek Latvijas ekonomikas ministra L.Strujeviča, Igaunijas ekonomikas lietu ministra J.Leimana un Lietuvas ekonomikas viceministra V.Valentukeviča sarunas. Ministru tikšanos rīko Baltijas Ministru padomes enerģētikas komiteja sadarbībā ar Latvijas Ekonomikas ministriju.

Tikšanās reizē tiek analizēta Baltijas valstu ekonomiskā situācija, gūta informācija par Krievijas krīzes iespējamo ietekmi uz elektroenerģijas piegādi Baltijas valstīm un pasākumiem šīs ietekmes mazināšanai, kā arī apspriesti Baltijas valstu enerģētikas sektoru kopīgie stratēģiskie uzdevumi un Eiropas Savienības enerģētikas stratēģija un reģionālās programmas.

Tikšanās noslēgumā tiks parakstīts Latvijas Ekonomikas ministrijas, Igaunijas Ekonomikas lietu ministrijas un Lietuvas Ekonomikas ministrijas līgums par sadarbību enerģētikā. Līgumā paredzēts pastiprināt regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu par enerģētikas politiku, kapitālieguldījumu, privatizācijas un pārstrukturēšanās projektiem, kā arī cenām un tarifiem. Īpaši uzsvērts uzdevums pastiprināt informācijas apmaiņu enerģētikā sakarā ar sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ekonomikas ministrijas

preses dienests

par reliģiskajām organizācijām

26. un 27.oktobrī viesnīcas "Latvija" konferenču zālē notika seminārs "Nevalstiskās un reliģiskās organizācijas", ko rīkoja Eiropas Padome (EP) un Tieslietu ministrija. Tajā piedalījās vairāku reliģisko konfesiju, organizāciju, kā arī Bībeles biedrības, Pestīšanas armijas, Zinību biedrības, Uzņēmumu reģistra, Bērnu tiesību aizsardzības centra un citi pārstāvji.

Semināru atklāja un tā darbā aktīvi piedalījās EP Juridisko lietu direktorāta programmas konsultante Anita van de Kara, vairāki eksperti, kā arī Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors Ringolds Balodis un citi speciālisti.

Seminārā aplūkoti tādi temati kā "Tieslietu ministrija un nevalstiskās organizācijas Latvijā" (reģistrācija, kontrole, galvenās problēmas), "Nevalstisko organizāciju juridiskais pamatojums un funkcionēšana", par ko runāja Eiropas Padomes eksperts, "Attiecības starp valsti un baznīcu demokrātiskajā sabiedrībā". Raisījās diskusijas, domu apmaiņa.

Otrajā dienā — 27.oktobrī — EP uzaicinātie eksperti izteica savus vērojumus un viedokļus par reliģisko organizāciju juridisko statusu demokrātiskā sabiedrībā, par reliģijas, izteikšanās un biedrošanās brīvību Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un tās ietekmi uz reliģisko organizāciju dalībnieku tiesībām un pienākumiem.

Semināra nobeigumā preses konferencē EP eksperti un Tieslietu ministrijas pārstāvji atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

ķirurģijas klīniku

Vakar, 20.oktobrī, akciju sabiedrībā "Jūras medicīnas centrs" tās valdes priekšsēdētājs Dr. Jānis Birks un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns profesors Uldis Vikmanis parakstīja divpusēju sadarbības līgumu — tiek izveidota ķirurģijas klīnika, kuru vadīs Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Māris Mihelsons.

Līgums veidos augstskolas un slimnīcas sadarbību pēc Rietumeiropas parauga un būs visnotaļ labvēlīgs abām pusēm. Kā sacīja jaundibinātās klīnikas vadītājs, ieguvēji būs pacienti, jo viņu ārstēšanā piedalīsies Latvijas Universitātes mācībspēki, un arī studenti, kuri savas praktiskās zināšanas apgūs un pilnveidos labiekārtotā klīnikā.

Pēc pusgadsimta pārtraukuma atjaunotā LU Medicīnas fakultāte turpina Rietumeiropas tradīcijas, izveidojot Universitātes klīniku.

Armīda Priedīte,

"LV" korespondente

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans 21. oktobrī saņēma telegrammu no Krievijas kurināmā un enerģētikas ministra vietnieka Jevgeņija Morozova. Telegrammā ministrs lūdza Latvijas satiksmes ministru rast risinājumu, kas palīdzētu paātrināt naftas produktu pārkraušanu Ventspils ostā. Sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi Krievijā strauji palielinājies eksporta apjoms. Lai gan Ventspils osta strādā pastiprinātā režīmā un ar pilnu darba jaudu, tomēr naftas produkti no Krievijas tiek transportēti tādā daudzumā, ka to visu nav iespējams pārstrādāt. Vēl otrdien, 27. oktobrī, Ventspils ostā savu rindu gaidīja vairāk nekā 50 pilni vilcienu sastāvi ar apmēram 60 cisternām katrā, kas, ņemot vērā Ventspils ostas maksimāli iespējamos darba veikšanas apjomus, veido apmēram deviņu dienu rezervi.

V.Krištopans informēja J.Morozovu, ka naftas produktu pārkraušanu Ventspils ostā kavējuši arī nelabvēlīgie laika apstākļi un vētra Baltijas jūrā. Tagad darba ritms ir paātrinājies un iepriekšradītais vilcienu sastāvu sastrēgums Ventspils ostā sāk mazināties.

Par valsts ceļu gatavību ziemai

Vakar, 28. oktobrī, satiksmes ministrs Vilis Krištopāns apstiprināja "Programmu valsts autoceļu uzturēšanai 1998./1999. gada ziemā". Programmas mērķis ir, ņemot vērā ierobežotos finansu līdzekļus, maksimāli nodrošināt ceļu caurbraucamību ziemā pastāvīgos un mainīgos laika apstākļos.

Kā atzina satiksmes ministrs, valsts autoceļu uzturēšanas līmenis 1999. gada ziemā salīdzinājumā ar 1998. gada ziemu paaugstinās. Iepriekšējā ziemas sezonā autoceļu kopgarums, kuru uzturēšana netika garantēta, bija 4202 km, bet šajā ziemas sezonā šie otrās šķiras autoceļi tiks uzturēti tā saucamajā bezklases režīmā — šo autoceļu brauktuves attīrīšana no sniega notiks. Ierobežoto naudas līdzekļu dēļ uzturēšana notiks pēc iespējām, bet ne biežāk kā četras reizes sezonā. Tā kā finansējuma apjoms autoceļu ziemas uzturēšanai nepieaug, gadījumos, ja krasi mainīgie un ārkārtējie laika apstākļi būs ilgāk nekā 20 dienas sezonā, būs iespējams uzturēt tikai galvenos un pirmās šķiras ceļus.

No šā gada 1. novembra līdz 1999. gada 31. martam valsts akciju sabiedrībās "Centrālā reģiona ceļi", "Vidzemes ceļi", "Latgales ceļi" un "Kurzemes ceļi" un šo akciju sabiedrības filiālēs tiks organizētas ziemas dienesta informatīvās diennnakts dežūras. Šādi ziemas dienesta informatīvie dežuranti būs katrā administratīvajā rajonā.

Gandrīz visi lielākie sagatavošanās darbi ziemas dienesta darbu izpildei ir veikti. Ir sagatavots pretslīdes materiāls: 11531,4t sāls, 48606 m3 sāls un smilts maisījuma. Ziemas sezonas darbiem sagatavota arī tehnika: 165 autogreideri, 152 ekskavatori, 227 traktori un buldozeri, 174 automašīnas ar kaisītājiem. Plānots, ka līdz 11.novembrim ar kaisītājiem tiks aprīkotas vēl 58 automašīnas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem reģionālajās valsts akciju sabiedrībās ir ievērojami uzlabojies tehniskais stāvoklis — VAS "Latgales ceļi" ir iegādājusies piecas jaunas automašīnas, kas aprīkotas ar speciāliem kaisītājiem, kā arī iegādāti divi jauni autogreideri. VAS "Latgales ceļi" rīcībā ir divas jaunas šķidrās sāls sagatavošanas stacijas.

VAS "Kurzemes ceļi" ir iegādājusies četras jaunas ar kaisītājiem un sniega lāpstām aprīkotas "Volvo" automašīnas, septiņus autogreiderus, uzceltas trīs jaunas noliktavas sāls uzglabāšanai.

Gatavojoties ziemas sezonai, VAS "Vidzemes ceļi" ir iegādājusies sešas lietotas "Sisu" automašīnas, kas aprīkotas ar kaisīšanas iekārtām, sešus lietotus autogreiderus, 5 jaunus mitrās sāls un mitrās smilts kaisītājus ("Nido"), 1 lietotu un 1 jaunu frontālo iekrāvēju. Paralēli tehnikas iegādei ir uzceltas divas sāls noliktavas.

VAS "Centrālā reģiona ceļi", gatavojoties ziemas dienesta darbiem, iegādājusies vienu lietotu "Volvo", 1 KDM.

1997./98.gada ziemas sezonā strādāja 14 ceļu meteoroloģiskās stacijas, 1998./99.gada ziemas sezonā uz valsts galvenajiem autoceļiem darbosies jau 30 stacijas. Ceļu laika apstākļu informācijas sistēma kalpos gan ceļu vadībai (mazāk cilvēku dežūrdienestā, mazāks sāls patēriņš, uzturēšanas darbus varēs veikt vajadzīgajā brīdī), gan ceļu lietotājiem (uzlabosies ceļu drošība, samazināsies satiksmes līdzekļu uzturēšanas izmaksas, samazināsies sāls iedarbība uz apkārtējo vidi). Ieviešot šo sistēmu, iespējams līdz trim reizēm samazināt kaisāmā sāls daudzumu. Līdz ar to samazināsies arī kopējās ceļu uzturēšanas izmaksas.

Uzkrātos meteoroloģiskos datus, kas atradīsies Latvijas Autoceļu direkcijas datu bāzē, risinot strīdīgos jautājumus, varēs izmantot gan ceļu uzturētāji, gan ceļu lietotāji. Saņemot informāciju par pašreizējiem laika apstākļiem un seguma stāvokli, autobraucēji jau laikus zinās par ceļa apstākļiem savā maršrutā un nepieciešamības gadījumā varēs izvēlēties sev piemēroto braukšanas ātrumu un maršrutu.

Šogad salīdzinājumā ar pagājušā gada ziemu ir nomainīta arī tehnoloģija. Smilts un sāls maisījuma kaisīšana tiks aizstāta ar mitrās sāls tehnoloģiju augstākas intensitātes ceļos. Attīstot ceļa laika apstākļu informācijas sistēmu, tiks radīta iespēja veikt preventīvo kaisīšanu, kas ļaus ievērojami samazināt sāls daudzumu. Sniega tīrīšanā tiks izmantotas automašīnas ar sniega lāpstām, kas aprīkotas ar papildu gumijas nažiem, ļaujot pazemināt piebrauktā sniega veidošanās iespējas. Zemas intensitātes ceļos kaisīšanas vietā ar autogreideriem un automašīnām izveidos rievas piebrauktā sniegā vai ledū, tādējādi nodrošinot drošus braukšanas apstākļus ar ievērojami zemākām izmaksām.

Ir normēts laiks, kādā jāizpilda uzturēšanas darbi uz ceļiem ar attiecīgo uzturēšanas klasi.

Uzturēšanas klase

Darbu veids A AI B C CI

Darbu izpildes laiks (stundās)

Laiks autoceļu brauktuves 3 4 6 24 24

attīrīšanai no sniega

Laiks autoceļu brauktuves 3 4 Netiek Netiek Netiek

atbrīvošanai no ledus normēts normēts normēts

Laiks autoceļu brauktuves 3 4 6 8 Netiek

kaisīšanai ar pretslīdes materiālu normēts

Laiks slīdamības novēršanai, izveidojot — — 8 8 12

rievas sasalušā vai piebrauktā sniegā

uz autoceļa brauktuves

Gita Jeļisejeva,

satiksmes ministra preses sekretāre