Informācija

LCD — Viduseiropas un Austrumeiropas centrālo vērtspapīru depozitāriju asociācijas dalībnieks

Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rikšis 1998. gada 9. oktobrī kopā ar citiem 12 Viduseiropas un Austrumeiropas valstu centrālo depozitāriju pārstāvjiem Budapeštā (Ungārijā) parakstīja Viduseiropas un Austrumeiropas centrālo vērtspapīru depozitāriju asociācijas (CEECSDA) dibināšanas dokumentus.

Asociācijas pirmā pilnsapulce paredzēta 1999. gada aprīlī Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē. Par pirmo asociācijas prezidenti uz gadu ievēlēta Rumānijas Nacionālās vērtspapīru klīringa, norēķinu un depozitārija korporācijas (The National Securities Clearing, Settlement and Depository Corporation) izpilddirektore Anna Durana.

Par Viduseiropas un Austrumeiropas centrālo vērtspapīru depozitāriju asociācijas izpilddirektoru tika ievēlēts Ungārijas Centrālā vērtspapīru depozitārija prezidents Ģerģeli Horvāts.

Mēneša laikā asociācija ir ieplānojusi izveidot četras darba grupas, kas strādās tādās jomās kā starptautiskā sadarbība un norēķini, informācijas tehnoloģijas, pakalpojumu uzlabošana vērtspapīru īpašniekiem un vērtspapīru tirgu regulējošo likumu izpēte.

Latvijas Centrālajam depozitārijam 2 nedēļu laikā jānosūta asociācijai ieteikumi par piedalīšanos un personālijām darba grupām.

Izmaiņas LCD padomes sastāvā

13. oktobrī notika LCD akcionāru ārkārtas pilnsapulce. Tā tika sasaukta, lai lemtu par viena padomes locekļa nomaiņu. LCD akcionāre a/s ‘’Latvijas Investīciju banka’’ jau septembra sākumā lūdza LCD padomes locekles Ivitas Šteinbergas vietā iecelt Andreju Mārtiņu Mežciemu. Tā kā padomes locekļu nomaiņa ir akcionāru pilnsapulces kompetencē, LCD padome iepriekšējā padomes sēdē nolēma sasaukt akcionāru ārkārtas pilnsapulci, kurā akceptēja padomes locekļa maiņu.

LCD sāk piedāvāt vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās programmu

13. oktobrī notika arī LCD padomes kārtējā sēde, kurā būtiskākais jautājums bija vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās programmas un tipveida noteikumu galīgā apstiprināšana, kā arī vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās spēkā stāšanās kārtības apstiprināšana, kas LCD dalībniekiem paver iespējas izmantot jaunu LCD pakalpojumu -— centralizētu vērtspapīru aizdošanu un aizņemšanos.

LCD padome apstiprināja vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās programmu (VAAP), kas nosaka aizņemšanās un aizdošanas pamatprincipus. Tika apstiprināti vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās tipveida noteikumi, kas paredz programmas dalībnieku tiesības un pienākumus un ir programmas juridiskais pamats. LCD padome apstiprināja arī VAAP spēkā stāšanās kārtību, kurā ietverti ar risku vadību saistītie jautājumi: dalībnieku kredītlimitu noteikšanas kārtība, programmā iekļautie vērtspapīri u.c.

Lai gan VAAP ietvaros sākotnēji tika piedāvātas visas biržas oficiālā saraksta akcijas, LCD padome sākumā nolēma aizdošanas un aizņemšanās programmā iekļaut tikai a/s ‘’Latvijas Unibanka’’ un a/s ‘’Staburadze’’ akcijas, jo tās ir pietiekami likvīdas un to cenu svārstības nav tik lielas. "Latvijas Unibankas" akcijas ir likvīdākās, savukārt "Staburadzei" nav kontrolpaketes, un tas nozīmē, ka šīs akcijas atrodas plašāka investoru loka rokās.

Tagad LCD dalībnieki, kas vēlas piedalīties programmā kā aizdevēji vai aizņēmēji, var sākt līgumu slēgšanu ar Latvijas Centrālo depozitāriju.

Nākamā LCD padomes sēde paredzēta 1998. gada 10. novembrī.

LCD rīko semināru emitentiem

Latvijas Centrālais depozitārijs pirmo semināru emitentiem rīkoja šā gada pavasarī, taču privatizācijas process turpinās un tiklab vērtspapīru tirgus, kā arī Latvijas Centrālā depozitārija reģistrs papildinās ar jauniem emitentiem. Arī interese par LCD darbību un funkcijām nemazinās. Turklāt, neraugoties uz pieaugumu vai kritumu vērtspapīru tirgū kopumā, emitenta saistības sadarbībā ar depozitāriju nemainās. LCD saskaņā ar likumu ‘’Par vērtspapīriem’’ reģistrē visas publiskās akciju emisijas, apkalpo šīs emisijas, sagatavo akcionāru sarakstus pilnsapulcēm, organizē dividenžu un prēmijakciju izmaksas.

Pēdējā laikā daudzi nesen LCD reģistrētie emitenti izteikuši vēlmi saņemt informāciju par Latvijas Centrālo depozitāriju un emitentu sadarbību ar LCD. Tāpēc LCD 6. novembrī plkst. 11 Rīgas kongresu namā (Rīgā, K. Valdemāra ielā 5) atkal rīko bezmaksas semināru publiskajām akciju sabiedrībām, kuru emisijas reģistrētas Latvijas Centrālajā depozitārijā, kā arī tiem emitentiem, kuru akcijas ir pārdotas publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem, bet kuri vēl nav saņēmuši emisijas apliecības LR Vērtspapīru tirgus komisijā vai reģistrējušies depozitārijā.

Kopš iepriekšējā semināra Latvijas Centrālais depozitārijs ir izdarījis arī vairākus nozīmīgus grozījumus savās instrukcijās emitentiem, tāpat LCD padome ir apstiprinājusi jaunas izmaiņas LCD izcenojumos dalībniekiem un emitentiem. Ar to visu būs iespējams iepazīties seminārā.

Pilnsapulču un dažādu ar vērtspapīriem saistītu notikumu laiks šogad jau pagājis, taču nākamā gada pilnsapulces vairs nav aiz kalniem, tāpēc, ja radušies kādi neskaidri jautājumi, uz tiem semināra laikā atbildes varēs saņemt no Latvijas Centrālā depozitārija speciālistiem.

Dace Cauce

Ernesto Preatoni un 120 ārvalstu uzņēmēji ierodas Latvijā un Lietuvā

Šā gada 15.oktobrī sākas itāliešu uzņēmēja Ernesto Preatoni un 120 Itālijas un Rietumeiropas uzņēmēju četru dienu vizīte Lietuvā un Latvijā. Uzņēmēji pārstāv finansu, celtniecības, mēbeļu ražošanas un enerģētikas nozares. E.Preatoni ir izvērsis plašu darbību Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļrietumu rajonos.

No 15. līdz 16.oktobrim delegācija viesosies Viļņā, bet no 16. līdz 17.oktobrim tā apmeklēs Rīgu. Uzņēmēji ir paredzējuši iepazīties ar abu valstu ekonomisko un finansiālo situāciju, kā arī tikties ar vietējo varas institūciju pārstāvjiem un uzņēmējiem. Viesi ir paredzējuši apmeklēt arī vietējās firmas.

Iveta Vanaga

Otrdien sāks tirgot "Ventspils naftas" akcijas

A/s "Ventspils nafta" 60 298 121 akcija Rīgas Fondu biržas (RFB) oficiālajā sarakstā tiks iekļauta 20.oktobrī. Tā nolēmusi biržas valde. Lēmums pieņemts, balstoties uz šā gada 8.oktobrī pieņemto RFB padomes lēmumu par prasības grozīšanu attiecībā uz publiskajā apgrozībā esošo "Ventspils naftas" akciju īpatsvaru un RFB nolikuma "Par vērtspapīru sarakstiem" II.sadaļas 1.4.punktu. Noteikts, ka publiskajā apgrozībā jābūt vismaz 13 procentiem "Ventspils naftas" akciju. Šajā apjomā netiek ņemti vērā aptuveni 10 procentu šā laidiena vērtspapīru, kas atrodas vienas personas īpašumā.

Kā uzsvēra RFB prezidents Uldis Cērps, a/s "Ventspils nafta" ir lielākais Latvijas uzņēmums, kura akcijas tiks kotētas Rīgas Fondu biržā. Tas ievērojami palielinās Latvijas vērtspapīru tirgus apjomu un konkurētspēju Baltijas reģionā. Šo brīdi ir gaidījuši arī vairāk nekā 30 tūkstoši "Ventspils naftas" akcionāru. Tagad viņiem būs iespēja sekot sava ieguldījuma tirgus vērtībai un izmaiņām akciju tirgū.

"Ventspils nafta" ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijas reģionā. Uzņēmuma galvenie klienti, kas piegādā 98,7 procentus no kopējā tranzīta apjoma, ir piecas starpniekfimas — SIA "Puse", SIA "Skonto nafta", SIA "Ventrans Rīga", SIA "LatWestEast" un SIA "LUKOIL Baltija R". Naftu un naftas produktus galvenokārt transportē uz Eiropu, nedaudz arī uz Ameriku un Āzijas valstīm. Lielākie uzņēmuma akcionāri ir Latvijas valsts (49,41 procents) un a/s "Latvijas naftas tranzīts" (37 procenti).

A/s "Ventspils nafta" sastāv no divām tehnoloģiskajām daļām — tehnoloģiskās daļas, kas apkalpo tankkuģus, un naftas rezervuāru parkiem. Rezervuārs pašlaik paredzēts 213 tūkstošu tonnu jēlnaftas un līdz 244 tūkstošiem tonnu naftas produktu vienlaicīgai uzglabāšanai.

1995.g.

Ls

peļņa (pēc nod.) 19 664 000

neto apgrozījums 64 741 000 pašu kapitāls 70 570 000

aktīvu apjoms 78 344 000

1996.g.

Ls

peļņa (pēc nod.) 25 152 000

neto apgrozījums 83 905 000 pašu kapitāls 95 722 000

aktīvu apjoms 104 687 000

1997.g.

Ls

peļņa (pēc nod.) 23 615 000

neto apgrozījums 67 381 000 pašu kapitāls 170 437 000

aktīvu apjoms 184 190 000

1998.g. 1.cet.

Ls

peļņa (pēc nod.) 7 138 000

neto apgrozījums 14 431 000 pašu kapitāls 177 575 000

aktīvu apjoms 192 432 000

1998.g. 2.cet.

Ls

peļņa (pēc nod.) 11 748 000

neto apgrozījums 25 364 000

pašu kapitāls 182 185 000

aktīvu apjoms 195 174 000

"Latvijas gāzes"

izsole par sertifikātiem

Neoficiālie rezultāti

12.oktobrī Rīgas Fondu biržā (RFB) notika "Latvijas gāzes" publiskā piedāvājuma par sertifikātiem izsole. Izsolē tika pārdoti 5 399 862 "Latvijas gāzes" akcijas par Ls 31,84. Dzēsto sertifikātu skaits — 6 140 310,6. Visi rezultāti vēl jāapstiprina Privatizācijas aģentūrai.

RFB informācija

Vācijas tautsaimniecības prēmija Latvijā

Jau otro gadu mūsu valstī tiek rīkots konkurss "Vācijas tautsaimniecības prēmija Latvijā". Tas iecerēts, lai veicinātu Vācijas un Latvijas saimniecisko sakaru attīstību. 1997.gadā konkursa galvenā prēmija tika piešķirta a/s "Lauma", otro un trešo vietu ieguva attiecīgi a/s "Latvijas finieris" un a/s "Jauda".

Vācija patlaban ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Konkurss par šo prēmiju rosina mūsu uzņēmējus aktīvāk ražot un eksportēt, rūpēties par produkcijas kvalitātes un dizaina uzlabošanu, vēl vairāk nostiprinot Vācijas un Latvijas saimnieciskos sakarus. Žūrijas komisija cer, ka šogad konkursā piedalīsies arī uzņēmumi, kas sniedz dažādus pakalpojumus, piemēram, tūrisma un konsultāciju firmas.

Konkurss "Vācijas tautsaimniecības prēmija Latvijā" ( Preis der Deutschen Wirtschaft in Lettland ) pirmo reizi notika 1997.gadā pēc Integrētā konsultatīvā dienesta (IKD) iniciatīvas. IKD ir Vācijas un Latvijas valdību izveidots savstarpējo saimniecisko sakaru veicināšanas projekts, kas darbojas TRANSFORM programmas ietvaros. Programmu finansē Vācijas valdība, kura tās izpildi uzticējusi tehniskās palīdzības sabiedrībai (GTZ).

Konkursa uzvarētāju noteiks pēc šādiem kritērijiem:

• produkcijas vai pakalpojumu inovitāte, realizācijas un eksporta iespējas Vācijā;

• sevišķu eksporta produktu attīstīšana vai sekmīga esošo produktu pielāgošana Vācijas tirgus specifiskajām prasībām;

• sevišķi panākumi produkta kvalitātes uzlabošanā, ieskaitot ražošanas procesu pilnīgošanu, piemēram, sertificēšanu pēc DIN un ISO standartiem;

• sevišķi panākumi uz Vāciju eksportētās produkcijas apjoma palielināšanā;

• citi īpaši nopelni Latvijas un Vācijas ekonomisko attiecību attīstīšanā, piemēram, sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām, sadarbība zinātniskajos pētījumos, tūrisma attīstībā un citās jomās.

Uzvarētāju noteiks pēc ekspertu slēdziena, izvērtējot visus šos kritērijus kopumā. Atšķirībā no pagājušā gada, kad konkursā bija galvenā balva, kā arī prēmijas par otro un trešo vietu, šogad tiks piešķirta tikai viena galvenā balva. Taču, ja žūrijas komisija uzskatīs par nepieciešamu, tā varēs piešķirt veicināšanas prēmijas.

Konkursa žūrijas komisijā darbosies pārstāvji no "Bundesstelle fuer Aussenhandelsinformation (BfAI), Integrētā konsultatīvā dienesta, Latvijas Attīstības aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Vērtētāju asociācijas, Vācijas tautsaimniecības pārstāvniecības Latvijā un VFR vēstniecības Latvijā.

Vācijas tautsaimniecības prēmijā ietilpst:

• neliela pieņemšana par godu prēmijas pasniegšanai un preses konference;

• atsevišķs apmaksāts sižets Latvijas televīzijas programmā;

• naudas prēmija Ls 1500 apmērā;

• apmaksāts vienas nedēļas brauciens uz Vāciju, kur prēmijas saņēmējam būs iespēja tikties ar potenciālajiem klientiem vai partneriem. Šīs tikšanās sagatavos un organizēs IKD vai vācu sponsori;

• reklāmas pasākumi Vācijas plašsaziņas līdzekļos, piemēram, sludinājumi attiecīgās nozares avīzēs vai intervijas ar nozares žurnālistiem.

Kā prēmijas sponsori šobrīd ir pieteikušies astoņi uzņēmumi: "Lufthansa", "Hotel de Rome", "Vereinsbank Rīga", "Quelle", "Scholz KG", "Ziegler Maschinenbau GmbH", SIA "Motors Latvija" ("Volkswagen" centrs) un Integrētais konsultatīvais dienests.

Konkursā drīkst piedalīties jebkurš mūsu valstī reģistrēts uzņēmums, kurā Latvijas īpašuma daļa ir vismaz 70 procentu, kā arī nevalstiskas organizācijas un individuālas personas.

Lai piedalītos konkursā, līdz šā gada 30.oktobrim ir jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikuma anketa (saņemama IKD birojā);

• pieteikuma pamatojums ar izvēlēto kritēriju aprakstu;

• informatīvie un reklāmas materiāli par firmu, produkcijas apraksts utt.;

• atsauksmes un rekomendācijas no citiem uzņēmumiem vai klientiem.

Latvijas Attīstības aģentūras informācija

Par Vērtspapīru tirgus komisijas padomes sēdi

Šā gada 9.oktobrī notika Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) padomes sēde. Padome izskatīja un pieņēma šādus dokumentus:

1. Grozījumi ar Vērtspapīru tirgus komisijas 1997.gada 11.augusta rīkojumu nr.47 apstiprinātajos noteikumos ‘’Noteikumi par privatizējamo valsts īpašuma objektu vērtspapīru reģistrāciju un atļaujas saņemšanu to laišanai publiskajā apgrozībā’’.

Noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, kas nosaka, ka sabiedrībām, kuras līdz brīdim, kad ir jāiesniedz informācijas atklāšanas prospekts, ir veikušas jaunu vērtspapīru emisiju vai laišanu publiskajā apgrozībā un līdz ar to reģistrējušas VTK emisijas prospektu, informācijas atklāšanas prospekts nav jāiesniedz.

2. Grozījumi ar Vērtspapīru tirgus komisijas 1997.gada 30.decembra rīkojumu nr.135 apstiprinātajos noteikumos ‘’Noteikumi par vērtspapīru reģistrāciju un atļaujas saņemšanu vērtspapīru publiskajai emisijai vai publiskajā apgrozībā’’.

Noteikumi papildināti ar jaunu punktu, paredzot, ka tiem emitentiem, kuri pirms pieteikuma iesniegšanas jau ir iesnieguši VTK statūtus un reģistrācijas apliecību, atkārtoti tie nav jāiesniedz.

3. Grozījumi ar Vērtspapīru tirgus komisijas 1997.gada 9.decembra rīkojumu Nr. 123 apstiprinātajos noteikumos ‘’Noteikumi par emitenta būtisku notikumu atklāšanu’’.

Noteikumu 8. punktā izdarītie grozījumi paredz, ka paziņojums par būtisku notikumu emitentam ir jāsniedz nekavējoties ( cik vien ātri iespējams to izdarīt, izmantojot emitentam pieejamos sakaru un informācijas nodošanas līdzekļus, bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā) (iepriekšējā redakcijā – 2 dienu laikā). Izdarīti grozījumi noteikumu 8. punktā, paredzot, ka informāciju par būtisku notikumu nedrīkst sniegt presei plašsaziņas līdzekļiem, kamēr tā nav paziņota VTK noteikumos paredzētajā kārtībā.

4. Grozījumi Vērtspapīru tirgus komisijas 1998.gada 27.marta rīkojumā nr.76 ‘’Par vērtspapīru darījumu pārskatiem’’.

5. Grozījumi ‘’Noteikumos par juridisko personu licencēšanu starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā’’.

Sakarā ar nestabilitāti pasaules vērtspapīru tirgos, kas var ietekmēt Latvijas vērtspapīru tirgu stabilitāti un ārējo investīciju plūsmu, nepieciešams uzkrāt un analizēt aktuālāko informāciju par Latvijas vērtspapīru tirgus struktūru un apjomiem. Tādēļ attiecīgo informāciju nepieciešams saņemt katru mēnesi, nevis reizi ceturksnī, kā to paredzēja iepriekšējie noteikumi.

VTK informācija

Par Rietumu bankas peļņu

Bankas šā gada tīrā pelņa, ņemot vērā veikto rezervēšanu par iespējamiem zaudējumiem sakarā ar Krievijas valsts īstermiņa obligāciju un federālā aizņēmuma obligāciju tirgus restrukturizācijju, ir 2,69 miljoni latu. Augustā un septembrī banka ir izveidojusi rezerves fondu 1,87 miljonu latu apjomā.

Septembra beigās bankas kapitāls un rezerves bija 20,25 miljoni latu, kredītportfelis — 46,5 miljoni latu, bet bankas aktīvi — 166,5 miljoni latu.

Kā norādīja Rietumu bankas prezidents Maikls Džozefs Borks, aktīvu samazināšanās vasaras beigās un rudens sākumā tiek saistīta ar to, ka sarucis bankas klientu operāciju apjoms darījumos ar partneriem Krievijā un citās NVS valstīs, kā arī ar darījumu aktivitātes mazināšanos jaunattīstības tirgos. Iemesls ir saprotams — globālās finansu krīzes perēklis pašlaik atrodas NVS reģionā. Kā zināms, pasaules krīze nav izcēlusies tagad, tomēr līdz šim tā skāra attālākus tirgus — Tālos Austrumus, Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis. Tagad, kad krīzes epicentrs ir Krievijā, tās ietekme ir stipri jūtama.

Iepriekš tika prognozēts, ka krīzes ietekmē aktīvi samazināsies līdz 120 miljoniem latu, tomēr šis vērtējums bija pārāk piesardzīgs un aktīvi stabilizējās 150 miljonu latu līmenī, pēc tam sākās pakāpenisks to pieaugums. Iespējams, ka decembra beigās bankas bilances apjoms līdzināsies 1997.gada beigu bilances līmenim, teica M.Dž.Borks.

Rietumu bankas

preses dienesta informācija

Baltijas Tranzītu banka sāk finansu saistību pārņemšanu

Baltijas Tranzītu banka (BTB) sākusi saviem klientiem piedāvāt jaunu pakalpojumu — finansu saistību pārņemšanu pirkšanas–pārdošanas darījumos.

Jaunā pakalpojuma būtība ir tāda, ka tiek noslēgts trīspusējs līgums starp preču vai pakalpojumu pārdevēju, pircēju un banku, saskaņā ar kuru banka pircēja vietā samaksā pārdevējam pirkuma–pārdevuma darījuma līgumā noteikto summu. Pēc tam pircējs pakāpeniski norēķinās ar banku. Maksimālo pārņemto finansu saistību apmēru katram preču un pakalpojumu pircējam banka nosaka atsevišķi.

Kā uzsvēra Baltijas Tranzītu bankas prezidente Gaļina Alijeva, preču un pakalpojumu pircējiem ne vienmēr ir iespējams nekavējoties norēķināties ar pārdevējiem — it īpaši, ja apgrozāmo līdzekļu apjoms ir ierobežots. Tajā pašā laikā arī preču un pakalpojumu pārdevējiem ir nepieciešama nauda uzņēmējdarbības turpināšanai. Tādējādi bankas uzdevums ir nākt palīgā un faktiski finansēt darījumu. Finansu saistību pārņemšana tika pārbaudīta sadarbībā ar vairākiem bankas klientiem un guva labas atsauksmes. Tas ļāva mums izšķirties par šā pakalpojuma piedāvāšanu visiem uzņēmējiem.

BTB informācija

Liepājas ostā — jauns kuģu satiksmes vadības centrs

Septembra beigās Liepājas ostas Kapteiņa dienesta ēkā, piedaloties Latvijas Jūras administrācijas direktoram Bruno Zeiliņam, Liepājas ostas kapteinim Eduardam Raitam, speciālistiem no Vācijas firmas "STN ATLAS Elektronik", kā arī a/s "Vereinsbank Rīga" un a/s "Parekss banka" pārstāvjiem, tika nodots ekspluatācijā Liepājas ostas kuģu satiksmes vadības (KSV) centrs.

Ar Liepājas ostas KSV centra nodošanu ekspluatācijā daļēji izpildīts Latvijas Jūras administrācijas pirms gada noslēgtais līgums ar Vācijas firmu "STN ATLAS Elektronik GmbH". Līguma kopējā summa ir 3,47 miljoni ASV dolāru, apmēram puse no šīs summas realizēta Liepājas ostas KSV centra izveidošanai. Šo projektu visā pilnībā finansē Latvijas Jūras administrācija, izmantojot valsts garantētu a/s "Parekss banka" kredītu.

Liepājas ostas KSV centrs atrodas esošajā Jūras administrācijas Liepājas ostas Kapteiņa dienesta ēkas atjaunotajā loču tornī. KSV kompleksā ietilpst divi masti, uz kuriem izvietoti radari, UĪV stacijas un televīzijas kameras. Uz viena no mastiem papildus ir meteostacija un radiopelengators. Pie ostas Dienvidu vārtiem ir ūdens straumes virziena un ātruma mērītājs. Informācija no visas aparatūras pa mikroviļņu līnijām caur TV torņa retranslatoru nonāk KSV centrā uz monitoru ekrāniem, kur tā tiek tālāk apstrādāta.

Latvijas Jūras administrācijas pārvaldes darbinieki, Liepājas ostas kapteinis un viņa pakļautībā esošie Jūras administrācijas Liepājas rajona darbinieki kopā ar "STN ATLAS Elektronik GmbH" veikuši sarežģītu un kvalitatīvu darbu, izveidojot Liepājas ostas KSV centru, kas patlaban ir viens no modernākajiem Baltijas jūrā.

Liepājas ostas KSV centrs paaugstinās kuģu satiksmes drošību, samazinās vides piesārņošanas risku un dos iespēju organizēt kuģu satiksmi daudz efektīvāk nekā līdz šim. Tas kļūs par pamatu Liepājas ostas tālākai izaugsmei, nostiprinās ostas reputāciju un pievilcību starptautiskajā jūras transporta sistēmā.

Latvijas Jūras administrācija īsteno arī iepriekšminētā līguma otro kārtu, izveidojot KSV centru Rīgas ostā. Bez aparatūras iegādes, kas paredzēts līguma otrajā daļā, Rīgā tiek būvēta jauna KSV centra ēka un masti, kuru kopējās izmaksas ir 2 miljoni ECU, no kuriem 1,5 miljonus ECU sedz Eiropas Savienības PHARE fonds, bet pārējo — Latvijas Jūras administrācija.

Vienlaikus ir uzsākta KSV centra modernizācijas pirmā kārta Ventspilī. Pavisam nesen tika parakstīta Ventspils ostas KSV centra modernizācijas līguma otrā daļa. Tādējādi arī Ventspils ostas KSV centrs tiks aprīkots ar vismodernāko un efektīvāko tehniku, kas ir ļoti svarīgi, uzsākot lieltonnāžas kuģu satiksmi pēc jūras kanāla padziļināšanas un piestātņu modernizācijas.

Līdz ar KSV centru izveidošanu lielākajās Latvijas ostās likti pamati vienotai piekrastes informācijas sistēmai par kuģu un kravu kustību. Šādas sistēmas izveidošana ir viena no Eiropas Savienības prasībām.

Satiksmes ministrijas informācija

Vērtspapīru sadalījums Latvijas Centrālajā depozitārijā un Igaunijas Centrālajā vērtspapīru depozitārijā 1998.gada 15.oktobrī

 

Igaunijas vērtspapīru sadalījums

Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD)

Vērtspapīru nosaukums Procentos no

kopējā apjo-

ma LCD

Merita Bank Bond 86,33289

Eesti Gaas Commercial Paper II 7,67849

Union Bank of Estonia Share 3,34683

Asa Insurance Share 1,49156

Tallinn Department Store

Commercial Paper I 0,57555

Hansabank Share 0,43717

Asa Insurance Bonus Issue Note 0,13559

Savings Bank Russian

Investments Fund Unit 0,00186

Union Bank of Estonia

Shares Convertioned Surplus Note 0,00007

Kopā: 100

 

Latvijas vērtspapīru sadalījums

Igaunijas Centrālajā vērtspapīru

depozitārijā (ICVD)

Vērtspapīru nosaukums Procentos no

kopējā apjo-

ma ICVD

 

a/s "GUTTA" 47,34638

a/s "Brīvais vilnis" 46,03815

a/s "Latvijas Unibanka" 2,99305

a/s "Ventspils nafta" 1,00044

apdrošināšanas a/s "Balta" 0,89691

a/s "Olaines ķīmiski

farmaceitiska rūpnīca" 0,60664

a/s "Grindeks" 0,24267

a/s "Lode" 0,18415

a/s "Kvadraprint" 0,16427

a/s "Staburadze" 0,15806

a/s "Rīgas transporta flote" 0,12571

a/s "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" 0,07710

a/s "Rīgas kuģu būvētava" 0,06650

a/s "Salacgrīva’95" 0,06261

a/s "Kaija" 0,03736

Kopā: 100