Privatizācija procesā

Rīgas Fondu biržā

Jauni emitenti

Rīgas Fondu birža (RFB) saņēmusi pieteikumus no diviem nozīmīgiem emitentiem - a/s "Ventspils nafta" un a/s "Latvijas balzams" - vērtspapīru iekļaušanai biržas sarakstos, 2.oktobrī notikušajā preses konferencē informēja RFB prezidents Uldis Cērps. "Ventspils nafta" lūdz iekļaut tās akcijas biržas oficiālajā sarakstā, bet "Latvijas balzams" iesniedzis dokumentus akciju iekļaušanai biržas otrajā sarakstā. "Ventspils nafta", kas kotēšanai biržā piedāvā vairāk nekā 60 miljonus akciju, būs lielākais no pašlaik biržas sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem.

Vērtspapīru tirgū - lejupslīdošas tendences

Aizvadītajās divās nedēļās aktivitāte vērtspapīru tirgū nedaudz samazinājusies. Arī tirgus indeksu vērtība ir kritusies. Turpretī apgrozījuma aktivitātē nekādas īpašas izmaiņas nav vērojamas, tas joprojām pārsniedz 1 miljonu latu nedēļā. Arī izpildīto uzdevumu skaits ir tāds pats kā iepriekšējās nedēļās. Kopumā tendences ir līdzīgas visā Austrumeiropā - šāda situācija vērojama ne vien Rīgā, bet arī Tallinā un Viļņā, kā arī citviet reģionā.

Turpinās apgrozījuma koncentrācija likvīdākajos vērtspapīros. Joprojām lielāko daļu apgrozījuma veido operācijas ar "Latvijas Unibankas" akcijām, kas iekļautas biržas oficiālajā sarakstā, kurš tādējādi veido aptuveni 90 procentu no kopējā biržas vērtspapīru apgrozījuma.

RFB - ceļā uz Eiropas Fondu biržu federāciju

Eiropas Fondu biržu federācija (EFBF), kas apvieno visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Norvēģijas un Šveices fondu biržas, ir pieņēmusi Austrumeiropai ļoti svarīgu lēmumu, proti, Austrumeiropas valstu biržas eventuāli varēs kļūt par EFBF loceklēm. Pašlaik tiek piedāvātas divas iespējas: to valstu biržām, ar kurām nolemts sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, būs iespējams kļūt par EFBF asociētajiem biedriem, bet pēc tam, samērā īsā laikā - par pilntiesīgiem biedriem. Savukārt to valstu biržas, kuras nav iekļautas sarunu pirmajā kārtā, varēs kļūt tikai par EFBF korespondējošajiem biedriem - tas ir zemāks statuss un nedod tādas tiesības kā asociētā biedra statuss. Tādēļ Rīgas Fondu biržai ir ļoti svarīgi, kādu lēmumu pieņems ES novembra sākumā, kad paredzēts pārskatīt to sešu valstu sarakstu, kuras pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Ja lēmums būs Latvijai pozitīvs, RFB varēs kļūt par EFBF asociēto dalībnieku.

Baltijas valstu biržas paplašina sadarbību

25.septembrī Maskavā notika EFBF sēde, uz kuru bija uzaicināti pārstāvji no Austrumeiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, biržām. Šādas sēdes notiek divas reizes gadā, un šajā tikšanās reizē tās dalībnieki cita starpā sprieda par to, kā pasaules biržas apvieno vērtspapīru tirgus un veido alianses. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas biržas plāno pastiprināt Baltijas valstu vērtspapīru tirgu integrāciju. Šai nolūkā nepieciešams paplašināt informācijas apmaiņu reālā laika režīmā. Pirmais solis šajā virzienā jau ir sperts - oktobra beigās mūsu vērtspapīru tirgus dalībniekiem būs reāli pieejama Tallinas Fondu biržas (TFB) informācija, savukārt TFB biedri varēs iepazīties ar RFB datiem. Tālāk paplašinot sadarbību, pasaules praksē biržas pārstāj kotēt viena otras akcijas. Vienas valsts biržas biedriem tiek dota iespēja ar atvieglotiem noteikumiem kļūt par otras valsts biržas dalībniekiem. Tādējādi, fiziski pastāvot divām biržām, veidojas viena tirdzniecības sistēma ar vienu vērtspapīru sarakstu, kuram var piekļūt abu biržu dalībnieki. Paplašinot Baltijas valstu biržu sadarbību, būtu jāvirzās tieši uz šādu modeli.

Privatizācijas aģentūrā

Privatizācijas aģentūras (PA) juridiskais direktors Viktors Šadinovs 7. oktobrī preses konferencē pauda gandarījumu, ka pirmdien Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēts rīkojuma projekts par visu to zemes gabalu nodošanu privatizācijai, kas atrodas zem jau privatizētiem vai privatizācijai nodotiem virszemes objektiem. Ja MK nākamnedēļ šo rīkojumu apstiprinās, tas nodrošinās būtisku pavērsienu zemes privatizācijā, jo vienlaikus privatizācijai tiks nodoti aptuveni 2000 zemes gabalu. Līdz šim privatizācijai ik pa laikam tika nodots 15 līdz 20 zemes gabalu, un šādā situācijā, protams, nevarēja būt ne runas par zemes privatizācijas procesa būtisku paātrināšanu. To veicinās arī MK pieņemtie jaunie noteikumi pilsētu zemes kadastrālajai vērtēšanai. Visiem vērtējumiem tagad jānotiek saskaņā ar jauno Valsts zemes dienesta apstiprināto metodiku.

Runājot par aizvadīto divu nedēļu svarīgākajiem notikumiem privatizācijas jomā, PA privatizācijas procesa direktors Andrejs Tiknuss informēja par 3.oktobrī notikušo valsts akciju sabiedrības "Radiotehnika-RRR" akciju kontrolpaketes izsoli, kurā tika piedāvāts 50,1 procents no VAS pamatkapitāla, t.i., 965 300 akciju, kuru sākuma cena bija 965 300 latu. Solīšanas laikā sākotnējā cena pieauga gandrīz trīs reizes, un tiesības kļūt par akciju kontrolpaketes īpašnieku ieguva SIA "Baltlains Intern". "Radiotehnikas-RRR" darbiniekiem un pensionāriem par privatizācijas sertifikātiem tiks pārdoti vairāk nekā 354 000 akciju. Iespējams, ka no 26.oktobra, kad būs beidzies Centrālā grāmatu tirdzniecības valsts uzņēmuma akciju publiskais piedāvājums, par privatizācijas sertifikātiem publiskajā piedāvājumā varēs iegādāties "Radiotehnikas-RRR" akcijas. Pavisam tiks piedāvāti 385,5 tūkstoši akciju.

Aizvadītajā nedēļā tika apstiprināti arī VAS "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" privatizācijas noteikumi. Uzņēmumā pašlaik notiek reorganizācija, kuras mērķis ir apvienot Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu ar privāto a/s "Rerietis", kas gan zaudēs savu identitāti, jo tiks izslēgta no Uzņēmumu reģistra, bet tās akcionāri kļūs par jaunās akciju sabiedrības ar privāto kapitālu akcionāriem.

Turpinās Centrālā grāmatu tirdzniecības valsts uzņēmuma (CGTVU) akciju publiskais piedāvājums. Līdz šim CGTVU bija tirdzniecības organizācija, bet pēc reorganizācijas un apvienošanās ar akciju sabiedrību "VALTERS UN RAPA" tā papildinās savu profilu, izvēršot arī izdevējdarbību.

Kā sevišķi smagu problēmu, kas gan skar ne tikai PA, bet arī citas mūsu valsts izpildinstitūcijas, A.Tiknuss akcentēja likvidējamo un likvidēto valsts uzņēmumu sociālo objektu un dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai. Šobrīd Latvijā ir 140 valsts uzņēmumu, kuri atrodas maksātnespējas un likvidācijas stadijā un kuru pārvaldījumā vai apsaimniekošanā ir vesela virkne minēto objektu. Likvidācijas procesa galarezultātā apsaimniekotājs tiek juridiski likvidēts, un šie objekti faktiski paliek bez saimnieka.

Tā kā PA saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu dzīvojamās mājas privatizēt nedrīkst, bet pašvaldības to nevēlas darīt, jo dzīvojamo namu uzturēšana pārsvarā ir negatīvais bizness, kas nes zaudējumus, ir aktualizējies jautājums par iespējām nodot likvidējamo un likvidēto valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (CDzMPK) kā valsts īpašumu. Bet problēmas rada iedzīvotāju un iepriekšējā apsaimniekotāja parādi par siltumapgādi un elektrību, kā arī īres maksas parādi. Ja apsaimniekotājs ir bijis valsts uzņēmums, kas pašlaik tiek likvidēts, tad iedzīvotāju parādi attiecas uz apsaimniekotāju un ir tā aktīvu sastāvdaļa. Tātad administratora pienākums ir piedzīt šos parādus, lai nodrošinātu ieņēmumus un tālāk likumā paredzētajā kārtībā tos novirzītu kreditoriem. Ja arī MK pieņemtu lēmumu, ka likvidējamiem uzņēmumiem dzīvojamās mājas jānodod CDzMPK, tad neskaidrs joprojām ir jautājums - kam paliek šo parādu piedziņas tiesības? Atbilde jārod jau vistuvākajā laikā.

Gita Kronberga, "LV"

Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departaments

Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū 1998.gada septembrī

Š.g. septembrī bija spēkā 71 uzņēmējsabiedrībai piešķirtā licence darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū, no tām apturētas -12 licences, jaunas licences septembrī izsniegtas netika.

Tirdzniecības starpnieki sniedz informāciju par noslēgtajiem darījumiem Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (PSINC). Ekonomikas ministrijas mēneša pārskatos apkopotā informācija atšķiras no laikrakstos publicētās PSINC operatīvās informācijas.

Šajā pārskatā dati par darījumiem ar sertifikātiem ir doti atsevišķi par privatizācijas sertifikātiem, kuri piešķirti par nodzīvotiem gadiem un politiskajām represijām, turpmāk tekstā -PS, un par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, turpmāk tekstā -ĪKS.

Par septembrī noslēgtajiem darījumiem PSINC informāciju sniedza 45 starpniecības uzņēmumi (augustā-45), no kuriem aktīvākie (uzņēmumi, kuru darījumu apjoms mēnesī pārsniedza vienu procentu no mēneša kopējā darījumu apjoma un kuriem bija vismaz 4 darījumu dienas) ir uzskaitīti 1.pielikumā veikto darījumu apjomu dilšanas secībā.

Kopējais ar PS veikto darījumu apjoms septembrī bija 3556,19 tūkst.PS (310% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,06 (augustā-Ls 2,22), un 355.77 tūkst.ĪKS (827% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,13 (augustā-Ls 2,51).

Datus par PS un ĪKS cenu un apjomu sadalījumu pa tirgus segmentiem skat. 2.pielikumā.

Starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontu atlikums 1.septembrī bija 11,79 milj.PS (1.augustā-13,58 milj.) un 1,07milj. ĪKS (1.augustā-1,05milj.).

Privatizācijas departamenta direktors A.Bernāns

2.pielikums

Privatizācijas sertifikātu cenu un apjomu sadalījums pa tirgus segmentiem mēnesī

PS tirgū veikto darījumu apjomu un cenu sadalījums pa tirgus segmentiem

ĪKS tirgū veikto darījumu apjomu un cenu sadalījums pa tirgus segmentiem

1.pielikums

Tirdzniecības starpnieki, kuri visaktīvāk veikuši darījumus privatizācijas sertifikātu tirgū

Septembrī informāciju par veiktajiem darījumiem snieguši 45 starpniecības uzņēmumi.

Tabulā ietvertie starpniecības uzņēmumi sakārtoti dilstošā kopējā veikto darījumu apjomu secībā un to kopējais darījumu apjoms ir vairāk par 54% no mēnesī veikto darījumu kopējā apjoma.

Par īpašuma kompensācijas sertifikātiem

1. Līdz 1998. gada 1.septembrim 83,8 tūkst. iedzīvotājiem ir piešķirti 6,1 milj. kompensācijas sertifikātu ar kopējo nominālvērtību Ls 169,7 milj..

1.tabula.

2. Fizisko personu kontos 1.septembrī no ieskaitītajiem 5,7 milj. bija atlikuši 3,3 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu (54 % no piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem).

3. Līdz 1998.gada 1.septembrim privatizācijā izmantoti 967 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (16 % no piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem).

2.tabula.

4. Starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos 1.septembrī bija 1072 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (1.augustā - 1053 tūkst.).

Starpniecības uzņēmumu kopējais veikto darījumu apjoms septembrī bija 355,77 tūkst. kompensācijas sertifikātu (827% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2.13 (augustā - Ls 2,51). No fiziskām personām starpniecības uzņēmumi septembrī ir nopirkuši 24.45 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (164,45 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls2,33 (augustā - Ls 2,10).

5. Atbilstīgi likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" līdz 1998. gada 1.oktobrim ir pieņemti pašvaldību lēmumi par lauku apvidus zemes kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā 7605 personām par kopējo summu Ls 16,41 milj.. 9,6 % pašvaldību pieņemtajos lēmumos ir konstatētas dažādas kļūdas un neprecizitātes un tie tiek pārskatīti.

Privatizācijas departamenta direktors A.Bernāns

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas privatizācijas sertifikātiem* no 28.09.98. līdz 02.10.98.

Kopējais darījumu apjoms: pārskata periodā - 148494,21; no darbības sākuma - 151955495,12

* - privatizācijas sertifikāti, kas piešķirti par nodzīvotajiem gadiem un politiskajām represijām

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas

īpašuma kompensācijas sertifikātiem no 28.09.98. līdz 02.10.98.

Kopējais darījumu apjoms: pārskata periodā - 6126,56; no darbības sākuma - 4154680,23

Ekonomikas ministrijas informācija

a

a