• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu enerģētiskās intereses Eiropā (Turpinājums). Par starptautiskajām militārajām mācībām. Par piemaksām veterāniem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.09.1998., Nr. 280/281 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49881

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas informācija

Par līgumu stāšanos spēkā

Vēl šajā numurā

29.09.1998., Nr. 280/281

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRIJĀS

Ekonomikas ministrijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Mūsu enerģētiskās intereses Eiropā

Jau šī gada decembrī tiks prezentēts Somijas valdības iniciatīvas rezultātā tapušais projekts "Ziemeļu dimensija", kas laika periodā līdz 2020. gadam paredz Eiropas Savienības valstu sadarbību ar Krieviju tās ziemeļu energoresursu — gāzes, naftas un koksnes — izmantošanā, un, pēc projekta autoru domām, visefektīvāk šis tranzīts varētu notikt caur Somiju. Tomēr, kā sarunās ar konferences dalībniekiem uzsvēris Laimonis Strujevičs, Latvija nevar atbalstīt šo projektu, ja tā īstenošana balstās nevis uz ekonomiskā izdevīguma principiem, bet gan plāniem piesaistīt ievērojama apjoma neatmaksājamas subsīdijas no Eiropas Savienības līdzekļiem, turklāt līdz šim Baltijas valstīm ir trūcis informācijas par to iespējamo līdzdalību "Ziemeļu dimensijā", tādēļ radušās bažas par Latvijas nacionālo interešu ievērošanu.

Investīciju efektīvas izmantošanas nepieciešamību, it īpaši pašlaik saasinātās Krievijas un Dienvidaustrumāzijas ekonomiskās krīzes laikā, savās runās uzsvēruši arī vairāki Eiropas Savienības un starptautisko finansu institūciju pārstāvji, un tas, kā uzskata L. Srujevičs, ļauj Latvijai cerēt uz "Ziemeļu dimensijas" pārskatīšanu un racionalizāciju, kas varētu kļūt par pamatu arī Latvijas un citu Baltijas valstu iesaistīšanai šī projekta īstenošanā.

Uz šādu Latvijas tautsaimniecības tranzītnozarei labvēlīgu risinājumu, pēc ekonomikas ministra domām, ļauj cerēt arī viņa veiksmīgā saruna ar Eiropas Komisijas komisāru enerģētikas jomā Kristosu Papoutsi, kā arī tikšanās ar Somijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Enerģētikas departamenta ģenerāldirektoru Taisto Turnenu un vecāko padomnieku Mauri Valtonenu. Abi Somijas pārstāvji solījuši Latvijas pusei sniegt par "Ziemeļu dimensiju" trūkstošo informāciju, kā arī apspriest iespējamo Baltijas valstu līdzdalību šajā projektā.

Tikšanās dalībnieki, to skaitā arī Somijas pārstāvji, atbalstījuši Latvijas iniciatīvu 1999. gada februārī Rīgā rīkot starptautisku konferenci par investīciju piesaisti Baltijas valstu energosistēmai. Šīs konferences sagatavošanas nolūkā jau 29. oktobrī Rīgā tiksies Baltijas valstu ekonomikas ministri.

Vakar, tiekoties ar žurnālistiem, L. Strujevičs informēja arī par ministrijas speciālistu, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes ekonomistu tikšanos 21.septembrī, kurā apspriests pirmais Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģijas projekts. Dokumentu, kurā modelēta valsts ekonomiskā attīstība laikā līdz 2025. gadam, paredzēts iesniegt Ministru kabineta vērtējumam, pašlaik projekts nosūtīts Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Valdības akcepta gadījumā tas kļūs par pamatu atsevišķu tautsaimniecības nozaru attīstības plānošanai gan īstermiņa, gan ilgtermiņa posmā.

Stratēģijas autori izstrādājuši divus Latvijas ekonomikas attīstības modeļus.

Pirmais no tiem īstenotos, ja tiktu pildīta nesen valdības akceptētā vidēja termiņa attīstības stratēģija. Šādā gadījumā līdz 2025. gadam Latvija kaut arī tuvinātos Eiropas Savienības valstu ekonomiskās attīstības līmenim, tomēr rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, vēl joprojām nesasniegtu vidējos Eiropas valstu rādītājus.

Otrais — straujākas ekonomiskās attīstības — scenārijs paredz daudz ātrākus izaugsmes tempus, un tā īstenošanas gadījumā iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, būtu līdzvērtīgs Eiropas valstu rādītājiem. Šāds straujas ekonomiskās attīstības scenārijs, pēc stratēģijas autoru domām, kļūtu iespējams, ja tiktu mobilizēts Latvijā pieejamais zinātniskais potenciāls, valdības līmenī atbalstītas zinātņietilpīgas ražotnes un inovācijas, efektīvi izmantotas visas makroekonomiskās sviras un veiksmīgi piesaistīta ārvalstu pieredze un investīcijas. Liela loma Latvijas ekonomiskajā attīstībā būs arī valsts integrācijas procesam Eiropas Savienībā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Aizsardzības ministrijā

Par starptautiskajām militārajām mācībām

No 28.septembra līdz 9.oktobrim Zviedrijā norisināsies starptautiskās militārās mācības "Nordic peace 98" programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros.

No 21. līdz 25.septembrim Zviedrijas Bruņoto spēku starptautiskajā mācību centrā Baltijas valstu dalībnieki piedalījās atsevišķi rīkotās mācībās. No 3. līdz 9.oktobrim Gotlandē notiks praktiskās mācības un operācijas.

Mācībās piedalīsies astoņas dalībvalstis — Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.

Latvijas bruņotos spēkus mācībās "Nordic peace 98" pārstāv 50 IDB/LATBAT karavīri, kā arī pārstāvji no NBS štāba un Zemessardzes.

Mācību mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, kopīgi veicot miera uzturēšanas operācijas. Šoreiz uzmanības centrā būs civilmilitārā sadarbība. Civilo organizāciju vidū ir Sarkanais Krusts, "Glābiet bērnus", Zviedrijas Civilās aviācijas administrācija, policija, Zviedrijas krasta apsardze un citas.

Katra dalībvalsts un organizācija pati finansē savu līdzdalību mācībās. Izņēmums ir Latvija, Lietuva un Igaunija, kuras finansiāli atbalsta Zviedrija.

Pirmās "Nordic peace" mācības norisinājās 1997.gadā Norvēģijā. Nākamgad tās notiks Somijā.

NBS preses dienests

Par piemaksām veterāniem

Šodien, 29.septembrī, Aizsardzības ministrijas Baltajā zālē svinīgā gaisotnē speciālās piemaksas pie valsts pensijām saņems Latvijas armijas virsnieki un virsdienesta instruktori: komandkapteinis Hugo Legzdiņš, kaprālis Arnolds Jūlijs Mencis, virsleitnants Arnolds Zariņš, leitnants Harijs Zerviņš, virsniekvietnieks Harijs Auziņš un virsleitnants Tālivaldis Bērziņš. Viņi ir pirmie, kas saņems paredzētās speciālās piemaksas pie valsts pensijas (30 latu mēnesī), kuras tiek piešķirtas saskaņā ar 1998.gada 18.augusta Ministru kabineta noteikumiem Latvijas armijas virsniekiem, sanitārvirsniekiem, kara ierēdņiem un virsdienesta instruktoriem, kas dienējuši Latvijas armijā no 1918.gada 18.novembra līdz 1940.gada 21.jūlijam.

Pavisam Latvijā jau apzināti 56 Latvijas armijas virsnieki un virsdienesta karavīri. Tie, kas dzīvo ārpus Rīgas, pensijas speciālās piemaksas jau tuvākajā laikā saņems pa pastu ar piegādi mājās. Speciālo piemaksu izmaksā Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu kārtējam gadam".

Aizsardzības ministrijas

preses centrs

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!