Ārlietu ministrija

Informācija

1998.gada 24.septembrī

Par līgumu stāšanos spēkā

Ārlietu ministrija informē par šādu starptautisko līgumu spēkā stāšanos:

1) 1998.gada 21.augustā stājās spēkā "Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgums par sadarbību standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā" (parakstīts Rīgā 1998.gada 3.jūlijā).

2) 1998.gada 27.augustā stājās spēkā "Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vienošanās par Vācijas Federatīvās Republikas valdības kompensācijām nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajām personām Latvijā" (noslēgts notu apmaiņas ceļā).

3) 1998.gada 25.septembrī stājās spēkā "Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" (parakstīts Helsinkos 1997.gada 23.jūnijā). (Līguma teksts — "LV", 28.10.1997., Nr.281/282.)

4) 1998.gada 26.septembrī stājās spēkā "Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" (parakstīts Rīgā 1997.gada 21.februārī). (Līguma teksts — "LV", 23.05.1997., Nr.126/127.)

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Raimonds Jansons

 

 

Latvijas Republikas valdības

un Uzbekistānas Republikas valdības

nolīgums

par sadarbību standartizācijas,

metroloģijas un sertifikācijas jomā

Latvijas Republikas valdība un Uzbekistānas Republikas valdība, turpmāk Puses,

saskaņā ar abu Pušu ekonomiskām interesēm,

ievērojot abpusēju ieinteresētību, lai nodrošinātu patērētāju intereses un tiesības ievedamo produktu kvalitātes un drošības prasību ievērošanā, kas garantētu drošību cilvēku dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi,

attīstot ārējās tirdzniecības sakarus starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku,

atzīstot nepieciešamību izveidot saskaņotu darbību standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas jomā, Puses vienojās par sekojošo:

1. pants

Šajā Nolīgumā ir izmantota ISO/IEC (Starptautiskā standartizācijas organizācija / Starptautiskā elektrotehniskā komisija) Norādījumu 2:1996 "Standartizācija un ar to saistītas darbības. Vispārīgā vārdnīca" terminoloģija.

Bez tam ir lietots termins —

* Valsts higiēniskā reģistrācija — pasākumu komplekss, kas nosaka produktu drošumu, ieskaitot ekspertu vērtējumu par iesniegto normatīvo dokumentāciju un laboratorijas pētījumiem, ekspertu slēdzienu sagatavošanu, valsts higiēniskās apliecības noformēšanu.

2. pants

Īstenojot šo Nolīgumu, Puses ievēros attiecīgi Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas likumdošanu.

3. pants

Šī Nolīguma darbība attiecas uz produktiem un pakalpojumiem, kurus ir ražojusi viena no šīs Vienošanās dalībvalstīm un, kuri attiecīgi tiek ievesti otras dalībvalsts teritorijā.

4. pants

Atbildīgas pilnvarotas organizācijas par šī Nolīguma īstenošanu ir:

Latvijas Republikā — Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija,

Uzbekistānas Republikā — Uzbekistānas Valsts standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas centrs, kurš ir Uzbekistānas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā.

5. pants

Pamatojoties uz sertifikācijas novērtējumu nacionālajās sistēmās, Puses atzīs atbilstības sertifikātus produktiem un pakalpojumiem, kurus izsniegušas nacionālās sertifikācijas institūcijas, kā arī akreditētas vai valstu nacionālajās sertifikācijas sistēmās pilnvarotas institūcijas.

6. pants

Produktiem un pakalpojumiem, kuriem saskaņā ar Latvijas Republikā un Uzbekistānas Republikā spēkā esošiem tiesību aktiem nepieciešama higiēniskā reģistrācija, jābūt attiecīgai Latvijas Republikas valdības pilnvarotas institūcijas vai Uzbekistānas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas izdotai apliecībai par valsts higiēnisko reģistrāciju.

7. pants

Puses apņemas regulāri apmainīties ar informāciju par pastāvošajiem nacionālajiem tiesību aktiem atbilstības novērtēšanas sfērā un izmaiņām nacionālajā atbilstības novērtēšanas sistēmā.

8. pants

Puses apmainās ar nacionālajās sertifikācijas sistēmās obligāti sertificējamo produktu sarakstiem, kā arī sertifikācijas institūciju vai nacionālajās sertifikācijas un akreditācijas sistēmās pilnvarotu organizāciju sarakstiem.

Produktu sarakstu precizējumi tiks veikti pēc vajadzības, Pusēm savstarpēji vienojoties un Pušu pilnvaroto organizāciju pārstāvjiem parakstot papildus protokolus.

9. pants

Abu Pušu pilnvarotās standartizācijas organizācijas nosaka normatīvi tehniskās dokumentācijas un rādītāju sarakstus, kas nepieciešami produktu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanas veikšanai.

Katra Puse drīkst lietot otras Puses normatīvos dokumentus, ja prasības tajos nav pretrunā tai kārtībai, kādu noteikusi nacionālā standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas institūcija saskaņā ar valstī pastāvošajiem tiesību aktiem.

10. pants

Abu Pušu pilnvarotās organizācijas metroloģijā savstarpēji vienojas par kārtību, kādā tiek atzīti vielu un materiālu standarta paraugos lietoto fizikālo lielumu nacionālie etaloni.

11. pants

Abu Pušu pilnvarotās organizācijas metroloģijā nosaka kārtību, kādā savstarpēji tiek atzīta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, kuru izgatavo vai lieto vienā no Pušu valstu teritorijām, kā arī mērījumu rezultātu atzīšanas, mērīšanas līdzekļu verificēšanas un kalibrēšanas kārtību.

12. pants

Puses apņemas izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir:

izstrādāt savietojamības principus un atbilstības novērtēšanas sistēmas pārbaudes kārtību Pusēs;

sagatavot priekšlikumus par ekspertiem, kas veiktu atbilstības novērtēšanas sistēmu pārbaudi Pusēs;

sagatavot projektus savstarpējas atzīšanas noteikumu un procedūru dokumentiem, kas apstiprina atbilstību.

Pušu pilnvarotas organizācijas apstiprina darba grupas izstrādātos dokumentus.

13. pants

Puses tieksies, lai nacionālās atbilstības novērtēšanas sistēmas, standartizācija un mērījumu vienotības nodrošināšana tiktu harmonizēta saskaņā ar starptautiskām prasībām, kas radītu noteikumus to turpmākai savstarpējai atzīšanai.

14. pants

Puses nodrošina konfidencialitāti par saņemto dokumentāciju un informāciju par pasākumiem, kas tiek veikti šī Nolīguma ietvaros, un tās sniegšanu gadījumā, ja to rakstiski pieprasa ieinteresētā Puse.

15. pants

Šis Nolīgums neskar Pušu tiesības un pienākumus, kas varētu rasties sakarā ar citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieki ir Puses.

16. pants

Strīdīgus jautājumus, kas saistīti ar dotā Nolīguma darbību vai skaidrojumu, Puses risina savstarpēju konsultāciju un pārrunu ceļā.

17. pants

Šajā Nolīgumā var izdarīt grozījumus un papildinājumus Pusēm savstarpēji par to vienojoties, kurus noformē ar atsevišķu protokolu un tie būs šī Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

Šis Nolīgums stājas spēkā datumā, kad Puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas par attiecīgu nepieciešamo konstitucionālo prasību izpildi, lai Nolīgums stātos spēkā.

Šis Nolīgums darbosies līdz laikam, kamēr viena no Pusēm rakstiski sešus mēnešus iepriekš nepaziņos otrai Pusei par savu nodomu izbeigt tā darbību.

Parakstīts Rīgā 1998.gada 3.jūlijā divos eksemplāros latviešu, uzbeku un krievu valodā, pie kam, visiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks. Ja rodas domstarpības Nolīguma teksta interpretācijā, noteicošais ir teksts krievu valodā.

 

Latvijas Republikas Uzbekistānas Republikas

valdības vārdā valdības vārdā

V.Birkavs A.Kamilovs

ārlietu ministrs ārlietu ministrs

 

 

Latvijas Republikas valdības

un Vācijas Federatīvās Republikas valdības

vienošanās par Vācijas Federatīvās Republikas

valdības kompensācijām nacionālsociālistiskajā

režīmā cietušajām personām Latvijā

DER STAATSSEKRETÄR DES AUSWÄRTIGEN AMTES

Bonn, den 27. August 1998

Gz. 503-553.32 LVA

Herr Botschafter,

ich beehre mich, Ihnen im Namen der Regierung der Bundesrepublik Deutschland als Ergebnis der Gespräche zwischen unseren beiden Regierungen den Abschluš einer Vereinbarung zwischen der Regierung der Bundesrepublik Deutschland und der Regierung der Republik Lettland vorzuschlagen, die folgenden Wortlaut haben soll:

1. Die Regierung der Bundesrepublik Deutschland ist bereit, als humanitäre Geste fūr die Opfer nationalsozialistischen Unrechts in der Republik Lettland einen einmaligen finanziellen Beitrag in Höhe von zwei Millionen Deutsche Mark fūr das Projekt "Rehabilitationszentrum fūr geriatrische Patienten in Lettland" in der Republik Lettland zu leisten.

2. Einzelheiten des zu fördernden Projekts ergeben sich aus der dieser Note als Anlage beigefūgten Projektbeschreibung.

3. Der Beitrag der Regierung der Bundesrepublik Deutschland wird in einer Summe innerhalb von zwei Monaten nach der Erklärung des Einverständnisses Ihrer Regierung mit dem Inhalt dieser Note ausgezahlt. Die Bundesregierung geht davon aus, daš sie von der Regierung der Republik Lettland ūber die endgūltige Verwendung der Mittel unterrichtet wird.

4. Mit dieser humanitären Geste sind die Fragen, die Gegenstand dieser Vereinbarung sind, endgūltig geregelt.

5. Diese Vereinbarung wird in deutscher und lettischer Sprache geschlossen, wobei jeder Wortlaut gleichermašen verbindlich ist.

Falls sich die Regierung der Republik Lettland mit den unter Nummern 1 bis 5 gemachten Vorschlägen einverstanden erklärt, werden diese Note und das Einverständnis Ihrer Regierung zum Ausdruck bringende Antwortnote Eurer Exzellenz eine Vereinbarung zwischen unseren beiden Regierungen bilden, die mit dem Datum Ihrer Antwortnote in Kraft tritt.

Genehmigen Sie, Herr Botschafter, die Versicherung meiner ausgezeichneten Hochachtung.

gez. Dr. v. Ploetz

Seiner Exzellenz

dem Botschafter der Republik Lettland

Herrn Andris Teikmanis

Bonn

 

FEDERĀLĀS ĀRLIETU MINISTRIJAS VALSTS SEKRETĀRS

Bonnā, 1998. gada 27. augustā

Nr. 503-553.32 LVA

Vēstnieka kungs!

Man ir tas gods Vācijas Federatīvās Republikas Valdības vārdā abu Valdību sarunu rezultātā Jums piedāvāt noslēgt Vācijas Federatīvās Republikas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanos ar šādu saturu:

1. Vācijas Federatīvās Republikas Valdība, humānu apsvērumu vadīta, ir gatava Latvijas Republikā nacionālsociālistiskajā režīmā cietušo personu labā sniegt vienreizēju finansiālu ieguldījumu divu miljonu vācu marku apmērā projekta "Rehabilitācijas centrs geriatrijas pacientiem Latvijā" īstenošanai Latvijas Republikā.

2. Atbalstāmā projekta detalizēts izklāsts ietverts šai notai pievienotajā projekta aprakstā.

3. Vācijas Federatīvās Republikas Valdības ieguldījums tiek izmaksāts kā vienreizējs maksājums divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par Jūsu Valdības piekrišanu šīs notas saturam. Federālā valdība rēķinās ar to, ka Latvijas Republikas Valdība to informēs par līdzekļu galīgo izlietojumu.

4. Ar šo humāno ieguldījumu ir pilnībā atrisināti visi jautājumi, kas veido šīs vienošanās saturu.

5. Šī vienošanās noslēgta vācu un latviešu valodā, pie kam abi teksti ir vienlīdz saistoši.

Ja Latvijas Republikas Valdība piekrīt 1. līdz 5. punktā ietvertajiem priekšlikumiem, šī nota un Jūsu Ekselences atbildes nota, kurā izteikta Jūsu Valdības piekrišana, veidos vienošanos starp mūsu valdībām, kas stājas spēkā ar Jūsu atbildes notas datumu.

Vēstnieka kungs, pieņemiet manas dziļākās cieņas apliecinājumus.

Dr. fon Pletcs

Viņa Ekselencei

Latvijas Republikas Vēstniekam

Andrim Teikmaņa kungam

Bonna

 

DER BOTSCHAFTER DER REPUBLIK LETTLAND

Bonn, den 27. August 1998

Gz.: NV/US - 79/98

Herr Staatssekretär,

ich beehre mich, den Empfang Ihrer Note vom 27. August 1998 - Gz.: 530-553.32 LVA zu bestätigen, mit der Sie im Namen Ihrer Regierung den Abschluš einer Vereinbarung zwischen der Regierung der Republik Lettland und der Regierung der Bundesrepublik Deutschland vorschlagen.

Ich beehre mich, Ihnen mitzuteilen, daš meine Regierung mit den in Ihrer Note enthaltenen Vorschlägen einverstanden ist. Ihre Note und diese Antwortnote bilden somit eine Vereinbarung zwischen unseren beiden Regierungen, die mit dem Datum dieser Note in Kraft tritt und deren lettischer und deutscher Wortlaut gleichermašen verbindlich ist.

Die Regierung der Republik Lettland geht davon aus, daš die Staatsbūrger Lettlands durch diese Vereinbarung nicht an der individuellen Geltendmachung ihrer etwa bestehenden Rechte gehindert sind.

Genehmigen Sie, Herr Staatssekretär, die Versicherung meiner ausgezeichneten Hochachtung.

gez. A. Teikmanis

Seiner Exzellenz

dem Staatssekretär des Auswärtigen Amtes

Herrn Dr. Hans-Friedrich von Ploetz

Bonn

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIEKS

Bonnā, 1998. gada 27. augustā

Nr. NV/US - 79/98

Valsts sekretāra kungs!

Man ir tas gods apstiprināt Jūsu 1998. gada 27. Augusta notas nr. 503-553.32 LVA saņemšanu, kurā Jūs savas Valdības vārdā izsakāt priekšlikumu noslēgt vienošanos starp Latvijas Republikas Valdību un Vācijas Federatīvās Republikas Valdību.

Man ir tas gods darīt Jums zināmu, ka mana Valdība piekrīt Jūsu notā ietvertajiem priekšlikumiem. Tādējādi Jūsu nota un šī atbildes nota veido vienošanos starp mūsu valdībām, kas stājas spēkā ar šīs notas datumu un kuras teksti latviešu un vācu valodā ir vienlīdz saistoši.

Latvijas Republikas Valdība uzskata, ka šī vienošanās neradīs šķēršļus Latvijas pilsoņiem, īstenojot viņu, iespējams, pastāvošās individuālās tiesības.

Valsts sekretāra kungs, pieņemiet manas dziļākās cieņas apliecinājumus.

A. Teikmanis

Viņa Ekselencei

Federālās ārlietu ministrijas Valsts sekretāram

Dr. Hansam-Frīdriham fon Pletca kungam

Bonna

Pielikums

pie vienošanās par Vācijas Federatīvās Republikas Valdības

kompensācijām nacionālsociālisma režīmā cietušajiem Latvijā

Projekts

Rehabilitācijas centra (nodaļas) izveidei

geriatrijas pacientiem Latvijā

IEVADS

Valstis, kas atrodas pārejas periodā no vienas ekonomiskās sistēmas uz citu, pie tām pieskaitāma arī Latvija, raksturo straujas un nekontrolējamas ekonomiskas pārmaiņas, vērtību pārorientācija, negaidīti kritumi, sociālo pretrunu rašanās un saasināšanās, līdz ar to pieaug psiholoģiskā spriedze, neziņa par rītdienu, rodas problēmas, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.

Attiecībā uz situāciju Latvijā jāatzīmē atsevišķas problemātiskas jomas, kas lielā mērā saistītas ar iepriekšminētajiem faktoriem:

- demogrāfiskā situācija,

- iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis, kas iespaido pārējās dzīves jomas.

Izmaiņas dzimstības līmenī novedušas pie pakāpeniskām izmaiņām iedzīvotāju vecuma struktūrā. Dati liecina par iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugumu, citiem vārdiem - par iedzīvotāju novecošanos. 1989. gada tautskaites laikā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums bija 36,3 gadi, bet jau 1996. gadā tas pieaudzis līdz 37,3, kas ir viens no visaugstākajiem vidējā vecuma rādītājiem Eiropā un nozīmē augstu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru sabiedrībā. 1996. gada sākumā 19,1% iedzīvotāju bija vecāki par 60 gadiem.

Veselība ir viena no nozīmīgākajām cilvēka dzīves vērtībām, tā ir saistāma ar pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālās labsajūtas stāvokli. Laba veselība ir sekmīgas darbības priekšnosacījums visās dzīves jomās un norāda uz potenciālajiem tautas resursiem. To ietekmē gan paša indivīda attieksme, gan valsts veselības aprūpes politika. Tādā veidā ar vārdiem "veselība" un "vesels" tiek saistīts ļoti plašs dzīves diapazons, ko nosaka trīs pamatfaktori:

1. sociālie apstākļi,

2. vide - ūdens, augsnes un gaisa tīrība, uztura un sadzīves ķīmijas kvalitāte,

3. veselības aprūpes sistēmas efektivitāte.

Objektīvi novērtēt veselības stāvokli un kvalitāti ir sarežģīti, jo pastāv dažādi uzskati par to, kas raksturo veselu cilvēku - vai tikai fizisku un psihisku vainu trūkums, vai arī cilvēka emocionāla, garīga un sociāla līdzsvarotība un harmonija. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas definīciju, kas nosaka: "Veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labsajūtas stāvoklis, bet ne tikai slimību un fizisku defektu trūkums", veselība ir aplūkojama kā visu šo faktoru - fizisko, garīgo un sociālo - savstarpējās mijiedarbības rezultāts.

PAMATOJUMS

Latvijas Republikas iedzīvotāju saslimstība ar tādām slimībām kā ateroskleroze, dažādu lokāciju audzēji, hipertoniskā slimība, cukura diabēts, balsta un kustību aparāta deģeneratīvas izmaiņas u. c. saistās ar cilvēku vecumu un novecošanos.

Svarīgi ir atzīmēt, ka lielākā to cilvēku daļa, kuri bijuši pakļauti represijām, izcietuši koncentrācijas nometņu šausmas un ieslodzījumu cietumos, bijuši gūstā, cīnījušies II pasaules karā, ietilpst iepriekš norādītajā vecuma grupā. Jāatzīmē, ka Latvijā vienīgais formālais instruments šo personu loka apzināšanai ir 1995. gada 26. aprīļa likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu". Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pašreiz politiski represētās personas statuss ir noteikts 3.524 Latvijas iedzīvotājiem. No viņiem koncentrācijas nometnēs bijušas ieslodzītas 2.226, cietumos - 58, geto - 41 personas, bet spaidu darbos nosūtītas 1.999 personas.

Pamatojoties uz esošo demogrāfisko situāciju un lielo politiski represēto personu skaitu Latvijā, ir īpaši jādomā par mūsdienīgu medicīniski sociālās palīdzības formu un to organizēšanas ceļu meklējumiem. Viens no risinājumiem varētu būt rehabilitācijas centra geriatrijas pacientiem vai uz slimnīcas bāzes radītas gerontoloģijas nodaļas izveide.

Tādējādi Latvijas Republikas Valdība un Vācijas Federatīvās Republikas Valdība (turpmāk - Puses) vienojas, ka Latvijas Republikas Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju Vācijas Puses piešķirtos naudas līdzekļus 2.000.000 (divu miljonu) vācu marku apmērā konkursa kārtībā novirzīs tai rehabilitācijas vai ārstniecības iestādei, kas piedāvās viskvalitatīvāko projektu un visoptimālākos nosacījumus šāda veida gerontoloģijas iestādes izveidošanai, kā arī vienojas par sekojošo:

PROJEKTA REALIZĀCIJA

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu gerontoloģisko pakalpojumu sniegšanu, investīcijas var tikt novirzītas:

- medicīnisko tehnoloģiju un aprīkojuma pilnveidošanai,

- organizācijas vadības sistēmas attīstībai,

- augsti kvalificētu personālresursu nodrošināšanai,

- saimnieciski tehniskās infrastruktūras stabilizācijai un attīstībai.

Kritēriji projektu pieteikumu vērtēšanai:

- atbilstība institucionālās attīstības mērķim - uz mērķi orientētas investīcijas sistēmas attīstībai, paredzot konkrētus uzlabojumus vai jaunievedumus saskaņā ar nozares attīstības koncepcijās norādītajiem reformu uzdevumiem,

- ekonomiskā un sociālā efektivitāte - pamatots investīciju ekonomiskums, salīdzinot pašreizējās izmaksas ar prognozētajām izmaksām nākotnē un iespējamo ekonomisko ietaupījumu, kā arī analizēts sociālais efekts un ieguldījums sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un pieejamībā,

- projekta juridiskā un finansiālā iespējamība - jautājumi, kas saistīti ar investīciju saņēmējinstitūcijas īpašuma piederības statusa atbilstību juridiskajām prasībām, kā arī investīciju pieprasījuma un projekta izmaksu realitāte un nepieciešamības pamatojums,

- projekta neatliekamība (uzsākšanas gads, pabeigšanas gads) - to nosaka investīciju objekta stratēģiskais nozīmīgums, plānoto pasākumu pamatojums ar valdības normatīvajiem dokumentiem, iekļaušanās ārvalstu finansētās programmās, avārijas situācijas konkrētās iestādes materiāli tehniskajā nodrošinājumā, pie kam šajā gadījumā neatliekamība tiek noteikta kā zaudējuma apmērs, kāds rastos, neieguldot līdzekļus,

- projekta pēctecība, pieteikuma atkārtotība - investīciju projekti, kas jau atrodas realizācijā, un aktivitāšu plāni tiek pieteikti ar pēctecību, kā arī tie investīciju projektu pieteikumi, kas ir nozīmīgi, bet finansu resursu trūkuma dēļ līdz šim noraidīti,

- piesaistītie līdzekļi no iestādes pamatbudžeta vai citiem finansu avotiem - aktīva pašu līdzdalība un donoru finansējuma iesaistīšana, kas sastāda 30% un vairāk no kopējām izmaksām;

- projekta izstrādes kvalitāte - investīciju projekta pieteikums ir atbilstošs vienotajām projekta izstrādes prasībām, atspoguļo profesionālu pieeju un racionālu projekta vadību.

Gerontoloģisko pakalpojumu nodrošināšanas vadības un kontroles mehānisms:

1. reglamentēts ar līgumu (Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Labklājības ministrija un pakalpojumu sniedzēja institūcija), kas nosaka konkrētu naudas līdzekļu saņemšanas kārtību,

2. par projekta realizāciju un gerontoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu atbildību un kontroles funkcijas patur Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments,

3. piedāvātā gerontoloģisko pakalpojumu nodrošināšanas shēma (skat. shēmu nr. 1) un kompetenču sadalījums ir šāds:

- Valsts slimokase (Centrālais fonds) - slēdz līgumu ar institūciju par valsts pasūtījuma piešķiršanu gerontoloģisko pakalpojumu sniegšanai, nodrošina gerontoloģisko pakalpojumu apmaksu atbilstoši Labklājības ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem no veselības aprūpes programmām un nodrošina grāmatvedības uzskaiti un sniedz Labklājības ministrijai regulāras atskaites. Finansējums geriatrijas pacientu rehabilitācijas institūcijai (turpmāk - rehabilitācijas institūcija) tiek pārskaitīts vai nu tieši, vai arī caur attiecīgo teritoriālo slimokasi.

- Rehabilitācijas institūcija - atbilstoši noslēgtajam līgumam nodrošina klientus ar gerontoloģiskajiem pakalpojumiem un regulāri ziņo par to sniegšanu slimokasei. Par gerontoloģisko pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997. gada 23. decembra noteikumu nr. 434 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" 25.9. un 25.10. apakšpunktā noteiktajai kārtībai no pacientu iemaksas ir atbrīvotas politiski represētās personas, Černobiļas atomeletrostacijas seku likvidācijā cietušās personas un trūcīgās personas, kas par tādām atzītas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pārējos gadījumos rehabilitācija institūcija ir tiesīga iekasēt pacientu nodevas Ls 0,45 apmērā par institūcijā pavadīto dienu, vienlaicīgi nodrošinot slimokasi ar regulārām atskaitēm par veikto iemaksu veidā iekasēto līdzekļu apjomu un izlietojumu.

- Ģimenes ārsti - veic personu uzskaiti, kam ir nepieciešami gerontoloģiskie pakalpojumi, nodrošinot to saņemšanu reizi divos gados, informē pacientus par iespējām saņemt konkrētus pakalpojumus, kā arī nodrošina nepieciešamo nosūtījuma dokumentu sagatavošanu.

Lai nodrošinātu minētās shēmas darbību 1998. gadā, ir nepieciešams (viena no alternatīvām):

- izstrādāt grozījumus likumā "Par valsts budžetu", paplašinot veselības aprūpes programmu ar jaunu apakšprogrammu, paredzot gerontoloģisko pakalpojumu nodrošināšanu,

- atsevišķas kārtības "Par gerontoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu, pieejamību un finansēšanu" izstrāde, nesaistot to ar iepriekš minēto, bet esošo veselības aprūpes valsts apakšprogrammu ietvaros izveidot jaunu pasākumu. Līdz ar to 1999. gadam un turpmāk nepieciešamie līdzekļi tiks ietrādāti valsts budžetā.

Projekta realizācijai piešķirto finansu resursu (Vācijas valdības dāvinājums, Latvijas puses ieguldījums) izlietojumu regulāru pārraudzību veic Labklājības ministrijas Budžeta un finansu departaments.

PROJEKTA PIETEIKUMS

Projekta pieteikumam jāatbilst šādiem noteikumiem:

Projekta tēma:

Rehabilitācijas centra (nodaļas) izveide geriatrijas pacientiem Latvijā.

Projekta mērķis:

Nodrošināt pilnvērtīgu dzīves kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem novecošanās periodā.

Galvenie uzdevumi:

1. Izveidot gerontoloģijā specializētu struktūrvienību, kurā koncentrēti atbilstoši specializēti personālresursi un nodrošināta materiāli tehniskā un tehnoloģiskā bāze gerontoloģijas problēmu risināšanai.

2. Nodrošināt Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem ir piešķirts un dokumentāli apstiprināts politiski represēto personu statuss, bezmaksas gerontoloģisko rehabilitāciju.

Projekta pieteikumā jāatspoguļo sekojošas sadaļas:

I. Vispārējais apraksts:

- organizācijas nosaukums, dibināšanas datums, reģistrācijas nr.,

- īpašuma statuss (struktūrvienība, pakļautība utt.),

- teritoriālā atrašanās vieta un iekļaušanās teritoriālo reformu procesā,

- klientu loks, dinamika,

- sniegto pakalpojumu spektrs,

- organizācijas darbības analīze (speciālas priekšrocības, trūkumi).

II. Gerontoloģijas attīstības koncepcijas pamatojums.

1. Esošās situācijas atbilstība kvalitatīvu gerontoloģisko pakalpojumu nodrošināšanai:

- medicīnisko pakalpojumu spektrs:

a) diagnostiskie dienesti (laboratoriskie izmeklējumi, funkcionālās izmeklēšanas metodes u. c.),

b) neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības kabineti ar atbilstošu medikamentozo terapiju,

c) medicīniskās rehabilitācijas nodrošinājums (ārstnieciskā fizkultūra, fizikālā terapija, fizioterapija, ergoterapija, ūdens - dūņu dziedniecība u. c.).

- sociālās rehabilitācijas nodrošinājums (krīžu terapija, sociālā izglītošana un sadzīves iemaņu trenēšana, adaptācija, atbalsts, intelektuālo spēju uzturēšana, pilnvērtīga brīvā un atpūtas laika pavadīšana - ekskursijas, lekcijas, semināri, "darbnīcas", bibliotēka utt.)

- atbilstoša medicīniskā aparatūra un tehnoloģijas, materiāli tehniskais aprīkojums.

- personālresursu specializācija un kvalifikācija (terapeiti, ķirurgi, kardiologi, stomatologi, ginekologi, urologi, fizioterapeiti, ergoterapeiti, masieri, medicīnas māsas, sociālie darbinieki, psihologi, psihoterapeiti u. c.).

- infrastruktūras stāvoklis:

a) arhitektoniskais novērtējums (kopējā platība, ietilpība, ģeogrāfiskais stāvoklis, infrastruktūras nolietojums, materiāli tehniskais aprīkojums pieejamības nodrošināšanai),

b) sanitāri tehnisko un ventilācijas iekārtu stāvoklis,

c) elektropadeves, siltumpadeves un sakaru sistēmas stāvoklis.

2. Piedāvātā programma gerontoloģijas centra izveidei:

a) kādi bāzes pakalpojumi tiks sniegti,

b) rehabilitēto personu loks atsevišķi pa mērķa grupām (nacionālsociālisma upuri, vecie ļaudis, invalīdi utt.):

- vienā iebraukumā,

- gadā (iebraukumi, kopējais rehabilitēto personu skaits);

c) rehabilitācijas kura ilgums un izmaksas (izmaksu atšifrējums vienai personai),

d) papildus piedāvātie pakalpojumi un to izmaksas.

3. Plānoto aktivitāšu laika un izmaksu grafiks.

4. Investīciju ekonomiskais pamatojums, tai skaitā, projekta realizācijai plānotais finansējums finansu avotu griezumā - skat. tabulu nr. 1.

Beilage

bei der Vereinbarung ūber die humanitäre Hilfe

der Regierung der Bundesrepublik Deutschland

fūr die Opfer nationalsozialistischen Unrechts in der Republik Lettland

Projekt

"Rehabilitationszentrum

fūr geriatrische Patienten in Lettland"

EINFÜHRUNG

Länder, die sich in der Übergangsperiode von einem Wirtschaftssystem zum anderen befinden — zu diesen kann auch Lettland gezählt werden —, werden von raschen und unkontrollierbaren wirtschaftlichen Veränderungen, Neuorientierung der Werte, unerwarteten Rūckfällen, von der Entstehung und Zuspitzung der sozialen Gegensätze gekennzeichnet, so daβ die psychologische Spannung, die Unwissenheit vor dem nächsten Tag ansteigt, und neue Probleme entstehen durch die Anpassung an die neuen Gegebenheiten.

Bezūglich der Lage in Lettland sind gesonderte Problemfelder zu erwähnen, die in einem groβen Maβe mit den obengenannten Faktoren verbunden sind:

— demographische Lage,

— wirtschaftliche Lage der Einwohner, die einen Einfluβ auf die anderen Lebensbereiche ausūbt.

Die veränderte Geburtenrate hat zu allmählichen Veränderungen in der Altersstruktur der Einwohner gefūhrt. Die Angaben zeigen einen Anstieg des Durchschnittsalters der Einwohner, mit anderen Worten, die Alterung der Einwohner. Während der Volkszählung 1989 betrug das Durchschnittsalter der Einwohner Lettlands 36,3 Jahre, aber schon im Jahr 1996 ist es auf 37,3 gestiegen, was zu den höchsten Durchschnittsalterswerten in Europa gehört und einen hohen Anteil an Menschen älteren Jahrgangs bedeutet. Anfang des Jahres 1996 waren 19,1 % der Einwohner ūber 60 Jahre alt.

Die Gesundheit stellt einen der wichtigsten Werte des menschlichen Lebens dar. Sie hängt mit dem Zustand eines völligen körperlichen, geistigen und sozialen Wohlbefindens zusammen. Gute Gesundheit ist eine Voraussetzung fūr erfolgreiche Tätigkeit in allen Lebensbereichen, und sie weist auf die möglichen Ressourcen des Volkes hin. Sie wird sowohl von der Einstellung einer Einzelperson selbst als auch von der staatlichen Gesundheitspolitik beeinfluβt.

Auf solch eine Art und Weise wird mit den Worten "Gesundheit" und "gesund" ein sehr breiter Lebenskreis einbezogen, der schwerpunktmäβig von drei Faktoren bestimmt wird:

1. den sozialen Bedingungen,

2. der Umwelt - der Reinheit des Wassers, des Bodens und der Luft, der Qualität der Lebensmittel und der im Alltag genutzten Chemiestoffe,

3. Effizienz des Systems der Gesundheitsfūrsorge.

Es ist schwierig, eine objektive Bewertung des Gesundheitszustandes und der -qualität vorzunehmen, weil es verschiedene Auffassungen zu den Charakteristika eines gesunden Menschen gibt - entweder nur die Abwesenheit von körperlichen und geistigen Behinderungen oder auch emotionales, geistiges und soziales Gleichgewicht und Harmonie einer Person. Nach der Definition der Weltgesundheitsorganisation, die besagt: "Gesundheit ist der Zustand eines vollkommenen körperlichen, geistigen und sozialen Wohlbefindens und nicht nur das Fehlen von Krankheiten und körperlichen Behinderungen", ist die Gesundheit als das Ergebnis der gegenseitigen Wechselwirkungen zwischen all diesen Faktoren - den körperlichen, geistigen und sozialen - zu betrachten.

BEGRÜNDUNG

Die Erkrankung der Einwohner der Republik Lettland an solchen Krankheiten wie Arteriosklerose, Geschwūlste an verschiedenen Stellen, hypertonische Erkrankungen, Zuckerkrankheit, degenerative Veränderungen im Stūtz- und Bewegungsapparat u. a. sind auf das Alter der Menschen und die Alterung zurūckzufūhren.

Es ist wichtig zu betonen, daβ die meisten Personen, die Repressalien ausgesetzt wurden, die Grauen der Konzentrationslager und der Gefängnisse erdulden muβten, die in Gefangenschaft geraten waren, während des 2. Weltkrieges gekämpft hatten, jetzt zur obengenannten Altersgruppe gehören. Hinzuzufūgen ist, daβ in Lettland das einzige formelle Instrument fūr die Bestimmung dieses Personenkreises das Gesetz vom 26. April 1995 "Über die Bestimmung des Status einer politisch repressierten Person" ist. Nach den gesetzlichen Regelungen haben zur Zeit 3.524 Einwohner Lettlands den Status einer politisch repressierten Person. 2.226 davon sind ehemalige KZ-Häftlinge, 58 waren inhaftiert, 41 im Getto, und Zwangsarbeiter waren 1.999 Personen.

Aufgrund der gegenwärtigen demographischen Lage und der groβen Anzahl der politisch repressierten Personen in Lettland muβ besonders auf eine zeitgemäβe medizinisch-soziale Form der Unterstūtzung und auf ihre Gestaltungsmöglichkeiten Wert gelegt werden. Eine der Lösungen könnte der Aufbau eines Rehabilitationszentrums fūr geriatrische Patienten oder einer Abteilung fūr Gerontologie innerhalb eines Krankenhauses sein.

So vereinbaren die Regierungen der Republik Lettland und der Bundesrepublik Deutschland (im folgenden Parteien genannt), daβ das Wohlfahrtsministerium der Republik Lettland in Zusammenarbeit mit dem Auβenministerium der Republik Lettland die von der deutschen Seite bereitgestellten Mittel in Höhe von 2.000.000 DM mittels einer Ausschreibung an diejenige Rehabilitations- oder Heilanstalt weiterleiten wird, die das qualitativ beste Projekt und die bestmöglichen Bedingungen fūr den Aufbau einer gerontologischen Anstalt bieten wird; ebenfalls haben sie sich ūber folgendes geeinigt:

DURCHFÜHRUNG DES PROJEKTS

Zwecks Gewährleistung qualitativer und effizienter gerontologischer Leistungen können die Investitionen eingesetzt werden fūr:

- Verbesserung medizinischer Technologien und Ausrūstungen,

- Entwicklung des Organisations- und Fūhrungssystems,

- Gewährleistung hochqualifizierten Personals,

- Stabilisierung und Entwicklung der wirtschaftlich-technischen Infrastruktur.

Wertungskriterien der Projektvorschläge:

- Übereinstimmung mit der Zielsetzung der institutionellen Entwicklung - gezielte Investitionen in die Systementwicklung unter Einbeziehung konkreter Verbesserungen oder Neuerungen im Sinne der in den Entwicklungskonzeptionen fūr diesen Bereich gestellten Reformaufgaben;

- wirtschaftliche und soziale Effizienz - Begrūndung der Wirtschaftlichkeit dieser Investitionen durch den Vergleich der gegenwärtigen Kosten mit den zu erwartenden Kosten und der möglichen wirtschaftlichen Ersparnis, ebenso wie die Analyse der sozialen Wirksamkeit und des Beitrags zur Qualitätssteigerung und Zugänglichkeit der sozialen Leistungen;

- die rechtlichen und finanziellen Grundlagen des Projekts - die Frage, ob die Eigentumsverhältnisse der die Investitionen empfangenden Institution geklärt sind und den rechtlichen Anforderungen genūgen sowie die Frage, ob die beantragten Investitions- und Projektkosten realistisch und bedarfsgerecht begrūndet sind;

- Dringlichkeit des Projekts (Anfangsjahr, Abschluβjahr) - diese wird bestimmt von der von der strategischen Bedeutung des Investitionsobjekts, Begrūndung der geplanten Maβnahmen in den Regierungsrichtlinien, Integration in Programmen, die vom Ausland finanziert werden, Störungen in der materiell-technischen Ausrūstung der konkreten Behörde, dabei wird in diesem Fall die Dringlichkeit an der Höhe des Verlustes gemessen, der entstehen wūrde, falls die Mittel nicht investiert werden wūrden;

- Stetigkeit des Projekts, Wiederholung des Vorschlags - Investitionsprojekte, die sich schon in der Durchfūhrung befinden, und Aktionspläne fūr Nachfolgeprojekte, ebenso wie die Vorschläge von wichtigen, aber aus finanziellen Grūnden bisher abgewiesenen Investitionsprojekten;

- die aus dem Haushalt der Behörde oder anderen finanziellen Quellen herangezogenen Mittel - aktive Selbstbeteiligung an der Finanzierung und Anbindung anderer Geber, was 30 % und mehr von den Gesamtkosten ausmacht;

- Qualität der Projekterarbeitung - Vorschlag des Investitionsprojekts entspricht den einheitlichen Anforderungen zur Projekterarbeitung, widerspiegelt fachmännische Herangehensweise und rationale Projektleitung.

Fūhrungs- und Kontrollmechanismus fūr die Gewährleistung der gerontologischen Leistungen:

1. Regelung im Vertrag (Auβenministerium der Republik Lettland, Wohlfahrtsministerium der Republik Lettland und die Institution, die Dienste leistet), der den Empfang konkreter Mittel bestimmt.

2. Die Verantwortung und die Kontrollfunktionen fūr die Durchfūhrung des Projekts und die Gewährleistung der gerontologischen Leistungen liegen beim Departement fūr medizinische Behandlung des Wohlfahrtsministeriums der Republik Lettland.

3. Das angebotene Schema fūr die Gewährleistung der gerontologischen Leistungen (s. Schema Nr. 1) und die Verteilung der Zuständigkeiten sind folgende:

- Die Staatliche Krankenkasse (der Zentralfonds) schlieβt den Vertrag mit der Institution ūber die Erteilung des staatlichen Auftrags zwecks Leistung gerontologischer Dienste: Sie gewährleistet die Bezahlung fūr die gerontologischen Leistungen gemäβ den Mitteln, die von den Gesundheitsfūrsorgeprogrammen dem Wohlfahrtsministerium fūr diesen Zweck zugewiesen sind, sowie die Buchfūhrung und erteilt dem Wohlfahrtsministerium regelmäβige Rechenschaftsberichte. Die Finanzierung fūr die Rehabilitationsinstitution fūr geriatrische Patienten (im folgenden: Rehabilitationsinstitution) wird entweder direkt oder ūber die jeweilige Regionalkrankenkasse geregelt.

- Die Rehabilitationsinstitution gewährleistet gemäβ der Vereinbarung den Patienten gerontologische Leistungen und berichtet der Krankenkasse regelmäβig darūber. Nach den in den Absätzen 25.9 und 25.10 getroffenen Regelungen der Bestimmungen des Ministerkabinetts der Republik Lettland Nr. 434 "Bestimmungen fūr die Finanzierung der Gesundheitsfūrsorge" vom 23. Dezember 1997 sind von der Patientengebūhr fūr gerontologische Leistungen Personen befreit, die politisch repressiert sind, die bei der Beseitigung der Folgen des Störfalls in Tscherrnobyl geschädigt wurden, sowie einkommensschwache Personen, die nach dem vom Ministerkabinett bestimmten Verfahren als solche anerkannt wurden. In den anderen Fällen hat die Rehabilitationsinstitution das Recht, eine Patientengebūhr von 0,45 Ls Tagessatz einzuziehen und zugleich die Krankenkasse mit regelmäβigen Rechenschaftsberichten ūber den Umfang und die Verwendung der als Beitragszahlungen erworbenen Mittel zu unterrichten.

- Die Hausärzte registrieren die Personen, die gerontologischer Leistungen bedūrfen. Sie stellen dabei sicher, daβ diese Leistungen alle zwei Jahren zugänglich sind. Sie informieren die Patienten ūber die Möglichkeiten, konkrete Leistungen zu empfangen und sie gewährleisten die Vorbereitung der notwendigen Unterlagen fūr die Überweisung.

Fūr die Gewährleistung der Funktionstūchtigkeit des o.g. Schemas im Jahr 1998 ist erforderlich (eine der Alternativen):

- Ausarbeitung der ƒnderungen im Gesetz "Über den Staatshaushalt", in dem das Programm fūr Gesundheitsfūrsorge durch ein neues untergeordnetes Programm fūr die Gewährleistung gerontologischer Leistungen ergänzt wird,

- Ausarbeitung gesonderter Regelungen "Über die Gewährleistung, Zugänglichkeit und Finanzierung gerontologischer Leistungen", ohne diese mit dem obengenannten Programm zu verbinden, sondern mit der Entfaltung einer neuen Maβnahme im Rahmen der schon existenten staatlichen untergeordneten Programme fūr Gesundheitsfūrsorge. Somit werden die erforderlichen Mittel fūr das Jahr 1999 und fūr die Zukunft in den Staatshaushalt eingearbeitet.

Die regelmäβige Aufsicht ūber die Verwendung der fūr die Durchfūhrung des Projekts zugewiesenen Finanzressourcen (Geschenk der Bundesregierung, Investition der lettischen Seite) wird vom Haushalts- und Finanzdepartement des Wohlfahrtsministeriums ausgeūbt.

PROJEKTVORSCHLAG

Der Projekvorschlag muβ folgenden Anforderungen gerecht werden:

Projektthema:

Aufbau des Rehabilitationszentrums (der Abteilung) fūr geriatrische Patienten in Lettland.

Projektziel:

Gewährleistung vollwertiger Lebensqualität fūr Einwohner Lettlands im Alter.

Schwerpunkte:

1. Bildung einer in der Gerontologie spezialisierten Struktureinheit, in der entsprechend spezialisiertes Personal und die materiell-technischen und technologischen Grundlagen fūr die Lösung der Probleme der Gerontologie konzentriert sind;

2. Gewährleistung kostenloser gerontologischer Rehabilitation fūr diejenigen Einwohner der Republik Lettland, die den Status einer politisch repressierten Person bekommen haben und diesen mit Unterlagen belegen können.

Der Projektvorschlag muβ folgende Teile beinhalten:

I. Allgemeine Beschreibung:

- Name der Organisation, Grūndungstag, Registernummer,

- Eigentumsstatus (Struktureinheit, Subordinierung usw.),

- Standort und Eingliederung in den Prozeβ der Territorialreformen,

- Patientenkreis, Dynamik,

- Spannweite der Leistungen,

- Tätigkeitsanalyse der Organisation (besondere Vorzūge, Mängel).

II. Begrūndung der Konzeption fūr die Entwicklung der Gerontologie

1. Die Angemessenheit der gegebenen Situation fūr die Gewährleistung qualitativer gerontologischer Leistungen:

- Spannweite der medizinischen Leistungen:

a) diagnostizierende Dienste (Laboruntersuchungen, funktionelle Untersuchungsmethoden u. a.),

b) Räume fūr schnelle medizinische Hilfe mit entsprechender Medikamententherapie,

c) Gewährleistung der medizinischen Rehabilitation (medizinische Gymnastik, Physikaltherapie, Ergotherapie, Wasser-Schlamm-Heilverfahren usw.);

- Gewährleistung der sozialen Rehabilitation (Krisentherapie, Sozialausbildung, Training der Alltagsfertigkeiten, Anpassung, Unterstūtzung, Aufrechterhaltung des intellektuellen Vermögens, vollwertige Freizeit- und Erholungsgestaltung, Ausflūge, Vorträge, Seminare, Workshops, Bibliothek usw.);

- entsprechende medizinische Ausrūstung und Technologien, materiell-technische Ausrūstung;

- Spezialisierung und Qualifizierung des Personals (Therapeuten, Chirurgen, Kardiologen, Zahnärzte, Frauenärzte, Urologen, Physiotherapeuten, Ergotherapeuten, Masseure, Krankenschwestern, Sozialarbeiter, Psychologen, Psychotherapeuten usw.);

- Zustand der Infrastruktur:

a) architektonische Wertung (Gesamtfläche, Volumen, geographische Lage, Abnutzung der Gebäudestruktur, materiell-technische Ausrūstung, fūr die Gewährleistung der Zugänglichkeit),

b) Zustand der Sanitär- und Lūftungsanlagen,

c) Zustand der Strom- und Wärmezufuhr und des Kommunikationssystems.

2. Das Programmangebot fūr den Aufbau des Gerontologiezentrums:

a) Grundleistungsangebot,

b) Kreis der rehabilitierten Personen getrennt nach den Zielgruppen (Opfer des Nationalsozialismus, Senioren, Behinderte usw.):

- während einer Heilperiode,

- jährlich (Heilperioden, die Gesamtzahl der rehabilitierten Personen);

c) Dauer und Kosten einer Rehabilitationsperiode (Kostenaufstellung fūr eine Person),

d) Zusatzleistungen und deren Kosten.

3. Zeit- und Kostenaufstellung der Vorhaben.

4. Wirtschaftliche Begrūndung der Investitionen, darunter die geplante Finanzierung fūr die Durchfūhrung des Projekts mit der Angabe der Finanzquellen, s. Tabelle 1.