— saņemot Latvijas Universitātes Goda biedra diplomu:

Turpinājums no 1.lpp.

Tomēr šis netveramais mērķis nedrīkstētu mūs mulsināt. Jo tikai ceļā uz to var rasties pārliecība par sevi, saviem spēkiem un iespējām.

Notikumu mainība mūsdienu Latvijā, šķiet, sasniegusi vēl nebijušu intensitāti. Šajā straujajā, raibajā kaleidoskopā bieži iejūk un zūd tādi sabiedrības dzīvotspējai un nopietnai attīstībai būtiski jēdzieni kā intelekts, morāle un ētika. Sabiedrības vitalitāte gan fiziskā, gan garīgā nozīmē brīžiem saņem spēcīgus triecienus, kurus jābūt gatavam pārvarēt. Šādiem triecieniem nopietni pretstāvēt ir spējīgs vienīgi izglītots un zinošs indivīds. Diemžēl nākas atzīt, ka izglītība Latvijā ir nepiedodami aizmirsta. Dati rāda, ka tā saņem zemāko finansējumu Baltijā. Zināšanu prestižam grūti nākas izcīnīt savu vietu merkantilisma pārņemtajā sabierībā. Priekšvēlēšanu gaisotnē partijas daudz runā par izglītību, tomēr acīmredzami trūkst tālredzīgu risinājumu šīm nopietnajām problēmām.

Šajā pārdomu brīdī, saņemot Universitātes Goda biedra nosaukumu, es aicinu izglītības profesionāļus veltīt aizvien pieaugošu uzmanību Latvijai vispiemērotākās izglītības sistēmas izveidošanai. Mana personiskā pārliecība ir tāda, ka šoreiz šīs lielās "Alma mater" ēkas celšanas darbi būtu jāveic vienlaikus visās izglītības pakāpēs — no pirmsskolas līdz pat augstskolai. Izglītības sistēmas pilnveidošanā svarīgi ir nodrošināt dažādu izglītības pakāpju secību.

Domāju, ka šodien vēl nav īstas skaidrības, vai augstākā izglītība nākotnē mūsu valstī iegūstama tikai par maksu. Manuprāt, pamatojoties uz mūsu valsts tradīcijām un pieredzi, jārada apstākļi, lai augstāko izglītību būtu iespējams saņemt visiem, kas to vēlas. Atbalstāmas ir ieceres, kuru pamatā ir spējīgāko stidentu stimulēšana, dodot atvieglojumus mācību maksā vai pieķirot īpašas stupendijas. Izglītības sistēmas jeb, izsakoties līdzībās, šīs lielās "Alma mater" ēkas celšanas patiesībā ir milzīgs pasākumu komplekss, kura īstenošanai būs vajadzīgi daudzi gadi un atdeve nebūs tūlītēja. Bet tas, kurš raugās nākotnē, zina pagātni un jūt tagadni. Tieši izglītība ir dzīvā un praktiskā saikne starp laikiem un gadsimtiem. Man ir liels prieks, ka pēdējā laikā mūsu valstī savu vitalitāti apliecina arī paši studenti. Ka viņi spēj formulēt savas vajadzības, uzrādīt problēmas, ka viņi nebaidās protestēt. Studentu radošais, urdošais gars vieš cerības, ka nākotnē viņi pretstāvēs sabiedrības iesūnošanās draudiem.

Vēsture liecina, ka studenti par savu dumpības garu maksājuši ar brīvību un pat ar dzīvību. Mēs pazīstam vārdus "jaunības maksimālisms" un "pieredzes trūkums", tomēr jāatzīst, ka tieši tie nereti kalpojuši kā maiņu garants. Pat ja prasības bijušas tik striktas, kā izkratīt putekļus no mācībspēku talāru krokām.

Daudzi Latvijas jaunieši šodien izvēlas izglītību iegūt ārzemēs. Daudzi no viņiem patiesi vēlas atgriezties un līdzēt paši savai valstij tikt ātrāk uz priekšu. Es vēlētos, lai viņi frāzē "savai valstij audzināts" nesamanītu izsmieklu, bet gan uztvertu to ar lepnumu, gan nepazaudējot mazu daļu auglīgas, inteliģentas ironijas. Frāze "paša spēkiem" ir ļoti būtiska mūsdienu Latvijas izglītības problēmu kontekstā. Mūsu acu priekšā top jaunas augstākās mācību iestādes. Bet gribu uzsvērt, ka izglītības kvalitātei jābūt vienlīdz augstai visās augstskolās.

Mums daudz ir dots, ka dzīvojam brīdī, kad teju teju mainīsies gadsimti. Bet no mums daudz tiek prasīts, jo mūsu veikto pārmaiņu rezultāti būs izšķiroši un tālejoši XXI — informācijas — gadsimtā. Es gribētu, lai jau tagad, XX gadsimta beigās, mēs novērtētu savu sperto soļu nozīmību un atbildības nastu, kas uzguļ katram no tiem. Jaunais nomaina veco. Tieši šajā rituālajā apstāklī slēpjas mainība. Bet allaž pastāv draudi, ka jaunais laiks var atnākt ar veciem tikumiem, līdzīgi kā daudzu paaudžu studentu iemīļotajā dziesmā par krekliem un sirdsapziņu. Bet es ticu, ka jaunieši, kas šodien nopietni iet izglītības ceļu, nāk ar jaunām, radošām idejām. Mūsu rokās jau šodien un tūlīt ir tilta celšanas darbi, no kura nekritīs zemē tas, kam līdzi iet prāts.

Valsts prezidenta uzruna Latvijas Universitātē 1998. gada 28. septembrī