Valsts prezidents:

— tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu politologu

Vakar, 28.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, tiekoties ar ASV politologu Polu Goublu, pārrunāja iekšpolitisko situāciju Latvijā, analizēja noskaņojumu, kāds ir izveidojies referenduma sakarā.

G.Ulmanis pauda viedokli, ka Latvijas valsts interesēs ir saglabāt Pilsonības likumu tā tagadējā redakcijā. Šim viedoklim pievienojās arī Pols Goubls, uzsverot, ka Latvijai ir ļoti būtiski turpināt savu demokrātisko attīstības ceļu un veidot pilsonisku sabiedrību, kas ir pamats Latvijas potencēm izveidoties par stabilu un ekonomiski attīstītu valsti.

Sarunā skarti arī ārpolitikas jautājumi. Gan Guntis Ulmanis, gan Pols Goubls uzsvēra, ka Pilsonības likuma negrozīšana ir Latvijas valsts interesēs.

— apsveicot Vācijas federālo kancleru

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 28.septembrī, nosūtīja apsveikuma vēstuli Gerhardam Šrēderam, Lejassaksijas federālās zemes Ministru prezidentam, kurš ir uzvarējis Vācijas Bundestāga vēlēšanās par federālā kanclera amata kandidātu.

Vēstulē novērtēts Vācijas ieguldījums Eiropas apvienošanas procesā un pausta pārliecība, ka jaunā Vācijas valdība turpinās Eiropas ciešākas integrācijas politiku.

Valsts prezidents vēstulē izteicis cerību, ka arī ļoti labās Vācijas un Latvijas attiecības sekmēs visai Eiropai nozīmīgos procesus.

Valsts prezidenta preses dienest

— saņemot Latvijas Universitātes Goda biedra diplomu:

Valsts prezidentam Guntim Ulmanim vakar, 28. septembrī, tika piešķirts Latvijas Universitātes Goda biedra diploms. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Godātais rektora kungs! Senāta locekļi! Pasniedzēji, studenti! Visi klātesošie!

Sveicu visus Latvijas Universitātes pasniedzējus, studentus un darbiniekus augstskolas 79. gadskārtā!

Esmu patiesi pateicīgs par izrādīto cieņu saņemt tradīcijām bagātās Latvijas Universitātes Goda biedra nosaukumu un uzrunāt jūs šajā svētku dienā!

Tas, kam līdzi iet prāts, nekrīt zemē no tilta — tā vēsta latīņu izteiciens. Citiem vārdiem — prāta un gara gaisma palīdz mums turēties uz stingra un cieta pamata šajā neaptverami mainīgajā pasaulē. Palīdz redzēt un saprast tālāk un augstāk. Pasaules izzināšana dod mums spēku un rāda mūsu vājumu vienlaikus. Jo vairāk mēs atklājam, jo tālāka un nesasniedzamāka rādās horizonta svītra.

Turpinājums — 3.lpp.

Valsts prezidenta uzruna Latvijas Universitātē 1998. gada 28. septembrī

— intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena":

— Sāksim ar jūsu uzstāšanos ANO Ģenerālajā asamblejā. Jūs sestdien atgriezāties. Kas bija būtiskākais Latvijai šajā braucienā?

Guntis Ulmanis:

— Mēs par šo lietu esam jau vairākkārt runājuši, ir publicēta arī mana runa, un ir negaidīti ieinteresēta tāda uzmanība no Krievijas puses, ja to varētu saukt par ieinteresētību, bet īsumā varu atgādināt, ka šī ANO sesija bija veltīta Cilvēktiesību deklarācijas 50 gadiem. Tā tika pieņemta, ja nemaldos, 1948. gadā, īsi pirms tam, kad sākās latviešu deportācijas uz Padomju savienību, un to veica Padomju savienība. Un es savā runā atzīmēju, ka šais 50 gados ne visas valstis un lielvalstis, kaut arī šodien, paldies Dievam, Padomju savienība vairs nepastāv, ir šo cilvēktiesību deklarāciju ievērojušas un par to mums ir jārunā, jāatgādina arī visai pasaulei. Nobeigumā es aicināju klātesošos valstu vadītājus pārdomāt, vai nebūtu pienācis laiks pasaulei nosodīt arī padomju totalitārismu. Mēs esam nosodījuši fašismu, mēs esam nosodījuši Dienvidāfrikas aparteīdu, mēs esam nosodījuši citus noziedzīgos režīmus, bet padomju totalitārisms vēl ir visiem tik svaigā un tik spēcīgā atmiņā, ka faktiski daudzi baidās par to runāt kā par noziegumu. Es savā runā ar tiesībām kā valsts, tautas pārstāvis, kura visvairāk varbūt ir cietusi no šī padomju totalitārisma, aicināju par šīm lietām runāt atklāti, skaidri un izvērtēt to arī vēsturiskā kontekstā.

 

s