• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.1998., Nr. 219/220 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49296

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa goda zīmi

Vēl šajā numurā

28.07.1998., Nr. 219/220

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas

1998. gada jūnija ziņojuma

par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; 217/218. nr., 24.07.98.

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s akciju sabiedrība

Baltā grāmata Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas

saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū

CEFTA Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija

CEN Eiropas Standartizācijas komiteja

CIF cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai

CSP Centrālās statistikas pārvalde

EBRD, ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

EM Ekonomikas ministrija

ES Eiropas savienība

FOB cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai

GATT Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

IKP iekšzemes kopprodukts

LAA Latvijas Attīstības aģentūra

LPA Latvijas Privatizācijas aģentūra

LR Latvijas Republika

LTP Latvijas Tūrisma padome

LZA Latvijas Zinātņu akadēmija

NVS Neatkarīgo valstu sadraudzība

OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PHARE Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības

programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

PRAQ Reģionālā kvalitātes nodroöināöanas programma

PTO Pasaules tirdzniecības organizācija

PVAS privatizējamā valsts akciju sabiedrība

PVN pievienotās vērtības nodoklis

SDO Starptautiskā darba organizācija

SEZ speciālā ekonomiskā zona

SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVF Starptautiskais valūtas fonds

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIP Valsts investīciju programma

v/u valsts uzņēmums

DEM Vācijas marka

ECU Eiropas norēķinu vienība

Ls lats

USD ASV dolārs

kWh kilovatstunda

kVA kilovoltampēri

kcal, Gcal, PJ kilokalorija, gigakalorija, petadžauls

XDR Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.1. ielikums

Cenu un tarifu regulācija.

Patēriņa grozā esošās administratīvi regulētās un daļēji administratīvi regulētās cenas:

Preču un pakalpojumu grupa Svari, %

Dzīvokļa īre 2,0

Ūdensapgāde, kanalizācija un sanitārā apkope 2,2

Elektroenerģija 2,6

Gāze 1,6

Karstais ūdens un siltumapgāde 7,3

Medicīnas pakalpojumi 1,2

Ārstēšanās stacionārā 0,4

Sabiedriskā transporta pakalpojumi 2,8

Sakari 2,1

Kopā 22,2

 

Minētās cenas un tarifus regulē speciālas institūcijas: energoapgādes pakalpojumu cenas un tarifus - Energoapgādes regulēšanas padome, telekomunikāciju pakalpojumu cenas un tarifus - Telekomunikāciju tarifu padome. Pasažieru pārvadājumu cenas, izņemot pasažieru un bagāžas pārvadājumu cenas pilsētās un rajona satiksmes līdzekļos, kuras nosaka pašvaldības, ir Transporta tarifu un tranzīta pārvadājumu padomes pārziņā. Pašvaldību pārziņā ir arī komunālo pakalpojumu, siltumenerģijas un dzīvokļu īres cenas tām piederošās mājās. Ministru kabinets ir akceptējis Dabīgo monopolu uzraudzības un to regulēšanas institūciju izveides koncepciju, kura paredz veidot valstī vienu neatkarīgu dabīgo monopolu regulēšanas institūciju (padomi) ar attiecīgām struktūrvienībām katrai nozarei (skatīt 5.6.2. nodaļu).

Cenu pieaugums minētajās administratīvi regulētajās vai daļēji administratīvi regulētajās preču un pakalpojumu grupās sastāda visai ievērojamu daļu no kopējā cenu pieauguma. 1997. gada kopējās patēriņa cenu izmaiņas bija 7%, bet, atņemot administratīvi regulēto cenu izmaiņas, var aprēķināt, ka citas cenas pieaugušas tikai par 3,3%. 1998. gada aprīlī, lai arī patēriņa cenas kopumā palielinājušās par 6%, cenas, kas netiek administratīvi regulētas, - tikai par 2,4% (skatīt 3.5. zīmējumu).

Ja administratīvi regulēto cenu pārmaiņas no 1995. gada augusta ir gandrīz nemainīgā līmenī, pārējo cenu pieaugumam ir tendence samazināties. Līdz ar to administratīvi regulēto cenu īpatsvars kopējā patēriņa cenu indeksā arvien palielinās, un, sākot ar 1997. gada augustu, administratīvi regulēto cenu izmaiņas pārsniedz pārējo patēriņa cenu pieaugumu.

35.JPG (27459 BYTES) 3.5. zīmējums

Patēriņa cenu indekss administratīvi regulētām

un citām precēm un pakalpojumiem

(% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Pēc mūsu aprēķiniem, 1998. gada decembrī pret 1997. gada decembri administratīvi regulētās patēriņa cenas varētu pieaugt par 3,4% jeb vidēji gada laikā par 3,6%. Patēriņa cenas, kas netiek administratīvi regulētas, 1998. gada divpadsmit mēnešos varētu pieaugt par 1,5% jeb vidēji gada laikā par 2,2%. Līdz ar to patēriņa cenas kopumā 1998. gada decembrī pret 1997. gada decembri varētu pieaugt par 4,9% jeb vidēji gada laikā par 5,8% (skatīt 3.5. zīmējumu).

 

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

Ražotāju cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā raksturo ražotāju cenu indekss rūpniecībā . Tas tiek aprēķināts, pamatojoties uz cenu ikmēneša novērošanu konkrētām precēm - pārstāvjiem īpaši atlasītos uzņēmumos.

Gan ražotāju cenām rūpniecībā, gan patēriņa cenām ir līdzīga pieauguma samazināšanās tendence (skatīt 3.6. zīmējumu), tomēr ražotāju cenām rūpniecībā pieaugums ir mazāks, un 1998. gada 1. ceturksnī attiecībā pret 1997. gada 1. ceturksni tas bija 3,4% (patēriņa cenām - 6,2%). Tomēr šis pieaugums atšķīrās dažādās rūpniecības nozarēs. Ieguves rūpniecībā cenu pieaugums bija 7,8%, turpretī apstrādes rūpniecībā - 1,5%. Arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs ražotāju cenas gada laikā pieaugušas tikai nedaudz vai pat samazinājušās, piemēram, pārtikas produktu ražošanā. Atšķirīga aina ir elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē. Šeit cenas gada laikā (1998. gada 1. ceturksnī attiecībā pret 1997. gada 1. ceturksni) pieaugušas par 11,4%, kas izskaidrojams ar administratīvi regulēto cenu pieaugumu.

36.JPG (29341 BYTES) 3.6. zīmējums

Atsevišķu cenu indeksu dinamika

(% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Izpildīto būvniecības darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu raksturo būvniecības cenu indekss .

Būvniecības cenu indeksam ir izteiktas sezonālās svārstības (skatīt 3.6. zīmējumu). Viszemākais cenu pieaugums ir 2. ceturksnī, bet turpmākajos ceturkšņos palielinās. Kā redzams, būvniecības cenu indekss ir vienīgais, kam nav izteikta tendence samazināties. Cenu pieaugums 1998. gada 1. ceturksnī ir lielāks nekā 1997. gada 1. ceturksnī.

Aplūkojot dažādus būvniecības objektus, var redzēt, ka cenu izmaiņas gada laikā ir visai līdzīgas. Izņēmums - pirmsskolas bērnu iestādes, kur būvniecības cenu indekss 1998. gada 1. ceturksnī attiecībā pret 1997. gada 1. ceturksni ir tikai 4,3% (kopējais cenu indekss - 12,1%).

Ja aplūko būvniecības cenu pārmaiņas svarīgākajās resursu grupās, var redzēt, ka gada laikā visstraujāk augusi strādnieku darba samaksa (par 14,9%), turpretī būvmateriālu cenas augušas par 8,1 procentu.

Cenu līmeņa izmaiņas valsts eksportā pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu raksturo eksporta cenu indekss . Galvenais informācijas avots, aprēķinot eksporta cenu indeksu, ir muitas kravas deklarācijas.

Eksporta cenu pieaugums, salīdzinot ar pārējo cenu indeksiem, ir viszemākais (skatīt 3.8. zīmējumu). Sākot no 1996. gada 4. ceturkšņa, tas nepārsniedz ikgadējo līmeni - 3%. Tomēr var redzēt, ka eksporta cenu indekss ievērojami svārstās (no -0,9% 1996. gada 4. ceturksnī līdz 1,8% 1997. gada 4. ceturksnī). Šīs svārstības var izskaidrot ar eksporta cenu indeksa aprēķināšanas metodoloģiju. Tos atrod, galvenokārt izmantojot attiecīgo preču vienības vērtību, ko iegūst, dalot atsevišķu eksportēto preču pozīciju vērtību ar šo preču daudzumu (svaru). Tādēļ šos indeksus daudz lielākā mērā nekā parastos cenu indeksus ietekmē sortimenta, kvalitātes, sastāva u.tml. izmaiņas.

1997. gadā, salīdzinot ar 1993. gadu, eksporta cenas kopumā pieaugušas par 44,4%, tai skaitā eksporta cenas koksnei un tās izstrādājumiem pieaugušas par 28,6%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem par 69,8%, turpretī pārtikas rūpniecības produkcijai kritušās par 22,2% Tai pašā laikā mašīnām un mehānismiem, kā arī elektriskām iekārtām eksporta cenas pieaugušas pat par 141,9 procentiem.

Importa cenu indeksu šobrīd Centrālā statistikas pārvalde nenosaka, taču tā aprēķināšana ir iekļauta perspektīvajos plānos.

 

3.3. Maksājumu bilance

un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 1997. gadā bija 8% no IKP. Tajā pašā laikā kopīgais maksājumu bilances saldo bija pozitīvs1 - 1,2% no IKP. Šādu situāciju nodrošināja ievērojama kapitāla ieplūde Latvijā, kas ļāva ne tikai segt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārējo rezervju aktīvus (skatīt 3.8. tabulu).

38.JPG (24912 BYTES) 3.8. tabula

Latvijas maksājumu bilance*

1995 1996 1997
(milj. latu)
A. Tekošais konts -9,4 -154,2 -257,1
Tirdzniecības bilance -306,4 -440,0 -545,4
eksports 721,7 819,7 1016,8
imports 1028,1 1259,8 1562,2
Neto nefaktoriālie pakalpojumi 249,6 211,3 219,5
Neto faktoriālie pakalpojumi 9,8 22,9 26,3
Neto transferti 37,5 51,6 42,5
B. Neto ilgtermiņa kapitāls 130,1 152,5 250,1
Bāzes bilance (A + B) 120,6 -1,7 -7,0
C. Neto īstermiņa kapitāls 205,4 130,1 -134,6
D. Novirze -343,2 -25,9 180,0
Kopīgā bilance (A + B + C + D) -17,1 102,5 38,3
(procentos no iekšzemes kopprodukta)
A. Tekošais konts -0,4 -5,5 -8,0
Tirdzniecības bilance -13,0 -15,6 -17,0
eksports 30,7 29,0 31,7
imports 43,8 44,5 48,6
Neto nefaktoriālie pakalpojumi 10,6 7,5 6,8
Neto faktoriālie pakalpojumi 0,4 0,8 0,8
Neto transferti 1,6 1,8 1,3
B. Neto ilgtermiņa kapitāls 5,5 5,4 7,8
Bāzes bilance (A + B) 5,1 -0,1 -0,2
C. Neto īstermiņa kapitāls 8,7 4,6 -4,2
D. Novirze -14,6 -0,9 5,6
Kopīgā bilance (A + B + C + D) -0,7 3,6 1,2
* pēc SVF metodikas

Tekošā konta saldo no izteikti pozitīva deviņdesmito gadu sākumā kļuva par izteikti negatīvu 1996. un 1997. gadā tirdzniecības deficīta straujā pieauguma un pakalpojumu pozitīvā saldo pasliktināšanās dēļ.

1997. gadā tirdzniecības deficīts bija 17% no IKP. 1996. un 1997. gadā preču imports pieauga vidēji par 23,3% ik gadu, bet eksports tikai par 18,7%. 1996. gadā straujāk pieauga starppatēriņa un patēriņa preču imports, kas sastādīja 95% visa importa pieauguma. Savukārt 1997. gadā visstraujāk pieauga kapitālpreču imports, un tā pieaugums jau vismaz par 30% noteica kopīgā preču importa pieaugumu.

Daļēji negatīvo tirdzniecības saldo nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo. 1997. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu pozitīvais saldo samazinās. Pakalpojumu saldo 1996. gadā nosedza tirdzniecības deficītu par 48%, bet 1997. gadā tikai par 40 procentiem.

Pavisam neliels īpatsvars Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā ir ieņēmumiem no faktoriāliem pakalpojumiem (atlīdzība nodarbinātajiem, dividendes, banku procenti u.c.). Pašlaik ieņēmumu saldo ir pozitīvs, un 1997. gadā tas nosedza 4,8% no negatīvās tirdzniecības bilances. Pieaugot ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, palielināsies investoru ienākumi, un jau drīzā nākotnē neto ieņēmumi var kļūt negatīvi, tādējādi pasliktinot maksājumu bilances tekošo kontu.

Lielāka loma tekošā konta stabilizācijā ir postenim "kārtējie transferti", kas atspoguļo nerezidentu bezmaksas palīdzību. Tie nosedza 7,8% no tirdzniecības deficīta.

Kopumā 52,9% no 1997. gada negatīvā tirdzniecības saldo nosedza citi tekošā konta posteņi, bet pārējais tika segts ar piesaistītām ārvalstu kapitāla plūsmām. Tās atspoguļotas kapitāla un finansu kontā. 1997. gadā tas bija ar pozitīvu saldo.

3.9. tabula
Ārējās kapitāla plūsmas Latvijā
Milj. latu Procentos pret IKP
1995 1996 1997 1995 1996 1997
1. Ārzemju investīcijas Latvijā: 334,4 493,0 776,13 14,2 17,4 24,2
- ilgtermiņa 118,7 162,3 268,6 5,1 5,7 8,4
- kapitāla transferti - - 8,0 - - 0,2
- tiešās (bez operācijām
ar starpuzņēmumu saistībām) 95,4 139,8 197,6 4,1 4,9 6,2
- portfeļieguldījumi - - - - - -
- citas 23,3 22,6 63,0 1,0 0,8 2,0
- īstermiņa 215,7 330,7 507,5 9,2 11,7 15,8
- tiešās
(operācijas ar starpuzņēmumu
saistībām) -1,4 70,8 45,8 -0,1 2,5 1,4
- portfeļieguldījumi - 13,2 -21,2 - 0,5 -0,7
- citas 217,1 246,7 302,9 9,2 8,7 9,4
- novirze - - 180,0 - - 5,6
2. Latvijas investīcijas ārzemēs 342,1 236,3 480,6 14,6 8,4 15,0
- ilgtermiņa -11,4 9,8 18,5 -0,5 0,3 0,6
- tiešās (bez operācijām
ar starpuzņēmumu saistībām) -1,1 5,0 -2,0 0,0 0,2 -0,1
- portfeļieguldījumi - - - - - -
- citas -10,2 4,8 20,5 -0,4 0,2 0,6
- īstermiņa 353,5 226,4 462,1 15,0 8,0 14,4
- tiešās (operācijas ar
starpuzņēmumu saistībām) -33,8 -3,4 -3,0 -1,4 -0,1 -0,1
- portfeļieguldījumi 19,0 90,6 314,3 0,8 3,2 9,8
- citas 25,0 113,3 150,8 1,1 4,0 4,7
- novirze 343,2 25,9 - 14,6 0,9 -
Neto kapitāla plūsmas -7,7 256,7 295,4 -0,3 9,1 9,2
Neto ilgtermiņa kapitāla plūsmas 130,1 152,5 250,1 5,5 5,4 7,8
Neto īstermiņa kapitāla plūsmas -137,8 104,2 45,3 -5,9 3,7 1,4
Tekošā konta saldo -9,4 -154,2 -257,1 -0,4 -5,5 -8,0
Maksājumu bilances kopējais saldo -17,1 102,5 38,3 -0,7 3,6 1,2

Pieaug gan ilgtermiņa, gan īstermiņa piesaistīto kapitālu apjoms. Bāzes bilance kā 1996. gadā, tā 1997. gadā bija ar nelielu negatīvu saldo. Tā parāda, kādā mērā ilgtermiņa, tas ir, stabilākās un noturīgākās kapitāla plūsmas nosedza tekošā konta deficītu. Ilgtermiņa plūsmās dominē tiešās ārzemju investīcijas (skatīt 3.9. tabulu). Ievērojami tās pieauga 1997. gadā. Ilgtermiņa kredītu summas 1995. un 1996. gadā bija gandrīz vienādas un sastādīja 20-23% no ilgtermiņa plūsmām, bet mainījās kreditēšanas subjekti. 1995. gadā kredīti bija galvenokārt valdībai, bet 1996. gadā jau gandrīz puse kredītu bija uzņēmēju sektoram. 1997. gadā tie pieauga vēl straujāk un bija 5 reizes lielāki nekā 1996. gadā.

Īstermiņa plūsmās lielākos apjomus veido nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās - 1997. gadā gandrīz 60%. Pārsvarā tie ir pieprasījuma depozīti. Tāpēc šos līdzekļus nevar izmantot vidēja un ilga termiņa kreditēšanā.

Tirdzniecības kredīti 1997. gadā ievērojami samazinājās. Savukārt pieauga īstermiņa aizdevumi. Kā īstermiņa kapitāla plūsmas novērtētas arī kļūdas un novirzes. Ja novirze bija pozitīva, tā ietverta piesaistītās plūsmās, ja negatīva - aizplūdušās1.

Kapitāla plūsmu analīze rāda, ka 1995. gadā sakarā ar banku krīzi kapitāla aizplūde no Latvijas bija ievērojama, tāpēc maksājumu bilances saldo bija negatīvs un ārējo rezervju aktīvi samazinājās. 1996. gadā kapitāls no valsts aizplūda mazākā mērā nekā bija piesaistīto finansu plūsmu pieaugums, tas ir, neto kapitāla plūsmas bija pozitīvas. Kā jau atzīmēts, 1996. gadā pieauga Latvijas banku prasības pret ārzemju bankām un portfeļieguldījumi ārvalstu vērtspapīros, galvenokārt NVS valstu vērtspapīros (NVS valstu vērtspapīri deva daudz lielāku peļņu nekā Latvijas vērtspapīri). 1997. gadā Latvijas aktīvi obligācijās un vērtspapīros pieauga vēl straujāk, un kapitāla aizplūde šādā veidā bija līdzvērtīga ārvalstu tiešām investīcijām. Ieguldījumi ārvalstīs bija galvenokārt īstermiņa, arī izmantotais kapitāls bija nerezidentu īstermiņa ieguldījumi Latvijā.

Tātad, lai gan tekošā konta deficīts ievērojami pieauga, maksājumu bilances kopīgais saldo

1997. gadā bija pozitīvs sakarā ar pastiprināto kapitāla ieplūdi ekonomikā. Šo faktu nevar vērtēt viennozīmīgi. Protams, liels tekošā konta deficīts ir potenciāla riska faktors. Fiksēta valūtas kursa apstākļos, kādi ir Latvijā, liela kapitāla ieplūde var izraisīt spiedienu uz valūtas tirgu. Pašlaik ārējās kapitāla plūsmas ietekmē valūtas stabilitāti tikpat spēcīgi kā ārējās tirdzniecības plūsmas, ja ne vēl vairāk. Šādos apstākļos svarīga ir ienākošā kapitāla izmantošanas efektivitāte, ko lielā mērā nosaka šī kapitāla veids - tiešās ārvalstu investīcijas, portfeļinvestīcijas vai arī aizdevumi. Ārvalstu investoru līdzekļu izmantošana attaisnojas tikai tajā gadījumā, ja īsā laikā izdodas modernizēt ražošanu un jūtami paaugstināt tās efektivitāti. Vislabāk šim mērķim kalpo ārvalstu tiešās investīcijas, kuru īpatsvars mūsu neto kapitāla plūsmās ir liels (67%). Bet aktīvas privatizācijas apstākļos daļa no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem var netikt izmantota investīcijām, bet gan kārtējo izdevumu segšanai.

Lai noturētu līdzsvaru starp ilgtermiņa kapitāla plūsmām un tekošā konta deficītu, svarīgi ir panākt, lai ārvalstu investoru interese neaprimtu līdz ar privatizācijas procesa beigām, bet gan saistītos ar nopietniem ilgtermiņa plāniem. Tikai saskaņoti izmantojot fiskālās, monetārās un strukturālās politikas instrumentus, varēs uzturēt valsts iekšējo un ārējo līdzsvaru. Pretējā gadījumā ilgtermiņa kapitāla plūsmu īpatsvars samazināsies, un stipri negatīvais tekošā konta deficīts var radīt problēmas nākotnē.

 

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām

un pakalpojumu eksports un imports

Preču eksports 1997. gadā faktiskajās cenās pieauga par 22%. Tā palielinājums bija viens no galvenajiem IKP pieauguma veicinātājiem 1997. gadā. 2/3 no IKP pieauguma deva preču eksporta pieaugums.

3.10. tabulā dota eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām.

Visstraujāk - par 48,6% pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Koksnes eksports sastāda vienu trešo daļu no visa Latvijas preču eksporta. Lielākā daļa koksnes no Latvijas nonāk ES valstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1997. gadā uz ES valstīm koksnes eksports palielinājies par 53,4%. Vēl arvien pārsvarā eksportē apaļkokus un zāģmateriālus. Maz eksportē dziļi apstrādātu koksni. Tādējādi tiek zaudēti ienākumi, kurus varētu gūt, eksportējot pilnīgāk apstrādātu koksni. Ir nepieciešamas investīcijas un labs menedžments, lai nodrošinātu dziļāku koksnes apstrādi un nodrošinātu tās eksporta iespējas.

Lielu eksporta daļu (apmēram 1/5) sastāda metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības produkcija un transporta līdzekļi, kaut to īpatsvars eksportā ik gadu samazinās. Šīs preču grupas produkcijas eksports 1997. gadā ir samazinājies uz NVS valstīm par 11% un uz Krieviju - par 3%, bet ir palielinājies par 39% uz ES valstīm, salīdzinot ar 1996. gadu.

Atzīmējams ir pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta pieaugums. Pēc mūsu aprēķina, salīdzināmās cenās tas pieaudzis par 32,3%, jo eksportēto lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču cenas šajā periodā ir ievērojami samazinājušās. Šis pieaugums galvenokārt ir iegūts, palielinoties par 40% eksportam uz Krieviju, kā arī uz Lietuvu un Igauniju. Šīs preču grupas īpatsvars kopējā eksportā ir samazinājies par 2 procentiem.

3.10. tabula

Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām*

1996 1997
milj. latu struktūra milj. latu struktūra
procentos procentos
Kopā 795,1 100,0 971,7 100,0
tai skaitā:
koksne un tās izstrādājumi 211,2 26,6 313,5 32,3
transporta līdzekļi, metālapstrādes
un mašīnbūves produkcija 168,1 21,1 196,2 20,2
vieglās rūpniecības preces 151,0 19,0 170,4 17,5
lauksaimniecības un pārtikas
produkti 134,1 16,9 141,2 14,5
ķīmiskās rūpniecības,
tās saskarnozaru produkcija
un plastmasas 60,3 7,6 73,2 7,5
pārējās rūpniecības preces 70,4 8,8 77,2 8,0

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

3.2. ielikums

Eksporta un importa atspoguļošana maksājumu bilancē un ārējās tirdzniecības statistikā.

Preču eksports un imports maksājumu bilancē (MB) novērtēts FOB cenās (ārējās tirdzniecības statistikā - tā saucamajā Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmā imports novērtēts CIF cenās). Tādējādi MB rādītājā "preces" nav atspoguļoti pakalpojumi, kas saistīti ar preces importa izmaksām līdz importētājvalsts robežai (ārējās tirdzniecības statistikā šie izdevumi ir atspoguļoti, jo tur importa cenas ir novērtētas CIF cenās). MB šie izdevumi atspoguļojas rādītājā "pakalpojumi". MB rādītājā "preces" tiek ietverts arī pagaidu eksports un imports, noma, humānā palīdzība.

FOB cena - preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai. CIF cena - preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai. FOB pēc definīcijas mazāks par CIF. MB šī starpība parādās rādītājā "pakalpojumi".

 

Preču imports 1997. gadā faktiskajās cenās pieauga par 23,8%. Krietni samazinājies energoresursu imports - par 22%. Lielākais importa pieaugums ir bijis transporta līdzekļu preču grupā - par 75% (skatīt 3.11. tabulu).

3.11. tabula

Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām* (CIF cenās)

1996 1997
milj. latu struktūra milj. latu struktūra
procentos procentos
Kopā 1278,2 100,0 1582,4 100,0
tai skaitā:
metālapstrādes un mašīnbūves
produkcija 325,9 25,5 466,2 29,5
ķīmiskās rūpniecības,
tās saskarnozaru produkcija,
plastmasas 190,1 14,9 240,4 15,2
lauksaimniecības
un pārtikas produkti 171,3 13,4 219,6 13,9
energoresursi (minerālais kurināmais,
nafta, dabasgāze) 233,4 18,3 189,6 12,0
vieglās rūpniecības preces 116,1 9,1 142,9 9,0
transporta līdzekļi 75,5 5,9 132,1 8,3
koksne un tās izstrādājumi 64,4 5,0 81,4 5,1
elektroenerģija 43,5 3,4 24,2 1,5
pārējās rūpniecības preces 58,0 4,5 86,0 5,4

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

1997. gadā bija vērojama tāda pozitīva tendence kā kapitālpreču importa straujš pieaugums. Šo preču importa apjoms 1997. gadā faktiskajās cenās pieauga par 61,5% salīdzinājumā ar 1996. gadu, un tas kopīgo preču importu palielināja par 8,6%. Tomēr preču importa pieaugumu galvenokārt noteica starppatēriņa un patēriņa preču importa pieaugums. Importa struktūru pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas raksturo 3.7. zīmējums.

37.JPG (33284 BYTES) 3.7. zīmējums

Imports pēc plašo ekonomisko kategoriju klasifikācijas

(saistībā ar nacionālo kontu pamatiedaļām, faktiskajās FOB cenās, milj. latu)

1998. gada 1. ceturksnī turpina pieaugt kā eksports, tā imports. Jāatzīmē, ka imports pieaug straujāk nekā eksports; imports šajā periodā bija par 33% lielāks nekā 1997. gada 1. ceturksnī, bet eksports attiecīgi tikai par 29,5%. Tādējādi turpina pasliktināties Latvijas tirdzniecības bilance.

Latvijas stipri negatīvo preču tirdzniecības bilanci daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo (skatīt 3.12. tabulu). Pēc statistikas publicētās maksājumu bilances datiem redzams, ka pakalpojumu eksports 1997. gadā ir samazinājies par 2,5%, bet imports - par 5,8%. Līdz ar to pakalpojumu bilance 1997. gadā ir pozitīva, kā tas bija arī iepriekšējos gados. Vislielākās izmaiņas ir notikušas ar gaisa transporta pārvadājumu eksportā un importā. Gaisa transporta pārvadājumu imports ir palielinājies par 87,6%, bet eksports vairāk nekā trīs reizes. Tādējādi 1997. gadā gaisa transporta pārvadājumu bilance ir pozitīva, bet iepriekšējos gados negatīva.

3.12. tabula
Pakalpojumu eksports un imports* (milj. latu)
1996 1997
Eksports Imports Saldo Eksports Imports Saldo
Pakalpojumi - pavisam 620,3 409,0 211,3 604,6 385,1 219,5
tai skaitā:
Pārvadājumi 389,1 95,4 293,7 420,4 117,0 303,4
- jūras transports 236,6 22,8 213,8 237,2 17,6 219,6
- gaisa transports 10,7 18,9 -8,2 39,3 35,4 3,9
- pārējais transports 141,8 53,7 88,1 143,9 64,0 79,9
Ceļojumi 118,5 205,7 -87,2 111,8 189,3 -77,5
Finansu pakalpojumi 19,9 8,9 11,0 23,1 8,7 14,4
Citi dienesta pakalpojumi 69,6 44,5 25,1 16,1 18,7 -2,6
Pārējie pakalpojumi 23,2 54,5 -31,2 33,2 51,4 -18,2

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

Tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi Latvijas preču un pakalpojumu eksportā sastāda nedaudz mazāk nekā 1/5 daļu. Ienākumi no tranzītpakalpojumiem sastāda 10% no IKP (pēc EM novērtējuma). Tā kā šo pakalpojumu nozīmību ekonomikā nav iespējams pārvērtēt, jādara viss, lai uzlabotu ostu darbību, saglabātu to konkurētspēju. Tranzīta pakalpojumu apjomi ir pārāk atkarīgi no politiskiem un ekonomiskiem procesiem Austrumos, tāpēc preču eksporta diversificēšanai un veicināšanai būtu pievēršama ne mazāka uzmanība, jo preču eksports nav tik cieši saistīts ar kādu noteiktu valsti.

 

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

1997. gadā Latvija veica tirdzniecības darījumus ar 144 valstīm: eksportēja preces uz 138 valstīm, importēja no 127 valstīm.

Vislielākais apgrozījums ir ar ES valstīm (skatīt 3.8. zīmējumu). 1997. gadā preču eksports uz šīm valstīm pieauga straujāk nekā uz citām valstīm. Galvenā eksporta prece uz šīm valstīm ir koksne - 54,5% no kopīgā Latvijas eksporta uz ES valstīm (skatīt 3.13. tabulu). Uz ES valstīm tiek eksportēti 89,8% no visas Latvijas eksportētās koksnes. Galvenā koksnes importētāja ir Lielbritānija, Zviedrija un Vācija.

Visvairāk preču Latvija importēja no ES valstīm - 53,2% (skatīt 3.8. zīmējumu). Pārsvarā tās ir mašīnas un mehānismi, tekstilmateriāli, ķīmiskās rūpniecības preces un transporta līdzekļi. Importā visapjomīgākās tirdzniecības partneres ir Vācija un Krievija. Latvija no Vācijas galvenokārt ir importējusi mašīnas un mehāniskos līdzekļus, kas sastāda 1/4 daļu no Vācijas kopējā importa Latvijā. Importā no Krievijas pārsvarā ir minerālie produkti (nafta, naftas pārstrādes produkti, dabasgāze). 1997. gadā tie sastādīja 59,6% (1996. gadā - 66%) no produkcijas, kura ir importēta no Krievijas. Energoresursu importa kritums samazināja arī kopīgo importu no Krievijas (par 4,4%).

38.JPG (24912 BYTES) 3.8. zīmējums

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997. gadā*

(procentos no kopīgā eksporta un importa)**

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

** Ar valstīm, kurām ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Latviju kopējā īpatsvarā ir ne mazāks par 6%.

1997. gadā pieauga arī pārtikas, tekstilmateriālu, metālu, dažādu mašīnu un mehānismu eksports uz ES valstīm. Lielākā eksporta partnere šajā valstu grupā ir Lielbritānija. Eksports uz Lielbritāniju 1997. gadā sastādīja 14,3% no visa Latvijas preču eksporta.

Latvijas eksports uz NVS valstīm 1997. gadā nav mainījies, salīdzinot ar 1996. gadu. Starp šīm valstīm vēl arvien vislielākā Latvijas preču importētāja ir Krievija. 1997. gadā Krievija saņēma 21% no visa Latvijas preču eksporta, un tajā ievērojamu daļu sastādīja lauksaimniecības un pārtikas produkti - apmēram 35,5 procentus.

Līdz ar Brīvā tirdzniecības līguma ieviešanu Baltijas valstīs pieauga Latvijas preču eksports uz Igauniju un Lietuvu, bet savukārt imports no šīm valstīm ir pieaudzis vēl straujāk. Tāpēc arī Latvijas tirdzniecības bilances ar Lietuvu un Igauniju ir pasliktinājušās (skatīt 3.14. tabulu).

3.13. tabula

Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri

Eksports un imports pa preču grupām 1997. gadā*

Struktūra (procentos) 1997. gads pret 1996. gadu
(pieaugums procentos)
Kopā tai skaitā Kopā tai skaitā
ES NVS Pārējās ES NVS Pārējās
valstis valstis
Eksports - kopā: 100,0 48,9 29,5 21,6 22,2 33,6 0,7 35,6
Lauksaimniecības
un pārtikas produkti 14,5 1,7 9,9 3,0 5,4 -18,4 -1,6 74,5
Ķīmiskās rūpniecības
un tās saskarnozaru
produkcija 7,5 1,0 3,4 3,0 21,2 -7,3 23,9 32,0
Koksne
un tās izstrādājumi 29,7 26,6 0,6 2,5 48,6 53,4 -22,4 31,8
Vieglās rūpniecības
preces 16,4 9,5 4,4 2,4 14,1 27,1 -0,9 1,2
Metālapstrādes un
mašīnbūves produkcija 18,0 4,5 6,3 7,4 30,2 42,2 9,8 45,8
Pārējās rūpniecības
preces 13,9 5,5 4,9 3,4 1,3 1,8 -11,7 27,8
Imports - kopā: 100,0 53,2 19,7 27,1 23,8 33,6 -4,3 33,0
Lauksaimniecības
un pārtikas produkti 13,9 7,4 0,6 5,9 28,2 32,4 -55,2 50,6
Minerālie produkti 14,0 1,9 9,7 2,5 -21,5 -16,4 -14,8 -41,7
Ķīmiskās rūpniecības
un tās saskarnozaru
produkcija 15,2 7,6 2,6 5,0 26,4 31,8 -1,9 38,9
Koksne
un tās izstrādājumi 0,7 0,3 0,2 0,2 58,7 37,3 231,7 39,6
Vieglās rūpniecības
preces 8,6 6,0 0,8 1,8 22,0 17,0 -1,8 61,9
Metālapstrādes
un mašīnbūves
produkcija 29,4 18,0 3,9 7,5 43,0 39,7 36,4 56,1
Transporta līdzekļi 8,3 6,0 0,8 1,5 74,8 73,5 26,5 129,4
Pārējās rūpniecības
preces 9,9 6,0 1,1 2,7 36,3 33,2 29,6 47,2

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

Turpinājums - nākamajos numuros

1 Statistiskā novirze veidojas, kad tekošā un kapitāla konta sabalansētība nav pilnīga, kādai tai jābūt pēc teorijas. Tā kā datus par operācijām tekošajam un finansu kontam iegūst no dažādiem informācijas avotiem, pilnībā nav iespējams sabalansēt šos kontus. Novirze norāda kopējo nesabalansētības apjomu, bet nenorāda, kurā kontā tā radusies. Tāpēc tās ietveršana finansu kontā ir nosacīta, jo pieredze rāda, ka par šo kontu iegūtā informācija parasti ir nepilnīgāka nekā par tekošo.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!