Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija gados un skaitļos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.1998., Nr. 219/220 (1280/1981) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49291

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

Vēl šajā numurā

28.07.1998., Nr. 219/220 (1280/1981)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informacija

Latvija gados un skaitļos

Iedzīvotāji

1990 1995 1996 1997

Iedzīvotāju skaits (gada beigās), tūkst.

2667,9 2501,7 2479,9 2458,4

no tiem:

pilsētu iedzīvotāji 1847,4 1725,7 1712,5 1697,6

lauku iedzīvotāji 820,5 776,0 767,4 760,8

vīrieši 1242,4 1158,5 1148,2 1138,2

sievietes 1425,5 1343,2 1331,7 1320,2

Iedzīvotāju kopskaita izmaiņas, tūkst.

–5,6 –27,8 –21,8 –21,5

no tām:

uz dabiskās kustības rēķina 3,1 –17,3 –14,5 –14,7

uz migrācijas rēķina –8,7 –10,5 –7,3 –6,8

Iedzīvotāju vidējais blīvums uz 1 km2

41,3 38,7 38,4 38,1

Iedzīvotāju dabiskā kustība, tūkst.:

reģistrētas laulības 23,6 11,1 9,6 9,7

dzimuši 37,9 21,6 19,8 18,8

miruši 34,8 38,9 34,3 33,5

Iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās

(gada beigās), tūkst.:

Rīga 906 827 816 806

Daugavpils 127 119 118 117

Liepāja 115 98 97 96

Jelgava 74 71 71 71

Jūrmala 61 59 59 59

Ventspils 51 47 47 47

Rēzekne 43 42 41 41

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes krājuma

"Galvenie statistikas rādītāji. 1998"

Par Cēsu novadu

Latvijas kultūrvēsturē

"Eiropas Savienībā uzņems ne tikai Rīgu un Ventspili, bet visu Latviju, un visai Latvijai jābūt tam gatavai", atgādināja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, 24.jūlijā ievadot akadēmijas un Cēsu rajona padomes kopsēdi Cēsīs. Tā bija jau 20.sēde par pētījumiem "Letonikā", kuru uzmanības lokā ir arī novados pastāvošo problēmu apzināšana un reģionālās attīstības harmonizēšana. Šādas kopsēdes notikušas jau Daugavpilī, Valmierā, Ventspilī, Jelgavā un citos rajonu centros, sekmējot zinātnes un zinātnieku sadarbību ar Latvijas novadiem. Kā sacīja akadēmiķis, "ne mācīt, bet mācīties, ne ko jaunu pavēstīt, bet kaut ko derīgu uzzināt". Zinātnieki dodas šādās izbraukuma sēdēs, vēlēdamies labāk izprast vietējās problēmas un iesaistīties to risināšanā.

Šī diena patiesi kļuva par savstarpējās bagātināšanās dienu, nesot jaunas atziņas gan cēsniekiem, gan zinātniekiem ("rīdziniekiem" negribas teikt, jo katrs zinātnieks jau nāk no sava novada, un, piemēram, Lilija Dzene runāja kā Vecpiebalgas patriote, bet Tenu Karma, būdams pēc tautības igaunis, aicināja Cēsu novada tūrisma kartē iezīmēt arī ievērojamā igauņu dzejnieka Petersona pieminēto Vēju Krogu).

Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Māris Niklass ieskicēja galvenos problēmu lokus, kam cēsnieki vēlējās pievērst zinātnieku uzmanību. Viens no tiem — Gaujas nacionālā parka nākotne privatizācijas apstākļos, vides un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Rajonā esošās vienpadsmit viduslaiku pilis un Āraišu ezerpils ir gan cēsnieku lepnums, bet arī pastāvīgu rūpju objekts, kuru izpēte, uzturēšana un saglabāšana prasa lielus līdzekļus. Zinātnieki tika aicināti talkā Cēsu skolotāju institūta atjaunošanā. Kaut gan Cēsis kopā ar vēl sešiem rajoniem piedalījušās Vidzemes augstskolas dibināšanā, sava augstākā mācību iestāde katrā ziņā sekmētu novada attīstību. Turpinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa domu, ka valsts mērogā daudz plašāk būtu jāatzīmē 22. jūnijs kā Cēsu kauju sākšanās diena, Māris Niklass sacīja, ka cēsnieki pielikuši lielas pūles, lai šis datums, kas Latvijas brīvvalsts laikā tika svinēts kā Varoņu diena, tiktu atzīmēts vismaz kā Piemiņas diena, atceroties šo spilgto Latvijas atbrīvošanās kara lappusi, kad nebija ne baltās, ne sarkanās Latvijas, bet latvieši vienoti ar Igauniju cīnījās par brīvu Baltiju.

 

krievi 34,0 32,8 32,6 32,5

baltkrievi 4,5 4,0 4,0 4,0

ukraiņi 3,5 3,0 2,9 2,9

poļi 2,3 2,2 2,2 2,2

lietuvieši 1,3 1,3 1,3 1,3

ebreji 0,9 0,5 0,5 0,4

igauņi 0,1 0,1 0,1 0,1

citas tautības 1,4 1,3 1,3 1,3

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!