Turpinājums no 1.lpp.

Komentējot šos skaitļus, vakar, 2. jūlijā, preses konferencē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs situāciju Latvijā vērtēja kā tuvu pseidodemokrātiskai un tās rašanos pamatoja ar pārāk liberālo likumdošanu, it īpaši nepilnībām likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Kā uzsvēra ministrs, pēc viņa domām, šāds partiju daudzums — vidēji uz katriem 30 tūkstošiem valsts pilsoņu viena politiska organizācija — liecina par sabiedrības sadrumstalotību un iespēju dažādu sabiedrības grupu viedokļus formulēt nevis demokrātiskā ceļā, bet gan realizējot atsevišķu šauru interešu grupu vai ekonomisko grupējumu vajadzības. Sevišķi aktuāla daudzo partiju ātras un pārāk vienkāršotas dibināšanas problēma kļuvusi tuvo Saeimas vēlēšanu priekšvakarā.

Tādēļ, kā preses konferencē paziņoja Dz. Rasnačs, — nolūkā novērst politisko organizāciju slepenu dibināšanu, likuma pārkāpumus un paviršības politiskās partijas reģistrācijai vajadzīgo dokumentu sagatavošanā, kā arī noregulēt partiju un to apvienību skaitu līdz saprātīgai robežai — Tieslietu ministrija jau tuvākajā laikā iecerējusi iesniegt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā likumprojektu grozījumiem likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

Tieslietu ministrijas piedāvātais likumprojekts paredz noteikt, ka vismaz reizi divos gados kā obligāts nosacījums to reģistrācijas saglabāšanai tiek veikta politisko partiju un to apvienību pārreģistrācija. Kā vispiemērotāko un neitrālāko laiku šādai pārreģistrācijai tieslietu ministrs nosauca Saeimas un pašvaldību vēlēšanu starpposmu, kas tuvā nākotnē varētu būt 1999. gada sākums.

Balstoties uz kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — pieredzi, projektā tiks piedāvāts arī palielināt partijas reģistrācijai nepieciešamo dibinātāju minimālo skaitu. Pēc Dz. Rasnača domām, šim skaitlim vajadzētu augt no pašreizējiem 200 līdz vismaz 500 Latvijas pilsoņiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore