Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 30. jūnija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.1998., Nr. 192/193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48953

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akreditējas Kazahstānas, Kirgīzijas, Marokas vēstnieki (turpinājusm) Pie Saeimas priekšsēdētāja Kazahstānas vēstnieks Latvijā Ikrams Adirbekovs Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs

Vēl šajā numurā

01.07.1998., Nr. 192/193

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta

30. jūnija sēdē

Turpināta jautājuma izskatīšana par 1999.gada valsts budžeta "mērķa griestu" apstiprināšanu un pieņemta zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegtā informācija.

Ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrijas budžetam tiek paredzēti līdzekļi 1 procenta apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta, paredzēts rezervēt ministrijai virs tehniskās bāzes 10 miljonus latu (papildus investīciju programmai).

Pieņemts zināšanai, ka ministrijas un citas valsts institūcijas ir izvirzījušas prioritātes virs tehniskās bāzes šādā apmērā:

Ārlietu ministrija — 2 258 400 latu; Iekšlietu ministrija — 10 960 000 latu; Zemkopības ministrija — 12 248 000 latu; Ekonomikas ministrija — 11 278 000 latu; Finansu ministrija — 17 361 000 latu; Satiksmes ministrija — 10 463 710 latu; Labklājības ministrija — 58 900 000 latu; Kultūras ministrija — 2 841 121 latu; Tieslietu ministrija — 3 799 000 latu; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — 5 200 000 latu; Izglītības un zinātnes ministrija — 10 200 000 latu; Valsts zemes dienests — 734 000 latu; Valsts kontrole — 649 050 latu; Ģenerālprokuratūra — 850 418 lati; Latvijas radio un televīzija — 1 361 000 latu; Valsts cilvēktiesību birojs — 23 128 latu; dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam — 3 400 000 latu.

Zemkopības ministrijai kopā ar Finansu ministriju uzdots vienoties par akcīzes nodokļa atmaksas par izlietoto dīzeļdegvielu procedūru (nodokļa atmaksai papildus pieprasīti 7 000 000 latu).

Iekšlietu ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju uzdots sagatavot un līdz 22.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par visiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu parādiem.

Finansu ministrijai uzdots apkopot institūciju pieteiktās prioritātes un iesniegt tās Valsts kancelejā līdz 2.jūlijam.

Minēto jautājumu valdība turpinās izskatīt Ministru kabineta 4.jūlija sēdē.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

jūnija sēdes

Veselības valsts ministra Viktora Jaksona

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms Viktors Jaksons komentēja Ministru kabineta sēdē akceptētos noteikumus "Par medikamentu marķēšanu": — Šī dokumenta pieņemšana saistīta ar nepieciešamību saskaņot situāciju Latvijā ar Eiropas Savienības 1992. gada direktīvu par medikamentu marķēšanu. Šo prasību noteikšana nodrošina medikamentu pareizu lietošanu, maksimālu patērētāju tiesību aizsardzību un ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvu un drošu zāļu izplatīšanā. Šāda kvalitātes prasību paaugstināšana nodrošinās arī vietējo zāļu ražotāju noieta tirgus paplašināšanos Rietumu virzienā.

Ko šie noteikumi nozīmē praktiski? Pirmkārt, uz katra medikamenta ārējā iepakojuma — gan uz vienkāršām kastītēm, pudelītēm, gan uz ampulām — tiks norādīta pacienta drošībai un interešu aizsardzībai nepieciešamā informācija. Marķējums būs valsts valodā.

Otrkārt, noteikumi reglamentē informāciju, kas jānorāda medikamentu lietošanas instrukcijā, — kāds medikaments tas ir, tā kopējās īpašības, piederība attiecīgai grupai, kādā formā tas ir pieejams, indikācijas, devas, blakusparādības, mijiedarbība ar citiem medikamentiem un produktiem, lietošanas metodes un nepieciešamie drošības pasākumi.

Visu šo prasību ievērošana netiek noteikta tūlīt. Tā, piemēram, attiecībā uz bezrecepšu medikamentiem marķēšanas noteikumi stājas spēkā ar 2001. gada 1. janvāri, recepšu medikamentiem — ar 2003. gada 1. janvāri. Ar 1998. gada 1. septembri stājas spēkā prasība, kas paredz uz humānās palīdzības ceļā ievestajiem dokumentiem obligātu uzrakstu, ka tie ir bezmaksas.

Ministru kabinets akceptēja arī noteikumus "Par rezidentu sadali un rezidentūras finansēšanas kārtību", kas jau paspējuši izraisīt rezonansi sabiedrībā. Tie ir principiāli jauni rezidentu sadales un viņu apmācības principi.

Pirmkārt, rezidentu skaitu nenosaka vairs institūcija, kas tos apmāca, bet tie, kam šie rezidenti — topošie speciālisti — būs nākotnē nepieciešami. Tā, Centrālais fonds apkopos informāciju no teritoriālajām slimokasēm par to, cik primārās prakses jeb ģimenes ārsti tām būs nepieciešami nākotnē. Savukārt ārstniecības iestādes noteiks to, cik daudz ārstu tām būs nepieciešams atbilstoši to vajadzībām.

Rezidenti līdz ar stāšanos rezidentūrā beidz mācīties un uzsāk strādāt, paralēli mācoties, nevis turpina mācīties, paralēli strādājot, kā tas bija agrāk. Tātad viņi vairs nav viesi ārstniecības iestādē vai ģimenes ārsta doktorātā, bet gan līdzvērtīgi kolēģi. Šādu mācīšanu var veikt tikai par mācīt tiesisku atzīta iestāde — slimnīca, poliklīnika vai ģimenes ārsta doktorāts — kopā ar institūciju, kas var nodrošināt arī teorētiskās mācības turpinājumu. Pašlaik tāda ir Medicīnas akadēmija, tiek runāts arī par Medicīnas fakultātes dibināšanu Latvijas Universitātes paspārnē. Tiesības mācīt rezidentus izcīna atklātā konkursā, un rezidentūras norisi kontrolē teorētiskās mācības iestāde.

Ministru kabinets akceptēja arī rīkojumus par četru budžeta iestāžu pārveidi par bezpeļņas organizācijām valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Šis process risinās atbilstoši veselības aprūpes sistēmas reformas koncepcijai un valsts pārvaldes reformas koncepcijai. Šodienas lēmums skar Vecpiebalgas psihoneiroloģisko slimnīcu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu un Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu. Šī transformācija nozīmē šo iestāžu patstāvības veicināšanu un viņu atbildības palielināšanu. Zināmā mērā tas samazina arī nevajadzīgo ministrijas aizbildniecību — iestādei tiek dots valsts pasūtījums, un no tā, ko tā šādā veidā nopelna, ir arī jāpārtiek. Valsts vairs nereglamentē, kā šīs iestādes strādās un kā pelnīs. Vienlaikus šīs iestādes arī būs atbildīgas par to, vai pietiks naudas jumta remontam un ceļa asfaltēšanai.

Dina Gailīte, "LV" Saeimas

un valdības lietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!