Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Akreditējas Kazahstānas, Kirgīzijas, Marokas vēstnieki (turpinājusm) Pie Saeimas priekšsēdētāja Kazahstānas vēstnieks Latvijā Ikrams Adirbekovs Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.07.1998., Nr. 192/193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48949

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada 25.februāra ESPO Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā

Vēl šajā numurā

01.07.1998., Nr. 192/193

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Akreditējas Kazahstānas, Kirgīzijas, Marokas vēstnieki

Marokas Karalistes vēstnieks

Abdelmeliks Jedauji

M1.JPG (14956 BYTES)

Turpinājums no 1.lpp.

Mūsu divpusējām attiecībām, mūsu sadarbībai tālāk jāattīstās vislabākajā aizbildniecībā.

Nav tādējādi pamatotāku ambīciju kā Latvijas un Marokas centieni piešķirt savām ekonomiskās, tehniskās un kultūras sadarbības attiecībām dimensiju, kas atbilstu draudzības saišu kvalitātei mūsu abu valstu starpā.

Ekselence!

Marokas karaļa cieņa un uzmanība pret Latvijas Republiku un jūsu ekselenci, ko man ir gods šodien no jauna apliecināt, iedvesmos mani visā manas misijas laikā Latvijas Republikā.

Izsakot veselības un laimes novēlējumus jums un miera un labklājības novēlējumus latviešu tautai, lūdzu, pieņemiet manus visgodbijīgākos sveicienus.

 

Savā atbildes uzrunā Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Sveicu jūs kā Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Gadsimtu ritumā Latvija ir veidojusies par valsti, kuras tauta augstu godā savas tradīcijas un kultūru. Tai pašā laikā latviešu tauta vienmēr ir stingri turējusies pie atziņas, ka tās pilnvērtīga un harmoniska pastāvēšana ir cieši saistīta ar spējām apzināt un uzņemt sevī labāko no daudzveidīgā pasaules kultūras mantojuma. Baltijas jūras tuvums un biežā atrašanās Eiropas ģeopolitiskās vēstures nozīmīgāko notikumu centrā ir stiprinājušas šo atziņu.

Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Laika dinamisms pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties aktīvā Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā.

Mūsu valsts ir ceļā uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā un NATO. Esam dziļi pārliecināti, ka tieši šādā veidā Latvija pilnvērtīgi spēs līdzdarboties jaunās, vienotās Eiropas radīšanā.

Arvien vairāk nostiprinoties kā suverēnai un demokrātiskai Eiropas valstij, Latvija gūst lielākas iespējas paplašināt savu ārpolitisko horizontu. Divpusējo attiecību pastiprināšana ar valstīm mums attālos ģeogrāfiskos reģionos kļūst par aizvien redzamāku Latvijas ārpolitikas vadlīniju. Informātikas laikmeta iespējas un pasaules ekonomiskā globalizācija noārda ģeogrāfisko distanci. Arvien skaidrāk mēs apzināmies, ka efektīva sadarbība ar Ziemeļāfrikas reģiona valstīm būs abpusēji izdevīgs process.

Latvija ir ieinteresēta veidot labs partnerattiecības ar Maroku. Mūsu valstu starpā ir daudz iespēju izvērst aktīvu tirdznieciski ekonomisko sadarbību un tūrismu.

Vēlreiz sveicu jūs kā Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes šī svarīgā pienākuma veikšanā!

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās arī ar Marokas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Abdelmeliku Jedauji. Maroka ir atzinusi Latvijas neatkarību 1991.gada 24.septembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Maroku nodibinātas 1992.gada 5.oktobrī.

Sveicot Marokas vēstnieku Saeimas namā, Saeimas priekšsēdētājs izteica cerību, ka mūsu valstis šķirošais ģeogrāfiskais attālums netraucēs turpmāk veidot intensīvākas politiskās un ekonomiskās attiecības. 1996.gada nogalē Latvija iesniedza Marokai līgumprojektu "Par ekonomisko kuģošanu", bet šī gada pirmajā pusē tika parafēti divi starpvalstu līgumi — par gaisa satiksmi un par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, tādējādi jau ir izveidota zināma līgumtiesiskā bāze, kas varētu kļūt par pamatu abu valstu sekmīgai sadarbībai nākotnē.

A.Čepānis informēja viesi par Latvijas ekonomikas rādītājiem un stratēģiskajiem mērķiem — integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un iesaistīšanos NATO, kā arī pateicās Marokai par Latvijai sniegto atbalstu starptautiskajās organizācijās. "Varat būt pārliecināti, ka Latvijas politiķi un pārstāvji starptautiskajās organizācijās jūsu valstij atbildēs ar tādu pašu atbalstu," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Marokas vēstnieks apliecināja, ka novērtē Latvijas sasniegumus, kuri panākti tik īsā laikā. Runājot par integrāciju, vēstnieks pauda izpratni, ka tas ir ilgs un sarežģīts process, taču bija pārliecināts, ka Latvija pratīs sevi parādīt kā pārliecinošu partneri. Savukārt nozīmīgs ieguldījums Latvijas un Marokas turpmāko attiecību intensificēšanā būtu abu valstu parlamentu sadarbība, uzskata A.Jedauji.

Saeimas preses dienests

Kazahstānas vēstnieks Latvijā

Ikrams Adirbekovs

Turpinājums no 1.lpp.

Divdesmitā gadsimta beigu desmitgade padomju režīma apspiestajām tautām ir devusi vēl nebijušu iespēju nākotni veidot saskaņā ar savu gribu un pārliecību. Latvija un Kazahstāna atbrīvojās no totalitārisma uzspiestās starptautiskās izolācijas. Šodien sadarbību ar ārpasauli varam veidot, pamatojoties uz demokrātijas, cieņas un savstarpējā izdevīguma principiem.

Latvija ir atgriezusies Eiropā laikā, kas raksturīgs ar agrāk nebijušiem valstu sadarbības un integrācijas procesiem. Baltijas jūras reģiona sadarbības ietvaros kopā ar pārējām Baltijas valstīm Latvija veido vienotu Baltijas ekonomisko telpu. Latvijas sadarbība ar Ziemeļvalstīm un mūsu aktivitātes Baltijas jūras valstu savienības ietvaros dod mums papildu enerģiju sekmīgi turpināt un pabeigt valsts pievienošanās Eiropas Savienībai procesu. Tiek radīta jauna, no ģeopolitiskā dalījuma brīva Eiropa, kuras svarīgākais drošības elements būs paplašināta Ziemeļatlantijas alianse. Latvija vēlas tajā piedalīties.

Šībrīža vēsturiskā situācija ir radījusi nepieciešamību pēc Eiropas un Centrālāzijas valstu sadarbības jauna satura. Latvija augstu vērtē Kazahstānas sekmīgā reformu procesa gaitu. Tas jūsu valstij nodrošina vienu no vadošajām vietām visa Centrālāzijas reģiona attīstībā. Latvija ir ieinteresēta visu līmeņu aktīvā politiskā dialogā ar Kazahstānu. Savukārt efektīva, abpusēji izdevīga sadarbība tirdzniecības, ekonomikas un tranzīta jomā palielinās mūsu valstu iedzīvotāju labklājību, veicinās stabilitātes un drošības pieaugumu.

Godātais vēstnieka kungs!

Novēlu sekmes jums, pildot Kazahstānas vēstnieka Latvijā pienākumus!

KA2.JPG (16732 BYTES)

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 30.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ikramu Adirbekovu, kurš šodien iesniedza akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Saeimas priekšsēdētājs izteica pārliecību, ka Latvijas un Kazahstānas dialogam ir labas perspektīvas. Notikusī Latvijas satiksmes ministra vizīte Kazahstānā un tās laikā parakstītie līgumi ir būtiski paplašinājuši starpvalstu attiecību līgumbāzi, bet šī gada novembrī ieplānotā Kazahstānas ārlietu ministra vizīte Latvijā, kuras laikā varētu tikt apspriesti aktuālākie tālākās sadarbības virzieni, sniegtu jaunu impulsu starpvalstu attiecību nostiprināšanā. A.Čepānis kā ļoti svarīgu akcentēja ekonomisko sakaru aktivizēšanas nepieciešamību un pauda Latvijas apņēmību turpināt darbu pie līguma iestrādes, kas nostiprinās sadarbību ekonomikas jomā.

Kazahstānas vēstnieks bija vienisprātis ar Saeimas priekšsēdētāju, ka pilnvērtīgas līgumtiesiskās bāzes izveide radīs priekšnoteikumus Kazahstānas sekmīgai uzņēmēju darbībai Latvijā, un apliecināja, ka Kazahstāna vēlas stiprināt kontaktus ar Latviju un Baltijas valstīm kopumā.

A.Čepānis un I.Adirbekovs pārrunāja Latvijas ostu piedāvātos pakalpojumus, kā arī iespēju Kazahstānas uzņēmējiem iepazīties ar Latvijas pieredzi mazā un vidējā biznesa attīstībā. Saeimas priekšsēdētājs aicināja Kazahstānu četrpusējās sarunās ar Latviju, Uzbekistānu un Krieviju pārrunāt tranzīta jautājumus.

Savukārt I.Adirbekovs akcentēja parlamenta lomu valsts stabilitātes nostiprināšanā un pauda uzskatu, ka Latvijas un Kazahstānas starpparlamentu sakaru attīstīšana ļaus saskaņot abu valstu intereses. Viņš izteica nožēlu par to, ka Kazahstānas parlamentāriešu noslogotības dēļ tika atcelta ieplānotā vizīte Latvijā, un pauda cerību, ka tā varētu notikt vēl šogad.

Kirgīzijas vēstnieks

Esenguls Omuralijevs

KI2.JPG (18180 BYTES)

Turpinājums no 1.lpp.

Savā atbildes uzrunā Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Sveicu jūs kā Kirgīzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Tuvojoties otrā gadu tūkstoša slieksnim Latvija un Kirgīzija sekmīgi turpina ceļu uz valstu pilnvērtīgu iekļaušanos starptautiskās sabiedrības norisēs. Pašreizējā vēsturiskā situācija mūsu tautām ir devusi unikālu iespēju nākotni veidot, balstoties uz savas gribas brīvu izpausmi un saskaņā ar demokrātiskas valsts pamatprincipiem.

Laikā pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir nonākusi pie ciešas pārliecības, ka tās tautas labklājība un drošība ir tieši saistīta ar valsts spējām ieņemt aktīvu lomu Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesos. Latvija sekmīgi īsteno nepieciešamās reformas, lai pievienotos Eiropas Savienībai. NATO Madrides galotņu tikšanās reizē Latvija tika atzīta par alianses kandidātvalsti. Mūsu valsts pastiprinātā iesaiste reģionālās sadarbības dimensijās ir jāvērtē kā Latvijas dabiska atgriešanās Ziemeļeiropas reģiona norisēs.

Latvija ir ieinteresēta pilnveidot un pastiprināt savu sadarbību ar Vidusāzijas reģiona valstīm. Šajā kontekstā attiecībām ar Kirgīziju ir īpaša vieta. Mūsu valstu starpā ir izveidojies efektīvs politiskais dialogs. Esmu pārliecināts, ka jau tuvā nākotnē tas tiks pastiprināts ar dinamisku abu valstu uzņēmējaprindu sadarbību. Šāda attīstības perspektīva neapšaubāmi atbilst Latvijas un Kirgīzijas tautu interesēm.

Godātais vēstnieka kungs!

Novēlu jums panākumus savas svarīgās misijas pildīšanā!

Turpinas Latvijas diplomatu maina arvalstis

Aizvakar, 29.jūnijā,

Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza

akreditācijas vēstuli ārkārtējai un pilnvarotai vēstniecei Portugālē Sandrai Kalnietei

S.JPG (21830 BYTES)

Valsts prezidents ar vēstnieci apspriedās par Latvijas un Portugāles attiecībām. S.Kalniete informēja G.Ulmani par Latvijas izstādes panākumiem "Expo–98" Lisabonā, kas, pēc vēstnieces teiktā, ir guvusi atzīstamus panākumus Latvijas tēla veidošanā, sniedzot daudzpusīgu informāciju par mūsu valsti. Izstādē liela uzmanība veltīta jūrniecībai, rādot Latvijas ostu priekšrocības un sekmīgas attīstības iespējas.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas ostu attīstībā jāņem vērā ne tikai jau tradicionāli pieņemtais Austrumu–Rietumu virziens, bet daudz neizmantotu iespēju sevī ietver arī Ziemeļu–Dienvidu dimensija.

Sarunas dalībnieki pārrunāja iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju Latvijā un arī Francijā, kas ir otra valsts, kurā S.Kalniete pārstāv Latviju.

Valsts prezidents vēlējās uzzināt, kādas atsauksmes Saeimas pozitīvais balsojums par grozījumu pieņemšanu Pilsonības likumā ir radījis Francijā. S.Kalniete pastāstīja, ka Francijas presē šajā sakarā ir publicēti vairāki atzinīgi raksti par Latvijas parlamenta lēmumu, dziļa šīsdienas situācijas analīze sniegta arī populārajā izdevumā "Le Monde". Turpinot sarunu par Francijas un Latvijas attiecībām, S.Kalniete informēja G.Ulmani, ka Francijas prezidenta padomniece diplomātiskajos jautājumos ir personīgi izteikusi vēstniecei labvēlīgu attieksmi pret Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu.

Tikšanās gaitā G.Ulmanis un S.Kalniete runāja par starptautiskajām aktualitātēm, īpaši pievēršot uzmanību ASV prezidenta B.Klintona vizītei Ķīnā un Kosovas konfliktam.

Valsts prezidenta preses dienests

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!