Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad strādājoša sieviete gaida bērniņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.1998., Nr. 186/187 (1247/1248) https://www.vestnesis.lv/ta/id/48878

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kā maksājam nodokli par iepakojumu

Vēl šajā numurā

26.06.1998., Nr. 186/187 (1247/1248)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad strādājoša sieviete gaida bērniņu

Īpašniekam — grāmatvedību kārtojot

Persijs Dobroze, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos

P1.JPG (8145 BYTES) Persijs Dobroze

Likums "Par maternitātes un slimības pabalstiem", kas ir spēkā no 1997. gada 1. janvāra, nosaka, ka tiesības uz maternitātes pabalstiem, tāpat kā uz citiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ir fiziskajām personām (arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem), kuras ir darba tiesiskajās attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas teritorijā vai valsts civildienesta attiecībās, — un par kurām ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tādas pašas tiesības ir arī pašnodarbinātām personām, — ja tās izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 5. pants detalizēti atšifrē dažādus maternitātes pabalsta izmaksas periodus, vispirms jau nosakot, ka maternitātes pabalstu sievietei piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku.

Grūtniecības atvaļinājuma 56 un dzemdību atvaļinājuma 56 kalendārās dienas summē un maternitātes pabalstu piešķir par 112 kalendārajām dienām. To var uzskatīt par minimālo pabalsta izmaksas laiku.

Sievietei ir iespējas šo periodu pagarināt, bet ne visas sievietes to zina. Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots grūtniecības atvaļinājumam, — tādējādi kopā tiek piešķirts pirmsdzemdību pabalsts par 70 kalendārajām dienām.

Diemžēl ir sievietes, kuras sāk apmeklēt ārstniecības iestādi pēc 12. grūtniecības nedēļas un ir nepatīkami pārsteigtas, ka viņām pirmsdzemdību slimības lapa tiek izsniegta nevis uz 70 kalendārajām dienām, bet uz 56 dienām.

Vienlaikus jāatgādina, ka, apmeklējot ārstniecības iestādi līdz 12. grūtniecības nedēļai un grūtniecības laikā izejot visas ārstnieciski profilaktiskās apskates, sievietēm pēc bērna piedzimšanas tiek izmaksāts bērna piedzimšanas pabalsts Ls 196 apmērā, bet tām, kas to izdara vēlākā posmā, bērna piedzimšanas pabalsts tiek izmaksāts uz pusi mazākā apmērā, t.i., Ls 98.

Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir pēcdzemdību pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam, — tādējādi kopā tiek piešķirts pabalsts par 70 kalendārajām dienām.

No iepriekš minētā izriet, ka maternitātes pabalsta izmaksas maksimālais periods ir 140 kalendārās dienas.

Arī tām sievietēm, kam dzemdības notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa un bērns nodzīvojis ilgāk par 7 diennaktīm, maternitātes pabalstu izmaksā par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku.

Jaunā likuma 6. pants dod tiesības maternitātes pabalstu piešķirt bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, — par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz bērna 70. dzīvības dienai, — šādos gadījumos:

1) bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai;

2) māte likumā paredzētajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas.

Ja bērna māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42. dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt.

Likuma 7. pants nosaka: ja ģimene adoptējusi bērnu (bērnus) vecumā līdz 2 mēnešiem, vienam no adoptētājiem piešķir maternitātes pabalstu par 56 kalendārajām dienām, sākot no bērna (bērnu) adopcijas dienas.

Likuma 8. pants aizsargā sievietes – grūtnieces, kas atlaistas no darba sakarā ar uzņēmuma likvidāciju.

Latvijas darba likumu kodeksa 178. pants aizliedz atlaist no darba pēc darba devēja iniciatīvas sievietes – grūtnieces, izņemot tajos gadījumos, kad pilnīgi likvidē uzņēmumu, iestādi vai organizāciju.

Līdz 1996. gada 31. decembrim, kad Latvijā bija spēkā 1984. gada "Nolikums par nodrošināšanas kārtību ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem", sievietēm, kam grūtniecības un dzemdību atvaļinājums iestājās pēc atbrīvošanas no darba (tai skaitā arī tām, kas bija atbrīvotas no darba sakarā ar uzņēmuma likvidāciju), grūtniecības un dzemdību pabalstu nemaksāja.

Jaunā likuma 8. pants nosaka, ka sievietēm, kas atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba.

Likuma 10. pants nosaka, ka maternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās izpeļņas.

Likuma 31. pantā teikts, ka pabalsta aprēķināšanai izpeļņā ieskaita visu veidu darba samaksu, par kuru saskaņā ar likumu ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Vidējā izpeļņa tiek aprēķināta no izpeļņas par pēdējiem diviem kalendārajiem mēnešiem, bet, ja darbinieks nostrādājis mazāk par 2 mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par pēdējo kalendāro mēnesi.

Pabalsta aprēķināšanai tiek ņemta vērā visa izpeļņa attiecīgajā laikā, bet pabalstu aprēķina no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu, kāda bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Sākot ar 1998. gada 1. janvāri — no summas, kas nepārsniedz Ls 336.

Pašnodarbinātām personām mēneša vidējo izpeļņu aprēķina no 12 iepriekšējo mēnešu darba ienākumiem, par kuriem ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ierobežojot aprēķinu ar astoņām minimālām mēnešalgām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 29. oktobra noteikumiem nr.419 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku ārstniecības iestāde sievietei izsniedz darbnespējas lapas B, kas domātas iesniegšanai Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē tajā pilsētā vai rajonā, kurā dzīvo (pierakstīta) sieviete.

Ministru kabineta 1996. gada 22. oktobra noteikumu nr.406 "Vidējās izpeļņas aprēķināšanas un maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" 3. punkts nosaka, ka pēdējie divi kalendārie mēneši šo noteikumu izpratnē ir tie divi pēdējie mēneši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, par kuros gūtajiem darbinieka darba ienākumiem ir pienācis laiks izdarīt sociālās apdrošināšanas iemaksas un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ziņojumu par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Piemēram: strādājoša sieviete saņēmusi ārstniecības iestādē darbnespējas lapu B par pirmsdzemdību laiku no 1998. gada 3. jūnija līdz 11. augustam uz 70 kalendārajām dienām.

Maternitātes pabalsts par pirmsdzemdību laiku viņai tiks aprēķināts no darba ienākumiem 1998. gada martā un aprīlī, jo par darba ienākumiem maijā darba devējs iesniedz ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz nākamā mēneša pēdējai dienai, t.i., līdz 30. jūnijam.

Ziņas par viņas darba ienākumiem maijā Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē, kura piešķir un izmaksā pabalstu, jūnija sākumā vēl nav saņemtas.

Darbinieces personīgajā kontā Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē ir reģistrēti šādi darba ienākumi:

1998. gada martā — Ls 139.

1998. gada aprīlī — Ls 125.

Kopā 2 mēnešos — Ls 264.

Maternitātes pabalsta aprēķins par pirmsdzemdību laiku būs šāds:

Ls 264 : 2 mēn. = Ls 132 mēnesī : 30 kalendārajām dienām = Ls 4,40 dienā x 70 kalendārās dienas = Ls 308.

Aprēķinātā summa tiek izmaksāta, neieturot nodokļus.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem maternitātes pabalsts tiek aprēķināts un izmaksāts par kalendārajām dienām, nevis par darba dienām, kā tas bija līdz 1996. gada 31. decembrim, kad to aprēķināja un izmaksāja darba vietā.

Ja pēdējos divos kalendārajos mēnešos darbiniece ir bijusi reģistrēta kā sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja un par vienu no tiem sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izdarītas, vidējo izpeļņu aprēķina par visu pēdējo divu kalendāro mēnešu laiku no tās summas, par kuru ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc tam, kad sociālās apdrošināšanas iemaksas par attiecīgo mēnesi ir izdarītas, vidējo izpeļņu un maternitātes pabalstu pārrēķina.

Bet, ja pēdējos divos kalendārajos mēnešos darbiniece ir bijusi reģistrēta kā sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāja un par šo laika posmu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izdarītas, vidējo izpeļņu un pabalsta apmēru aprēķina tikai pēc minēto iemaksu izdarīšanas.

3. un 4.lappaspuses virsredaktore —

INGRĪDA RUMBĒNA

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!