Īpašniekam — nodokļus un nodevas rēķinot

Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vecākā referente, — "Latvijas Vēstnesim"

Rudīte Vesere

Kopš 1996. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā likums "Par dabas resursu nodokli", kas paredz, ka šis nodoklis ir jāmaksā par dabas resursu izmantošanu, vides piesārņošanu, videi kaitīgu preču un produktu ievešanu un realizāciju Latvijā, kā arī par iepakojumu. No 1996. gada 1. jūlija nodoklis bija jāmaksā par plastmasas un metāla iepakojumu, kurā iepakoti dzērieni un pārtikas produkti. Savukārt no 1997. gada 17. janvāra nodoklis jāmaksā par visu importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu, kurā iesaiņotas preces vai produkti.

Taču vēl joprojām nodokļa maksātājiem rodas jautājumi un neskaidrības par nodokļa piemērošanu, aprēķinu metodēm un nomaksas kārtību. Tāpēc vēlējāmies pakavēties pie raksturīgākajiem jautājumiem, kas ir aktuāli nodokļa maksātājiem. Jāatzīmē, ka galvenokārt jautājumi ir par iepakojuma sadaļu.

Kas nosaka, kura no dabas resursu nodokļa aprēķina metodēm par iepakojumu ir jāizmanto, ievedot vai ražojot un realizējot preces Latvijā?

Dabas resursu nodokļa par iepakojumu aprēķina metodi atbilstoši likuma "Par dabas resursu nodokli" 8. pielikumam izvēlas nodokļa maksātājs, ja viņš var nodrošināt minētajam aprēķinam nepieciešamos dokumentus. Likums paredz pavisam četras nodokļa aprēķina metodes iepakojumam.

Ievedot iepakotas preces Latvijā, mēs samaksājam dabas resursu nodokli par iepakojumu. Vedot uz izgāztuvi izmantoto iepakojumu, jāmaksā par izgāztuves izmantošanu. Iznāk, ka mēs divreiz maksājam dabas resursu nodokli par iepakojumu. Vai Eiropas valstīs arī notiek kas līdzīgs?

Dabas resursu nodoklis par iepakojumu tiek maksāts vienreiz — par iepakojumu, kurā iesaiņota prece vai produkts, kas tiek ievests realizācijai Latvijas Republikas teritorijā vai ražots, iepakots un realizēts Latvijā. Par iepakojumu dabas resursu nodoklis jāmaksā kā par potenciālo vides piesārņojumu. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka viens no dabas resursu nodokļa mērķiem ir ierobežot vides piesārņošanu un sašaurināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju. Jāatzīmē, ka Eiropā ir spēkā direktīva "Par iepakojumu un izlietoto iepakojumu", kas nosaka ražotāju atbildību un normas, cik daudz (procentuāli) izlietotā iepakojuma ir jāsavāc un jāpārstrādā katru gadu. Latvijā šādas normas pagaidām nav noteiktas, bet ir jāmaksā nodoklis.

Par atkritumu savākšanu un izvešanu uz izgāztuvi jūs maksājat kā par pakalpojuma saņemšanu. Iesakām padomāt par izlietotā iepakojuma savākšanu savā uzņēmumā un nodošanu pārstrādei, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu, kas nonāk izgāztuvē. Šajā gadījumā samazināsies arī jūsu izdevumi, kas saistīti ar atkritumu izvešanu.

Vai dabas resursu nodoklis ir jāmaksā par etiķetēm?

Jā, dabas resursu nodoklis ir jāmaksā par etiķetēm.

Kam jāmaksā dabas resursu nodoklis, ja uzņēmums "A" izpilda uzņēmuma "B" pasūtījumu (tai skaitā produkcijas iepakošanu), bet ar dotās produkcijas patērētāju pats nekontaktē?

Dabas resursu nodokļa maksātāji ir juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas preces vai produktus iepakojumā. Tātad, ja uzņēmums "A" nav produkcijas realizētājs patērētājiem, viņš nav dabas resursu nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā dabas resursu nodokli maksā uzņēmums "B".

Vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis par vienreiz lietojamo trauku izmantošanu?

Jā, visu vienreiz lietojamo plastmasas trauku un galda piederumu realizācija sabiedriskajā ēdināšanā ir uzskatāma par preces iesaiņošanu un ir apliekama ar dabas resursu nodokli atbilstoši likuma 9. panta ceturtajai daļai un 8. pielikumam.

Vai dabas resursu nodoklis ir jāmaksā par visām Latvijā realizācijai ievestajām baterijām vienādi, neatkarīgi no to sastāva?

Ņemot vērā, ka baterijas ir potenciāls vides piesārņojums sakarā ar to lietošanas (dzīves) cikla nenoslēgto raksturu, par bateriju ievešanu (importu) Latvijas Republikas teritorijā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis 15% apmērā no to vērtības. Dabas resursu nodokļa diferencētas likmes dažādiem ķīmiskajiem strāvas avotiem šobrīd nav paredzētas. Jāņem vērā, ka viens no dabas resursu nodokļa ieņēmumu izlietošanas mērķiem ir tādu pasākumu un projektu finansēšana, kas saistīti ar videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi. Taču Latvijā līdz šim neviens uzņēmums nenodarbojas ar bateriju savākšanu un utilizāciju vai izvešanu. Mēs esam ļoti ieinteresēti šīs problēmas risināšanā un esam gatavi atbalstīt un veicināt jebkuras aktivitātes šai jomā. Likums "Par dabas resursu nodokli" paredz, ka personām un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kaitīgo preču (tai skaitā bateriju) atlikumu nodošana, savākšanu un utilizāciju vai pārstrādi, ir daļēji atmaksājams dabas resursu nodoklis. Nodokļa atmaksa notiek subsīdiju veidā. Ja uzņēmums, kas ieved Latvijā baterijas, būtu gatavs nodarboties ar izlietoto bateriju savākšanu un utilizāciju vai izvešanu, tam būtu iespējams saņemt atpakaļ muitā samaksāto dabas resursu nodokli. Pēc līdzīga principa Eiropas valstīs darbojas sistēma "Der gruene Punkt".

Kas var saņemt dabas resursu nodokļa atlaides?

Likuma "Par dabas resursu nodokli" 16. pantā noteikto nodokļa atlaidi var saņemt nodokļa maksātājs, kas finansē projektus, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņošanu, veicot tehnoloģiskos uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus. Lai saņemtu šādu atlaidi, nodokļa maksātājam jāiesniedz Finansu ministrijai un attiecīgajai pašvaldībai iesniegums par atlaides piešķiršanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums par projektu un Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu samaksu pirmstaksācijas gadā. Lēmumu par dabas resursu nodokļa atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciālā budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldību vides aizsardzības speciālā budžeta — attiecīgā pašvaldība atbilstoši nodokļa ieņēmumu sadalījumam.

Kur nonāk dabas resursu nodokļa ieņēmumi?

Dabas resursu nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos ieskaita:

1) 40% no nodokļa maksājumiem valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā;

2) 60% no nodokļa maksājumiem ieskaita to pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos, kuru teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

Ar dabas resursu ieguvi šajā gadījumā saprot dažādu dabas resursu (tai skaitā arī ūdens), kas minēti šā likuma 1. un 2. pielikumā, iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā. Savukārt vides piesārņojums ir atkritumu, izmešu un piesārņojošo vielu ievadīšana gaisā, ūdenī un augsnē saskaņā ar likuma 3. – 6. pielikumu. Nodokļa maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu, kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu ieskaita valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā. Šajā budžetā ieskaita arī par likuma "Par dabas resursu nodokli" pārkāpumiem piedzītās soda naudas un nokavējuma naudas.

Tādējādi ne vienā vien pašvaldībā ir kaut nelieli līdzekļi vides aizsardzībai. Neapšaubāmi, ka pašvaldībā, kurā notiek intensīvāka dabas resursu izmantošana vai vides piesārņošana, šie līdzekļi būs lielāki.

Kādiem mērķiem izmantojami no dabas resursu nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi?

Te jāatceras, ka dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, sašaurināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju un atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Visi no dabas resursu nodokļa maksājumiem iegūtie līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, sanāciju, rekultivēšanu, videi kaitīgu atkritumu utilizāciju vai pārstrādi, dabas resursu izpēti vai atjaunošanu.