• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šīs sarunas mūs tuvināja Eiropai (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.1998., Nr. 182/183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48778

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.184

Par E.Kušnera komandējumu

Vēl šajā numurā

19.06.1998., Nr. 182/183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Diplomātija

Šīs sarunas mūs tuvināja Eiropai

Latvijā vizītē NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana

— Saeimā

Papildus 1.lpp.

informācijai

18.06.1998. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

SO2.JPG (17117 BYTES) Augstais viesis pastaigā Rīgas jūrmalā kopā ar Latvijas Valsts prezidentu

Vakar, 18. jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu.

H.Solana pateicās par Latvijas līdzdalību miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un vēlējās uzzināt, kā Latvijā tiek veiktas reformas aizsardzības jomā un kā veidojas attiecības ar Krieviju.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva uzsvēra drošības un ārpolitikas prioritātes — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī pastāstīja par Latvijas aktivitātēm aizsardzības jautājumu risināšanā, gatavojoties iestāties NATO. Informējot par paveikto likumdošanā, K.Druva īpaši atzīmēja Obligātā militārā dienesta likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" pieņemšanu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs pauda atbalstu Ministru kabineta plānotajai asignējumu palielināšanai aizsardzības budžetam 1999. gadā līdz 1% no iekšzemes kopprodukta, kā arī skaidroja, kāpēc Latvijai ir vismazākais aizsardzības budžets Eiropā.

Runājot par NATO paplašināšanu, H.Solana īsi raksturoja situāciju šajā organizācijā un uzsvēra, ka alianses durvis paliek atvērtas visām valstīm, kas vēlētos pievienoties šai drošības struktūrai. Taču viņš izvairījās nosaukt konkrētu laiku un valstis, kuras vēl varētu tikt uzaicinātas sarunu uzsākšanai par iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī noraidīja minējumus, ka tā varētu būt viena Ziemeļeiropas valsts un divas Dienvideiropas valstis. H.Solana rosināja Latviju sakārtot komunikatīvo sistēmu, pilnveidojot militārpersonu svešvalodu prasmi, un atcerēties, ka nākamajām dalībvalstīm jābūt gatavām dot atbilstošu ieguldījumu kopīgo resursu veidošanā.

Tikšanās dalībnieki runāja par NATO un Krievijas, kā arī Latvijas un Krievijas attiecībām. Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka jaunā drošības shēma nav iedomājama bez Krievijas un Ukrainas līdzdalības, un atzīmēja, ka NATO ar Krieviju veidojas labas attiecības. Savukārt Ārlietu komisijas loceklis un Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš apliecināja Latvijas gatavību uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, taču tā, neraugoties uz Latvijas pozitīvo attieksmi pret izmaiņām Pilsonības likumā atbilstoši EDSO rekomendācijām, turpina īstenot spiediena politiku, kā arī vilcinās parakstīt robežlīgumu ar Latviju. Iespējams, tāpēc sabiedrības aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pat nedaudz vairāk atbalsta pievienošanos NATO nekā iestāšanos Eiropas Savienībā, jo drošību vērtē augstāk. I.Bērziņš pauda bažas par to, cik bīstami šādā situācijā Latvijai būtu atrasties starptautiskajā aizmirstībā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!