Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 28. maija likums "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.1998., Nr. 176/178 (1237/1239) https://www.vestnesis.lv/ta/id/48719

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu Verai Singajevskai - tautas un valdības paldies Pieskārieni mūsu nesenajai pagātnei - jau vēstures svaros

Vēl šajā numurā

16.06.1998., Nr. 176/178 (1237/1239)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 28.05.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu

1.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Likums n osaka apmēru un kārtību, kādā tiek atlīdzināti šajā likumā minētie zaudējumi, kas izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, viņiem pildot dienesta pienākumus, ir nodarīti fiziskajām personām, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošinātas šo personu aizskartās sociālās un darba garantijas.

(2) Izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša rīcība ir nelikumīga, ja viņš pārkāpis materiālo vai procesuālo tiesību normas.

(3) Izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša rīcība ir nepamatota šā likuma izpratnē, ja viņa lēmums tā pieņemšanas brīdī ir atbildis materiālo un procesuālo tiesību normām, taču vēlāk radies šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats.

(4) Tās personas nāves gadījumā, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, tiesības uz zaudējumu atlīdzību pāriet šīs personas mantiniekiem.

2.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

Tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir:

1) attaisno jošs tiesas spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem;

2) krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ;

3) administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana.

3.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi

(1) Persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību šādos gadījumos:

1) tai piespriests kriminālsods, un tā šo sodu izcietusi;

2) tai piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests;

3) tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

4) tai piemēroti Krimināllikumā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

5) tā piespiedu kārtā ievietota ārstniecības iestādē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

6) kā apsūdzētais krimināllietā tā atstādināta no amata;

7) tai piemērots administratīvais sods — administratīvais arests;

8) tā sakarā ar saukšanu pie kriminālatbildības izmantojusi zvērināta advokāta juridisko palīdzību.

(2) Persona nav tiesīga saņemt zaudējumu atlīdzību, ja ir pierādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas vai iztiesāšanas gaitā tā apzināti uzņēmusies citas personas vainu vai citādi ar apzinātām darbībām izraisījusi tai nodarīto zaudējumu rašanos.

4.pants. Atlīdzināmie zaudējumi

(1) Ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai ir atlīdzināmi šādi zaudējumi:

1) nesaņemtā darba samaksa, ja darba attiecības nodibinātas un darbinieka pienākumu izpilde uzsākta, pirms šajā likumā minētajos gadījumos personai atņemta iespēja turpināt to pildīšanu;

2) nesaņemtie pabalsti un stipendijas;

3) ar ti esas spriedumu konfiscētās mantas pilna vērtība vai konfiscētajai mantai nodarīto zaudējumu vērtība, ja konfiscēto mantu nav iespējams atdot pilnībā vai tās vērtība samazinājusies konfiskācijas rezultātā;

4) pirmstiesas izmeklēšanas laikā izņemto priekšmetu pilna vērtība vai izņemtajiem priekšmetiem nodarīto zaudējumu vērtība, ja izņemtos priekšmetus nav iespējams atdot pilnībā vai to vērtība samazinājusies izņemšanas rezultātā;

5) citas personai piederošas mantas pilna vērtība vai tai nodarīto zaudējumu vērtība, ja manta gājusi bojā pilnībā vai tās vērtība samazinājusies sakarā ar to, ka personai, atrodoties brīvības atņemšanas vietās, bijusi liegta iespēja pienācīgi rūpēties par savas mantas saglabāšanu un nav tikusi nodrošināta personas mantas aizsardzīb a . Netiek atlīdzināts mantas dabiskais nolietojums;

6) naudas sods un visas naudas summas, kas no personas piedzītas, izpildot tiesas spriedumu;

7) izdevumi par juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts, bet ne vairāk kā noteiktās takses apjomā;

8) negūtie ienākumi (peļņa) no likumīgas uzņēmējdarbības, uzņēmuma līgumiem un citas saimnieciskās darbības tādā apjomā, kas nepārsniedz personas vidējos gada ienākumus, kādi uzrādīti Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā izziņā par personas pēdējā taksācijas gada ienākumu apjomu, par kuru nomaksāti nodokļi, bet ne vairāk kā Ministru kabineta noteikto 100 minimālo mēnešalgu apmērā par katru pilnu vai nepilnu gadu.

(2) Ja persona nav strādājusi algotu darbu un šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ tai bijusi liegta iespēja iestāties darbā, personai par attiecīgo laika periodu izmaksājama kompensācija Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā par katru šā perioda mēnesi.

(3) Zaudējumu atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemērojams Valsts statistikas komitejas noteiktais patēriņa cenu pieauguma indekss.

(4) Personai izmaksājamā zaudējumu atlīdzība par nesaņemto darba samaksu un negūtajiem ienākumiem (peļņu) tiek aplikta ar nodokļiem un nodevām likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrētajos nodokļu likumos noteiktajā kārtībā, izņemot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

5.pants. Nemantisko zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja ziņas par šā likuma 3.pantā paredzētajiem zaudējumu atlīdzināšanas gadījumiem tikušas atspoguļotas masu saziņas līdzekļos, tad pēc personas vēlēšanās tās ir atsaucamas, kad radies šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats.

(2) Personai, attiecībā uz kuru taisīts attaisnojošs spriedums, atjaunojamas tās tiesības, militārās dienesta pakāpes un speciālie nosaukumi, kā arī ordeņi, medaļas, goda raksti un goda nosaukumi, kas tai bija atņemti saskaņā ar notiesājošo spriedumu.

6.pants. Sociālās un darba garantijas

(1) Laiks, kurā personai bijusi nelikumīgi vai nepamatoti atņemta brīvība, ir ieskaitāms vispārējā un nepārtrauktajā darba stāžā vai izdienā.

(2) Laiks, par kuru, ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus, personai atlīdzināmi zaudējumi saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, ieskaitāms sociālās apdrošināšanas stāžā, veicot obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta.

(3) Persona, kura ir attaisnota vai pret kuru krimināllieta izbeigta, atjaunojama iepriekšējā darbavietā un amatā. Ja iepriekšējais amats nav saglabājies, personai piedāvājams līdzvērtīgs amats vai — ar tās piekrišanu — cits amats. Personas iepriekšējās darbavietas likvidēšanas gadījumā, kā arī tad, ja nav iespējams tai piedāvāt citu amatu, personai izmaksājams vienreizējs pabalsts no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteikto seš u minimālo mēnešalgu apmērā. Ja persona mācījusies, tā atjaunojama attiecīgajā mācību iestādē.

(4) Personai, kura šā likuma 3.pantā minēto gadījumu dēļ ir zaudējusi dzīvojamās telpas īres tiesības, šīs tiesības atjaunojamas vai, ja tas nav iespējams, piešķirama līdzvērtīga dzīvojamā telpa vai kompensācija.

7.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Persona, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc attaisnojošā tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai krimināllietas vai administratīvās lietvedības izbeigšanas iesniedz rakstveida pieteikumu un šajā likumā paredzēto zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šādām institūcijām:

1) ja persona attaisno ta vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai izbeigta administratīvā lieta — Tieslietu ministrijai;

2) ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā — Ģenerālprokuratūrai.

(2) Pieteikumam pievienojamo dokumentu trūkums nevar būt par šķērsli pieteikuma pieņemšanai.

(3) Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra izskata personu pieteikumus par zaudējumu atlīdzību un pieņem lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.

(4) Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, kā arī sociālo un darba garantiju atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto institūciju pieņemto lēmumu par atteikumu piešķirt zaudējumu atlīdzību pieteicējs var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(2) Strīdus par zaudējumu atlīdzības apmēru, kā arī strīdus par darba un sociālo garantiju atjaunošanu izskata tiesa civilprasības kārtībā. Prasības pieteikums tiesai iesniedzams sešu mēnešu laikā. Tiesas procesā par atbildētājiem pieaicināmi pārstāvji no tās institūcijas, kura pieņēmusi lēmumu par zaudējumu atlīdzības apmēru.

9.pants. Zaudējumu atlīdzības izmaksas avoti

Zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžetā speciāli šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

Pārejas noteikumi

1. Šis likums ir piemērojams visām personām, attiecībā uz kurām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc 1991.gada 21.augusta, izņemot šo pārejas noteikumu 3.punktā minētās personas.

2. Personas, kuras attaisnotas vai attiecībā uz kurām ierosinātās krimināllietas izbeigtas personu reabilitējošu apstākļu dēļ laikā no 1991.gada 21.augusta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pieteikumus par zaudējumu atlīdzību iesniedz šā likuma 7.pantā minētajai institūcijai sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Nelikumīgi vai nepamatoti aizturētās personas un nelikumīgi administratīvi arestētās personas ir tiesīgas prasīt zaudējumu atlīdzību, ja attiecībā uz tām šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats radies un 3.pantā paredzētie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi iestājušies pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Šis likums neattiecas uz personām, kuras reabilitētas saskaņā ar likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".

5. Ministru kabinets līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izstrādā noteikumus, kas reglamentē tā piemērošanas kārtību.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 28.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 16.jūnijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!