Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu Verai Singajevskai - tautas un valdības paldies Pieskārieni mūsu nesenajai pagātnei - jau vēstures svaros. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.06.1998., Nr. 176/178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48730

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pieskārieni mūsu nesenajai pagātnei - jau vēstures svaros (turpinājums)

Vēl šajā numurā

16.06.1998., Nr. 176/178

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs savā zemē un laikā

Mūsu Verai Singajevskai — tautas un valdības paldies

S1.JPG (22237 BYTES) Aprīlī Jaunatnes teātra aktrise Vera Singajevska kopā ar kuplu jo kuplu skatītāju saimi svinēja savu 75.dzimšanas dienu. Ar Jāņa Jaunsudrabiņa "Balto grāmatu", Lācīti Pūku un divām Karlsona izrādēm, vienu vakaru jau 501. reizi pati iejuzdamās ņiprā vīriņa lomā, otru — saņemot aplausus kā režisore atjaunotajam uzvedumam, kas tika spēlēts simto reizi.

Vakar, 15.jūnijā, Ministru prezidents Guntars Krasts pasniedza Verai Singajevskai Atzinības rakstu, sakot daudzu paaudžu iemīļotajai aktrisei sirsnīgus pateicības vārdus:

— Cienījamā māksliniec! Valdības vārdā pasniedzu jums Ministru kabineta Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu teātra mākslas popularizēšanā bērnu un jaunatnes vidū.

Tāds ir oficiālais formulējums. Mūsu apziņā jūsu māksla izsaka daudz ko vairāk. Daudziem tā asociējas ar Karlsonu. Ne jau tikai kā ar literāru tēlu. Jūsu Karlsons ir pašapzinīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs, tas ir pasaulē labākais Karlsons. Viņa starojums, lielais optimisms — tas nāk no jums, no pašas jūsu būtības. Karlsons stāv tikai blakus, caur viņu jūs runājat ar mums.

Mēs ikdienā bieži vien jūtamies saguruši, kļūstam nervozi, ik pa brīdim no mums laužas laukā negatīvisms. Jūs ar savu mākslu apliecināt dzīves pozitīvo pusi. Vislabākais novēlējums jums varētu būt saglabāt savu možumu, savu suverēno personību, īpašo cilvēcību un enerģiju, ticību visam gaišajam.

Vera Singajevska no sirds priecājas par varenajiem ozoliem, kas izdaiļo Atzinības rakstu, par vasaras ziediem un Kultūras ministrijas valsts sekretāra Aivara Gaiļa dāvāto maciņu — kur Karlsonam monētiņas glabāt. Daudz pateikt viņa nevarēšot, jo aizkustinājums pārāk liels, tikai dažus pateicības vārdus:

— Aktierim pats dārgākais ir labs vārds, viņa darba novērtējums. Apziņa, ka tu netiec aizmirsts. Un ziedi, arī tas mazais pušķītis vai sīka smildziņa, ko atnes bērniņš, gribēdams pats Karlsonu apčamdīt un paskatīties, kā tie propelleri griežas. Mani silda gaišums, ko esmu saņēmusi, spēlējot bērniem. Un ir prieks, ka sētā sēkla kritusi auglīgā zemē.

Mākslinieci sveica dzejnieks Imants Ziedonis. Ar aktrisi Veru Singajevsku viņu vieno arī prasme uzrunāt bērnus un jaunatni ar pasaku un apliecināt dzīves gaišo pusi.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pieskārieni mūsu nesenajai pagātnei — jau vēstures svaros

G2.JPG (29598 BYTES) Vakar, 15. jūnijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā autoru kolektīvs: Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, Andrejs Dītrihs Lēbers, Egils Levits un Ļubova Zīle iepazīstināja ar savu kopdarbu — rakstu krājumu "Latvijas valsts atjaunošana 1986 — 1993". Vairāk nekā pustūkstoti lappušu biezā grāmata veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienai un Latvijas Tautas frontes izveides 10. gadadienai. Rakstu krājumu ar "Sorosa fonda — Latvija" un Pasaules brīvo latviešu apvienības atbalstu izdevis Latvijas Universitātes žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds. Izdevums diezgan bagātīgi ilustrēts ar mūsu nesenās pagātnes fotoattēliem, apgādāts ar personu rādītāju, pielikumiem, notikumu hroniku, bibliogrāfiju, saturrādītāju un kopsavilkumu angļu valodā.

Grāmatas svinīgajā atvēršanas reizē no autoriem klāt nebija vienīgi Andrejs Dītrihs Lēbers, ar kura analītisko apceri "Latvijas valsts bojāeja 1940. gadā. Starptautiski tiesiskie aspekti" sākas izdevuma pētnieciskā daļa.

Ievadot Latvijas vēsturniekus, sabiedriskos darbiniekus, politiķus, žurnālistus un citus interesentus jaunā kopdarba pasaulē, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers teica, ka šo sējumu saņēmis pirms dažām dienām un ir viens no nedaudzajiem, kas grāmatu jau ir izlasījis no sākuma līdz beigām:

— Manuprāt, grāmata ir ļoti, ļoti interesanta. Interesanta tajā ziņā, ka tur atspoguļoti ļoti svarīgi pēdējo gadu notikumi, kas mums visiem ir vēl spilgtā atmiņā. Katrs autors ir rakstījis par sev būtiskāko. Manā skatījumā varbūt reizēm svarīgāks bijis kaut kas cits, jo mēs visi šajos notikumos esam bijuši arī iekšā un katram var būt savs redzējums. Tomēr vienā grāmatā visu aptvert nevar. Es gribu teikt autoriem lielu paldies, jo ir svarīgi, ka šis laiks kopš Atmodas kustības sākuma ir dokumentēts, ir dokumentēts ar komentāriem.

Pēc tam runāja paši grāmatas autori — Tālavs Jundzis, Egils Levits, Ojārs Celle un Ļubova Zīle. Viņi daļēji atkārtoja tās nostādnes, kas izteiktas krājuma ievadā "No "Helsinki – 86" līdz Satversmes atjaunošanai", ar ko iepazīstinām "Latvijas Vēstneša" lasītājus, sniedzot arī grāmatā iespiestās ziņas par autoriem. Iespējams, ka, saskaņojot ar autoriem, tuvākajā laikā iepazīstināsim vēl ar dažām jauniznākušā pētījuma nodaļām.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!