Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1998., Nr. 172/173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48655

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ap Melno jūru kā ap spēka centru

Vēl šajā numurā

11.06.1998., Nr. 172/173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

SAEIMĀ

Vakar:

S1.JPG (15351 BYTES)

Sēdes laikā: Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

un priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume...

S2.JPG (14216 BYTES)

...Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un deputāts Edvīns Inkēns...

 

S3.JPG (10774 BYTES)

...deputāts Juris Kaksītis...

S5.JPG (15013 BYTES)

...deputāti Juris Vidiņš, Andrejs Požarnovs un ekonomikas ministrs Roberts Zīle

— Taivānas parlamentārieši

Trešdien, 10.jūnijā, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas pārstāvji tikās ar Taivānas un Baltijas valstu parlamentu sadarbības grupas delegāciju, kas pārstāv Demokrātiskā progresa partiju Taivānas parlamentā.

Frakcijas priekšsēdētājs Ernests Jurkāns iepazīstināja viesus ar Latvijas konstitūcijas un parlamenta darbības pamatprincipiem, kā arī ar frakcijas darbu Saeimā. E.Jurkāns pastāstīja par DPS izveidotā "ēnu kabineta" aktivitātēm un informēja par frakcijas nostādnēm pilsonības un privatizācijas jautājumos.

Abas puses pārrunāja sadarbības iespējas ekonomikā, īpaši transkontinentālā tranzīta un uzņēmējdarbības jomā. Deputāts A.Sausnītis pievērsa uzmanību brīvo ekonomisko zonu izveidošanai Liepājā, Ventspilī un Rīgā, kas varētu būt pievilcīgas Taivānas kapitāla ieguldītājiem, izmantojot tās kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Frakcijas deputāti informēja arī par pieņemtajiem likumdošanas aktiem, kas veicina investīciju piesaisti, piemēram, iespēju ārvalstu investoriem iegūt īpašumā zemi, kuru varētu izmantot viesnīcu celtniecībai, tādējādi veicinot sadarbību tūrisma industrijas attīstībā. Taivānas parlamentārieši norādīja, ka ekonomisko sadarbību bremzē informācijas apmaiņas grūtības oficiālā līmenī, kuras varētu novērst, izveidojot Latvijas pārstāvniecību Taipejā.

Abu valstu parlamentārieši pauda apņēmību veicināt parlamentu līmenī Taivānas un Latvijas uzņēmēju sadarbības padziļināšanos.

Trešdien, 10.jūnijā, ar Taivānas un Baltijas valstu parlamentu sadarbības grupas delegāciju tikās Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis un Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupas deputāti Andrejs Naglis un Aristids Lambergs.

M.Rudzītis aicināja viesus uz diskusiju par parlamentārajām attiecībām, uzsverot, ka pieredzes apmaiņa varētu būt nozīmīga abām valstīm. Arī viesi izteica cerību, ka Latvijas un Taivānas attiecības uzlabosies. Patlaban Taivānā ir pārāk maz informācijas par Latviju, īpaši biznesa aprindu pārstāvjiem. Šo problēmu varētu atrisināt Latvijas pārstāvniecības vai informācijas centra atvēršana Taipejā. Starpvalstu attiecību aktivizēšanu kavē arī sarežģītais Latvijas vīzu iegūšanas process. Latvijas parlamentārieši izteica cerību, ka šī problēma tiks atrisināta.

Pārrunāta arī privatizācijas norise Latvijā un ar to saistītās problēmas.

Trešdien, 10.jūnijā, Taivānas un Baltijas valstu parlamentu sadarbības grupas delegācija tikās ar dažādu Saeimas frakciju pārstāvjiem. Deputāts Aleksandrs Kiršteins pastāstīja par Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu, uzsverot, ka šiem grozījumiem jāatrisina divas problēmas: jāatceļ naturalizācijas logu sistēma un jānosaka kārtība, kādā pilsonība piešķirama pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušajiem nepilsoņu bērniem. A.Kiršteins prognozēja, ka grozījumi tiks pieņemti saskaņā ar EDSO ieteikumiem. Saeimas deputāti informēja viesus par ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm — iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Viesi atzina, ka Latvija ir daudzsološa valsts, kurā uzņēmēji noteikti būtu ieinteresēti investēt līdzekļus. Ciešāku ekonomisko sakaru nodibināšanai traucējot informācijas trūkums par Latviju. Tāpēc viesu delegācijas pārstāvji aicināja atvērt Taivānā Latvijas informācijas centru. A.Kiršteins pauda viedokli, ka šī jautājuma atrisināšana būs atkarīga no to politisko spēku attieksmes, kas uzvarēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.

— Ziemeļatlantijas asamblejas delegācija

Trešdien, 10.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva un komisijas deputāti tikās ar Ziemeļatlantijas asamblejas Ziemeļu reģiona drošības jautājumu apakškomitejas delegāciju apakškomitejas priekšsēdētāja Hansa Pavia Rosinga vadībā.

H.P.Rosings pastāstīja par apakškomitejas delegācijas vizītes mērķi — gūt informāciju par drošības jautājumu risināšanu Latvijā, kā arī par tās attiecībām ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm. K.J.Druva uzsvēra, ka Latvija savas drošības garantijas saskata tikai Eiropas Savienības un NATO sastāvā, kā arī pauda bažas par konvencionālo ieroču ierobežošanas līguma nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas drošību, jo tas devis iespēju Krievijai divkārt palielināt Pleskavas apgabalā izvietoto karavīru skaitu.

Viesi interesējās par sabiedrības atbalstu Latvijas virzībai uz NATO un Eiropas Savienību. Latvijas parlamentārieši norādīja, ka veiktās aptaujas liecina par sabiedrības vairākuma atbalstu mūsu valsts dalībai šajās organizācijās.

Pārrunājot Latvijas un Krievijas attiecības, abas puses bija vienisprātis, ka īpaši nozīmīga Latvijas drošībai būtu robežlīguma parakstīšana ar Krieviju, kā arī analizēja iemeslus, kāpēc Krievijas puse vilcinās, saistot to ar pilsonības jautājumu.

Ziemeļatlantijas asamblejas Ziemeļu reģiona drošības jautājumu apakškomitejas delegācija tikās arī ar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu un nepilsoņu naturalizācijas gaitu.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns informēja viesus par Latvijas un Krievijas attiecībām un to sarežģīšanos pēc Eiropas Savienības Luksemburgas lēmuma par paplašināšanās procesa gaitu. Viņš minēja, ka iespējamais abu valstu attiecību pasliktināšanās iemesls varētu būt Krievijas intereses Latvijas privatizācijas procesa norisē.

Latvijas pārstāvji arī atbildēja uz viesu jautājumiem par EDSO rekomendāciju ievērošanu Pilsonības likuma grozījumos, situāciju valsts drošības spēkos, kā arī nacionālo minoritāšu problēmām.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!