Ap Melno jūru kā ap spēka centru

Ukrainas prezidents L.Kučma:

Godātie valstu un valdību vadītāji!

Godātie tikšanās dalībnieki un viesi!

Dāmas un kungi!

Vispirms gribu jūs sirsnīgi sveikt un izteikt lielu pateicību, ka atbalstījāt Ukrainas iniciatīvu sarīkot Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu un to valdību vadītāju ārkārtas, ceturto tikšanos vienā no skaistākajām Ukrainas vietām — Krimā. Ceru, ka jums patīk saulainās pussalas pērle — Jalta, tās viesmīlīgie iedzīvotāji.

Īpaši gribu pateikties tiem, kas aizsāka Melnās jūras valstu kustību deviņdesmito gadu sākumā. Tajā pašā laikā atzinīgi jānovērtē visu to klātesošo Melnās jūras valstu līderu pūliņi, kuri attīsta un īsteno šī reģiona valstu sadarbības ideju. Šodien notiekošo reprezentatīvo forumu nepārspīlējot var nosaukt par notikumu ar vēsturiski svarīgu nozīmi. Tiks izveidota jauna starptautiska struktūra — Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības organizācija. Tas ir svarīgs iemesls, lai apkopotu kopīgi paveiktā darba rezultātus, bet galvenais — precizētu orientierus un mērķus, nospraustu nākotnes perspektīvas. Paveiktā darba kontekstā gribu atzīmēt šādus faktus.

Pirmkārt, ir sākta vairāku sadarbības projektu īstenošana enerģētikā, transportā, sakaru jomā un ekoloģijā. Sadarbības diapazonu papildinājuši arī tādi svarīgi aspekti kā dabas un tehnogēno katastrofu seku pārvarēšana, koordinēta cīņa pret starptautisko noziedzību.

Otrkārt, ir radīti efektīvi sadarbības mehānismi. Par tradicionālu kļuvušo valdību sadarbību harmoniski papildina sakari Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu Parlamentārās Asamblejas ietvaros. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka šajos mehānismos ir tieši iesaistījušies uzņēmējdarbības subjekti.

Treškārt, Melnās jūras valstu ekonomiskā sadarbība kļūst par ļoti svarīgu komponentu jaunajā Eiropas drošības sistēmā, kas top tieši uz ekonomiskiem pamatiem. Ar īpašu gandarījumu gribu atzīmēt, ka ekonomisko sakaru attīstību Melnās jūras reģionā organiski papildina uzticības un drošības nostiprināšanās starp jūras kara spēkiem, kā arī jūras kara spēku aktivitātes samazināšanās Melnās jūras akvatorijā. Patīkami konstatēt, ka Ukrainas iniciatīvu, kas vērsta uz attiecīgu vienošanos panākšanu, atbalsta visas Melnās jūras valstis. Tādējādi Melnās jūras valstu iniciatīva ir atradusi savu nišu mūsdienu starptautiskās sadarbības sarežģītajā, daudzveidīgajā arhitektūrā. Vienlaikus palielinās tās politiskā nozīme un autoritāte.

Ceturtkārt, ir darīts viss, lai nepieļautu Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu pārvēršanos noslēgtā "klubā" ar ierobežotu valstu skaitu. Tā ir atklāta sistēma, kas dinamiski attīstās, balstoties uz Stambulā pasludinātajiem un Bukarestē un Maskavā tālāk attīstītajiem principiem. Par to liecina autoritatīvu starptautisko un reģionālo organizāciju un struktūru pārstāvju piedalīšanās mūsu forumā. Sirsnīgi sveicu viņus!

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Ar mūsu organizācijas statūtu parakstīšanu tiek pavērta jauna lappuse Melnās jūras valstu sadarbības vēsturē. Kaut gan, protams, šis fakts pats par sevi vien vēl nepadziļina šo sadarbību. Ir nepieciešami daudz aktīvāki, vairāk saskaņoti un koordinēti pūliņi. Šajā sakarā gribu izteikt dažus apsvērumus.

Vispirms nepieciešams pilnīgāk izmantot Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu iespējas ekonomiskās transformācijas paātrināšanai un to stabilai attīstībai. Jāuzsver, ka lielākā daļa šo valstu pamatvilcienos jau ir atbrīvojušās no komandējoši administratīvās vadības sistēmas, stingrās, absurdās centralizētās plānošanas, veikušas sarežģītāko un grūtāko posmu ceļā uz savas ekonomikas reformēšanu. Ukraina šai ziņā nav izņēmums.

Taču nepieciešams, lai paveiktajam sekotu jauni, ne mazāk enerģiski pasākumi. Ir pilnīgi skaidrs, ka par būtisku faktoru ekonomikas atveseļošanā un stabilizēšanā, reformu procesu paātrināšanā var kļūt reģionālā sadarbība. Jaunajā attīstības posmā par galvenajiem šīs sadarbības komponentiem manuprāt būtu uzskatāma tirdzniecība un investīcijas. Tieši šajos virzienos ir sevišķi daudz darāmā. Vēlreiz gribu apliecināt: Ukraina arī turpmāk visnotaļ un konsekventi atbalstīs Melnās jūras ekonomiskās sadarbības valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidošanas ideju.

Tagad par sadarbības aktivizēšanu investīciju jomā. Šīs sadarbības attīstību bremzē galvenokārt valstu lielākās daļas ierobežotie iekšējie investīciju resursi. Tādēļ Ukraina lielu nozīmi piešķir Melnās jūras valstu tirdzniecības un attīstības bankai. Tēlaini runājot, tās uzdevums ir nodrošināt Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu organisma finansu asinsrites sistēmas darbību. Šāda vitāli svarīga institūta izveidošana neapšaubāmi ir viens no visnozīmīgākajiem Melnās jūras valstu iniciatīvas praktiskajiem rezultātiem.

Par svarīgu tā darbības virzienu jākļūst uzdevumam nodibināt sadarbību ar citiem starptautiskajiem finansu institūtiem — Pasaules Banku, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku, Eiropas Savienības finansu struktūrām. Tas ir īpaši svarīgi, ja ņem vērā, ka vairāki projekti, kas tiek īstenoti vai plānoti, rakstura un mērogu ziņā tālu pārsniedz Melnās jūras reģiona ģeogrāfiskos ietvarus.

Izmantojot izdevību, gribu aicināt Melnās jūras valstu tirdzniecības un attīstības bankas dalībvalstis izpildīt savas finansu saistības statūtkapitāla veidošanā.

Par prioritāriem uzdevumiem Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības ietvaros Ukraina uzskata transporta infrastruktūras attīstīšanu divos galvenajos virzienos. Pirmkārt — Eiropas un Āzijas koridora, kā arī TRACECA koridora un Krētas koridoru tīkla apvienošana vienotā transporta sistēmā. Esmu pārliecināts, ka šī ambiciozā, tomēr pilnīgi reālā projekta īstenošana ļautu būtiski uzlabot starptautiskos kravu pārvadājumus plašajā teritorijā no Ķīnas cauri Vidusāzijai un Kaukāza valstīm uz Rietumeiropu un Ziemeļeiropu.

Un, otrkārt — vienotas prāmju pārceltuves izveidošana Melnajā jūrā. Kā jau jūs zināt, tā ir Ukrainas iniciatīva.

Ne mazāk svarīgas ir problēmas, kas saistītas ar naftas transportēšanu. Runa ir par Kaspijas jūrā iegūto naftu. Te paveras unikāla iespēja apvienot daudzu valstu pūliņus, parādīt labu gribu, pārdomāti apvienot ekonomisku pieeju ar ekoloģiskām un politiskām garantijām.

Kā vienu no variantiem mēs iesakām transportēt naftu no Kaspijas jūras pāri Melnajai jūrai un tālāk — cauri Ukrainas teritorijai uz Eiropu.

Tajā pašā laikā nedrīkst atstāt novārtā naftas un gāzes atradņu meklēšanu un izstrādāšanu tieši Melnajā jūrā.

Protams, nedrīkst aizmirst, ka ar ekonomisko sakaru internacionalizēšanos un sadarbības paplašināšanos saistīti arī vairāki negatīvi faktori. Vispirms jau tie ir draudi Melnās jūras ekoloģijai, tās klimatiskajiem, bioproduktīvajiem un kūrortu rekreācijas resursiem.

Ukraina ierosina izveidot Ekoloģiskās drošības koordinācijas padomi, kā arī izstrādāt mehānismu Melnās jūras ekosistēmas piesārņojuma kontrolei.

Vēl viens potenciāli negatīvs faktors ir organizētās noziedzības un terorisma, nelikumīgās narkotiku, ieroču un radioaktīvo materiālu tirdzniecības, kā arī nelegālās migrācijas pieauguma draudi.

Ukraina atbalsta šajās sfērās izvērstās sadarbības nostiprināšanu Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu statūtos un aicina ātrāk un aktīvāk tos īstenot.

Uzskatu par nepieciešamu uzsvērt ārkārtīgi svarīgo nozīmi, kāda ir uzņēmējdarbības struktūru sadarbības paplašināšanai. Tās sevi jau pieteikušas kā savdabīgu Melnās jūras valstu iniciatīvas virzītājspēku.

Manuprāt tagad vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams "iedegt tām zaļo gaismu", tas ir, radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus, tai skaitā izvēršot sadarbību starp biznesmeņiem un Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu Darījumu Padomi.

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Neesmu ideālists un necenšos ignorēt arī skeptiķu viedokļus attiecībā uz Melnās jūras valstu iniciatīvu. Viņu galvenais arguments ir tāds, ka Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstis ir pārāk dažādas un nepavisam nelīdzinās cita citai. Turklāt tās aizņem milzīgu platību, kas ir lielāka par Eiropas Savienības teritoriju. Arī iedzīvotāju tajās ir vairāk nekā 400 miljoni. Tas viss, protams, ir pareizi. Un tomēr — jūs taču piekritīsit — pesimistu skaits tagad ir krietni sarucis. Vispirms jau tāpēc, ka Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstīs ir atrasts veids un līdzekļi, kā saskaņot dalībvalstu intereses, kas tiešām ne vienmēr sakrīt un ne vienmēr ir tuvas. Te būtu īsti vietā atcerēties kāda senās Romas vēsturnieka vārdus par to, cik grūts šķiet darbs, iekams tas nav padarīts.

Ceru, ka Jaltas kūrortpilsētas ievērojamajām vietām pievienosies vēl viena — te iemūrēts pirmais akmens jaunās Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas pamatos. Ukraina kā Melnās jūras valsts un viena no Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas izveidošanas iniciatorēm ir cieši apņēmusies stiprināt un vairot tās konsolidējošo potenciālu. Esmu pārliecināts, ka mūsu organizāciju gaida liela nākotne.

Paldies par uzmanību!

Runa Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu un to valdību vadītāju tikšanās laikā, Jaltā 1998. gada 5. jūnijā. "Latvijas Vēstneša" (Gita Kronberga) neoficiāls tulkojums

Runa Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu un to valdību vadītāju tikšanās laikā, Jaltā 1998. gada 4. jūnijā. "Latvijas Vēstneša" (Gita Kronberga) neoficiāls tulkojums

Godātie kolēģi!

Pateicos jums, ka atsaucāties uz manu aicinājumu sarīkot šo tikšanos. Nav nepieciešams atgādināt, cik svarīga nozīme ir rīt paredzētajam Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu un to valdību vadītāju forumam. Tāpat kā iepriekšējās galotņu tikšanās Stambulā, Maskavā un Bukarestē, arī Jaltas forums dos svarīgu ieguldījumu Melnās jūras valstu ekonomiskajā sadarbībā un piešķirs tai jaunu impulsu.

Rīt (resp. 5.jūnijā —  Red .) paredzētā Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas statūtu parakstīšana nav tikai formāls akts, kas radīs starptautiski tiesiskus priekšnoteikumus Melnās jūras valstu iniciatīvas pārtapšanai reģionālā ekonomiskā organizācijā. Ar to tiks atzīts par pareizu kurss uz savstarpēji izdevīgu kaimiņattiecību attīstīšanu, balstoties uz 1992. gada Stambulas deklarācijas principiem, kā arī apstiprināti Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu sasniegumi vairāk nekā sešu gadu ilgās pastāvēšanas laikā.

Ar statūtu parakstīšanu Melnās jūras valstu ekonomiskajā sadarbībā tiks sasniegts kvalitatīvi jauns līmenis. Nepieciešams, lai tas atbilstu Melnās jūras reģiona svarīgajai nozīmei, kas aizvien pieaug, tuvojoties XXI gadsimtam, un izriet no šī reģiona ģeostratēģiskā un ekonomiskā potenciāla. Izmantot šīs iespējas, lai godam atbildētu uz globalizācijas laikmeta izaicinājumiem, pielāgoties tā prasībām un garantēt reģionā mieru, stabilitāti un drošību — tas ir mūsu nākotnes uzdevums.

Melnās jūras valstu ekonomiskās sadarbības organizācijai jāatrisina vairāki praktiski uzdevumi, tai skaitā jānodibina reģiona valstu pilnvērtīga sadarbība tirdzniecībā. To panākt palīdzēs šo valstu iesaistīšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā un pakāpeniska brīvās tirdzniecības zonas izveidošana reģionā, ievērojot spēkā esošos līgumus ar Eiropas Savienību un citas starptautiski tiesiskās saistības.

Pāreja no kopīgo projektu un programmu izstrādāšanas uz to ieviešanu ir nākamais uzdevums, kura atrisināšana liecinās par Melnās jūras valstu sadarbības pāriešanu jaunā kvalitātē. Nepieciešamie priekšnoteikumi tiks radīti līdz ar Melnās jūras valstu tirdzniecības un attīstības bankas izveidošanu un tās darbības sākšanos šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, kā arī līdz ar Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu Darījumu Padomes restrukturizēšanu, kas ļaus privātajam sektoram iesaistīties sadarbības projektu realizēšanā.

Melnās jūras valstu ekonomiskajai sadarbībai jaunajā reģionālas starptautiskās organizācijas kvalitātē ir pilnīgs pamats cerēt uz atzīšanu no specializēto ANO struktūru un starptautisko ekonomisko un finansu organizāciju puses. Divpusēju sadarbības programmu izstrādāšana manuprāt varētu kļūt par nepieciešamu šādas sadarbības nodibināšanas mehānismu.

Īpaši gribu uzsvērt, ka pasaulē, kur virsroku gūst integrācijas tendences, ar reģionālu grupējumu izveidošanu tiek sasniegts globālāks mērķis — pilnīga iekļaušanās pasaules ekonomikas sistēmā. Reizē ar ekonomiskās sadarbības attīstīšanu risinot tirgus transformācijas problēmas mūsu valstīs un padarot Melnās jūras reģionu par ārvalstu investoriem pievilcīgu zonu, mēs integrējamies apvienotajā XXI gadsimta Eiropā.

Šajā sakarā par Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu svarīgāko uzdevumu uzskatu Eiropas un Melnās jūras ekonomiskās telpas veidošanu. Ņemot vērā pozitīvo vērtējumu, ko Melnās jūras valstu sadarbībai deva Eiropas Padomes valstis Luksemburgā, domāju, ka šo mērķi iespējams sasniegt tiklab ar Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas, kā arī ar Eiropas Savienības valstu kopīgiem pūliņiem.

Melnās jūras valstu ekonmomiskās sadarbības nākotne ieskicēta Jaltas galotņu tikšanās deklarācijas projektā, par kura sagatavošanu izsaku pateicību Melnās jūras ekonomiskās sadarbības zonas valstu sekretariātam un mūsu pārstāvjiem Vecāko amatpersonu komitejā.

Šis projekts ir vēstījums pasaulei par jaunas reģionālas ekonomiskās organizācijas izveidošanu, un manuprāt to var ieteikt galotņu tikšanās dalībniekiem akceptēšanai.

Paldies par uzmanību!

1. Mēs, Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības dalībvalstu vadītāji, esam sapulcējušies Jaltā 1998. gada 5. jūnijā, lai novērtētu panākumus, kādi sasniegti Melnās jūras reģiona ekonomiskajā sadarbībā kopš tās uzsākšanas atbilstoši 1992. gada 25. jūnija Stambulas deklarācijai, kā arī lai izstrādātu vadlīnijas attiecībā uz šīs sadarbības gaitu un attīstību nākotnē. Mēs visi esam pārliecināti, ka ievērojamie panākumi, kas sasniegti mūsu daudzpusīgajā ekonomiskajā sadarbībā, veicina mieru, stabilitāti un drošību mūsu tautām un ir pienācis laiks nostiprināt šīs sadarbības starptautisko juridisko statusu. Šajā nolūkā mēs esam parakstījuši Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas (MJRESO) Statūtus — dokumentu, kurš jau esošo starptautiskās sadarbības mehānismu transformē pilntiesīgā reģionālā ekonomiskās sadarbības organizācijā.

2. Mums ir kopīgs viedoklis, ka 21. gadsimtā Melnās jūras reģiona loma, pateicoties tā stratēģiskajam izvietojumam un lielajam ekonomiskajam potenciālam, ievērojami pieaugs gan pasaules politikā, gan ekonomikā. Melnās jūras reģiona ekonomiskā sadarbība jāpielāgo vispārējam pārejas procesam un pasaulē notiekošajām straujajām pārmaiņām, aptverot jaunas sadarbības jomas un padziļinot sadarbību jau apgūtajās jomās. Tādēļ attiecībā uz turpmāko Melnās jūras reģiona ekonomisko sadarbību ir nepieciešams izstrādāt jaunu rīcības programmu, lai varētu veikt tos uzdevumus, kurus izvirza globalizācijas un informētās sabiedrības laikmets, stimulētu ekonomisko uzplaukumu un jaunievedumus, radītu darba vietas un attīstītu sinergismu, kāds pastāv starp reģiona valstīm.

3. Mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību un saskaņot ārējās tirdzniecības režīmus, veltot pienācīgu uzmanību Vispasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un praksei. Mēs piešķiram īpašu nozīmi starp Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības dalībvalstīm un Eiropas Savienību noslēgto līgumu īstenošanai, kā arī uzskatām, ka pirmais solis šajā virzienā būtu visu Melnās jūras reģiona valstu iestāšanās VTO, un aicinām Eiropas Savienību un VTO sniegt Melnās jūras reģiona sadarbības dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu šā mērķa īstenošanā. Mēs arī apstiprinām savu politisko apņemšanos pakāpeniski izveidot Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības brīvās tirdzniecības zonu kā ilgtermiņa mērķi un šajā nolūkā izstrādāt pa posmiem sadalītu darbības programmu.

4. Mēs esam pārliecināti, ka privātajam sektoram būs galvenā loma Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības nostiprināšanā, tādējādi izdosies panākt to, ka valdību sadarbību papildinās biznesa aprindu sadarbība. Mēs atbalstām privātā sektora iesaistīšanu tādu konkrētu projektu izstrādāšanā un īstenošanā, kuri interesē Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības dalībvalstis.

5. Mēs izsakām dziļu gandarījumu par šā gada sākumā Tesalonikos izveidoto Melnās jūras reģiona tirdzniecības un attīstības banku (MJRTAB), kura būs galvenais finansu balsts Melnās jūras reģiona ekonomiskajai sadarbībai un drīz sāks savu darbību. Tādējādi Melnās jūras reģiona sadarbība patlaban attīstās jau jaunā kvalitātē, pārejot no projektu izstrādes fāzes uz to īstenošanas fāzi. Mēs aicinām starptautiskās banku un finansu institūcijas apņēmīgi atbalstīt MJRTAB un apsvērt veidus un iespējas, kā piedalīties tās darbībā.

6. Mēs uzskatām, ka dažādu projektu īstenošanai ir izšķiroša nozīme Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības procesa nostiprināšanā un tālākā attīstīšanā, īpaši tas attiecas uz tādu projektu īstenošanu, kuri rada jaunas kopīgas vērtības un stimulē ieinteresēto valstu savstarpēju mijiedarbību. Šajā sakarā mēs pozitīvi vērtējam ideju par sadarbības prioritāšu noteikšanu un attiecīgu koordinatoru iecelšanu dalībvalstīs. Šāds jauns modelis paaugstinās projektu izpildes efektivitāti, jo tajos iesaistītās valstis vairāk vēlēsies uzņemties vadību šo projektu īstenošanā.

7. Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācija arī turpmāk attīstīs jau iedibināto sadarbību ar Eiropas Komisiju, EDSO, PTO, ANO Eiropas ekonomisko komisiju un citām starptautiskajām organizācijām, balstoties uz savstarpējas papildinātības, relatīva izdevīguma un subsidiaritātes (funkciju decentralizācijas) principiem. Tā tālāk attīstīs paņēmienus, kā sadarboties ar tādām institūcijām kā Centrāleiropas iniciatīva, stabilitātes un labu kaimiņattiecību Dienvidaustrumeiropā process, Dienvidaustrumeiropas valstu sadarbības iniciatīva, kā arī pētīs iespējas uzsākt sadarbību ar citām ieinteresētajām reģionālajām sadarbības iniciatīvām. Mēs ceram, ka Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijai tiks piešķirts novērotāja statuss ANO Ģenerālajā asamblejā.

8. Šādā sadarbībā īpaši svarīgas ir Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības un Eiropas Savienības attiecības. Mēs apsveicam Eiropas Savienības Ministru padomes pagājušā gada decembrī pieņemtos slēdzienus kā pirmo soli visaptverošas Eiropas Savienības stratēģijas izstrādāšanā attiecībā uz Melnās jūras reģiona ekonomisko sadarbību un šīs sadarbības dalībvalstīm. Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības dalībvalstu un Eiropas Savienības sadarbībai tādās jomās kā transports, enerģētika, telekomunikāciju tīkli, tirdzniecība, ekoloģija, ilgtspējīga attīstība, tieslietas un iekšlietas ir daudzsološa nākotne un ka šīs sadarbības galamērķis ir pakāpeniski izveidot kopīgu Eiropas un Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības telpu.

9. Melnās jūras reģiona ekonomiskā sadarbība pakāpeniski ir kļuvusi par pievilcīgu sadarbības partneri gan attiecīgā reģiona valstīm, gan ārpus šā reģiona esošajām valstīm. Mēs aicinām Austriju, Ēģipti, Izraēlu, Itāliju, Poliju, Slovākijas Republiku un Tunisiju konstruktīvi piedalīties Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības pasākumos kā novērotājiem. Vienlaikus mēs izsakām pateicību tām valstīm, kas iesniegušas pieteikumus, lai pievienotos mums vai iegūtu novērotāja statusu, un augstu vērtējam šo valstu vēlmi kļūt par Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības dalībvalstu saimes sastāvdaļu. Mēs piekrītam apspriest paplašināšanās jautājumu pēc tam, kad stāsies spēkā Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas statūti. Noteiktajā laikā mēs būsim gatavi risināt jautājumus par novērotāja vai cita attiecīga statusa piešķiršanu valstīm un vairākām nevalstiskajām organizācijām.

10. Mēs esam pārliecināti, ka pašlaik Melnās jūras reģiona ekonomiskā sadarbība kalpo vairākiem mērķiem. Tā ir neatņemams papildu līdzeklis, kas paātrinās ekonomisko un sociālo progresu un līdz ar to arī nostiprinās demokrātiskās institūcijas visās mūsu valstīs. Tā ir arī pamats, kas ļaus sagatavoties integrācijai 21. gadsimta apvienotajā Eiropā. Tā rada vēsturiskas iespējas pakāpeniski visiem kopā veidot mūsu kopīgo nākotni, savstarpēji sadarbojoties visos līmeņos — valstu līmenī, reģionu līmenī, iedzīvotāju līmenī — tā, lai Melnās jūras reģions kļūtu par vienu no tiem ekonomiskajiem reģioniem, kuri piesaista investīcijas un kuros nākamajā gadsimtā valdīs labklājība un stabilitāte.

11. Mēs aicinām valstu parlamentus iespējami drīz ratificēt, akceptēt vai apstiprināt Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas Statūtus, būdami pārliecināti, ka Parlamentārā asambleja arī palīdzēs šajā ziņā. Mēs atzīstam MJRESO Parlamentārās asamblejas vērtīgo ieguldījumu Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības procesu attīstībā, kas palīdzēs sasniegt visu šeit pārstāvēto valstu, kā arī katras atsevišķas valsts labklājību.

12. Mēs izsakām savu pateicību Ukrainas valdībai un tautai par neviltoto viesmīlību un valstu vadītāju apspriedes teicamo organizāciju.

Pēc redakcijas lūguma — "Latvijas Vēstneša"

(Astrīda Lūce) neoficiāls tulkojums

"Latvijas Vestneša" redakcija pateicas Ukrainas vēstniecībai Latvijā par sadarbību

a