Iespējamais un īstenotais

Vakar, 3.jūnijā, Rīgā notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas darba apspriedē

Šī gada pirmās puses pēdējā darba apspriedē Rīgā pulcējās Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIDA) dalībnieki. Tīrā sagadīšanās, bet izpilddirektoru saimei nepamanīta nepalika nozīmīga publikācija vakardienas "Latvijas Vēstneša" slejās — Saeimas 21. maijā pieņemtais un Valsts prezidenta 3. jūnijā izsludinātais likums "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību".

LPIDA vadītājs Daugavpils rajona padomes līderis Vitālijs Aizbalts stāstīja par rīta pusē notikušo valdes sēdi. Tajā apstiprināts asociācijas darbības plāns otrajam pusgadam. Talsos 14. augustā, bet Dobelē 2. decembrī paredzētas LPIDA izbraukuma sēdes (decembrī tā būs kopā ar pilnsapulci), augustā un septembrī iecerētas izpilddirektoru mācību treniņsesijas, kas varētu būt pat nedēļas garumā, viena, iespējams arī kādā labvēlīgā kaimiņvalstī. Tāpat kā līdz šim, katra mēneša pirmajā trešdienā būs seminārapspriedes par dažādiem aktuāliem tematiem.

Šoreiz priekšplānā bija trīs būtiski jautājumi. Eiropas Savienības integrācijas referente Agita Strazda runāja par starptautisko projektu vērtēšanas kritērijiem. Nesen notikušajā apspriedē Dānijas, Somijas un Zviedrijas eksperti vērtējuši Baltijas valstu un Polijas pašvaldību projektus, kas iesniegti vairākām nozīmīgām programmām — Baltijas projektu fondam, CREDO, PHARE, kā arī "800+". Pamatvadlīnijas te ir visai līdzīgas — projektiem jābūt rūpīgi izsvērtiem, labi argumentētiem, turklāt eksperti dod priekšroku tekstiem, kas uzrakstīti perfektā angļu valodā, kaut gan Latvijas pārstāvei recenzēšanai izprotamā kārtā nav doti mūsu pašvaldību iesniegtie materiāli, savstarpējās konsultācijās ar citu valstu kolēģiem radies iespaids, ka mūsu projekti kopumā izpelnījušies augstu novērtējumu. Pārrunāts arī par lauku tūrisma attīstīšanas plašajām iespējām.

LPS informācijas sistēmu konsultants Mārtiņš Valters pievērsās vienotās pašvaldību informācijas sistēmas projektam. Tā pirmajam variantam jābūt gatavam jau līdz 15. jūnijam tādējādi pieliekot punktu vairāku gadu pūliņiem. Tas saistīts ar plašas datu bāzes izveidi, ar informācijas tehnoloģijas speciālistu sagatavošanu un izglītošanu, arī ar iedzīvotāju aprūpi, lai tie varētu orientēties mūsdienīgu saziņas līdzekļu izmantošanā. Jau laikus vajadzētu tikt skaidrībā par to, kas būs tā sauktā jumta organizācija, kura rūpēsies par sistēmas iedzīvināšanu. Dānijā to uzņēmusies Pašvaldību savienība. Kā var secināt, projekta menedžera izraudzīšanai tiks rīkots starptautisks konkurss. Lai sistēma būtu efektīva, mērķtiecīga šķiet sešu reģionālo mācību centru izveide dažādos Latvijas novados.

Pārdomātu ieskatu XXII Vispārējo Dziesmu svētku un XII Deju svētku norisēs sniedza E.Melngaiļa Tautas mākslas centra vadītājs Jānis Kurpnieks. Viņš uzsvēra repertuāra savdabību, akcentēja tautastērpu konkursa īpašo lomu pusaizmirstas tradīcijas spodrināšanā. Latvijas pašvaldību izpilddirektorus interesēja svētku izmaksas, problēmas, kas saistās ar dalībnieku nokļūšanu norises vietās, dziedātāju un dejotāju ēdināšana. Viņi izteica šaubas, vai reāla ir mēģinājumu uzsākšana jau pusastoņos no rīta, pauda nožēlu par to, ka deju svētku koncertus varēs redzēt tikai ļoti ierobežots skaits interesentu, jo skatītājus drošības apsvērumu dēļ laidīs tikai centrālajā tribīnē.