Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs Akreditējas Filipīnu Republikas vēstniece. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1998., Nr. 162 (1223) https://www.vestnesis.lv/ta/id/48462

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs (turpinājums) Akreditējas Filipīnu Republikas vēstniece (turpinājums)

Vēl šajā numurā

03.06.1998., Nr. 162 (1223)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs

Vakar, 2.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Dānijas Karalistē Aivaram Baumanim

B1.JPG (16896 BYTES) Pasniedzot Aivaram Baumanim akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents uzsvēra, ka Dānija ir paudusi atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanā un pašreiz ir iesaistīta gandrīz visās Latvijas reformu procesa jomās. Guntis Ulmanis aicināja vēstnieku veicināt Dānijas valsts pieredzes pētīšanu un nodošanu Latvijai.

Aivars Baumanis

, atbildot Valsts prezidentam, teica:

— Jūsu ekselence, Valsts prezidenta kungs!

Jūtos patiesi pagodināts, saņemot no jums ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Dānijas Karalistē akreditācijas rakstu.

Pārstāvēt mūsu valsts intereses Dānijā — Latvijai tik svarīgā un draudzīgā kaimiņzemē — ir ne tikai godpilns, bet arī ļoti atbildīgs pienākums.

Latvijas un Dānijas attiecību vēsture ir gaiša un dabiska, tajā nav bijis pretišķību un negatīvismu. Gluži otrādi — kopš Latvijas brīvvalsts nodibināšanas mūsu zemei ar Dānijas Karalisti izveidojās un nostiprinājās lietišķa, savstarpējas cieņas pilna sadarbība — kā līdztiesīgiem, godprātīgiem partneriem, kuri atzinīgi vēro un novērtē kaimiņa veikumu. Ne velti dzīves līmeni pirmskara Latvijā mēdza samērot ar Dāniju.

Šīs tradicionālās draudzīgās saites izturēja laika pārbaudi, tās nespēja saraut arī pusgadsimtu ilgā padomju okupācija Latvijā, liedzot mūsu zemei tiešu saskari ar saviem ziemeļu kaimiņiem.

Dānija allaž ir neviltoti simpatizējusi latviešu tautas brīvvalsts centieniem. Atcerēsimies kaut vai to, ka pirmā ārvalstu institūcija atjaunotajā Latvijā bija Dānijas Kultūras institūts, kurš sekmīgi darbojas joprojām.

Dānijas Karalistes atbalsts Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā ir neatsverams. Mūsu valstis vieno vairāk nekā 70 dažādu sadarbības projektu ekonomikas, finansu, aizsardzības, iekšējās drošības, zemkopības, vides aizsardzības un daudzās citās jomās.

Vakar, 2.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Bulgārijas Republikā Aivaram Voveram

V1.JPG (10940 BYTES) Vakar Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli arī Latvijas republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Bulgārijas Republikā Aivaram Voveram.

Pēc akreditācijas ceremonijas jaunajam vēstniekam notika saruna ar Valsts prezidentu.

"Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūs varat raksturot Eiropas valstu kontekstā Bulgāriju?

— Bulgārija ir ļoti nozīmīga valsts Eiropas dienvidos, kas definējusi savus politiskos mērķus — integrēties Eiropas struktūrās — un kas ir nepārprotami orientēta uz integrāciju Eiropas valstu saimē. Valsts, kam ir ļoti liela loma savā reģionā. Domāju, ka tuvākajos gados Bulgārijas ekonomiskie sasniegumi būs pietiekami, lai tā varētu domāt arī par sarunām ar Eiropas Savienību. Liekas, šis būs pirmais pozitīvais Bulgārijas ekonomikas attīstības gads. Par to liecina visi ekonomiskie rādītāji.

Bulgārija ir politiski stabila valsts, kas spējusi attīstīt savas attiecības ļoti sarežģītā Eiropas reģionā — gan ar Turciju, gan Grieķiju, gan citām reģiona valstim. Tas bijis iespējams, pateicoties pareizai un ļoti konsekventai ārpolitikai.

— Kādas jūsu vērtējumā ir Latvijas attiecības ar Bulgāriju?

— Es teiktu, ka tās ir ļoti stabilas. Tas gan nav bijis izteikts augstā politiskā līmenī. Ir sākts veidot līgumtiesisko bāzi ar Bulgāriju. Ir parakstīti vairāki līgumi, kaut gan ļoti daudz vēl ir jāizdara. Pamazām sāk attīstīties arī ekonomiskās attiecības, lai gan arī tās vēl nav pietiekami plašas.

— Ar ko jūs sāksiet savu vēstnieka misiju Bulgārijā?

— Jāsāk ar maziem, bet konsekventiem soļiem. Pirmkārt, jāsāk ar ekonomisko attiecību aktivizēšanu. Mēs varam jau sākt runāt vismaz par pirmajiem četriem pamatlīgumiem ekonomikā. Vispirms — par brīvas tirdzniecības līgumu —kas jau ir sākts.

Akreditējas Filipīnu Republikas vēstniece

Vakar, 2.jūnijā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza Filipīnu Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Erlinda Basilio ( Erlinda F.Basilio )

F1.JPG (20621 BYTES) Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas vēstuli, Erlinda Basilio teica:

— Jūsu ekselence! Ļaujiet man pateikties par to, ka pieņemat mani sakarā ar manu kā Filipīnas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā akreditācijas vēstules un manas priekšgājējas Rosario G.Manalo atsaukuma vēstules pasniegšanu. Mani pieņemot, jūs izrādāt lielu godu manas valsts prezidentam un 72 miljoniem filipīniešu, kurus viņš pārstāv.

Filipīnu Republikas prezidents Fidels V.Ramoss lūdza mani nodot Jūsu ekselencei viņa siltākos personīgos sveicienus un vēlēt jums personīgo labklājību un panākumus arī turpmākajā jūsu darbā. Prezidents vēlas arī nodot brālīgus sveicienus draudzīgajai Latvijas Republikas tautai. Viņš patiesi cer, ka draudzīgās saites, kas vieno mūsu valstis un tautas, kļūs vēl stiprākas, mums atrodot arvien jaunas jomas, kurās mēs varam intensificēt mūsu divpusējo sadarbību.

Es kā Filipīnu vēstniece Latvijas Republikā darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai tālāk attīstītu manu cienījamo priekšgājēju liktos pamatus un pētītu jaunas nozares sadarbībai starp mūsu valstīm.

Strādājot roku rokā, padziļinot mūsu sakarus un uzsākot jaunu fāzi Latvijas un Filipīnas attiecībās, vienosimies sekmēt plašāku apmaiņu mūsu cilvēku starpā, īpaši privātsektorā. Mums jāaicina mūsu valstu uzņēmēji labāk apzināties otras valsts uzņēmēju potenciālu un daudzās sadarbības iespējas starp mūsu valstīm.

Mēs, Jūsu ekselence, ceram, ka drīzumā tiks parakstīti divpusējie līgumi par investīciju veicināšanu un savstarpējo aizsardzību.

Es ar lielu interesi sekoju notikumu attīstībai Latvijā un ļoti priecājos par to, ko jūs esat sasnieguši kopš neatkarības atgūšanas. Kopā ar jums es par to lepojos un apsveicu jūsu panākumus. Es esmu pārliecināta, ka Latvija turpinās sasniegt savus attīstības mērķus. Es esmu pārliecināta, ka nākotne nesīs Latvijas uzņēmējiem un piemēroties spējīgajiem cilvēkiem vēl lielākus panākumus, kas veicinās mūsu partnerattiecību iespējas politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā.

 

Savā atbildes uzrunā Filipīnu vēstniecei Erlindai Basilio Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Sveicu jūs kā Filipīnu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā.

Latviju un Filipīnu Republiku šķir tūkstošiem kilometru. Tomēr starptautisko procesu globalizācijas apstākļos mūsu tautas ir ieguvušas līdzekļus, kuri šo distanci būtiski mazina. Latvija ar apbrīnu vēro Filipīnu tautas nenogurstošo entuziasmu savas valsts izveidē par vienu no vadošajām Dienvidaustrumāzijas reģiona valstīm.

Latvija šogad atzīmē savas neatkarības 80. gadadienu. Mūsu valsts ir pieredzējusi gan saimnieciskā uzplaukuma posmu un iespējas latviešu tautas gribu suverēni paust Eiropas un globālās saskarsmes forumos, gan svešu varu okupācijas apspiestību un pazemojumu. Tomēr neatkarīgi no vēstures traģisma klātbūtnes Latvijas tauta savu likteni ir veidojusi saskaņā ar paaudzes paaudzei nodotām vērtībām un savu īpatno pasaules redzējumu. Spīts un vēlme saviem bērniem izveidot labāku sabiedrību vairoja mūsu spēku un vienoja mūsu garu.

Atgūstot neatkarību, mēs esam nonākuši pie atziņas, ka Latvijas mērķis kļūt par saimnieciski spēcīgu, modernu un drošu Eiropas demokrātiju ir cieši saistīts ar mūsu spējām pilnveidot dialogu ar dažādu pasaules reģionu valstīm. Tādēļ Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Mēs cenšamies realitātē iedzīvināt tēzi, ka Eiropas un globālās drošības ķīla, tuvojoties XXI gadsimtam, ir atkarīga no tautu, valstu, reģionu un starptautisko organizāciju sadarbības.

Latvija ir izvēlējusies ceļu uz pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Šāda politika vairo stabilitāti ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī Eiropā kopumā. Tuvākajā laikā mēs gatavojamies iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas veicinās mūsu ekonomisko sakaru attīstību ar Dienvidaustrumāzijas reģionu.

Godātā vēstnieces kundze!

Jūs uzņematies grūtu, bet nepieciešamu darbu — Latvijas un Filipīnu attiecību pilnveidošanu. Novēlu jums panākumus un gandarījumu šī svarīgā uzdevuma veikšanā.

 

Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Filipīnu Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Erlinda Basilio sniedza interviju "Latvijas Vēstnesim".

— Vēstnieces kundze, kāda bija nule notikusī saruna ar Valsts prezidentu?

— Es esmu ļoti apmierināta, kā noritēja mana saruna ar Viņa ekselenci Latvijas Valsts prezidentu. Tā bija ļoti optimistiska saruna, kas ļauj droši raudzīties uz Filipīnu un Latvijas attiecību nākotni.

— Ar ko jūs sāksit savu misiju šo attiecību attīstīšanā?

— Mums jau ir divu līgumu projekti, ko pašlaik izskata Latvijas un Filipīnu valdības. Pirmais ir līgums par investīciju sekmēšanu un aizsardzību. Otrs ir līgumprojekts par dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanu. Tie ir divi mūsu ekonomiskās sadarbības nākotnei ļoti aktuāli līgumi, un tagad ir svarīgi, lai mūsu valdības tos ātrāk izskatītu un parakstītu. Tas mūsu biznesmeņiem pavērs jaunas tiesiskās iespējas abu valstu ekonomisko kontaktu ietvaros.

Mēs domājam arī par ekonomiskās sadarbības institūcijas iedibināšanu — līdzīgi īpašai tirdzniecības palātai. Šāda institūcija Filipīnu un Latvijas biznesmeņiem nodrošinātu abpusēji noderīgu informāciju un dotu būtisku ieguldījumu abu valstu ekonomisko kontaktu attīstībā. Es domāju, ka šāda institucionālu saikņu iedibināšana būs ļoti nozīmīga un kalpos abu mūsu valstu interesēm. Latvijā ir daudz preču, ko jūs varētu piedāvāt Filipīnām. Jūsu valsts gatavojas arī iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, un šis solis pavērs jums būtiski jaunas iespējas ekonomiskajai sadarbībai starp mūsu valstīm.

— Filipīnas jau ir Pasaules tirdzniecības organizācijas locekle.

— Jā, mūsu valsts ir viena no šīs organizācijas dibinātājvalstīm. Un mēs visnotaļ atbalstām Latvijas vēlmi iestāties šajā organizācijā.

— Pateicos jums par šo Filipīnu atbalstu Latvijai un par atbildēm uz mūsu laikraksta jautājumiem.

Erlinda Basilio dzimusi 1944. gada 19. novembrī Baknotanā. Mācījusies Baknotanas pamatskolā un Ziemeļu provinces vidusskolā. 1965. gadā beigusi Filipīnu universitāti. Mākslas zinātņu bakalaure un politisko zinātņu maģistre. 1990. gadā viņa tajā pašā Filipīnu universitātē ieguvusi arī Āzijas mākslas izpētes maģistres grādu.

No 1965. gada Erlinda Basilio strādājusi par instruktori, pasniedzēju un lektori vairākās Filipīnu koledžās un augstskolās, 1969. gadā nokārtojusi ārlietu dienesta ierēdņa eksāmenu. No 1975.līdz 1983. gadam Erlinda Basilio strādājusi Filipīnu vēstniecībā Japānā un beigusi šo darba periodu kā Filipīnu ģenerālkonsule Tokijā. No 1983. līdz 1986. gadam atkal bijusi iecelta vairākos augstos amatos Filipīnu Ārlietu ministrijā Manilā, bet no 1986. līdz 1994. gadam — Filipīnu vēstniecības vadītāja vietniece, pēc tam ģenerālkonsule un pilnvarotā lietvede Kubas galvaspilsētā Havanā. Pēc šī darba posma E.Basilio Filipīnu prezidenta uzdevumā vairākus gadus veikusi atbildīgus uzdevumus ASEAN valstu organizācijā. Erlinda Basilio ir Filipīnu vēstniece arī Igaunijā un Lietuvā, kā arī Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā. Viņas rezidence ir Stokholmā. Precējusies, ģimenē aug meita.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

 

Protams, mūsu kontakti jāattīstīta līdz tādam līmenim, lai varētu sākt runāt par premjerministru vizītēm un prezidentu vizītēm. Bet tas nevar notikt īsā laika sprīdī, jo līdz šim mūsu ārpolitika bija vairāk orientēta uz Eiropas Savienības valstīm un Eiropas dienvidiem tika veltīta mazāka uzmanība.

Tagad mēs savas valsts ārpolitikā un valsts attīstībā kopumā esam sasnieguši tādu pakāpi, ka mūsu ārpolitika jau var kļūt vairāk dimensionāla. Tagad mēs varam vairāk pievērsties arī šīm nozīmīgajām valstīm Eiropas dienvidos. Tas attiecas ne tikai uz Bulgāriju, bet arī uz Rumāniju, Maķedoniju, Horvātiju...

— Jūs esat Latvijas vēstnieks arī Polijā, jūsu rezidence ir Varšavā. Kā jūs īstenosit vēstnieka misiju Bulgārijā?

— Divas trīs reizes gadā es obligāti būšu Bulgārijā. Taču, protams, braukšu turp arī biežāk, ja būs aktuāla vajadzība.

Aivars Vovers dzimis 1958. gada 31. decembrī Preiļu rajona Akmenāju ciemā. Pēc karadienesta no 1980. līdz 1986. gadam mācījies Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā , bet no 1986. līdz 1991. gadam strādājis PSRS Ārlietu ministrijā.

No 1991. gada strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, bijis galvenais speciālists, speciālo uzdevumu vēstnieks un valsts sekretāra vietnieks. No šī gada janvāra ir mūsu valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā.

Aivars Vovers nav precējies. Pārvalda latviešu, angļu, poļu, krievu un zviedru valodu.

 

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!