Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs (turpinājums) Akreditējas Filipīnu Republikas vēstniece (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1998., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48463

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Fizisko personu noguldījumu garantiju likums

Vēl šajā numurā

03.06.1998., Nr. 162

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Turpinas Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs

Vakar, 2.jūnijā, Valsts prezidents pasniedza akreditācijas vēstuli vēstniekam Dānijā Aivaram Baumanim

Turpinājums no 1.lpp.

B2.JPG (7042 BYTES) Minēšu tikai divus faktus: Dānijas tiešās investīcijas Latvijā patlaban veido vairāk nekā vienu ceturto daļu no visām ārvalstu investīcijām, un Latvija ir vienīgā Austrumeiropas valsts, kurai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Dāniju Tādēļ var sacīt, ka Latvijas un Dānijas attiecībām tagad ir viendabīgs, harmonisks raksturs kā divpusējās, tā reģionālās sadarbības līmenī, īpaši Baltijas jūras valstu padomes ietvaros.

Sevišķi svarīga ir Dānijas konsekventa nostāja, atbalstot mūsu valsti ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. No Ziemeļvalstīm vienīgi Dānija ir abu šo organizāciju dalībvalsts. Tā ieturējusi nelokāmu pozīciju par vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām ES kandidātvalstīm. Dānijas nostāja lielā mērā ietekmēja Luksemburgas konferences lēmumus, kas arī Latvijai pavēra skaidru iestāšanās perspektīvu Eiropas Savienībā.

Tikpat konsekventa ir Dānijas nostāja par Baltijas valstu iekļaušanu NATO paplašināšanas otrajā kārtā, uzsverot, ka tā visnotaļ atbilst Dānijas un pārējo Ziemeļvalstu nacionālās drošības interesēm. No Dānijas sadarbības budžeta militārajā jomā Baltijas valstis saņem gandrīz visus līdzekļus.

Nesenais referendums Dānijā apliecināja, ka šīs zemes sabiedrības vairākums atbalsta ES paplašināšanos. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, gatavojoties uzaicinājumam sākt aktīvas sarunas ar ES.

Savā vēstnieka darbā par vienu no pamatuzdevumiem uzskatu saglabāt un nostiprināt Dānijas atbalstu Latvijai virzībā uz Eiropas Savienību. Tas ir sazarots, daudzpusīgs un ilgstošs process.

Vienlaikus ir jācenšas uzturēt un padziļināt Dānijas un Latvijas savstarpējās sadarbības pašreizējo apjomu un kvalitāti, it sevišķi gādājot, lai iespējami plašāki dāņu sabiedrības slāņi zinātu par mūsu tautas šodienas dzīvi un problēmām.

Vēstnieks taču var un viņam vajag veicināt tieši dāņu un latviešu cilvēku savstarpējo tuvināšanos, iesaistot pašvaldības, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas, kultūras, mākslas un dažādu profesiju pārstāvjus šajā tautas diplomātijā.

Valsts prezidenta kungs, mani gaida interesanti, daudzveidīgi un atbildīgi uzdevumi. Vēlos apliecināt, ka savā vēstnieka darbā es vienmēr vadīšos no Latvijas valsts un tās pilsoņu interesēm.

Pēc tam notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un vēstnieka Aivara Baumaņa saruna. Tās laikā tika runāts par pašreizējo situāciju Latvijas un Dānijas iekšpolitikā un ārpolitikā. Guntis Ulmanis uzsvēra Dānijas devumu un atbalstu mūsu valsts neatkarības nostiprināšanā. G.Ulmanis un A.Baumanis sarunā pieskārās Latvijas kā reformu procesu valsts uztveršanai ārvalstīs, uzsverot arī plašsaziņas līdzekļu atbildību labvēlīgas gaisotnes radīšanā, atspoguļojot valstī sasniegto. Pēc sarunas dalībnieku sacītā, partijām būtu jāvienojas par vienotu nostāju starptautiskās sabiedrības informēšanā par Latviju. Valsts prezidents ar vēstnieku runāja par iespējām padarīt efektīvāku Latvijas vēstniecības darbu ārvalstīs nolūkā panākt vēl intensīvāku virzību uz ES un NATO.

"Latvijas Vēstnesim"

— Jūs jau savā runā Valsts prezidentam uzsvērāt mūsu valsts labās attiecības ar Dāniju. Ar ko sāksit savu vēstnieka darbu Kopenhāgenā?

— Vēstnieks savā ziņā ir Latvijas spogulis vai Latvijas vizītkarte. Un vēstnieks ir arī cilvēks. Tādēļ es domāju, ka man, pirmkārt, ir jāiepazīst gan Dānijas Ārlietu ministrija, gan citas institūcijas, kas risina sadarbības jautājumus ar mūsu valsti, tieši konkrētie cilvēki. Lai viņi redz mani kā mūsu turpmākās sadarbības partneri. Tas ir pirmais — šī personiskā iepazīšanās. Un tad jau var skatīties tālāk.

Es savā runā arī minēju vairākus sadarbības un Dānijas atbalsta projektus. Mans uzdevums būs arī sekot, kā šie projekti tiek pildīti. Jo esmu pārliecinājies, ka ne visi šie projekti attīstās gludi. Un būs jāskatās, kā es varu palīdzēt šos projektus īstenot.

Otrkārt, es esmu ticies ar vairākiem Latvijas ministriem, piemēram, ar aizsardzības ministru Tālavu Jundzi, un mēs bijām vienisprātis, ka nākamgad Dānijas vēstniecībā jābūt Latvijas militārajam atašejam. Vēstniecībā noteikti jābūt arī ekonomikas padomniekam. Jo mūsu laikā katram ir jāstrādā profesionāli. Un es nedomāju, ka es vai tie divi diplomāti, kas vēl strādā Dānijā — Māris Selga un Pēteris Ustubs — būtu profesionāli ekonomisti. Bet šie jautājumi ir jākārto profesionāli. Tāpēc uzskatu, ka mūsu vēstniecībā Dānijā ir jāiedibina arī ekonomikas padomnieka postenis.

— Vai jūs savu vēstnieka misiju Dānijā redzat tikai divpusējo vai arī daudzpusējo valstu attiecību kontekstā? Jums ir liela sešu vēstnieka darba gadu pieredze pasaules lielākajā starptautiskajā organizācijā — ANO. Bet Kopenhāgena savukārt ir viena no Eiropas politiskās dzīves aktīvākajām galvaspilsētām. Vispirms jau Eiropas Savienības kontekstā. Kopenhāgenas pozitīvā politiskā un diplomātiskā aktivitāte bija īpaši jūtama arī šopavasar, kad Krievija pret Latviju izvērsa masveida politisko un propagandistisko spiedienu.

— Jā, Dānijā ir vairāk nekā 40 vēstniecību. Un pieredze, ko es guvu ANO, man noderēs arī Kopenhāgenā, mēģinot tur rast izpratni par Latvijas problēmām arī citu valstu vēstnieku vidū. Un ir arī Baltijas jūras valstu padomes valstu vēstnieki. Tātad arī šī reģionālā sadarbība, kas vieno Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis. Katrā ziņā, jebkuri kontakti ar citu valstu vēstniekiem ir noderīgi arī tādēļ, lai zinātu, kā šī valsts sadarbojas ar Dāniju, kā šī valsts skatās uz Latviju. Un zinot šo uzskatu kopumu, ir vieglāk arī pašiem strādāt.

— Vai vēstniekam pēc tik rosīga politiskās dzīves centra, kāds bija ANO, ir viegli pārslēgties uz tomēr klusāku vietu? Jo, kaut arī Kopenhāgenā ir 40 valstu vēstniecības, Ņujorkā to ir vairāk nekā 180.

— Šī pāreja man nesagādās īpašas problēmas. Jo arī ANO man jau nebija pastāvīgi un noturīgi kontakti ar visām šīm 185 valstīm. Galvenokārt tie bija kontakti ar Ziemeļvalstīm, Eiropas Savienības valstīm, Ziemeļamerikas valstīm, Rietumeiropas valstīm, mazāk vērības tika veltīts Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas valstīm, ir jāredz, kur mēs ko varam gūt savas ārpolitikas atbalstam un īstenošanai. Tieši tajās valstīs, kurām ir ietekme pasaulē.

Un, ja runājam arī par mūsu valsts attiecībām ar Krieviju, tad ir svarīgi tieši šo valstu vēstniekiem darīt zināmu patiesību par Latviju, kas dažkārt ir ārkārtīgi izkropļota gan Krievijas politiķu, gan it īpaši Krievijas preses paziņojumos. Tas ir tāds patiesības atgriešanas ceļš.

— Ko jums novēlēt pirms Kopenhāgenas? Pieredze jums ir, un veiksme arī jūs diplomāta gaitās ir pavadījusi.

— Vēliet man daudz darba.

Aivars Baumanis dzimis 1937. gada 23. decembrī Rīgā. 1961. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Trīs gadus strādājis par izmeklētāju Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijā, bet pēc tam pievērsies žurnālistiskai. Pirmā darbavieta šajā jomā — Latvijas radio, kur A.Baumanis strādājis par korespondentu un redaktoru. A.Baumanis vēlāk strādājis arī laikraksta "Padomju Jaunatne" un žurnāla "Liesma" redakcijās.

No 1980. līdz 1988. gadam A.Baumanis strādāja laikraksta "Jūrmala" redakcijā par atbildīgo sekretāru, redaktora vietnieku un laikraksta redaktoru. No 1988. gada viņš divus gadus vadījis APN Latvijas nodaļu, bet 1990. gadā iecelts par Latvijas telegrāfa aģentūras LETA direktoru.

No 1991. gada oktobra A.Baumanis bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Politiskā departamenta direktora vietas izpildītājs.

No 1992. līdz 1997. gadam — Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. No 1997. gada novembra, kopš atgriešanās Rīgā — Ārlietu ministrijas rīcībā esošs vēstnieks.

Precējies. Pārvalda latviešu, vācu, angļu, poļu, krievu un zviedru valodu. Sarunā ar "Latvijas Vēstnesi" vēstnieks pastāstīja, ka apguvis arī dāņu valodu un turpina šīs zināšanas pilnveidot.

Valsts prezidenta preses dienests

un Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Vakar, 2.jūnijā, Valsts prezidents pasniedza akreditācijas vēstuli vēstniekam Bulgārijā Aivaram Voveram

Turpinājums no 1.lpp.

V2.JPG (7625 BYTES) Protams, mūsu kontakti jāattīstīta līdz tādam līmenim, lai varētu sākt runāt par premjerministru vizītēm un prezidentu vizītēm. Bet tas nevar notikt īsā laika sprīdī, jo līdz šim mūsu ārpolitika bija vairāk orientēta uz Eiropas Savienības valstīm un Eiropas dienvidiem tika veltīta mazāka uzmanība.

Tagad mēs savas valsts ārpolitikā un valsts attīstībā kopumā esam sasnieguši tādu pakāpi, ka mūsu ārpolitika jau var kļūt vairāk dimensionāla. Tagad mēs varam vairāk pievērsties arī šīm nozīmīgajām valstīm Eiropas dienvidos. Tas attiecas ne tikai uz Bulgāriju, bet arī uz Rumāniju, Maķedoniju, Horvātiju...

— Jūs esat Latvijas vēstnieks arī Polijā, jūsu rezidence ir Varšavā. Kā jūs īstenosit vēstnieka misiju Bulgārijā?

— Divas trīs reizes gadā es obligāti būšu Bulgārijā. Taču, protams, braukšu turp arī biežāk, ja būs aktuāla vajadzība.

Aivars Vovers dzimis 1958. gada 31. decembrī Preiļu rajona Akmenāju ciemā. Pēc karadienesta no 1980. līdz 1986. gadam mācījies Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā , bet no 1986. līdz 1991. gadam strādājis PSRS Ārlietu ministrijā.

No 1991. gada strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, bijis galvenais speciālists, speciālo uzdevumu vēstnieks un valsts sekretāra vietnieks. No šī gada janvāra ir mūsu valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā.

Aivars Vovers nav precējies. Pārvalda latviešu, angļu, poļu, krievu un zviedru valodu.

Akreditējas Filipīnu Republikas vēstniece

Vakar, 2.jūnijā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam pasniedza Filipīnu vēstniece Erlinda Basilio ( Erlinda F.Basilio )

Turpinājums no 1.lpp.

F2.JPG (8263 BYTES) Savā atbildes uzrunā Filipīnu vēstniecei Erlindai Basilio Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Sveicu jūs kā Filipīnu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā.

Latviju un Filipīnu Republiku šķir tūkstošiem kilometru. Tomēr starptautisko procesu globalizācijas apstākļos mūsu tautas ir ieguvušas līdzekļus, kuri šo distanci būtiski mazina. Latvija ar apbrīnu vēro Filipīnu tautas nenogurstošo entuziasmu savas valsts izveidē par vienu no vadošajām Dienvidaustrumāzijas reģiona valstīm.

Latvija šogad atzīmē savas neatkarības 80. gadadienu. Mūsu valsts ir pieredzējusi gan saimnieciskā uzplaukuma posmu un iespējas latviešu tautas gribu suverēni paust Eiropas un globālās saskarsmes forumos, gan svešu varu okupācijas apspiestību un pazemojumu. Tomēr neatkarīgi no vēstures traģisma klātbūtnes Latvijas tauta savu likteni ir veidojusi saskaņā ar paaudzes paaudzei nodotām vērtībām un savu īpatno pasaules redzējumu. Spīts un vēlme saviem bērniem izveidot labāku sabiedrību vairoja mūsu spēku un vienoja mūsu garu.

Atgūstot neatkarību, mēs esam nonākuši pie atziņas, ka Latvijas mērķis kļūt par saimnieciski spēcīgu, modernu un drošu Eiropas demokrātiju ir cieši saistīts ar mūsu spējām pilnveidot dialogu ar dažādu pasaules reģionu valstīm. Tādēļ Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Mēs cenšamies realitātē iedzīvināt tēzi, ka Eiropas un globālās drošības ķīla, tuvojoties XXI gadsimtam, ir atkarīga no tautu, valstu, reģionu un starptautisko organizāciju sadarbības.

Latvija ir izvēlējusies ceļu uz pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Šāda politika vairo stabilitāti ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī Eiropā kopumā. Tuvākajā laikā mēs gatavojamies iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas veicinās mūsu ekonomisko sakaru attīstību ar Dienvidaustrumāzijas reģionu.

Godātā vēstnieces kundze!

Jūs uzņematies grūtu, bet nepieciešamu darbu — Latvijas un Filipīnu attiecību pilnveidošanu. Novēlu jums panākumus un gandarījumu šī svarīgā uzdevuma veikšanā.

 

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, kāda bija nule notikusī saruna ar Valsts prezidentu?

— Es esmu ļoti apmierināta, kā noritēja mana saruna ar Viņa ekselenci Latvijas Valsts prezidentu. Tā bija ļoti optimistiska saruna, kas ļauj droši raudzīties uz Filipīnu un Latvijas attiecību nākotni.

— Ar ko jūs sāksit savu misiju šo attiecību attīstīšanā?

— Mums jau ir divu līgumu projekti, ko pašlaik izskata Latvijas un Filipīnu valdības. Pirmais ir līgums par investīciju sekmēšanu un aizsardzību. Otrs ir līgumprojekts par dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanu. Tie ir divi mūsu ekonomiskās sadarbības nākotnei ļoti aktuāli līgumi, un tagad ir svarīgi, lai mūsu valdības tos ātrāk izskatītu un parakstītu. Tas mūsu biznesmeņiem pavērs jaunas tiesiskās iespējas abu valstu ekonomisko kontaktu ietvaros.

Mēs domājam arī par ekonomiskās sadarbības institūcijas iedibināšanu — līdzīgi īpašai tirdzniecības palātai. Šāda institūcija Filipīnu un Latvijas biznesmeņiem nodrošinātu abpusēji noderīgu informāciju un dotu būtisku ieguldījumu abu valstu ekonomisko kontaktu attīstībā. Es domāju, ka šāda institucionālu saikņu iedibināšana būs ļoti nozīmīga un kalpos abu mūsu valstu interesēm. Latvijā ir daudz preču, ko jūs varētu piedāvāt Filipīnām. Jūsu valsts gatavojas arī iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, un šis solis pavērs jums būtiski jaunas iespējas ekonomiskajai sadarbībai starp mūsu valstīm.

— Filipīnas jau ir Pasaules tirdzniecības organizācijas locekle.

— Jā, mūsu valsts ir viena no šīs organizācijas dibinātājvalstīm. Un mēs visnotaļ atbalstām Latvijas vēlmi iestāties šajā organizācijā.

 

Erlinda Basilio dzimusi 1944. gada 19. novembrī Baknotanā. Mācījusies Baknotanas pamatskolā un Ziemeļu provinces vidusskolā. 1965. gadā beigusi Filipīnu universitāti. Mākslas zinātņu bakalaure un politisko zinātņu maģistre. 1990. gadā viņa tajā pašā Filipīnu universitātē ieguvusi arī Āzijas mākslas izpētes maģistres grādu.

No 1965. gada Erlinda Basilio strādājusi par instruktori, pasniedzēju un lektori vairākās Filipīnu koledžās un augstskolās, 1969. gadā nokārtojusi ārlietu dienesta ierēdņa eksāmenu. No 1975.līdz 1983. gadam Erlinda Basilio strādājusi Filipīnu vēstniecībā Japānā un beigusi šo darba periodu kā Filipīnu ģenerālkonsule Tokijā. No 1983. līdz 1986. gadam atkal bijusi iecelta vairākos augstos amatos Filipīnu Ārlietu ministrijā Manilā, bet no 1986. līdz 1994. gadam — Filipīnu vēstniecības vadītāja vietniece, pēc tam ģenerālkonsule un pilnvarotā lietvede Kubas galvaspilsētā Havanā. Pēc šī darba posma E.Basilio Filipīnu prezidenta uzdevumā vairākus gadus veikusi atbildīgus uzdevumus ASEAN valstu organizācijā. Erlinda Basilio ir Filipīnu vēstniece arī Igaunijā un Lietuvā, kā arī Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā. Viņas rezidence ir Stokholmā. Precējusies, ģimenē aug meita.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Pie ārlietu ministra

Pirmdien, 1. jūnijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Filipīnu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Erlindu F.Basilio, kura iesniedza akreditācijas raksta kopiju.

Ārlietu ministrs apsveica Erlindu F.Basilio ar iecelšanu par Filipīnu vēstnieci Latvijā un novēlēja panākumus jaunajā amatā.

V.Birkavs un E.Basilio apmainījās viedokļiem par iespējām paplašināt Latvijas un Filipīnu sadarbību gan divpusējā jomā, gan arī starptautiskās organizācijās. V.Birkavs apliecināja Latvijas ieinteresētību nostiprināt attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstīm, uzsverot, ka ar Latvijas partneriem aktīvi sadarbojas vairāki šī reģiona uzņēmēji. Pārrunātas arī iespējas paplašināt starpvalstu ekonomisko sadarbību, kā arī līgumu bāzi, it īpaši iespējas noslēgt līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kā arī nodokļu konvenciju. Abu valstu diplomāti pauda vēlmi veicināt Latvijas un Filipīnu kontaktus kultūras un izglītības jomā.

ĀM Preses centrs

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!