Apstiprināts ar

Ministru kabineta

1997.gada 23.decembra noteikumiem nr.451

Latvijas būvnormatīvs LBN 203–97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas no smagā, smalkgraudainā, vieglā, šūnu un porainā, kā arī saspriedzošā (briestošā) betona ēkām un būvēm, kas atrodas sistemātiskā no plus 50°C līdz mīnus 40°C temperatūras iedarbībā.

2. Šis būvnormatīvs neattiecas uz hidrotehnisko būvju, tiltu, transporta tuneļu, caurteku, autoceļu un lidlauku seguma betona un dzelzsbetona konstrukcijām, uz armocementa konstrukcijām, ko izgatavo no betona, kura vidējais blīvums ir mazāks par 500 kg/m3 vai lielāks par 2500 kg/m3, kā arī uz betonpolimēriem un polimērbetoniem, kaļķu, sārņu, jaukto saistvielu (izņemot to lietojumu šūnbetonā), ģ i pša un speciālo saistvielu betonu, speciālo un organisko pildvielu betonu un lielporainas struktūras betonu.

3. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, kas paredzētas darbam īpašos ekspluatācijas apstākļos — vidē ar agresīvu iedarbību uz betona vai dzelzsbetona konstrukcijām, paaugstināta mitruma apstākļos u.tml., jāievēro papildprasības, kas izvirzītas atbilstošajos normatīvajos aktos.

4. Ar aprēķiniem, materiālu izvēli, dimensionēšanu un konstruēšanu betona un dzelzsbetona konstrukcijas jānodrošina pret jebkura robežstāvokļa pārsniegšanu.

5. Projektējot ēkas un būves, jāizmanto konstruktīvās shēmas, kas nodrošina gan visas ēkas un būves, gan atsevišķu tās konstrukciju nepieciešamo stiprību, noturību un telpisko nemainību visās būvdarbu un ekspluatācijas stadijās.

6. Saliekamo konstrukciju elementiem jāatbilst mehanizētās izgatavošanas apstākļiem specializētajos uzņēmumos.

7. Monolītām konstrukcijām jāparedz unificēti izmēri, kas ļauj izmantot inventārveidņus, kā arī apvienotus telpiskus stiegrojum a karkasus.

8. Saliekamās konstrukcijās sevišķa uzmanība jāpievērš savienojumu stiprībai un ilgizturībai. Ar dažādu konstruktīvo un tehnoloģisko pasākumu palīdzību elementu un mezglu savienojumu konstrukcijām jānodrošina piepūļu pārnešanas drošība, pašu elementu stiprība sadures zonā, kā arī mezglā papildus iestrādātā betona savienošanās ar konstrukcijas betonu.

9. Betona elementus lieto:

9.1. galvenokārt spiestās konstrukcijās, kas darbojas uz spiedi, ja garenspēka ekscentricitāte ir tik maza, ka nepārsniedz šo noteikumu 152.punktā noteiktās vērtības;

9.2. atsevišķos gadījumos arī spiestās konstrukcijās ar lielākām ekscentricitātēm, kā arī liektās kontrukcijās, kad to sagrūšana tieši neapdraud cilvēka dzīvību un iekārtas saglabāšanos (elementi, kas atrodas uz vienlaidu pamatnes u.c.).

10. Par betona konstrukcijām tiek uzskatītas tādas konstrukcijas, kuru stiprību ekspluatācijas laikā nodrošina betons viens pats.

11. Par ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru uzskata visaukstākās piecdienes vidējo gaisa temperatūru attiecīgajā būvniecības rajonā saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003 "Būvklimatoloģija" (turpmāk — LBN 003). Aprēķina tehnoloģiskajām temperatūrām jābūt noteiktām projektēšanas uzdevumā.

12. Par apkārtējās vides gaisa mitrumu uzskata viskarstākā mēneša ārējā gaisa vidējo relatīvo mitrumu attiecīgajā būvniecības rajonā saskaņā ar LBN 003 vai apkurināmu ēku telpu iekšējā gaisa relatīvo mitrumu.

13. Šajos noteikumos būvkonstrukciju projektēšanā lietojamie pamatlielumu apzīmējumi un to indeksi lietoti saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3098 "Konstrukciju aplēses pamatprincipi. Norādījumi. Simboli" (Ženēva, 1976). Galvenie burtu apzīmējumi, kā arī šajos noteikumos lietotie termini doti 1. un 2.pielikumā.

1.1. Aprēķinu pamatprasības

14. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām jāatbilst nestspējas (pirmās grupas robežstāvokļu) aprēķina prasībām un atbilstoši normālas ekspluatācijas aprēķinu (otrās grupas robežstāvokļu) prasībām.

15. Pirmās grupas robežstāvokļu aprēķinam jānodrošina konstr ukcijas pret:

15.1. trauslu, stīgru, plastisku vai cita veida sagrūšanu (stiprības aprēķins, ja nepieciešams, ņemot vērā konstrukciju izlieci pirms sagrūšanas);

15.2. konstrukcijas formas (plānsienu konstrukciju noturīguma aprēķins utt.) vai tās stāvokļa (atbalstsienu apgāšanās un slīdēšanas aprēķins; iedziļinātu vai apakšzemes rezervuāru, sūkņu staciju u.tml. uzpeldēšanas aprēķins) noturīguma zaudēšanu;

15.3. noguruma sagrūšanu (daudzkārtējās kustīgās vai pulsējošās slodzes iedarbībā esošo konstrukciju — celtņpasiju, gulšņu, atsevišķu nelīdzsvaroto mašīnu rāmjveida pamatu vai zem tām esošu pārsegumu ņ izturības aprēķins u.tml.);

15.4. spēka faktoru un ārējās vides kopējās nelabvēlīgās iedarbības radīto sagrūšanu (agresīvas vides periodiska vai pastāvīga iedarbība, periodiska sasalšana un atkušana, ugunsgrēka u.tml. iedarbība).

16. Otrās grupas robežstāvokļu aprēķinam konstrukcijas jānodrošina pret:

16.1. plaisu rašanos, kā arī to pārmērīgu vai ilgstošu atvēršanos, ja ekspluatācijas noteikumi nepieļauj plaisu rašanos vai ilgstošu atvēršanos;

16.2. pārmērīgiem pārvietojumiem (izliecēm, sašķiebšanos vai pagriešanos, kā arī svārstībām).

17. Visas konstrukcijas, kā arī atsevišķu tās elementu robežstāvokļu aprēķinus parasti veic visās tās izgatavošanas, transportēšanas, būvdarbu un ekspluatācijas stadijās, turklāt aprēķina shēmām jāatbilst pieņemtajiem konstruktīvajiem risinājumiem.

18. Plaisu atvēršanās un pārvietojumu aprēķinus var neveikt, ja izmēģinājuma pārbaudēs vai dzelzsbetona konstrukciju lietošanas praksē ir konstatēts, ka plaisu atvēršanās nepārsniedz pieļaujamos lielumus un konstrukcijas stingums ekspluatācijas stadijā ir pietiekams.

19. Slodžu un iedarbību lielumi, uzdevuma drošuma, slodžu drošuma un slodžu kombināciju koeficientu vērtības, kā arī slodžu iedalījums pastāvīgās un mainīgās jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 004 "Slodzes un iedarbes. Projektēšanas pamatprincipi" (turpmāk — LBN 004) noteiktajam.

20. Aprēķinot otrās (ekspluatācijas) grupas robežstāvokļus, slodzes jāņem atbilstoši šo noteikumu 26. un 36.punktam. Turklāt pie ilgstošām slodzēm pieder arī daļa no īslaicīgo slodžu pilnās vērtības, kas paskaidrots LBN 004, bet īslaicīgā slodze aprēķinā jāsamazina par lielumu, kas ņemts vērā ilgstošajā slodzē. Slodžu kombināciju un slodžu sam a zināšanas koeficienti attiecas uz īslaicīgo slodžu pilno vērtību.

21. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām jāatbilst Latvijas būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" prasībām.

22. Aprēķinot saliekamo konstrukciju elementu pacelšanas, transportēšanas un montāžas piepūļu iedarbību, elementa pašsvara slodzei jāievēro dinamiskuma koeficients: 1,60 — transportējot, 1,40 — paceļot un montējot. Minētajiem dinamiskuma koeficientiem var ņemt noteiktā kārtībā pamatotas zemākas vērtības, tomēr ne zemākas par 1, 25.

23. Saliekamām monolīti saistītām konstrukcijām, kā arī monolītām konstrukcijām ar nesošo stiegrojumu jāaprēķina to stiprība, plaisu rašanās un atvēršanās, kā arī pārvietojumu (izlieču) iespējas divās konstrukciju darba stadijās:

23.1. līdz brīdim, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons iegūst noteikto stiprību, — betona masas un citu šajā būvdarbu posmā darbojošos slodžu iedarbībā;

23.2. pēc tam, kad konstrukcijas izmantošanas vietā noklātais betons ir ieguvis noteikto stiprību, — no slodzēm, kas darbojas šajā būvdarbu posmā un konstrukciju ekspluatējot.

24. Statiski nenoteicamās dzelzsbetona konstrukcijās slodžu un piespiedu pārvietojumu piepūles, mainoties temperatūrai, betona mitrumam, novirzoties balstiem u.tml., kā arī piepūles statiski nosakāmās konstrukcijās ar deformētām shēmām parasti aprēķina, ievērojot betona un stiegrojuma neelastīgās deformācijas un plaisu esamību.

25. Konstrukcijām, kuru aprēķina metodika ar dzelzsbetona neelastīgo īpašību ievērošanu nav izstrādāta, kā arī šādi izstrādāta aprēķina starpstadijās piepūles statiski nenoteicamās konstrukcijās pieļaujams aprēķināt, pieņemot, ka to elastība ir lineāra.

26. Atkarībā no darba apstākļiem un stiegrojuma veida konstrukcijām vai to daļām tiek izvirzītas šādas plaisizturības prasību kategorijas:

26.1. 1.kategorija — plaisu rašanās nav pieļaujama;

26.2. 2.kategorija — pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga atvēršanās acr1, garantējot pēc tam to drošu aizvēršanos (aizspiešanos);

26.3. 3.kategorija — pieļaujama ierobežota platuma plaisu īslaicīga acr2 atvēršanās.

27. Ar plaisu īslaicīgu atvēršanos jāsaprot to atvēršanās pastāvīgu, ilgstošu un īslaicīgu slodžu kopīgā iedarbībā, bet ar ilgstošu — tikai pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbībā.

28. Dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības, kā arī plaisu atvēruma pieļaujamās robežvērtības neagresīvas vides apstākļos apkopotas:

28.1. konstrukciju caurlaidības ierobežošanai — 1.tabulā;

28.2. stiegrojuma saglabāšanas nodrošināšanai — 2.tabulā.

1.tabula

Konstrukciju darba apstākļi	Konstrukciju plaisizturības prasību
	kategorija un plaisu pieļaujamie
	robežplatumi acrc1 un acrc2, kas nodrošina
	mitruma caursūkšanās ierobežošanu (mm)
1. Elementi, kas uztver šķidrumu un
gāzu spiedienu:
— ar pilnīgi stieptu šķērsgriezumu	1.kategorija 1)
— ar daļēji spiestu šķērsgriezumu	3.kategorija
	acrc1 = 0,3
	acrc2 = 0,2
2. Elementi, kas uztver beramu materiālu	3.kategorija
spiedienu	acrc1 = 0,3
	acrc2 = 0,2

1) Konstrukcijas jāveido iepriekšsaspriegtas. Īpaša pamatojuma gadījumā šīs konstrukcijas var veidot bez iepriekšējās saspriegšanas, bet tādā gadījumā to plaisizturībai jāatbilst 3.kategorijas prasībām.

2.tabula

	Konstrukciju plaisizturības prasību kategorija
	un pieļaujamais plaisu atvēruma robežplatums acrc1 un acrc2,
	kas nodrošina stiegrojuma saglabāšanos (mm)
	A-I, A-II, A-IIIB	A-V un A-VI klases	B-II, Bp-II un K-7
Konstrukciju	un A-IV klases	stieņveida stiegro-	klases stiepļveida
ekspluatācijas	stieņ veida stiegro-	jumam B-II, Bp-II,	stiegrojumam ar
apstākļi	jumam, B-I un Bp-I	K-7 un K-19 klases	3mm un mazāku
	klases stiepļveida	stiepļveida stiegro-	diametru, AT-VII
	stiegrojumam	jumam ar 3,5mm un	klases stieņveida
		lielā ku diametru	stiegrojumam
1. Slēgtās telpās	3.kategorija	3.kategorija	3.kategorija
	acrc1 = 0,4	acrc1 = 0,3	acrc1 = 0,2
	acrc2 = 0,3	acrc2 = 0,2	acrc2 = 0,1
2. Ārpus slēgtām	3.kategorija	3.kategorija	2.kategorija
telpām, kā arī	acrc1 = 0,4	acrc1 = 0,2	acrc1 = 0,2
gruntī virs vai	acrc2 = 0,3	acrc2 = 0,1
zem gruntsūdens
3. Gruntī ar mainīgu	3.kategorija	2.kategorija	2.kategorija
gruntsūdens	acrc1 = 0,3	acrc1 = 0,2	acrc1 = 0,1
līmeni	acrc2 = 0,2

Piezīmes.

1. Trosēs par pamatu ņemta ārējās kārtas stieple.

2. Konstrukcijām ar A-V klases stieņveida stiegrojumu, tās ekspluatējot slēgtās telpās vai ārpus tām, ja ir pieredze šādu konstrukciju projektēšanā un ekspluatācijā, lielumus acrc1 un acrc2 var palielināt par 0,1 mm, salīdzinot ar šo noteikumu 2.tabulā dotajiem.

29. Ekspluatācijas slodzes dzelzsbetona konstrukciju plaisu rašanās aplēsē, to atvēršanās vai aizvēršanās aprēķinos jāņem saskaņā ar šo noteikumu 3.tabulu.

30. Ja konstrukcijās vai to daļās, kuru plaisizturībai noteiktas 2. vai 3.kategorijas prasības, no šo noteikumu 3.tabulā minētajām slodzēm plaisas nerodas, šīm konstrukcijām nav jāaprēķina plaisu īslaicīga atvēršanās vai aizvēršanās (2.kategorijai) vai īslaicīga un ilgstoša plaisu atvērš a nās (3.kategorijai).

31. Šo noteikumu 26.punktā noteiktās dzelzsbetona konstrukciju plaisizturības prasību kategorijas attiecas gan uz stateniskām, gan slīpām (attiecībā pret garenasi) plaisām.

32. Lai izvairītos no garenplaisu atvēršanās, jāveic konstruktīvi pasākumi — jāievieto atbilstošs šķērsstiegrojums, bet iepriekšsaspriegtiem elementiem arī jāierobežo spiedes spriegumu vērtības betonā tā iepriekšējās saspriegšanas stadijā.

33. Iepriekšsaspriegto elementu galos ar stiegrojumu bez enkuriem sprieguma pārvades zonas garuma robežās nav pieļaujama plaisu rašanās ar koeficientu gf = 1,0 aprēķināto pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā. Iepriekšējie spriegumi stiegrās spriegumu pārvades zonas garumā tiek ņemti lineārā kāpinājumā no nulles līdz ma k simālajām aprēķinātajām vērtībām. Šo prasību var neievērot tai šķērsgriezuma daļai, kas atrodas starp reducētā šķērsgriezuma smagumcentru un iepriekšējās saspriegšanas piepūles iedarbībā stiepto skaldni, ja šajā daļā nav iepriekšsaspriedzamais stiegrojums bez enkuriem.

34. Ja saskaņā ar aprēķinu iepriekšsaspriegto elementu ekspluatācijas slodžu iedarbībā spiestajā zonā izgatavošanas, transportēšanas un būvdarbu stadijā garenasij rodas stateniskas plaisas, jāņem vērā stieptās zonas plaisizturības pazemināšanās elementu ekspluatācijā, kā arī to izliekuma palielināšanās. Elementiem, kas paredzēti daudzkārtējai slodzes iedarbībai, tādu plaisu rašanās nav pieļaujama.

35. Mazstiegrotiem dzelzsbetona elementiem, kuriem raksturīga nestspējas izsīkšana vienlaikus ar plaisu rašanos betona stieptajā zonā, stieptā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums jāpalielina ne mazāk kā par 15%, salīdzinot ar stiprības aprēķinā noteikto.

36. Konstrukciju elementu izlieces un nobīdes nedrīkst pārsniegt maksimālās, kas noteiktas LBN 004.

3.tabula

		Slodzes un to drošuma koeficienti (gf), kas jālieto, aprēķinot
Konstrukciju
plaisizturības	plaisu rašanos	plaisu atvēršanos		plaisu
prasību		īslaicīgu	ilgstošu	aizvēršanos
kategorija
1	Pastāvīgās, ilgstošā s un	—	—	—
	īslaicīgās ar gf > 1,5*
2	Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās	Pastāvīgās,	—	Pastāvīgās
	ar gf > 1,0* (aprēķina, lai	ilgstošās un		un ilgstošās
	noskaidrotu, vai ir nepieciešams	īslaicīgās ar		ar gf = 1,0
	pārbaudīt īslaicīgu plaisu	gf = 1,0
	atvēršanos un aizvēršanos)
3	Pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās	Tās pašas	Pastāvīgās	—
	ar gf = 1,0 (aprēķina, lai		un ilgstošās
	noskaidrotu, vai ir nepieciešams		ar gf = 1,0
	pārbaudīt plaisu atvērš anos)

* Koeficientu gf ņem tādu pašu kā stiprības aprēķinā.

Piezīmes.

1. Ilgstošās un īslaicīgās slodzes jāņem, ievērojot šo noteikumu 19. un 20.punkta nosacījumus.

2. Īpašās un īslaicīgās slodzes jāņem vērā plaisu rašanās aprēķinā, ja plaisu esamība var būt cēlonis katastrofai (sprādzienam, ugunsgrēkam u.tml.).

37. Aprēķinot betona un dzelzsbetona elementu stiprību uz gareniskā spiedējspēka iedarbību, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte ea, ko rada aprēķinā neievērotie faktori. Jebkurā gadījumā ekscentricitāti ea ņem ne mazāk par 1/600 no elementa garuma vai atstatuma starp šķērsgriezumiem, kas nodrošināti pret nobīdi, un 1/30 no šķērsgriezuma augstuma. Bez tam konstrukcijās, kas veidotas no saliekamiem elementiem, jāievēro iespējamā savstarpējā eleme n tu nobīde, kas atkarīga no konstrukciju veida, montāžas paņēmieniem u.tml.

38. Statiski nenoteicamu konstrukciju elementiem garenspēka ekscentricitāte pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru eo jāņem vienlīdzīga konstrukcijas statiskajā aprēķinā noteiktajai ekscentricitātei, bet ne mazāk par ea. Statiski noteicamu konstrukciju elementos ekscentricitāti eo aprēķina kā konstrukciju statiskajā aprēķinā noteiktas ekscentricitātes un gadījuma ekscentricitātes summu.

39. Temperatūras un rukuma deformāciju šuvju atstatumi jānosaka aprēķina ceļā, ievērtējot pārvietojumus konstrukciju elementos no slodžu, temperatūras un rukuma deformāciju kopējās iedarbības tā, lai deformāciju rezultātā neiestātos pirmās vai otrās grupas robežstāvokļi.

1.2. Iepriekšsaspriegto konst rukciju projektēšanas papildprasības

40. Iepriekšējie spriegumi ssp, kā arī s'sp atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S' jānosaka, ievērojot pieļaujamās iepriekšējā sprieguma novirzes p tā, lai stieņveida un stiepļveida stiegrojumā:

p vērtība, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar mehānisku paņēmienu, ir 0,05ssp, bet, stiegras nostiepjot (saspriedzot) ar elektrotermisku vai elektromehānisku paņēmienu, ir aprēķināma pēc formulas:

p — MPa;

l — nostiepjamā stieņa garums (atstatums starp atbalstu ārējām skaldnēm) metros.

41. Stiegrojumu nostiepjot automatizēti, skaitītāja vērtība formulā (2) jāmaina no 360 uz 90.

42. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz stacionāriem balstiem, kontrolē­jamo spriegumu σ_con1 un σ'_con1vērtības atbilstoši saspriedzamajā stiegrojumā S un S'pārbaudāmas nostiepšanas beigās un jāņem vienlīdzīgas σ_sp un σ'_sp(šo noteikumu 40.punkts), atskaitot zudumus, ko rada enkuru deformācija un stiegrojuma berze (šo noteikumu 47.punkts).

43. Spriegojot (nostiepjot) stiegras uz sacietējuša betona, saspriedzamā stiegrojuma S un S'spriegumu vērtības, ko pārbauda nospriegojuma piepūles pielikšanas vietā, jāņem attiecīgi σ_con2 un σ'_con2, ko aprēķina, lai aprēķina šķērsgriezumā nodrošinātu spriegumus σ_sp un σ'_sp, pēc šādām formulām:

Formulās (3) un (4):

ssp, s'sp nosaka, ņemot vērā iepriekšējo spriegumu zudumus;

P, eop — aprēķina pēc formulas (8) un (9) ar ssp un s'sp vērtībām, kur ņemti vērā iepriekšējās saspriegšanas pirmie zudumi;

ysp, y'sp — apzīmējumi tie paši, kas šo noteikumu 55.2.apakšpunktā;

44. Pašsaspriegt u konstrukciju stiegrojumā spriegumus aprēķina tā, lai tie būtu līdzsvarā ar spriegumiem (pašspriegumu) betonā.

45. Betona pašsaspriegumu konstrukcijā aprēķina, ņemot vērā betona pašsaspriegšanās marku Sp, stiegrojuma koeficientu, stiegru izvietojumu betonā (vienass, divasu un trīsasu stiegrojums), kā arī, ja nepieciešams, — no betona rukuma un šļūdes zudumiem, kas rodas, konstrukcijas slogojot.

46. B7,5–B12,5 klases vieglbetona konstrukcijas scon1 un s'con2 vērtības nedrīkst pārsniegt attiecīgi 400 un 550 MPa.

47. Aprēķinot iepriekšsaspriegtos elementus, jāņem vērā stiegru iepriekšējo spriegumu zudumi.

48. Stiegras saspriedzot uz atbalstiem, jāņem vērā:

48.1. pirmie zudumi — no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes pret virzienmaiņas ierīcēm, spriegumu relaksācijas stiegrojumā, temperatūras atšķirībām, veidnes deformācijas (stiegrojumu nostiepjot uz veidnes), ātrās betona šļūdes;

48.2. otrie zudumi — no betona rukuma un šļūdes.

49. Stiegras saspriedzot reizē ar betonu, jāņem vērā:

49.1. pirmie zudumi — no enkuru deformācijas, stiegrojuma berzes gar kanālu sienām vai gar konstrukcijas betona virsmu;

49.2. otrie zudumi — no spriegumu relaksācijas stiegrojumā, betona rukuma un šļūdes, betona saspiešanās zem stiegru vītnēm un no starpbloku salaižu deformācijām (konstrukcijām, kas sastāv no blokiem).

50. Stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus nosaka saskaņā ar 4.tabulu, turklāt zudumu kopējā summa, projektējot konstrukcijas, jāņem ne mazāka par 100 MPa.

51. Aprēķinot saspriegtos elementus, jāņem vērā tikai iepriekšējā sasprieguma zudumi no betona rukuma un šļūdes atkarībā no betona pašsaspriegšanās markas un vides mitruma. Zudumi no rukuma nav jāņem vērā pašsaspriegtām konstrukcijām, ko ekspluatē pārmērīga mitruma apstākļos.

52. Aprēķinot iepriekšējā sasprieguma zudumus no betona rukuma un šļūdes pēc šo noteikumu 4.tabulas 8. un 9.pozīcijas, jāievēro šādi norādījumi:

52.1. ja konstrukcijas noslogošanas termiņš ir iepriekš zināms, zudumi jāreizina ar koeficientu j1, ko aprēķina pēc formulas:

t — laiks diennaktīs, ko šļūdes radītiem zudumiem skaita no betona iepriekšsaspriegšanas dienas, bet rukuma radītiem zudumiem — no betonēšanas pabeigšanas dienas;

52.2. konstrukcijām, kas paredzētas ekspluatēšanai gaisa mitrumā līdz
40 %, zudumi jāpalielina par 25%;

52.3. zudumu aprēķināšanai var izmantot precīzākas metodes, kas pamatotas noteiktā kārtībā, ja ir zināma cementa šķira, betona sastāvs, konstrukcijas izgatavošanas un ekspluatācijas apstākļi u.tml.

53. Stiegru iepriekš ējā sprieguma vērtību ietver aprēķinā ar stiegrojuma nostiepšanas precizitātes koeficientu gsp, ko aprēķina pēc formulas:

Plusa zīmi ņem iepriekšējā sasprieguma nelabvēlīgās ietekmes gadījumā (t.i., attiecīgajā konstrukcijas darba stadijā vai aplūkojamā elementa posmā iepriekšējais saspriegums pazemina nestspēju, veicina plaisu rašanos u.tml.), mīnusa zīmi — labvēlīgas ietekmes gadījumā.

Dgsp vērtības, stiegras nostiepjot ar mehānisku paņēmienu, ņem 0,1, bet, nostiepjot ar elektrotermisko un elektromehānisko paņēmienu, aprēķina pēc formulas:

šeit:

p, ssp — atbilstoši šo noteikumu 40.punktam;

np — saspriedzamā stiegrojuma stieņu skaits elementa šķērsgriezumā.

 

4.tabula

Faktori, kas rada	Iepriekšējo spriegumu zudumu vērtības,
iepriekšējo spriegumu	stiegras saspriedzot (MPa)
zudumus stiegrās	uz balstiem	reizē ar betonu
1	2	3
	A. Pirmie zudumi
1. Spriegumu relaksācija stiegrās:
a) saspriedzot ar mehānisko paņēmienu:	ssp
— stiepļveida stiegras	(0,22–––– – 0,1) x ssp	—
	Rs,ser
— stieņveida stiegras	0,1ssp – 20	—
b) saspriedzot ar elektrotermisko vai
elektrotermomehānisko paņēmienu
— stiepļ veida stiegras	0,05ssp	—
— stieņveida stiegras	0,03ssp	—
	Šeit ssp ņem MPa,
	neņemot vērā zudumus.
	Ja zudumu aprēķinātās
	vērtības izrādīsies negatīvas,
	tās jāņem vienlīdzīgas nullei.
2. Temperatūras kritums (nostieptā	B15–B40 klases betoniem
stiegrojuma, kas atrodas karsēšanas	1,25Dt. B45 un augstākas
zonā, un ierīces, kas uztver nostiepes	klases betoniem 1,0Dt, kur
piepūli, temperatūras starpība)	Dt ir karsējamā stiegrojuma
	un nostiepes piepūli uztveroš o
	nekustīgo atbalstu (ārpus
	karsēšanas zonas) temperatūras
	starpība, °C. Ja nav precīzu
	datu, ņem Dt = 65°C.
	Siltumapstrādes procesā
	saspriedzamo stiegrojumu
	pievelkot, lai kompensētu
	temperatūras krituma
	zudumus, tos pieņem
	vienlīdzīgus nullei.
3. Pie saspriegšanas iekārtām	Dl	Dl1 + Dl2
novietoto enkuru deformācijas	––– Es, kur:	––––––– Es, kur:
	l	l
	Dl — sapresēto	Dl1 — starp enkuriem
	gredzenu saplaci-	un elementa betonu
	nājums, uzsēdināto	novietoto gredzenu
	uzgaļu saspiedums	vai starpliku saplaci-
	u.tml., ko ņem 2 mm	nājums, ko ņem
	stieņu nobīdei inven-	vienlīdzīgu 1 mm;
	tārspīlēs; aprēķina	Dl2 — čaulas tipa
	pēc formulas:	enkuru, kluču (ar ķīļ iem),
	Dl = 1,25 + 0,15d;	enkura uzgriežņu un
	d — stieņa	satvērēju deformācija,
	diametrs, mm;	ko ņem vienlīdzīgu 1 mm;
	l — nostiepjamā	l — nostiepjamā
	stieņa garums	stieņa (elementa)
	(atstatums starp veidnes	garums, mm.
	vai stenda balstu
	ārējām skaldnēm), mm.
	Elektrotermiskajam
	nostiepšanas paņē-
	mienam enkuru
	deformācijas zudumi
	aprēķinā nav jāņem
	vērā, jo tie ir uzskaitīti,
	nosakot stiegrojuma
	pilnu pagarinājumu.
		1
4. Stiegrojuma berze:		ssp ( 1 – ––––––– ) , kur:
		ewx + dq
a) gar kanālu sienām vai konstrukciju	—	e — naturālo logarit-
betona virsmu		mu bāze;
		w, d — koeficienti,
		kas doti 5.tabulā;
		x — posma garums no
		nostiepes ierīces lī dz
		aprēķina šķērs-
		griezumam, m;
		q — stiegrojuma ass
		pagrieziena summā-
		rais leņķis, rad.;
	1
b) ap virzienmaiņas ierīcēm	ssp(1 – –––), kur:	ssp — ņem, neievē-
	edq	rojot zudumus
	e — naturālo
	logaritmu bāze;
	d — koeficients,
	ko pieņem 0,25;
	q — stiegrojuma ass
	pagrieziena sum-
	mārais leņķis, rad.;
	ssp — ņem, neie-
	vērojot zudumus.
5. Tērauda veidnes deformācijas,	Dl
izgatavojot iepriekšsaspriegtās	h –– Es, kur:	—
dzelzsbetona konstrukcijas	l
	h — koeficients,
	ko nosaka pēc
	šādām formulām:
	— stiegrojumu no-
	stiepjot ar domkratu:
	n – 1
	h = –––––;
	2n
	— stiegrojumu no-
	stiepjot ar uztīšanas
	mašīnu, izmantojot
	elektrotermomehānisko
	paņēmienu (50% pie-
	pūles rodas no spēka):
	n – 1
	h = –––––;
	4n
	n — nevienlaicīgi
	nostiepjamo stieņu
	grupu skaits;
	Dl — balstu tuvināšanās
	pa piepūles P darbības
	lī niju, ko nosaka,
	aprēķinot veidnes
	deformāciju;
	l — atstatums starp
	balstu ārējām skaldnēm.
	Ja nav datu par veidnes
	izgatavošanas tehnoloģiju
	un konstrukciju, zudumus
	no tās deformācijas
	pieņem 30 MPa.
	Pie elektrotermiskā
	nostiepšanas paņēmiena
	zudumi no veidnes
	deformācijas aprēķinā
	nav jāņem vērā, jo tie
	ir minēti, nosakot pilnu
	stiegrojuma pagarinājumu.
6. Ātrā šļūde:
	sbp sbp
a) dabiski cietējošam betonam	40 ––– , ja ––– £ a	—
	Rbp Rbp
	sbp
	40a + 85b ( ––– – a ) ,
	Rbp
	sbp
	ja ––– > a, kur:
	Rbp
	a un b — koeficienti,
	ko ņem:
	a = 0,25 + 0,025Rbp,
	bet ne lielāku par 0,8;
	b = 5,25 – 0,185Rbp,
	bet ne lielāku par 2,5
	un ne mazāku par 1,1;
	sbp — nosaka garen-
	stiegrojuma S un S'
	smagumcentru līmenī,
	ņemot vērā zudumus
	saskaņā ar šīs tabulas
	1.–5.pozīciju.
	Vieglajiem betoniem
	ar pārvades stiprību
	11MPa un mazāk
	koeficienta 40 vietā
	ņem koeficientu 60;
b) termiski apstrādātam betonam	Zudumus aprēķina
	saskaņā ar šīs tabulas
	6.a.pozīciju, iegūto
	rezultātu pareizinot
	ar koeficientu 0,85.	—
	B. Otrie zudumi
7. Spriegumu relaksācija:
		ssp
a) stiepļveida stiegrās	—	( 0,22–––– – 0,1 ) ssp
		Rs,ser
		0,1ssp – 20
		(sk. šīs tabulas 1.pozī-
		cijas paskaidrojumus)
b) stieņveida stiegrās
8. Betona rukums saskaņā ar šo	Dabiski	Atmosfē ras	Neatkarīgi
noteikumu 52.punktu:	cietējošais	spiedienā	no betona
	betons	termiski	cietēšanas
		apstrādāts	apstākļiem
		betons
Smagā betona klasēm:
a) B35 un zemākām	40	35	30
b) B40	50	40	40
c) B45	60	50	40
Smalkgraudainā betona grupām:
d) A	Zudumus nosaka saskaņā ar	40
	šīs tabulas 8.a un b pozīciju,
	reizinot ar koeficientu 1,3.
e) B	Zudumus nosaka saskaņā ar	50
	šīs tabulas 8.a pozīciju,
	reizinot ar koeficientu 1,5.
f) C	Zudumus nosaka saskaņā ar	40
	šīs tabulas 8.a pozīciju tāpat
	kā dabiski cietējošam
	smagajam betonam.
Vieglajam betonam ar smalkajām pildvielām:
g) blīvām	50	45	40
h) porainām	70	60	50
9. Betona šļūde saskaņā ar šo	150asbp/Rbp, ja sbp/Rbp £ 0,75
noteikumu 52.punktu:	300a(sbp/Rbp – 0,375) ja sbp/Rbp > 0,75, kur:
a) smagajam un vieglajam betonam ar	sbp — tas pats, kas 6.p., bet jāņem vērā
blīvām smalkām pildvielām	zudumi saskaņā ar šīs tabulas 1.–6.pozīc iju;
	a — koeficients, ko pieņem dabiski cietē-
	jošam betonam — 1,00; atmosfēras spiedienā
	termiski apstrādātam betonam — 0,85;
b) smalkgraudainā betona grupām:
A	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a
	pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu
	reizinot ar koeficientu 1,3.
B	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a
	pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu
	reizinot ar koeficientu 1,5.
C	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a
	pozīcijā dotajām formulā m ar a = 0,85.
c) vieglajam betonam ar smalkām	Zudumus aprēķina pēc šīs tabulas 9.a
porainām pildvielām	pozīcijā dotajām formulām, iegūto rezultātu
	reizinot ar koeficientu 1,2.
10. Betona saspiešanās zem spirālveida		70 – 0,22dext, kur:
vai gredzenveida stiegrojuma		dext — konstrukcijas
(konstrukcijām ar diametru līdz 3 m)		ārējais diametrs, cm.
11. Salaižu saplacinājuma deformācija		nDl
starp blokiem (konstrukcijām, kas		––– Es , kur:
sastā v no blokiem)		l
		n — konstrukcijas un
		aprīkojuma šuvju
		skaits nostiepjamo
		stiegru garumā;
		Dl — salaides saplaci-
		nājums, ko ņem ar
		betonu piepildītām
		šuvēm — 0,3 mm;
		pie salaišanas sausā
		veidā — 0,5 mm;
		l — nostiepjamo
		stiegru garums, mm.

Piezīmes.

1. Iepriekšējā sasprieguma zudumus saspriegtajā stiegrojumā S' nosaka tāpat kā stiegrojumā S.

2. Pašsaspriegtām konstrukcijām betona rukuma un šļūdes zudumus nosaka pēc izmēģinājuma datiem.

5.tabula

	Stiegru berzes radīto zudumu noteikšanas koeficienti saskaņā ar 4.tabulas 4.pozīciju
Kanāls vai virsma		d stiegrojuma veidam
	w	kūļi un troses	periodiska
			profila stieņi
1. Kanāls:
— ar metāla virsmu	0,0030	0,35	0,40
— ar betona virsmu, ko veidojis
stings kanālveidotājs	0	0,55	0,65
— ar betona virsmu, ko veidojis
lokans kanālveidotājs	0,0015	0,55	0,65
2. Betona virsma	0	0,55	0,65

54. Aprēķinot stiegru iepriekšējā sasprieguma zudumus, kā arī aprēķinot plaisu atvēršanos un deformācijas, Dgsp vērtību var ņemt vienlīdzīgu nullei.

55. Spriegumi betonā un stiegrās, kā arī betona iepriekšējās spriegošanas piepūles iepriekšsaspriegto konstrukciju aprēķinos jānosaka, ievērojot šādus norādījumus:

55.1 . pret elementa garenasi stateniskos šķērsgriezumos spriegumi jānosaka pēc elastīgo materiālu aprēķina noteikumiem. Turklāt jāņem reducētais šķērsgriezums, kas ietver ar kanāliem, rievām u.tml. vājinātu betona šķērsgriezumu, kā arī visa (saspriedzamā un n e saspriedzamā) garenstiegrojuma šķērsgriezums, kas reizināts ar stiegru tērauda un betona elastības moduļu attiecību. Ja betona šķērsgriezuma daļas izgatavotas no dažādu klašu vai veidu betoniem, tās jāreducē līdz vienai klasei vai veidam, pamatojoties uz b etona elastības moduļu attiecību;

55.2. betona iepriekšējā sasprieguma piepūli P un tās pielikšanas ekscentricitāti eop attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma smagumcentru (1.zīmējums) nosaka pēc šādām formulām:

ss, s's — betona rukuma un šļūdes radītie spriegumi nesaspriedzamajā stiegrojumā attiecīgi S un S';

ysp, y'sp, ys, y's — atstatumi no reducētā šķērsgriezuma smagumcentra līdz piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem attiecīgi iepriekš saspriedzamā un nesaspriedzamā stiegrojumā S un S' (1.zīmējums);

1. zīmējums.

Iepriekšējā sasprieguma piepūļu shēma stiegrās

dzelzsbetona elementa šķērsgriezumā

55.3. līklīnijas saspriedzamajam stiegrojumam vērtības ssp un s'sp reizina attiecīgi ar cosq un cosq ', kur q un q ' — stiegrojuma ass slīpuma leņķis pret elementa garenasi (aplūkojamam šķērsgriezumam);

55.4. spriegumus ssp un s'sp ņem:

55.4.1. betona saspriegšanas stadijā — ņemot vērā pirmos zudumus;

55.4.2. elementa ekspluatācijas stadijā — ņemot vērā pirmos un otros zudumus;

55.5. spriegumus ss un s's ņem skaitliski vienlīdzīgus:

55.5.1. betona saspriegšanas stadijā — ātrās betona šļūdes radītajiem sprieguma zudumiem saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6.pozīciju;

55.5.2. elementa ekspluatācijas stadijā — betona rukuma un šļūdes radīto spriegumu zudumu summai saskaņā ar šo noteikumu 4.tabulas 6., 8. un 9.pozīciju.

56. Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā sbp nedrīkst pārsniegt vērtības (pamatojoties uz betona stiprību tā saspriegšanas laikā Rbp), kas norādītas 6.tabulā.

57. Spriegumu sbp nosak a malējā spiestā betona slāņa līmenī, ņemot vērā iepriekšējā sprieguma zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.–6.pozīciju un ņemot stiegru nostiepšanas precizitātes koeficientu gsp.

6.tabula

		Betona spiedes spriegumi iepriekšējās saspriegšanas stadijā kā daļa no betona stiprības šajā stadijā sbp/Rbp, bet ne vairāk par:
Šķēluma	Stiegrojuma
sasprieguma	nostiepšanas
stāvoklis	paņēmiens
		centriskajā	ekscentriskajā
		saspriegšanā	saspriegšanā
1. Spriegumi samazinās vai ne-	uz balstiem	0,85	0,95*
izmainās ārējo slodžu iedarbībā	reizē ar betonu	0,70	0,85
2. Spriegumi palielinās ārējo	uz balstiem	0,65	0,70
slodžu iedarbībā	reizē ar betonu	0,60	0,65

* Ja ir tērauda balsta detaļas un netiešais stiegrojums ar tilpuma koeficientu mv 0,05% elementiem, kurus izgatavo ar pakāpenisku spiedes piepūles pārvadi betonam posma garumā, kas nav mazāks par spriegumu pārvades zonas garumu 1p, var ņemt vērtību sbp/Rbp = 1,00.

Piezīmes.

1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūra jāņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta prasībām.

2. B7,5–B12,5 klases vieglajam betonam sbp/Rbp vērtības jāņem ne lielākas par 0,30.

58. Iepriekšsaspriegtās konstrukcijās, kurās paredzēta betona spiedes spriegumu regulēšana to ekspluatēšanas gaitā (piemēram, reaktoros, televīzijas torņos), saspriedzamo stiegrojumu lieto bez sasaistes ar betonu, turklāt nepieciešams paredzēt efektīvus pasākumus stiegrojuma korozijaizsardzībai. Iepriekšsaspriegtām konstrukcijām bez stiegrojuma sasaistes ar betonu jāatbi l st plaisizturības 1.kategorijas prasībām.

1.3. Plakanisku un masīvu konstrukciju aprēķina vispārīgie noteikumi, ievērojot dzelzsbetona nelineārās īpašības

59. Plakanisko konstrukciju (sieniņsiju, pārseguma plātņu u.tml.) un masīvo konstrukciju aprēķini pirmās un otrās grupas robežstāvokļos jāveic pēc spriegumiem (piepūlēm), deformācijām un pārvietojumiem, ko aprēķina, ņemot vērā fizikālo nelinearitāti, anizotropiju, bet nepieciešamības gadījumā arī šļūdi, bojājumu uzkrāšanos (ilgstošos procesos) un ģeometrisko nelinearitāti (galvenokārt plānsienu konstrukcijām).

60. Fizikālā nelinearitāte, anizotropija un šļūde jāievēro noteicošās attiecībās, kas savstarpēji sasaista spriegumus un deformācijas, kā arī materiāla stiprības un plaisizturības apstākļos. Turklāt jāievēro divas elementu deformēšanās stadijas — pirms un pēc plaisu rašanās.

61. Pirms plaisu rašanās betonam jālieto nelineārais ortotropiskais modelis, kas atļauj ņemt vērā dilatācijas efekta virzītu attīstību un spiedes, resp., stiepes deformēšanās neviendabīgumu. Var lietot betona kvaziizotropisko modeli, kas uzskaitīto faktoru izpausmi ievēro vidēji visā tilpumā. Dzelzsbetonam šajā stadijā jāņem vērā kopējās stiegrojuma un apkārtējā betona asu virziena deformācijas, izņemot stiegrojuma gala po s mos bez speciāliem enkuriem.

62. Ja draud stiegru kūkumošanās, jāsamazina to spiedes robežspriegumi.

63. Attiecībā uz betona stiprību jāievēro spriegumu kombinācija dažādu virzienu laukumos, kā rezultātā tā izmainās, piemēram, betona pretestība divasu un trīsasu spiedei pārsniedz stiprību vienvirziena spiedei, bet spiedes stiepes kombinācijās tā var būt mazāka, nekā darbojoties tikai vienai no tām. Nepieciešamības gadījumos jāņem vērā spriegumu darbības ilgums.

64. Dzelzsbetona stiprības nosacījums bezplaisu stāvoklī sastādāms kā divkomponentu videi, ievērtējot abu materiālu (betona un tērauda stiegrojuma) stiprību.

65. Par plaisu veidošanās nosacījumu pieņem divkomponentu vides betona elementu stiprību.

66. Pēc plaisu rašanās jāizmanto vispārēja veida anizotropa ķermeņa modelis ar nelineārām piepūļu vai spriegumu atkarībām no pārvietojumiem, ņemot vērā šādus faktorus:

66.1. plaisu slīpuma leņķus pret stiegrām un plaisu krustošanās shēmas;

66.2. plaisu atvēršanos un to malu nobīdi;

66.3. stiegrojuma stingumu : aksiālo — ievērojot sasaisti ar betona joslām vai blokiem starp plaisām; tangenciālo — ievērojot betona pamatnes pakļāvīgumu pret plaisu malām un attiecīgi aksiālos un tangenciālos spriegumus stiegrās plaisas robežās;

66.4. betona stingumu: starp plaisām — attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi (samazinās krustojošos plaisu shēmā); plaisās — attiecībā pret ass spēkiem un nobīdi sakarā ar plaisu malu aizķeršanos, ja tās ir pietiekami šauras;

66.5. stiegrojuma — betona aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu starp plaisām.

67. Nestiegrotu saplaisājušo elementu deformēšanās modelī jāņem vērā tikai betona stingums starp plaisām.

68. Slīpu plaisu rašanās gadījumos jāņem vērā betona deformēšanās īpatnības virs tām.

69. Plaisu atvēršanās platums un to malu savstarpējā nobīde jānosaka pēc dažādu virzienu stieņu novirzes attiecībā pret plaisu malām, kuras tie šķērso, un ievērojot šo noviržu kopīguma noteikumus.

70. Plakano un telpisko saplaisājušo elementu stiprības noteikumiem jāpamatojas uz šādiem pieņēmumiem :

70.1. sagrūšanu rada stiegrojuma ievērojama pagarināšanās visbīstamākajās plaisās, kas parasti slīpi orientētas pret stiegrojuma stieņiem, un joslu vai bloku betona sadrupšana starp plaisām (piemēram, plātņu spiestajā zonā virs plaisām);

70.2. betona pre testība spiedei samazinās perpendikulārā virzienā rodošās stiepes dēļ, ko rada sasaistes spēki ar stiepto stiegrojumu, kā arī stiegrojuma šķērsnobīžu dēļ plaisu malās;

70.3. nosakot betona stiprību, jāņem vērā plaisu rašanās shēmas un plaisu slīpuma leņķi pret stiegrojumu;

70.4. stiegrojuma stieņos jāņem vērā to ass virzienā vērstie normālspriegumi; pieļaujams ņemt vērā tangenciālos spriegumus stiegrās plaisu vietās (tapas efekts), pieņemot, ka stieņi nemaina savu orientāciju;

70.5. sagrūšanas plaisā visi to šķērsojošie stieņi sasniedz aprēķina pretestību stiepē (stiegrojumam, kuram nav plūstamības robežas, spriegums jākontrolē deformāciju aprēķina gaitā).

71. Betona stiprība dažādās tā zonās jānovērtē pēc spriegumiem tajā kā divkomponentu vides komponentē (atskaitot stiegrojumā starp plaisām radušos reducētos spriegumus, kurus nosaka, ņemot vērā spriegumus plaisās, stiegrojuma sasaisti ar betonu un aksiālo deformāciju kopīguma daļēju izjaukšanu).

72. Pietiekamas plastiskās deformācijas izturētspējīgu dzelzsbetona konstrukciju nestspēju ir pieļaujams aprēķināt ar robežlīdzsvara metodi.

73. Aprēķinot konstrukciju stiprību, deformācijas, plaisu rašanos un atvēršanos ar galīgo elementu metodi, jāpārbauda visu konstrukcijas galīgo elementu stiprības un plaisizturības noteikumi, kā arī konstrukcijas pārmērīgu pārvietojumu rašanās noteikumi. Novērtējot stiprības robežstāvokli, var pieņemt, ka atsevišķi galīgie elementi sagruvuši, ja tas nerada konstrukcijas progresējošu sagrūšanu un ja, apskatāmās slodzes darbībai i zbeidzoties, konstrukcijas ekspluatācijas derīgums saglabājas vai var tikt atjaunots.

2. Betona un dzelzsbetona konstrukciju materiāli

2.1. Betons

74. Betona un dzelzsbetona konstrukcijām, ko projektē atbilstoši šo noteikumu prasībām, jāparedz spēkā esošo standartu noteiktie konstrukciju betoni:

74.1. smagais vidējā blīvuma betons virs 2200 kg/m3, līdz 2500 kg/m3 ieskaitot;

74.2. smalkgraudainais vidējā blīvuma betons virs 1800 kg /m3;

74.3. vieglais betons ar blīvu un porainu struktūru (šajos noteikumos termini "vieglais betons" un "porainais betons" tiek lietoti attiecīgi blīvas struktūras vieglbetona un porainas struktūras vieglbetona (ar porainības pakāpi vairāk par 6%) apzīmēšanai);

74.4. autoklavētas un neautoklavētas cietēšanas šūnbe tons;

74.5. speciālais betons — spriegojošais (briestošais).

75. Projektējot betona un dzelzsbetona konstrukcijas, atkarībā no to nozīmes un darba apstākļiem jānosaka betona kvalitātes rādītāji, no kuriem galvenie ir:

75.1. spiedes stiprības klase — B;

75 .2. aksiālās stiepes stiprības klase — Bt (nosaka gadījumos, kad šim raksturojumam ir galvenā nozīme un to kontrolē ražošanā);

75.3. salizturības marka — F (nosaka konstrukcijām, kuras mitrā stāvoklī ir pakļautas pārmaiņus sasalšanai un atkušanai);

75.4. ūdenscaurlaidības marka — W (nosaka konstrukcijām, kurām ir noteiktas caurlaidības ierobežošanas prasības);

75.5. vidējā blīvuma marka — D (nosaka konstrukcijām, kurām bez konstruktīvām prasībām ir noteiktas siltumizolācijas prasības);

75.6. spriegojošā (briestošā) betona pašsaspriegšanās marka — Sp (nosaka pašsaspriegtām konstrukcijām, kad šo raksturojumu ņem vērā aprēķinā un kontrolē ražošanā); šajā gadījumā:

75.6.1. betona spiedes un aksiālās stiepes stiprības klases atbilst betona garantētās stiprības vērtībai MPa ar nodrošinātību 0,95;

75.6.2. betona pašsaspriegšanās marka parāda betona iepriekšējā sprieguma vērtību MPa, kas rodas tā izplešanās (briešanas) rezultātā pie garenstiegrojuma blīvuma koeficienta m = 0,01.

76. Betona un dzelzsbetona konstrukcij ām ir jāparedz šādu klašu un marku betoni:

76.1. spiedes stiprības klases betons:

76.1.1. smagais betons — B3; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.2. spriegojošais betons — B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.3. smalkgraudainā betona grupas (smalkgraudainā betona grupa (A, B, C) jāuzrāda konstrukciju darba zīmējumos):

76.1.3.1. A — dabiskās cietēšanas vai atmosfēras spiedienā siltumapstrādei pakļautais betons ar smilšu grauda rupjuma moduli virs 2,0 — B3,5; B5; B7,5; B10; B12.5; B15; B20; B25; B30; B35; B40;

76.1.3.2. B — moduli 2,0 un mazāk — B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B30;

76.1.3.3. C — autoklavēts — B15; B20; B25; B30; B35; B40; B45; B50; B55; B60;

76.1.4. vieglais betons ar vidējā blīvuma markām:

D 800, D 900 —	B2,5; B3,5; B5; B7; B7,5
D 1000, D 1100 —	B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5
D 1200, D 1300 —	B2,5; B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15
D 1400, D 1500 —	B3,5; B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30
D 1600, D 1700 —	B5; B7,5; B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35
D 1800, D 1900 —	B10; B12,5; B15; B20; B25; B30; B35; B40
D 2000 —	B20; B25; B30; B35; B40

76.1.5. šūnbetons ar vidējā blīvuma markām:

	autoklavēts	neautoklavēts
D 500 —	B1; B1,5;	—
D 600 —	B1; B1,5; B2; B2,5	B1; B1,5
D 700 —	B1,5; B2; B2,5; B3,5	B1,5; B2; B2,5
D 800 —	B2,5; B3,5; B5	B2; B2,5; B3,5
D 900 —	B3,5; B5; B7,5	B3,5; B5
D 1000 —	B5; B5,7; B10	B5; B7,5
D 1100 —	B5; B7,5; B10	B5; B7,5
D 1100 —	B7,5; B10; B12,5; B15	B7,5; B10
D 1200 —	B10; B12; B15	B10; B12,5

76.1.6. porainais betons ar vidējā blīvuma markām:

D 800, D 900, D 1000, D 1100, D 1200, D 1300 —	B2,5; B3,5; B5; B7,5
D1400 —	B3,5; B5; B7,5

76.1.7. pieļaujams izmantot starpklašu betonu ar spiedes stiprības klasēm B22,5 un B27,5 ar noteikumu, ka tas nodrošinās cementa ekonomiju, salīdzinot ar atbilstošu B25 un B30 klases betona izmantošanu, un nepazeminās konstrukcijas pārējos tehniskos un ekonomiskos rādītājus;

76.2. aksiālās stiepes stiprības klases betons: smagais, spriegojošais, smalkgraudainais un vieglais — Bt0,8, Bt1,2, Bt1,6, Bt2, Bt2,4, Bt2,8, Bt3,2;

76.3. salizturības klases betons:

76.3.1. smagais, spriegojošais un smalkgraudainais betons — F50, F75, F100, F150, F200;

76.3.2. vieglais betons — F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200;

76.3.3. šūnbetons un porainais betons — F15, F25, F35, F50, F75, F100;

76.4. ūdenscaurlaidības markas betons:

76.4.1. smagais, smalkgraudainais un vieglais betons — W2, W4, W6, W8, W10, W12;

76.4.2. spriegojošam betonam ūdenscaurlaidības marka nav zemāka par W12 un projektos to var neuzrādīt;

76.5. vidējā blīvuma markas betons:

— vieglais betons	D800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400,
	D1500, D1600, D1700, D1800, D1900, D2000
— šūnbetons	D500, D600, D700, D800, D900, D1000, D1100,
	D1200
— porainais betons	D800, D900, D1000, D1200, D1300, D1400;

76.6. pašsaspriegšanās markas betons:

— spriegojošais betons Sp0,6, Sp0,8, Sp1,2, Sp1,5, Sp2, Sp2, Sp3, Sp4

77. Betona vecumu atbilstoši tā spiedes un aksiālās stiepes stiprības klasēm projektēšanā nosaka pēc iespējamiem reāliem termiņiem konstrukcijas noslogošanai ar projektētajām slodzēm, būvēšanas paņēmiena un betona cietēšanas apstākļiem. Ja minēto datu nav , betona klasi nosaka pēc 28 diennaktis ilgas cietēšanas. Saliekamo konstrukciju elementos betona piegādes stiprība jānodrošina atbilstoši GOST 13015.0-83 un konkrētu veidu konstrukciju standartiem.

78. Dzelzsbetona konstrukcijās nedrīkst izmantot:

78.1. sm ago un sīkgraudaino betonu, kura spiedes stiprības klase ir zemāka par B7,5;

78.2. vieglo betonu, kura spiedes stiprības klase vienslāņa konstrukcijām ir zemāka par B3,5 un divslāņu konstrukcijām zemāka par B2,5.

79. Ieteicams ņemt betona spiedes stiprības klasi:

79.1. smagā un vieglā betona dzelzsbetona elementiem, kuriem aprēķina daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes iedarbību, — ne zemāku par B15;

79.2. stipri noslogotiem spiestiem dzelzsbetona stieņelementiem, piemēram, kolonnām, kas uzņem lielas celtņu slodzes, un daudzstāvu ēku apakšējo stāvu kolonnām — ne zemāku par B25.

80. Iepriekšsaspriegtiem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona elementiem betona klase atkarībā no saspriedzamā stiegrojuma veida, klases, diametra un enkurierīcēm jāpieņem ne zemāka par šo noteikumu 7.tabulā minēto.

81. Betona uzspriegojuma stiprību Rbp (betona stiprību tā saspriegšanas brīdī, ko kontrolē līdzīgi betona spiedes stiprības klasei) nosaka ne mazāku par 11MPa, bet A-VI, At-VI, At-VIK un AT-VII klases stieņveida stiegrojumam, augstas stiprības stiegrojuma stieplei bez enkuriem un stiegru trosēm — ne mazāku par 15,5 MPa. Betona uzspriegojuma stiprībai bez tam jābūt ne mazākai par 50% no pieņemtās betona spiedes stiprības klases.

82. Konstrukcijām, kuras aprēķina uz daudzkārtīgi atkārtotas slodzes iedarbību, betona klases minimālās vērtības, kas norādītas šo noteikumu 7.tabulā, saspriedzamajām stiepļveida un stieņveida A-IV klases stiegrām neatkarīgi no diametra, kā arī A-V klases stiegrām ar diametru 10(18 mm jāpalielina par vien u pakāpi, t.i., 5 MPa, atbilstoši paaugstinot betona uzspriegojuma stiprību.

83. Projektējot atsevišķus konstrukciju veidus, pieļaujama noteiktajā kārtībā pamatota betona minimālās klases pazemināšana par vienu pakāpi, kas ir 5 MPa, 7.tabulā norādītās vietā, attiecīgi pazeminot betonam uzspriegojuma stiprību.

84. Aprēķinot dzelzsbetona konstrukcijas iepriekšējās saspriegšanas stadijā, betona aprēķina raksturojumus pieņem kā betona klasei, kas skaitliski vienāda ar betona uzspriegojuma stiprību (lineāri interpolējot).

85. Projektējot vienlaidu norobežojošās konstrukcijas, kas veic siltumizolācijas funkcijas, ja betona saspriegšanas relatīvais lielums sbp / Rbp £ 0,30, ir pieļaujams izmantot A-IV klases saspriedzamo stiegrojumu ar diametru, kas nav lielāks par 14 mm, vieglā betona klasēm B7,5–B12,5, turklāt betona uzspriegojuma stiprībai Rbp jābūt ne mazākai par 80% no betona klases.

7.tabula

Saspriedzamo stiegru veids un klase	Betona klase, ne zemāka par:
1	2
1. Stiepļveida stiegru klase:
B-II (ar enkuriem)	B20
Bp-II (bez enkuriem) ar diametru līdz 5mm ieskaitot	B20
Tas pats ar diametru 6mm un vairāk	B30
K-7 un K-19	B30
2. Stieņveida stiegru (bez enkuriem ar diametru
no 10 mm līdz 18 mm ieskaitot) klases:
— A-IV	B15
— A-V	B20
— A-VI un At-VII	B30
20 mm un vairāk:
— A-IV	B20
— A-V	B25
— A-VI un At-VII	B30

86. Smalkgraudaino betonu bez speciāla eksperimentāla pamatojuma nedrīkst lietot daudzkārtīgi atkārtojošos slodžu iedarbībai pakļautās dzelzsbetona konstrukcijās, kā arī iepriekšsaspriegtās konstrukcijās ar vairāk nekā 12 m laidumu, stiegrojot ar stiepļveida B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām.

87. Smalkgraudainajam betonam, ko lieto konstrukcijas gropēs un uz virsmas novietotā saspriedzamā stiegrojuma korozijaizsardzībai un sasaistes nodrošināšanai ar betonu, spiedes stiprības klasei ir jābūt ne zemākai par B12,5, bet kanālu injekcijai — ne zemākai par B25.

88. Saliekamo dzelzsbetona konstrukciju elementu saduru montēšanai betona klase jānosaka atkarībā no savienojamo elementu darba apstākļiem, bet jāņem ne zemāka par B7,5.

89. Betona un dzelzsbetona konstrukciju betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markām atkarībā no to ekspluatācijas režīma un celtniecības rajona ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru vērtībām jābūt šādām:

89.1. ēku un būvju konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) — ne zemākām par šo noteikumu 8.tabulā norādītajām;

89.2. apsildāmo ēku ārsienām — ne zemākām par šo noteikumu 9.tabulā norādītajām.

90. Eksplu atācijas vai montāžas procesā iespējamai ārgaisa negatīvo temperatūru iedarbībai pakļautu saliekamo konstrukciju elementu saduru monolitēšanai jālieto betoni ar projektētajām salizturības un ūdensnecaurlaidības markām, kas nav zemākas par savienojamiem elementiem projektētajām.

8.tabula

Konstrukciju darba apstākļi		Betona marka, ne zemāka par:
		salizturībai			ūdensnecaurlaidībai
Režīma raksturojums	Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra,°C	konstrukcijām (izņemot apsildāmo ēku ārsienas) ēku un būvju atbildīguma pakāpes klasei
		I	II	III	I	II	III
1	2	3	4	5	6	7	8
1. Pārmaiņus
sasaldēšana un
atkausēšana:
a) ūdenspiesātinā-	zem -20°C, līdz	F200	F150	F100	W4	W2	netiek
juma stāvoklī	-40°C ieskaitot						normēts
	zem -5°C, līdz	F150	F100	F75	W2	netiek normēts
	-20°C
	-5°C un augstāka	F100	F75	F50	netiek normēts
b) epizodiska	zem -20°C, līdz	F100	F75	F50	W2	netiek normēts
ūdenspiesātinājuma	-40°C ieskaitot					netiek normēts
apstākļos (pie-	zem -5°C, līdz	F75	F50	F35*	—
mēram, pastāvīgi	-20°C ieskaitot
atmosfēras ie-	-5°C un augstāka	F50	F35*	F25*	—
darbībai pakļau-
tas virszemes
konstrukcijas)
c) gaismitra stā-	zem -20°C, līdz	F75	F50	F35*	netiek normēts
vokļa apstākļos	-40° ieskaitot
bez epizodiska	zem -5°C, līdz	F50	F35*	F25*	netiek normēts
ūdenspiesātinā-	-20°C ieskaitot
juma (piemēram,	-5°C un augstāka	F35*	F25*	F15*	netiek normēts
pastāvīgi pakļau-
tas apkārtējā gaisa
iedarbībai, bet no
atmosfēras no-
krišņu iedarbības
pasargātas
konstrukcijas)
2. Iespējama epi-
zodiska < 0°C
temperatūras
iedarbība:
a) ūdenspiesātinā-	zem -20°C, līdz	F75	F50	F35*	netiek normēts
juma apstākļos	-40°C ieskaitot
(piemēram,	zem -5°C, līdz	F50	F35*	F25*	netiek normēts
gruntī vai zem	-20°C ieskaitot
ūdens esošās	-5°C un augstāka	F35*	F25*	netiek normēts
konstrukcijās)
b) gaismitra stā-	zem -20°C, līdz	F50	F35*	F25*	netiek normēta
vokļa apstākļos	-40°C ieskaitot
(piemēram, ap-	zem -5°C, līdz	F35*	F25*	F15**	netiek normēta
sildāmu ēku	-20°C ieskaitot
iekšējās konstruk-	-5°C un augstāka	F25*	F15**	—	netiek normēta
cijas celtniecības
un montāžas laikā)

* Smagajam un smalkgraudainajam betonam salizturības markas netiek normētas.

** Smagajam, smalkgraudainajam un vieglajam betonam salizturības markas netiek normētas.

Piezīmes.

1. Ūdensapgādes un kanalizācijas būvju konstrukcijām, kā arī pāļiem un čaulpāļiem betona salizturības un ūdensnecaurlaidības markas jānosaka saskaņā ar atbilstošu normatīvu dokumentu prasībām.

2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūras ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

2.2. Betona normatīvie un aprēķina raksturojumi

91. Beto na normatīvās pretestības ir pretestība prizmu aksiālai spiedei (prizmas stiprība) Rbn un pretestība aksiālai stiepei Rbtn.

92. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas Rb, Rbt un otrās grupas Rb,ser, Rbt,ser robežstāvokļiem nosaka, dalot normatīvās pretestības ar atbilstošiem betona drošuma koeficientiem tā spiedē gbc vai stiepē gbt, kas galvenajiem betona veidiem minēti šo noteikumu 10.tabulā.

93. Betona normatīvās pretestības Rbn (noapaļojot) atkarībā no betona spiedes stiprības klases norādītas 12.tabulā.

94. Betona normatīvo pretestību stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stiepes stiprība netiek kontrolēta, ņem atkarībā no betona spiedes stiprības klases saskaņā ar 12.tabulu.

9.tabula

Konstrukciju darba apstākļi		Apsildāmu ēku ārsienu betona minimālā salizturības marka
		vieglajam betonam, šūnbetonam un porainajam betonam			smagajam betonam un smalkgraudainajam betonam
Telpas iekšējā gaisa relatīvais mitrums jint , %	Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūra, °C	ēku atbildīguma pakā pes klasei
		I	II	III	I	II	III
jint > 75	zem -20°C, līdz	F75	F50	F35	F100	F75	F50
	-40°C ieskaitot
	līdz -20°C	F50	F35	F25	F75	F50	netiek
							normēta
	zem -5°C un	F35	F25	F15*	F50	netiek
	augstāka					normēta
60 < jint £ 75	zem -20°C, līdz	F50	F35	F25	F50	netiek
	-40°C					normēta
	zem -5°C, līdz -20°C	F35	F25	F15*	netiek normēta
	zem -5°C un	F25	F15*	netiek normēta
	augstāka
jint £ 60	zem -20°C, līdz	F35	F25	F15* netiek normēta
	-40°C
	zem -5°C, līdz -20°C	F25	F15*	netiek normēta
	zem -5°C un	F15*	netiek normēta
	augstāka

* Vieglajiem betoniem salizturības markas netiek normētas.

Piezīmes.

1. Ja smago, smalkgraudaino un vieglo betonu konstrukcijām ir tvaika izolācija un hidroizolācija, to salizturības markas, kas norādītas šajā tabulā, samazina par vienu pakāpi.

2. Ziemas ārgaisa aprēķina temperatūru pieņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

95. Betona normatīvo pretestību aksiālai stiepei Rbtn gadījumos, kad betona stiepes stiprību ražošanā kontrolē, ņem vienlīdzīgu tā garantētai aksiālās stiepes stiprībai (klasei).

96. Betona aprēķina pretestības Rb, Rbt, Rb,ser, Rbt,ser (ar noapaļošanu) atkarībā no betona spiedes un aksiālas stiepes stiprības klasēm norādītas robežstāvokļu pirmajai grupai — atbilstoši šo noteikumu 11. un 12.tabulai, otrajai grupai — atbilstoši 13.tabulai.

10.tabula

	Betona spiedes un stiepes drošuma
	koeficients gbc un gbt konstrukciju
	aprēķināšanai pēc robežstāvokļiem
Betona veids	pirmās grupas			otrās
	gbc	gbt nosakot betona stiprības klasi pēc		grupas
				gbc un gbt
		spiedes	stiepes
Smagais, spriegojošais, smalkgraudainais,
vieglais un porainais betons	1,3	1,5	1,3	1,0
Šūnbetons	1,5	2,3	—	1,0

97. Betona aprēķina pretestības pirmās grupas robežstāvokļiem Rb un Rbt pazemina (vai paaugstina), reizinot ar betona darba apstākļu koeficientiem gbi, kur ievērotas betona īpašību īpatnības, iedarbības ilgums, slodzes daudzkārtējā atkārtošanās, konstrukcijas darba apstākļi, izgatavošanas stadija un paņēmiens, šķērsgriezuma izmēri u.tml. Darba apstākļu koeficientu gbi vērtības norādītas 14.tabulā.

11.tabula

		Pirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina
Pretestības	Betona	pretestības Rbt betona aksiālās stiepes
veids	veids	stiprības klasēm Bt
		Bt0.8	Bt 1.2	Bt1.6	B12.0	Bt2.4	Bt2.8	Bt3.2
Aksiālā stiepe	Smagais,	0,62	0,93	1,25	1,55	1,85	2,15	2,45
	spriegojošais,	6,32	9,49	12,7	15,8	18,9	21,9	25,0
	smalkgraudainais
	un vieglais

Piezīme. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras — kgf/cm2.

12.tabula

Pretestības veids	Betona veids	Betona normatīvās pretestības Rbn, Rbtn un otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser spiedes stiprības klasēm
		B1	B1,5	B2	B2,5	B3,5	B5	B7,5	B10	B12,5	B15	B20	B25	B30	B35	B40	B45	B50	B55	B60
Aksiālā spiede	smagais un
(prizmas stiprība)	smalkgrau-	—	—	—	—	2,7	3,5	5,5	7,5	9,5	11,0	15.0	18,5	22.0	25,5	29,0	32,0	36,0	39,5	43,0
Rbn un Rb,ser	dainais					27,5	5,7	56,1	76,5	96,9	112	153	189	224	260	296	326	367	403	438
	vieglais	—	—	—	1,9	2,7	3,5	5,5	7,5	9,5	11,0	15,0	18,9	22,0	25,5	29,0	—	—	—	—
					19,4	27,5	35,7	56,1	76,5	96,9	112	153	189	224	260	296
	šūnbetons	0,95	1,4	1,9	2,4	3,3	4,6	6,9	9,0	10,5	11,5	—	—	—	—	—	—	—	—	—
		9,69	14,3	19,4	24,5	33,7	46,9	70,4	91,8	107	117
	smagais	—	—	—	—	0,39	0,55	0,70	0,85	1,00	1,15	1,40	1,60	1,80	1,95	2,10	2,20	2,30	24,0	2,50
						4,00	5,61	7,14	8,67	10,2	11,7	14,3	16,3	18,4	19,9	21,4	22,4	23,5	24,5	25,5
Aksiālā stiepe	smalkgrau-
Rbtn un Rbt,ser	dainais:
	A grupa	—	—	—	—	0,39	0,55	0,70	0,85	1,00	1,15	1,40	1,60	1,80	1,95	2,10	—	—	—	—
						4,00	5,61	7,14	8,67	10,2	11,7	14,3	16,3	18,4	19,9	21,4
	B grupa	—	—	—	—	0,26	0,40	0,60	0,70	0,85	0,95	1,15	1,35	1,50	—	—	—	—	—	—
						2,65	4,08	6,12	7,14	8,67	9,69	11,7	13,8	15,3
	C grupa	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1,15	1,40	1,60	1,80	1,95	2,10	2,20	2,30	2,40	2,50
											11,7	14,3	16,3	18,4	19,9	21,4	22,4	23,5	24,5	25,5
	vieglais, ar
	smalko
	pildvielu:
	blīvo	—	—	—	0,29	0,39	0,55	0,70	0,85	1,00	1,15	1,40	1,60	1,80	1,95	2,10	—	—	—	—
					2,96	4,00	5,61	7,14	8,67	10,2	11,7	14,3	16,3	18,4	19,9	21,4
	poraino	—	—	—	0,29	0,39	0,55	0,70	0,85	1,00	1,10	1,20	1,35	1,50	1,65	1,80	—	—	—	—
					2,96	4,00	5,61	7,14	8,67	10,2	11,2	12,2	13,8	15,3	16,8	18,4
	šūnbetons	0,14	0,22	0,26	0,31	0,41	0,55	0,63	0,89	1,00	1,05	—
		1,43	2,24	2,65	3,16	4,18	5,61	6,42	9,08	10,2	10,7	—	—	—	—	—	—	—	—	—
13.tabula
Pretestības veids	Betona	Betona pirmās grupas robežstāvokļa aprēķina pretestības Rb un Rbt betona klasēm pēc spiedes stiprības
	veids
		B1	B1,5	B2	B2,5	B3,5	B5	B7,5	B10	B12,5	B15	B20	B25	B30	B35	B40	B45	B50	B55	B60
Aksiālā spiede	smagais un
(prizmas	smalkgrau-	—	—	—	—	2,1	2,8	4,54	6,0	7,5	8,58	11,5	14,5	17,0	19,5	22,0	25,0	27,5	30,0	33,0
stiprība)Rb	dainais					21,4	28.6	5,9	61,2	76,5	6,7	117	148	173	199	224	255	280	306	336
	vieglais	—	—	—	1,5	2,1	2,8	4,5	6,0	7,5	8,5	11,5	14,5	17,0	19,5	22,0	—	—	—	—
					15,3	21,4	28,6	45,9	61,2	76,5	86,7	117	148	173	199	224
	šūnbetons	0,63	0,95	1,3	1,6	2,2	3,13	4,6	6,0	7,0	7,7	—	—	—	—	—	—	—	—	—
		6,42	9,69	13,3	16,3	22,4	1,6	46,9	61,2	71,4	78,5
	smagais	—	—	—	—	0,26	0,37	0,48	0,57	0,66	0,75	0,90	1,05	1,20	1,30	1,40	1,45	1,55	1,60	1,65
						2,65	3,77	4,89	5,81	6,73	7,65	9,18	10,7	12,2	13,3	14,3	14,8	15,8	16,3	16,8
Aksiālā stiepe Rbt	smalkgrau-
	dainais:
	A grupa:	—	—	—	—	0,26	0,37	0,48	0,57	0,66	0,75	0,90	1,05	1,20	1,30	1,40	—	—	—	—
						2,65	3,77	4,89	5,81	6,73	7,65	9,18	10,7	12.2	13,3	14,3
	B grupa	—	—	—	—	0,17	0,27	0,40	0,45	0,57	0,64	0,77	0,90	1,00	—	—	—	—	—	—
						1,73	2,75	4,08	4,59	5,81	6,53	7,85	9,18	10,2
	C grupa	—	—	—	—	—	—	—	—	—	0,75	0,90	1,05	1,20	1,30	1,40	1,45	1,55	1,60	1,65
											7,65	9,18	10,7	12,2	13,3	14,3	14,8	15,8	16,3	16,8
	vieglais ar
	smalko pild-	—	—	—	0,20	0,26	0,37	0,48	0,57	0,66	0,75	0,90	1,05	1,20	1,30	1,40	—	—	—	—
	vielu: blīvo				2,04	2,65	3,77	4,89	5,81	6,73	7,65	9,18	10,7	12,2	13,3	14,3
	poraino	—	—	—	0,20	0,26	0,37	0,48	0,57	0,66	0,74	0,8	0,90	1,00	1,10	1,20	—	—	—	—
					2,04	2,65	3,77	4,89	5,81	6,73	7,550	8,16	9,18	10,2	11,2	12,2
	šūnbetons	0,06	0,09	0,12	0,14	0,18	0,24	0,28	0,39	0,444	0,46	—	—	—	—	—	—	—	—	—
		0,612	0,918	1,22	1,43	1,84	2,45	2,86	4,00	49	4,69
		2	8

Piezīmes 12.tabulai.

1. Virs svītras dots MPa, zem svītras — kgf/cm2.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Pretest ības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.

4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbtn un Rbt,ser vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.

5. Porainajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 0,7.

6. Spriegojošajam betonam Rbn un Rb,ser vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbtn un Rbt,ser vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.

Piezīmes 13 .tabulai.

1. Virs svītras vērtības dotas MPa, zem svītras — kgf/cm2.

2. Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3. Aprēķina pretestības vērtības dotas šūnbetonam ar vidējo mitrumu 10%.

4. Keramzītperlītbetonam ar uzpūstām perlīta smiltīm Rbt vērtības jāņem kā vieglajam betonam ar porainām smiltīm, reizinot ar koeficientu 0,85.

5. Porainajam betonam Rb vērtības jāņem tādas pašas kā vieglajam betonam, bet Rbt vērtības jāreizina ar koeficientu 0,7.

6. Spriegotajam betonam Rb vērtības jāņem tādas pašas kā smagajam betonam, bet Rbt vērtības jāreizina ar koeficientu 1,2.

14.tabula

Faktori, kas nosaka	Betona darba apstākļu koeficients
betona darba apstākļu	pieņemtais	skaitliskā
koeficienta lietošanu	apzīmējums	vērtība
1	2	3
1. Daudzkārtējā atkārtotā slodze	gb1
2. Slodzes darbības ilgums:	gb2
a) ņemot vērā pastāvīgās, ilgstošās un īslaicīgās slodzes,
izņemot neilgas darbības slodzes, kuru summārais
darbības ilgums ekspluatācijas periodā ir mazs
(piemēram, celtņu slodzes, transportlīdzekļu slodzes;
vēja slodzes, slodzes, kas rodas izgatavošanas,
transportēšanas un celšanas gaitā u.tml.), kā arī
ņemot vērā sevišķās slodzes, ko rada placīgu,
briestošu un līdzīgu grunšu dabiskās deformā cijas,
cietēšanai un termiskai apstrādei pakļautam smagajam,
smalkgraudainajam un vieglajam betonam:
— konstrukciju ekspluatācijas apstākļos, kas labvēlīgi
betona stiprības pieaugšanai (piemēram, zem ūdens,
mitrā gruntī vai apkārtējās vides gaisa mitrumā virs 75%)		1,00
— pārējos gadījumos		0,90
šūnbetonam un porainajam betonam neatkarīgi no
ekspluatācijas apstākļiem		0,85
b) ņemot vērā īslaicīgās (neilgas darbības) slodzes vai
sevišķās slodzes1, kas nav norādītas šīs tabulas 2.a punktā,
visiem betona veidiem		1,10
3. Betonēšana vertikālā stāvoklī (betonēšanas slāņa
augstums virs 1,5 m):	gb3
— smagais, smalkgraudainais, vieglais betons		0,85		— šūnbetons un porainais betons		0,80
4. Biaksiālā kombinētā spiedes-stiepes spriegumstāvokļa	gb4	atbilstoši šo
ietekme uz betona stiprību		noteikumu
		316.punktam
5. Monolītu betona stabu un dzelzsbetona kolonnu
betonēšana ar šķērsgriezuma vislielāko izmēru,
kas mazāks par 30 cm	gb5	0,85
6. Pārmaiņus sasaldēšana un atkausēšana	gb6	sk.16.tab.
7. Konstrukciju iepriekšējās saspriegšanas stadija:	gb7
a) ar stiepļveida stiegrojumu:
— vieglajam betonam		1,25
— pārē jiem betona veidiem		1,10
b) ar stieņveida stiegrojumu:
— vieglajam betonam		1,35
— pārējiem betona veidiem		1,20
8. Betona konstrukcijas	gb8	0,90
9. Lielas stiprības betona konstrukcijas ar koeficientu gb8	gb9	(0,3+w) £ 1
		(w vērtību
		sk. 206.p.)
10. Šūnbetona mitrums	gb10
līdz 10 %		1,00
lielāks par 25 %		0,85
no 10 līdz 25 %		interpolējot
11. Betons saliekamo elementu saduru monolitizēšanai
ar š uves biezumu, kas mazāks nekā 1/5 no elementa
vismazākā šķērsgriezuma izmēra un mazāks par 10 cm	gb11	1,15

1 Ņemot darba apstākļu papildkoeficientu, kas saistīts ar sevišķām slodzēm, saskaņā ar attiecīgu normatīvu dokumentu norādījumiem jāņ em gb2 = 1,0.

Piezīmes.

1. Betona darba apstākļu koeficienti 1., 2., 6., 8. un 10.pozīcijā jāievēro, aprēķinot pretestības Rb un Rbt, 4.pozīcijā, aprēķinot Rbt,ser, bet pārējās pozīcijās —, tikai aprēķinot Rb.

2. Konstrukcijām, kas atrodas daudzkārtēji atkārtoto slodžu iedarbībā, koeficientu gb2 ievēro, aprēķinot stiprību, bet gb1 —, aprēķinot izturību un plaisu rašanos.

3. Aprēķinot konstrukcijas iepriekšējās betona saspriegšanas stadijā, koeficients gb2 nav jāievēro.

4. Betona darba apstākļu koeficientus lieto neatkarīgi vienu no otra, bet to reizinājumam jābūt ne mazākam par 0,45.

98. Betona aprēķina pretestības robežstāvokļu otrajai grupai Rb,ser un Rbt,ser aprēķinā iekļauj ar betona darba apstākļu koeficientu gbi = 1,0, izņemot šo noteikumu 314., 315. un 316.punktā minētos gadījumus.

99. Atsevišķiem vieglā betona veidiem pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas aprēķina pretestību vērtības.

100. Aprēķinos izmantojot betona spiedes stiprības papildklases atbilstoši šo noteikumu 76.punktā un 12., 13. un 17.tabulā norādīto raksturojumu vērtības ņem, lineāri interpolējot.

101. Betona spiedes un stiepes sākuma elastības moduļa Eb vērtības ņem no 17.tabulas.

102. Pārmaiņus sasalšanai un atkušanai pakļautiem betoniem šo noteikumu 17.tabulā uzrādītās Eb vērtības jāreizina ar darba apstākļu koeficientu gb6, kas dots šo noteikumu 16.tabulā.

103. Ja ir dati par cementa šķiru, betona sastāvu, izgatavošanas apstākļiem (piemēram, centrifugētais betons utt.), ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā saskaņotas Eb vērtības.

104. Lineārās termiskās deformācijas koeficientu abt, temperatūrai mainoties no –40 °C līdz +50 °C, atkarībā no betona veida ņem:

104.1. smagajam, smalkgraudainajam betonam un vieglajam betonam ar smalku blīvu pildvielu 1•10-5 °C-1;

104.2. vieglajam betonam ar smalko, poraino pildvielu 0,7•10-5 °C-1;

104.3. šūnbetonam un porainajam betonam 0,8•10-5 °C-1.

105. Ja ir zināmi dati par pildvielu mineraloģisko sastāvu, cementa patēriņu, betona ūdenspiesātinājuma pakāpi, salizturību utt., ir pieļaujams ņemt citas noteiktā kārtībā pamatotas abt vērtības.

106. Betona šķērsdeformācijas sākuma koeficientu n (Puasona koeficientu) visiem betona veidiem ņem 0,2, bet betona bīdes moduli G - 0,4 — no 17.tabulā norādītajām atbilstošām Eb vērtībām.

15.tabula

Betona	Betona	Betona darba apstākļu koeficients gb1
veids	mitruma	pie daudzkārtīgi atkārtojošās slodzes
	stāvoklis	un cikla asimetrijas koeficienta rb, kas vienlīdzīgs:
		0-0,1	0,2	0,3	0,4	0,5	0,6	0,7
	Dabiskā mitruma betons	0,75	0,80	0,85	0,90	0,95	1,00	1,00
Smagais	Ūdenspiesātināts betons	0,50	0,60	0,70	0,80	0,90	0,95	1,00
	Dabiskā mitruma betons	0,60	0,70	0,80	0,85	0,90	0,95	1,00
Vieglais	Ūdenspiesātināts betons	0,45	0,55	0,65	0,75	0,85	0,95	1,00

sb,min

15.tabulā rb = –––––, kur sb,min, sb,max — vismazākais un vislielākais betona

sb,max

spriegums attiecīgi slodzes maiņas cikla robežās.

2.3. Stiegrojums

107. Dzelzsbetona konstrukciju stiegrošanai jālieto šādas ar ražotājvalsts standartu vai noteiktā kārtībā apstiprināto tehnisko noteikumu prasībām atbilstošas stiegras:

107.1. stieņveida tērauda stiegras:

107.1.1. karstvelmētās — A-I klases gludās, A-II un Ac-II, A-III, A-IV, A-V, A-VI klases periodiska profila stiegras;

107.1.2. termiski un termomehāniski stiprinātās — At-IIIc, At-IV, At-IVC, At-IVK, At–V, A-VK, At–VCK, At–VI, At–VIK un At-VII klases periodiska profila stiegras;

107.2. stiepļveida tērauda stiegras:

107.2.1. aukststiepta stiegrojuma stieple stiegrojumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts):

a) parastā — Bp-I klases periodiska profila stieple;

b) augstizturīgā — B-II klases gludā, Bp-II klases periodiska profila stieple;

107.2.2. stiegrojuma troses — K-7 klases septiņstiepļu vijums, K-19 klases deviņpadsmitstiepļu vijums.

16.tabula

Konstrukcijas	Ziemas ārējā	Betona darba apstākļu
ekspluatācijas	gaisa aprēķina	koeficients gb6, pārmaiņus
apstākļi		temperatūra, °C	sasaldējot un atkausējot .
			smagajam un	vieglajam
			smalkgraudainajam	un
			betonam	porainajam
Pārmaiņus sasaldēšana	zem -20 °C līdz -40 °C
un atkausēšana:	ieskaitot	0,85	0,90
a) ūdenspiesātinājuma	zem -5 °C līdz -20 °C
stāvoklī	ieskaitot	0,90	1,00
	-5 °C un augstāk	0,95	1,00
b) epizodiska ū dens-	-40 °C un augstāk	1,00	1,00
piesātinājuma apstākļos

Piezīmes.

1. Ziemas ārējā gaisa aprēķina temperatūru ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punkta nosacījumiem.

2. Pārsniedzot betona salizturības marku salīdzinājumā ar šo noteikumu 8.tabulā norādīto, šīs tabulas koeficientus var paaugstināt par 0,05 attiecīgi katrā pārsniegšanas pakāpē, tomēr tie nedrīkst būt lielāki par vienu.

108. Ieliekamām detaļām un savienotājuzliktņiem parasti lieto atbilstošas markas velmēto oglekļa tēraudu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.

109. Dzelzsbetona konstrukcijās pieļaujama būvindustrijas rūpnīcās ar vilkšanu stiprinātu A-IIIB klases stieņveida stiegru lietošana (ar pagarinājuma un sprieguma kontroli vai tikai ar pagarinājuma kontroli).

110. Ražošanā no jauna ieviešamo stiegru veidu lietošana jāsaskaņo noteiktā kārtībā.

17.tabula

111. Šajos noteikumos:

111.1. stiegru klases apzīmējumi ņemti saskaņā ar spēkā esošajiem stiegru tērauda valsts standartiem;

111.2. klases apzīmējumā termiski un termomehāniski stiprinātām stieņveida stiegrām ar paaugstinātu izturību pret korozijas plaisāšanu saspriegtā stāvoklī pievieno burtu "K" (piemēram, At-IVK); metināmām — burtu "C" (piemēram, At-IVC); metināmām un paaugstinātas izturības pret korozijas plaisāšanu stiepē — bur t us "CK" (piemēram, At-VCK);

111.3. karstvelmēto stieņveida stiegru apzīmējumā burtu "b" lieto stiegrojumam, kas nostiprināts ar vilkšanu, A-IIIB, bet burtu "c" — speciāla uzdevuma stiegrojumam, Ac-II;

111.4. īsuma dēļ tiek lietoti šādi termini: "stienis" — jebkura diametra, veida un profila stiegras apzīmēšanai neatkarīgi no tā, vai stiegras piegādā stieņos vai ruļļos (saiņos); "diametrs" (d) — stieņa nominālais diametrs, ja nav pievienota īpaša piebilde.

112. Stiegru tēraudu izvēlas atkarībā no konstrukcijas tipa un iepriekšējās saspriegšanas lietojuma, kā arī no ēkas vai būves celtniecības un ekspluatācijas apstākļiem atbilstoši šo noteikumu 113. — 123.punkta prasībām, ņemot vērā nepieciešamo konstrukcijas stiegrojuma unifikāciju pa klasēm, diametriem u. tml.

113. Dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegtajam stiegrojumam jālieto:

113.1. At-IVC klases stieņveida stiegras — garenstiegrojumam;

113.2. A-III un At-IIIC klases stieņveida stiegras — garenstiegrojumam un šķērsstiegrojumam;

113.3. Bp-I klases stiepļveida stiegras — šķērsstiegrojumam un garenstiegrojumam;

113.4. A-I, A-II un Ac-II klases stieņveida stiegras — šķērsstiegrojumam, kā arī garenstiegrojumam, ja citu nesaspriegtā stiegrojuma veidu nav;

113.5. A-IV, At-IV un At-IVK klases stieņveida stiegras — garenstiegrojumam sietos karkasos (šo noteikumu 463.punkts);

113.6. A-V, At-V, At-VK, At-VCK, A-VI, At-VI, At-VIK un At-VII klases stieņveida stiegras — sietos karkasos un sietos spiestajam garenstiegrojumam, kā arī spiestajam un stieptajam garenstiegrojumam konstrukcijās ar jauktu stiegrojumu (ja konstrukcijā ir saspriegtais un nesaspriegtais stiegrojums).

114. Par dzelzsbetona konstrukciju nesaspriegto stiegrojumu pieļaujams lietot A-IIIb klases stiegras stieptajam garenstiegrojumam sietos karkasos un sietos.

115. A-III, At-IIIC, At-IVC, Bp-I, A-I, A-II un Ac-II klases stiegras ieteicams lietot metinātiem karkasiem un sietiem.

116. Pieļaujams izmantot metinātos sietos un karkasos A-IIIb, AT-IVK (10UC2 un 08U2C markas tērauda) un At-V (20UC markas tērauda) klases stiegras, izveidojot krustveida savienojumus ar punktveida kontaktmetināšanu (šo noteikumu 463.punkts).

117. Gāzu, šķidrumu un beramu materiālu spiedienam pakļautās konstrukcijās ar nesaspriegto stiegrojumu jālieto A-II, A-I, A-III un At-IIIC klases stieņveida stiegras un Bp-I klases stiepļveida stiegras.

118. Iepriekšsaspriegto konstrukciju saspriegtajam stiegrojumam jālieto:

118.1. A-V, At-V, At-VK, At-VCK, A-VI, At-VI, At-VIK un At-VII klases stieņveida stiegras;

118.2. B-II un Bp-II klases stiegrojuma stieples un K-7 un K-19 klases stiegrojuma troses.

119. Saspriedzamajam stiegrojumam drīkst lietot A-IV, At-IV, At-IVC, At-IVK un A-IIIb klases stieņveida stiegras.

120. Iepriekšsaspriegtām līdz 12 m garām konstrukcijām galvenokārt jālieto At-VII, At-VI un At-V klases nepārtrauktas stiegras.

121. B7,5–B12,5 klases vieglbetona iepriekšsaspriegto konstrukciju stiegrošanai jālieto A-IV, At-IVC, At-IVK un A-IIIb klases stieņveida stiegras.

122. Gāzu, šķidrumu un beramo materiālu iedarbībā esošo iepriekšsaspriegto dzelzsbetona elementu saspriedzamajam stiegrojumam jālieto:

122.1. B-II un Bp-II klases stiepļveida stiegras un K-7 un K-19 klases stiegru troses;

122.2. A-V, At-V, At-VK, At-VCK, A-VI, At-VI, At-VIK un At-VII klases stieņveida stiegras;

122.3. A-IV, At-IV, At-IVK un At-IVC klases stieņveida stiegras;

122.4. pieļaujams lietot arī A-IIIb klases stiegras.

123. Agresīvā vidē ekspluatējamo konstrukciju saspriedzamajam stiegrojumam jālieto A-IV klases, kā arī At-VIK, AtVK, At-VCK, At-IVK klases un citu veidu stiegras saskaņā ar SNiP 2.03.11-85.

124. Izvēloties tērauda veidu un markas aprēķināmajam stiegrojumam, kā arī velmētā tērauda ieliekamajām detaļām, jāņem vērā konstrukciju ekspluatācijas termiskie apstākļi un to noslogojuma raksturs saskaņā ar š o noteikumu 3. un 4.pielikumu.

125. Saliekamo dzelzsbetona un betona konstrukciju elementu montāžas (pacelšanas) cilpām jālieto karstvelmēti AcII klases 10UT markas un A-I klases BCt3cg2 un BCt3cg2 markas, kā arī A-I klases stiegru tēraudi saskaņā ar TN14-2-736-87 (sevišķi konstrukcijām, kas paredzētas lietošanai rajonos ar aprēķina temperatūru zem -30 °C).

Piezīme. Šajos noteikumos turpmāk, ja nav nepieciešams norādīt konkrētu stieņveida stiegru veidu (karstvelmēts, termomehāniski stiprināts), tā apzīmēšanai izmanto karstvelmēto stiegru tērauda attiecīgas klases apzīmējumu, piemēram, ar A-V klasi jāsaprot A-V, At-V, At-VK un At-VCK klases stiegras.

2.4. Stiegru normatīvie un aprēķina raksturojumi

126. Par stiegru normatīvajām pretestībām Rsn jāņem vismazākās kontrolējamās vērtības:

126.1. stieņveida stiegrām, augstizturīgai stieplei un stiegrojuma trosēm — fiziskās vai nosacītās plūstamības robežvērtība (vienlīdzīga spriegumu vērtībai, kas atbilst paliekošajam relatīvajam pagarinājumam 0,2 %);

126.2. parasta jai stiegrojuma stieplei — sprieguma vērtība, kas ir 0,75 no īslaicīgās pretestības, kuru aprēķina kā pārraušanas piepūles attiecību pret nominālo šķērsgriezuma laukumu.

127. Minētie kontrolējamie stiegru raksturojumi jāņem saskaņā ar stiegru tērauda standartiem vai tehniskajiem noteikumiem un jāgarantē ar varbūtību vismaz 0,95.

128. Stieņveida un stiepļveida stiegrojuma galveno veidu normatīvās pretestības Rsn dotas šo noteikumu 18. un 19.tabulā.

129. Stiegru aprēķina pretestību stiepei Rs pirmās un otrās grupas robežstāvokļos aprēķina pēc formulas:

gs stiegrojuma drošuma koeficients, kas dots 20.tabulā.

130. Galveno stiegrojuma veidu stiepes aprēķina pretestības (ar noapaļojumu) pirmās grupas robežstāvokļiem dotas 21. un 22.tabulā, bet otrās grupas robežstāvokļiem — 18. un 19.tabulā.

131. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru spiedes aprēķina pretestības Rsc, ja stiegrojums ir saķēries ar betonu, jāņem atbilstoši šo noteikumu 21. un 22.tabulai. Ja nav stiegrojuma saķeres ar betonu, jāņem vērtība Rsc = 0.

18.tabula

	Stieņveida	Normatīvās stiepes pretestības Rsn un otrās grupas
	stiegru klase	robežstāvokļu stiepes aprēķina
		pretestības Rs,ser, MPa (kgf/cm2)
	A-I	235 (2400)
	A-II	295 (3000)
	A-III	390 (4000)
	A-IV	590 (6000)
	A-V	785 (8000)
	A-VI	980 (10000)
	A-VII	1175 (12000)
	A-IIIb	540 (5500)

19.tabula

	Stiepļveida	Stiegru	Normatīvās stiepes pretestības Rsn
	stiegru klase	diametrs mm	un otrās grupas robežstāvokļ u stiepes
			aprēķina pretestības Rs,ser, MPa (kgf/cm2)
	Bp-I	3	410 (4200)
		4	405 (4150)
		5	395 (4050)
	B-II	3	1490 (15200)
		4	1410 (14400)
		5	1335 (13600)
		6	1255 (12800)
		7	1175 (12000)
		8	1100 (11200)
	Bp-II	3	1460 (14900)
		4	1370 (14000)
		5	1255 (12800)
		6	1175 (12000)
		7	1100 (11200)
		8	1020 (10400)
	K-7	6	1450 (14800)
		9	1370 (14000)
		12	1335 (13600)
		15	1295 (13200)
	K-19	14	1410 (14400)

 

20.tabula

Stiegrojums	Stiegrojuma drošuma koeficients gs
	konstrukciju robežstāvokļu aprēķinos
	pirmā grupa	otrā grupa
Stieņveida stiegru klase	1,05	1,00
A-I , A-II
A-III ar diametru:
6–8mm	1,10	1,00
10–40mm	1,07	1,00
A-IV, A-V	1,15	1,00
A-VI, AT-VII	1,20	1,00
A-IIIb ar:
— pagarinājuma un sprieguma kontroli	1,10	1,00
— tikai ar pagarinājuma kontroli	1,20	1,00
Stiepļveida stiegru klase:				Bp-I	1,10	1,00
B-II, Bp-II	1,20	1,00
K-7, K-19	1,20	1,00

132. Apr ēķinot konstrukciju saspriegšanas stadijā, Rsc vērtība jāņem ne lielāka par 330 MPa, bet A-IIIb klases stiegrojumam — vienlīdzīga 170 MPa.

133. Pirmās grupas robežstāvokļiem stiegru aprēķina pretestības samazina (vai palielina), reizinot ar attiecīgiem darba apstākļu koeficientiem gsi, kur ņemta vērā vai nu noguruma sabrukšanas bīstamība, nevienmērīgs spriegumu sadalījums šķērsgriezumā, enkurojuma apstākļi, apkārtējā betona zemā stiprība u.tml., vai arī stiegrojuma darbība spriegumos, kas lielāki par relatīvo plūstamības robežu, tērauda īpašību maiņa sakarā ar izgatavošanas apstākļiem utt.

134. Stiegru aprēķina pretestības otrajai robežstāvokļu grupai Rs,ser ņem ar gs = 1,0.

135. Šķērsstiegrojuma aprēķina pretestības Rsw (aptverēs un atliektajos stieņos), salīdzinot ar Rs, samazinās, reizinot ar darba apstākļu koeficientiem gsl un gs2:

135.1. neatkarīgi no stiegrojuma veida un klases — ar koeficientu gsl = 0,8, kurā ņemts vērā spriegumu sadalījuma nevienmērīgums stiegrās apskatāmā šķērsgriezuma garumā;

135.2. A-III klases stieņveida stiegrām ar diametru, kas mazāks par 1/3 no garenstieņu diametra, un Bp-I klases stiepļveida stiegrām metinātos karkasos — ar koeficientu gs2 = 0,9, kurā ievērota metinātā savienojuma trauslās sabrukšanas iespējas.

136. Šķērsstiegru (aptverēs un atliektajos stieņos) aprēķina stiepes pretestības Rsw, ievērojot minētos darba apstākļu koeficientus gs1 un gs2, dotas 21. un 22.tabulā. Turklāt aprēķina pretestības Rs, Rsc, Rsw attiecīgos gadījumos jāreizina ar stiegrojuma darba aps t ākļu koeficientiem saskaņā ar 23., 24., 25. un 26.tabulu.darba apstākļu koeficientiem saskaņā ar 23., 24., 25. un 26.tabulu.

137. Spriegumu pārvades zonu garumu lp saspriedzamajam stiegrojumam bez enkuriem aprēķina pēc formulas:

wp un lp ņem atbilstoši šo noteikumu 27.tabulai.

138. Ja nepieciešams, Rbp vērtībai lieto betona darba apstākļu koeficientus, izņemot gb2.

139. Lielums ssp formulā (11) vienāds ar:

139.1. elementu stiprības aprēķinā — lielāko no Rs un ssp vērtībām;

139.2. elementu plaisizturības aprēķinā — ssp vērtību, ievērojot pirmos zudumus saskaņā ar 4.tabulas 1.–5.pozīciju.

140. Elementos, kas veidoti no smalkgraudainā B grupas betona un vieglbetona ar poraino smalko pildvielu (izņemot B7,5–B12,5 betona klases), wp un lp vērtības palielinās 1,2 reizes, salīdzinot ar 27.tabulā norādītajām vērtībām.

141. Ja iepriekšējās spiedes piepūle uz betonu tiek pārvadīta acumirklī, periodiska profila stieņveida stiegrām wp un lp vērtības palielinās 1,25 reizes. Ja stieņu diametrs ir lielāks par 18 mm, acumirklīga piepūļu pārvade nav pieļaujama.

142. Visu klašu periodiska profila stieņveida stiegrām lp vērtība jāņem ne mazāka par 15 diametriem (d).

143. Stiepļveida stiegrām, izņemot augstizturīgu Bp-II klases stiepli ar iekšējiem enkuriem iespīlējuma garumā, acumirklīgas iepriekšējās spiedes piepūles novadīšanai uz betonu spriegumu pārvades zonu sākums jāņem 0,25lp attālumā no elementa gala.

144. Stiegru elastības moduļa Es vērtības jāņem atbilstoši šo noteikumu 28.tabulai .

21.tabula

Stieņveida stiegru	Stiegru aprēķina pretestības pirmās grupas
klase	robežstāvokļiem, MPa (kgf/cm2) .
	stiepes pretestības .	spiedes
	garenvirziena	šķērsvirziena stiegrām	pretestības,
	stiegrām, Rs	(aptverēs un atliektos	Rsc
		stieņos), Rsw
A-I	225 (2300)	175 (1800)	225 (2300)
A-II	280 (2850)	225 (2300)	280 (2850)
A-III ar diametriem, mm:
6–8	355 (3600)	285x (2900)	355 (3600)
10–40	365 (3750)	290x (3000)	365 (3750)
A-IV	510 (5200)	405 (4150)	450 (4600)xx
A-V	680 (6950)	545 (5550)	500 (5100)xx
A-VI	815 (8300)	650 (6650)	500 (5100)xx
At-VII	980 (10000)	785 (8000)	500 (5100)xx
A-IIIb:
— ar pagarinājuma un
sprieguma kontroli	490 (5000)	390 (4000)	200 (2000)
— tikai ar pagarinājuma
kontroli	450 (4600)	360 (3700)	200 (2000)

 

x Metinātos karkasos A-III klases šķērsstiegrām, kuru diametrs ir mazāks nekā 1/3 garenstieņu diametra, Rsw vērtības jāņem 255 Mpa (2600 kgf/cm2).

xx Minētās Rsc vērtības jāņem smagā, smalkgraudainā un vieglbetona konstrukcijām, ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.a pozīcijā norādītās slodzes; ja aprēķinā lieto šo noteikumu 14.tabulas 2.b pozīcijā minētās slodzes, jāņem vērtība Rsc = 400 MPa. Šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos jāņem vērtība Rsc = 400 MPa (4100 kgf/cm2).

Piezīme. Ja kādu apsvērumu dēļ kā aprēķina šķērsstiegrojums (aptverēs un atliektajās stiegrās) tiek lietotas stiegras no tērauda, kura klase ir augstāka par A-III, tā aprēķina pretestība Rsw jāņem tāpat kā A-III klases stiegrām.

22.tabula

Stiepļ-	Stiegru		Stiegru aprēķina pretestības MPa (kgf/cm2)
veida	diametrs,		pirmās grupas robežstāvokļiem .
stiegru	mm		stiepei .	spiedei,
klase		garenvirziena	šķērsstiegrām (aptverēm,	Rsc
			stiegrām Rs	atliektajiem stieņiem), Rsw
1	2	3	4	5
Bp-1	3	375 (3850)	270 (2750);	375 (3850)
			300x(3050)
	4	365 (3750)	265 (2700);	365 (3750)
			295x(3000)
	5	360 (3700)	260 (2650);	360 (3700)
			290x(2950)
B-II	3	1240 (12650)	990 (10100)	400 (4000)
	4	1180 (12000)	940 (9600)	400 (4000)
	5	1110 (11300)	890 (9000)	400 (4000)
	6	1050 (10600)	835 (8550)	400 (4000)
	7	980 (10000)	785 (800)	400 (4000)
	8	915 (9300)	730 (7450)	400 (4000)
Bp-II	3	1215 (12400)	970 (9900)	400 (4000)
	4	1145 (10700)	915 (9350)	400 (4000)
	5	1045 (10700)	835 (8500)	400 (4000)
	6	980 (10000)	785 (8000)	400 (4000)
	7	915 (9300)	730 (7450)	400 (4000)
	8	850 (8700)	680 (6950)	400 (4000)
K-7	6	1210 (12300)	965 (9850)	400 (4000)
	9	1145 (11650)	915 (9350)	400 (4000)
	12	1110 (11300)	890 (9050)	400 (4000)
	15	1080 (11000)	865 (8800)	400 (4000)
K-19	14	1175 (12000)	940 (9600)	400 (4000)

x Lietojot sietos karkasos.

23.tabula

	Stiegrojuma darba apstākļu
Faktori, kas nosaka	Stiegrojuma	Stiegru	koeficients
stiegrojuma darba	raksturojums	klase	nosacītais	skaitliskā
apstākļu koeficientus			apzīmē jums	vērtība
1	2	3	4	5
1. Stiegrojuma darbs	Šķērsstie-	Neatkarīgi	gs1	Atbilstoši šo noteikumu
šķērsspēku iedarbībā	grojums	no klases		136.punktam
2. Metināti stiegrojuma	Šķērsstie-	AIII un	gs2	Atbilstoši šo noteikumu
savienojumi šķērs-	grojums	Bp-1		136.punktam
spēku iedarbībā
3. Daudzkārtēji	Garenstie-	Neatkarīgi	gs3	Atbilstoši šo noteikumu
atkārtotas slodzes	grojums un	no klases		24.tabulai
	šķērsstie-
	grojums
4. Metinā ti savienojumi	Garenstie-	A-I	gs4	Atbilstoši šo noteikumu
pie daudzkārtēji	grojums un	A-II		25.tabulai
atkārtotas slodzes	šķērsstie-	A-III
	grojums ar	A-IV
	metinātiem	A-V
	savienojumiem
5. Spriegumu pārvades	Saspriegtais	Neatkarīgi	gs5	lx /lp
zona stiegrojumam	garenstie-	no klases		lx/lan
bez enkuriem un	grojums;			5.pozīcija formulās:
nesaspriegtā stiegro-	nesaspriegtais			lx — atstatums no sprie-
juma enkurojuma zona	garenstiegrojums		gumu uzspriegojuma
				zonas sākuma līdz
				apskatāmajam
				šķērsgriezumam lp,
				lan — attiecīgi spriegumu
				uzspriegojuma zonas un
				stiegrojuma enkurojuma
				zonas garums
6. Augstizturīga	Stieptais	A-IV	gs6	Atbilstoši šo noteikumu
stiegrojuma darbs	garenstie-	A-V		170.punktam
pēc spriegumiem	grojums	A-VI
virs nosacītās		At-VII
plūstamības		Bp-II
robežas		K-7
		K-19
7. B7,5 un zemākas	Šķērsstie-	A-I	gs7	0,8
klases vieglbetona	grojums	Bp-I
elementi
8. B7,5 un zemākas	Spiestais	Neatkarīgi	gs8	190 + 40B
klases šūnbetona	garenstie	no klases		––––––––– £ 1
elementi	grojums			Rsc
	Šķērsstie-	Neatkarīgi		25B
	grojums	no klases		–––– £ 1
				Rsw
9. Stiegrojuma	Spiestais	Neatkarīgi	gs9	Atbilstoši šo noteikumu
aizsargpārklājums	garenstie	no klases		26.tabulai
šūnbetona	grojums
elementos

Piezīmes.

1. Koeficienti gs3 un gs4 3. un 4.pozīcijā jālieto tikai izturības aprēķinos; stiegrojumam ar metinātiem savienojumiem minētie koeficienti jālieto vienlaikus.

2. 5.pozīcijā koeficientu gs5 lieto ne tikai aprēķina pretestībai Rs, bet arī stiegrojuma iepriekšējam saspriegumam ssp.

3. 8.pozīcijā formulās Rsc un Rsw vērtības dotas MPa, B vērtības — saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu.

24.tabula

Stiegru	Stiegrojuma darba apstākļu koeficients gs3,
klase	atkārtojoties daudzkārtējai slodzei ar cikla
	asimetrijas koeficientu rs, kas vienāds ar
	-1,0	-0,2	0	0,2	0,4	0,7	0,8	0,9	1,0
A-1	0,41	0,63	0,70	0,77	0,90	1,00	1,00	1,00	1,00
A-II	0,42	0,51	0,55	0,60	0,69	0,93	1,00	1,00	1,00
A-III ar diametru, mm:
— 6–8	0,33	0,38	0,42	0,47	0,57	0,85	0,95	1,00	1,00
— 10–40	0,31	0,36	0,40	0,45	0,55	0,81	0,91	0,95	1,00
A-IV	—	—	—	—	0,38	0,72	0,91	0,96	1,00
A-V	—	—	—	—	0,27	0,55	0,96	0,87	1,00
A-VI	—	—	—	—	0,19	0,53	0,67	0,87	1,00
At-VII	—	—	—	—	0,15	0,40	0,60	0,80	1,00
Bp-II	—	—	—	—	—	0,67	0,82	0,91	1,00
B-II				—	0,77	0,97	1,00	1,00
K-7 ar diametru, mm:
— 6 un 9	—	—	—	—	—	0,77	0,92	1,00	1,00
— 12 un 15	—	—	—	—	—	0,68	0,84	1,00	1,00
	-1,0	-0,2	0	0,2	0,4	0,7	0,8	0,9	1,0
K-19 ar diametru 14 mm	—	—	—	—	—	0,63	0,77	0,96	1,00
Bp-I	—	—	0,56	0,71	0,85	0,94	1,00	1,00	1,00
A-III:
— ar pagarinājuma un
sprieguma kontroli	—	—	—	—	0,41	0,66	0,84	1,00	1,00
— tikai ar pagari-
nājuma kontroli	—	—	—	—	0,46	0,73	0,93	1,00	1,00

24.tabulā pieņemtie apzīmējumi:

ss,min, ss,max — attiecīgi vismazākais un vislielākais spriegums stiegrās slodzes maiņas cikla robežās, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 288.–291.punktu.

Piezīme.

Aprēķinot liektus smagā betona elementus ar nesaspriegtu stiegrojumu,

garenstiegrām rs jāņem:

Mmin, Mmax — attiecīgi vismazākais un vislielākais lieces moments elementa aprēķina šķērsgriezumā slodzes maiņas cikla robežās.

25.tabula

Stiegru	Metinā to	Stiegrojuma darba apstākļu koeficients gs4,
klase	savienoju-	atkārtojoties daudzkārtējai slodzei ar cikla
	mu grupa	asimetrijas koeficientu rs, kas vienāds ar
		0	0,2	0,4	0,7	0,8	0,9	1,0
A-I, A-II	1	0,90	0,95	1,00	1,00	1,00	1,00	1,00
	2	0,65	0,70	0,75	0,90	1,00	1,00	1,00
	3	0,25	0,30	0,35	0,50	0,65	0,85	1,00
	4	0,20	0,20	0,25	0,30	0,45	0,65	1,00
		0	0,2	0,4	0,7	0,8	0,9	1,0
A-III	1	0,90	0,95	1,00	1,00	1,00	1,00	1,00
	2	0,60	0,65	0,65	0,70	0,75	0,85	1,00
	3	0,20	0,25	0,30	0,45	0,60	0,80	1,00
	4	0,15	0,20	0,20	0,30	0,40	0,60	1,00
A-IV	1	—	—	0,95	0,95	1,00	1,00	1,00
	2	—	—	0,75	0,75	0,80	0,90	1,00
	3			0,30	0,35	0,55	0,70	1,00
A-V karstvelmēts	1	—	—	0,95	0,95	1,00	1,00	1,00
	2	—	—	0,75	0,75	0,80	0,90	1,00
	3	—	—	0,35	0,40	0,50	0,70	1,00

Piezīmes.

1. Šajā tabulā metināto savienojumu grupas ietver šādus metināto savienojumu tipus saskaņā ar GOST14098-85, kas pieļaujami konstrukcijām, kurām aprēķina izturību:

1.grupa — C3-KM un C4-Kg tipa sadursavienojumi;

2.grupa — KI-Kt krustveida savienojums; CI-Ko, C5-Ma, C6-Mg, C7-Pb, C8-Ma, C9-Mg, C10-Pd un C20-Pv tipa sadursavienojumi — visi savieno jumi ar stieņu diametru attiecību 1,0;

3.grupa — K2-Kt tipa krustveida savienojums; C11-Ma, C12-Mg, C13-Pd, C14-Mg, C15-Pc, C16-Mo, C17-Mg, C18-Mj, C19-Pv ,C21-Py un C22-Py tipa saduru savienojumi; T6-Kc, T7-Kj tipa T veida savienojumi;

4.grupa — H1–P, H2– Kh un H3–Kg tipu pārlaidsavienojumi; T1-Ma, T2 Pa, un T12-P3 tipa T veida savienojumi.

2. Tabulā dotas gs4 vērtības stiegrojumam ar diametru līdz 20 mm.

3. Koeficienta gs4 vērtības stieņiem ar 22–32 mm diametru jāpazemina par 5% un vairāk par 32 mm — par 1 0%.

26.tabula

Aizsargsegums	Darba apstākļu koeficients g9
	gludam	periodiska
	stiegrojumam	profila
		stiegrojumam
1. Cementa — polistirola un
lateksa — minerālu segums	1,0	1,0
2. Cementa — bituma (aukstais) segums, ja stiegru diametrs:
— 6 mm un vairāk	0,7	1,0
— mazāk nekā 6 mm	0,7	0,7
3. Bitumena un silikātu (karstais) segums	0,7	0,7
4. Bitumena un māla segums	0,5	0,7
5. Degslānekļa un bitumena, cementa segums	0,5	0,5

 

27.tabula

Stiegrojuma veids un klase	Stiegru	Bez enkuriem lietojamā saspriegtā
	diametrs,	stiegrojuma spriegumu pārneses zonas
	mm	garuma lp noteikšanas koeficienti
		wp	lp
1	2	3	4
1. Stieņveida periodiska profila	Neatkarīgi
stiegras, neatkarīgi no klases	no diametra	0,25	10
2. Augstizturīgas Bp-II klases
periodiska profila stiepļveida
stiegras	5	1,40	40
	4	1,40	50
	3	1,40	60
3. Stiegrojuma troses klase:
K-7	15	1,00	25
	12	1,10	25
	9	1,25	30
	6	1,40	40
K-19	14	1,00	25

Piezīme.

B7,5–B12,5 klases vieglbetona elementiem wp un lp vērtības jāpalielina 1,4 reizes, salīdzinot ar šajā tabulā dotajām vērtībām.

28.tabula

Stiegru klase	Stiegru elastības modulis Es•10-4, MPa (kgf/cm2)
A-I, A-II	21(210)
A-III	20(200)
A-IV, A-V, A-VI, un At-VII	19(190)
A-III	18(180)
B-II, Bp-II	20(200)
K-7, K-19	18(180)
Bp-I	17(170)

 

3. Betona un dzelzsbetona konstrukciju elementu aprēķins

pirmās grupas robežstāvokļos

3.1. Betona elementu stiprības aprēķins

145. Betona elementu stiprība jāaprēķina šķēlumiem, kas ir stateniski to garenasij. Atkarībā no elementu darba apstākļiem elementus aprēķina, gan neņemot vērā, gan ņemot vērā stieptās daļas betona pretestību.

146. Ja stieptās daļas betona pretestība netiek ņemta vērā, šo noteikumu 9.punktā minētos ekscentriski spiestos elementus aprēķina, pieņemot, ka robežstāvokļa sasniegšanu raksturo spiestā betona sagrūšana. Betona spiedes pretestību nosacīti raksturo spriegumi, kas vienlīdzīg i Rb un vienmērīgi izkliedēti šķēluma spiestās zonas daļā — nosacītajā spiestajā daļā (2.zīmējums) (turpmāk — betona spiestā zona).

147. Ņemot vērā stieptās daļas betona pretestību, aprēķina elementus atbilstoši šo noteikumu 9.punkta prasībām, kā arī elementus, kuros pēc konstrukciju ekspluatācijas apstākļiem plaisas nav pieļaujamas (elementus, kas ir pakļauti ūdens spiedienam, dzegas, parapetus u.c.). Turklāt pieņem, ka robežstāvokļa sasniegšanu raksturo stieptās zonas betona sagrūšana (plaisu parādīšanās) . Robežpiepūles noteikšanā ņem vērā šādus nosacījumus (3.zīmējums):

147.1. šķēlumi pēc deformācijām paliek plakani;

147.2. vislielākais relatīvais malējā stieptā betona slāņa pagarinājums ir 2Rbt/Eb;

147.3. spiestās zonas betonā spriegumus nosaka, ņemot vērā elastīgās (bet dažos gadījumos arī neelastīgās) betona deformācijas;

147.4. spriegumi stieptās daļas betonā ir sadalīti vienmērīgi, un tie ir vienlīdzīgi Rbt.

2.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski spiesta betona elementa

garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementu stiprību,

neņemot vērā stieptās daļas betona pretestību

 

 

3.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra liekta (ekscentriski spiesta)

betona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementa stiprību,

ievērojot betona stieptās daļas pretestību

 

148. Ja ir iespējama slīpu plaisu veidošanās (piemēram, elementi ar T veida un dubultā T veida šķēlumu šķērsspēku iedarbībā), betona elementi jāaprēķina pēc formulām (141) un (142), apmainot otrās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestības Rb,ser un Rbt,ser ar attiecīgām pirmās grupas robežstāvokļu betona aprēķina pretestībām Rb un Rbt.

149. Turklāt elementi jāaprēķina vietējās slodzes iedarbībai (pret saspiešanu) saskaņā ar šo noteikumu 267.punktu.

3.2. Ekscentriski spiestie elementi

150. Ap rēķinot ekscentriski spiestos betona elementus, jāņem vērā garenpiepūles gadījuma ekscentricitāte ea, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem.

151. Ja elementu lokanība ir 1o/i — 14, jāņem vērā garenspēka ekscentricitātes plaknē un pret to stateniskā plaknē rodošos izlieču iespaids uz elementu nestspēju, reizinot eo vērtības ar koeficientu h (šo noteikumu 160.punkts). Ja elementu aprēķina stateniski garenpiepūles ekscentricitātes plaknei, eo vērtība jāņem vienlīdzīga ar gadījuma ekscentric i tāti.

152. Nav pieļaujama ekscentriski spiestu elementu izmantošana (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus), ja garenspēka pieliekšanas ekscentricitāte, ņemot vērā izlieces, eoh pārsniedz:

152.1. atkarībā no slodžu kombinācijas (y — atstatums no šķēluma smagumcentra līdz visvairāk spiestajam betona slānim, cm):

152.1.1. pamatkombinācijām — 0,9y;

152.1.2. īpašām kombinācijām — 0,95y;

152.2. atkarībā no betona veida un klases:

152.2.1. augstākas par B7,5 klases smagajam, smalkgraudainajam un vieglaj am betonam — y – 1;

152.2.2. pārējo veidu un klašu betoniem — y – 2.

153. Ekscentriski spiestiem betona elementiem šo noteikumu 600.punktā minētajos gadījumos nepieciešams paredzēt konstruktīvo stiegrojumu.

154. Ekscentriski spiestie betona elementi (2.zīmējums) jāaprēķina, ievērojot nosacījumu:

Ab — betona spiestās zonas laukums, ko aprēķina, ievērojot nosacījumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar ārējā kopspēka pielikšanas punktu.

155. Elementiem ar taisnstūra šķēlumu Ab nosaka pēc formu las:

h

156. Ekscentriski spiestie betona elementi, kuros plaisu parādīšanos nepieļauj ekspluatācijas noteikumi, neatkarīgi no aprēķina, ievērojot nosacījumu (12), jāpārbauda, ievērojot stieptās zonas betona pretestību (145.punkts un 3.zīmējums) un nosacījumu:

157. Elementiem ar taisnstūra šķēlumu nosacījums (14) ir šāds:

158. Šo noteikumu 9.punktā minētie ekscentriski spiestie betona elementi jāaprēķina ar nosacījumu (14) un (15).

159. Formulās (12) — (15):

h — koeficients, kuru nosaka pēc formulas (19);

a — koeficients, ko ņem:

a) smagajam, smalkgraudainajam, vieglajam un porainajam betonam — 1,0;

b) autoklavētajam šūnbetonam — 0,85;

c) neau toklavētajam šūnbetonam — 0,75;

Wpl — šķēluma pretestības moments malējam stieptajam slānim, ņemot vērā stieptā betona neelastīgās deformācijas, ko nosaka, pieņemot, ka nav garenspēka, pēc formulas:

r — atstatums no šķēluma smagumcentra līdz vistālākajam stieptās daļas kodolpunktam, ko nosaka pēc formulas:

j — atbilstoši šo noteikumu 301.punktam.

Neitrālās ass stāvokli nosaka pēc formulas:

160. Koeficienta h vērtības, kur ņemts vērā izlieces iespaids uz garenpiepūles ekscentricitātes eo vērtību, jānosaka pēc formulas:

Ncr — nosacītais kritiskais spēks, kuru aprēķina pēc formulas:

161. Formulā (20):

jl — koeficients, kur ņemts vērā slodzes ilgstošas iedarbības iespaids uz elementa izlieci robežstāvoklī, un tas ir:

bet ne vairāk kā 1+b, kur:

b — koeficients, ko ņem atkarībā no betona veid a atbilstoši šo noteikumu 29.tabulai;

M — moments attiecībā pret pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbībā stiepto vai vismazāk spiesto šķēluma malu;

Ml — tas pats, pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā;

lo — nosaka atbilstoši šo noteikumu 30 tabulai;

de — koeficients, kuru ņem vienlīdzīgu ar eo/h, bet ne mazāku par:

šeit:

Rb megapaskālos (MPa).

162. Ja pilnās slodzes radītajiem lieces momentiem vai ekscentricitātēm, salīdzinot ar pastāvīgo un ilgstošo slodžu summas radītajiem atbilstošajiem lielumiem, ir dažādas zīmes, tad, pilnās slodzes ekscentricitātes eo absolūtajai vērtībai pārsniedzot 0,1h, ņem jl = 1,0; ja šis nosacījums netiek izpildīts, jl vērtību ņem:

jl1 nosaka pēc formulas (21), ņemot M vienlīdzīgu pastāvīgo, ilgstošo un īslaicīgo slodžu iedarbības garenspēka N reizinājumam ar atstatumu no smagumcentra līdz pastāvīgo un ilgstošo slodžu iedarbībā stieptajai vai mazāk spiestajai šķēluma malai .

163. Betona konstrukciju elementi vietējā spiedē (virsmas spiedē) jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu 267. un 268.punktu.

29.tabula

Betons	Koeficients b formulā (21)
1	2
1. Smagais betons	1,0
2. Smalkgraudainais betons:
— A grupa	1,3
— B grupa	1,5
— C grupa	1,0
3. Vieglbetons ar mākslīgām rupjām pildvielām un smalko pildvielu:
— blīvu	1,0
— porainu	1,5
— ar dabiskām pildvielām	2,5
4. Porainais betons	2,0
5. Šūnbetons
— autoklavētais	1,3
— neautoklavē tais	1,5

 

Smalkgraudainā betona grupas norādītas šo noteikumu 76.punktā.

3.3. Liektie elementi

164. Liektie betona elementi (3.zīmējums) jāaprēķina, ievērojot nosacījumu:

a — koeficients, kuru ņem saskaņā ar šo noteikumu 159.p unktu;

Wpl — nosaka pēc formulas (16); elementiem ar taisnstūra šķērsgriezumu Wpl ņem:

30.tabula

Sienu un stabu balstīšanas raksturs	Ekscentriski spiestu betona elementu
	aprēķina garums lo
1. Ar balstiem augšā un apakšā:
a) ar locīklām abos galos neatkarīgi
no balstu nobīdes lieluma	H
b) ar viena gala iespīlējumu un iespējamu balstu nobīdi:
— daudzlaidumu ēkām	1,25 H
— vienlaiduma ēkām	1,50 H
2. Brīvi stāvoši	2,00 H

Apzīmējums H — staba (sienas) augstums stāva robežās, neskaitot pārseguma plātnes biezumu, vai brīvi stāvošas konstrukcijas augstums.

3.4. Dzelzsbetona elementu stiprības aprēķins

165. Dzelzsbetona elementu stiprība jāaprēķina šķēlumiem, kas ir stateniski pret garenasi, kā arī visbīstamākā slīpuma šķēlumiem. Vērpes momentu gadījumā jāpārbauda ar visbīstamākā slīpuma spirālveida plaisu stieptajā daļā norobežoto telpisko šķēlumu stiprība. Turklāt elementiem jāaprēķina slodzes vietējā iedarbība (virsmas spiede, izkļaušanās, atrāv ums).

3.4.1. Elementa garenasij statenisku šķēlumu stiprības aprēķins

166. Robežpiepūles elementa garenasij stateniskā šķēlumā jānosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

166.1. betona pretestība stiepei ir vienlīdzīga nullei;

166.2. betona spiedes spriegumi bet onā ir sasnieguši aprēķina pretestību Rb vienmērīgi pa visas spiestās zonas laukumu;

166.3. stiegru deformācijas (spriegumi) ir nosakāmas atkarībā no betona spiestās zonas augstuma, ņemot vērā iepriekšējās saspriegšanas deformācijas (spriegumus);

166.4. st iegru stiepes spriegumus ņem ne lielākus kā aprēķina pretestība stiepei Rs, stiegru spiedes spriegumus ņem ne lielākus kā aprēķina pretestība spiedei Rsc.

31.tabula

167. Ja ārējais spēks darbojas šķēluma simetrijas ass plaknē un stiegrojums koncentrēts pie minētajai plaknei perpendikulārām elementa skaldnēm, elementa garenasij stateniskie šķēlumi jāaprēķina atkarībā no attiecības starp betona spiestās daļas relatīvā augstuma vērtību x=x/ho, kuru nosaka ar attiecīgiem līdzsvara noteikumiem, un betona spiestās daļas relatīvā augs t uma robežvērtību xR, pie kuras elementa robežstāvoklis vēl iestājas vienlaikus ar tādu spriegumu stieptajās stiegrās, kas vienāds ar aprēķina pretestību Rs, ņemot vērā attiecīgus stiegrojuma darba apstākļu koeficientus, izņemot koeficientu gs6.

168. Koefic ienta xR vērtību nosaka pēc formulas:

w — betona spiestās daļas raksturojums, ko nosaka pēc formulas:

šeit:

a — koeficients1, ko ņem:

a) smagajam betonam — 0,85,

b) smalkgraudainajam betonam (šo noteikumu 76.punkts):

A grupas betonam — 0,80,

B un C grupas betonam — 0,75,

c) vieglajam šūnbetonam un porainajam betonam — 0,85;

Rb ir MPa;

ssR — spriegums stiegrās, MPa, ko ņem:

a) A–I, A–II, A–III, A–IIIb, Bp– I klases stiegrām ssR = Rs – ssp;

b) A–IV, A–V, A–VI un At–VII klases stiegrām ssR = Rs + 400 – ssp – Dssp;

c) B–II, Bp–II, K–7 un K–19 klases stiegrām ssR = Rs + 400 – ssp,

šeit:

Rs — stiegru aprēķina pretestība stiepei, ņemot vērā attiecīgus stiegrojuma darba apstākļu koeficientus gsi, izņemot gs6;

6sp — ņem ar koeficientu gsp<1,0;

Dssp — atbilstoši šo noteikumu 206.punkta prasībām.

ssc,u — stiegru spiestās zonas robežspriegums, kuru ņem smagā, smalkgraudainā un vieglā betona konstrukcijām atkarībā no aprēķinā vērā ņemamām slodzēm atbilstoši 14.tabulai: pēc 2.a pozīcijas — 500 MPa, pēc 2.b pozīcijas — 400 MPa; šūnbetona un porainā betona konstrukcijām visos gadījumos šī vērtība jāņem 400 MPa; aprēķinot elementus saspriegšanas stadijā, vērtība ssc,u ir 330 MPa.

169. Šūnbetona elementiem pēc formulas (25) aprēķinātā xR vērtība jāņem ne lielāka par 0,6.

170. Aprēķinot stiprību dzelzsbetona elementiem ar A–IV, A–V, A–VI, A–VII, B–II, K–7 un K–19 klases augsti izturīgu stiegrojumu un ievērojot nosacījumu, ka x < xR, stiegru aprēķina pretestība Rs, jāreizina ar koeficientu gs6 (23.tabulas 6.pozīcija), ko nosaka pēc formulas:

h — koeficients, kuru ņem:

a) A–IV klases stiegrām — 1,20;

b) A–V, B–II, Bp– II, K–7 un K–19 klases stiegrām — 1,15;

c) A–VI un At–VII klases stiegrām — 1,10.

171. Centriskas stiepes, kā arī ekscentriskas stiepes gadījumā, garenspēkam atrodoties starp stiegrojuma piepūļu kopspēkiem, gs6 vērtība jāņem h. Ja elementa daļā ar lieces momentiem, kas pārsniedz 0,9Mmax (kur Mmax — maksimālais aprēķina moments), ir metināti savienojumi, koeficienta gs6 vērtība A–IV un A–V klases stiegrojumam jāņem ne lielāka par 1,05.

172. Koeficients gs6 nav jāņem vērā elementiem:

172.1 kuriem aprēķina daudzkārtējās atkārtotas slodzes iedarbību;

172.2 kuri stiegroti ar augstizturīgu blīvi (bez spraugām) ievietotu stiepli;

172.3. kurus ekspluatē agresīvā vidē.

173. Spiestās daļas saspriegtajām stiegrām, kurām ir saķere ar betonu, ārējo spēku iedarbībā, kā arī betona saspriegšanas stadijā aprēķina pretestību spiedei Rsc jāaizstāj ar spriegumu ssc, vienlīdzīgu (ssc,u – s'sp), MPa, bet ne lielāku par Rsc, kur ssp nosaka ar koeficientu gsp > 1,0.ssc,u saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu.

3.4.2. Taisnstūra, T veida, dubultā T veida

un gredzenveida šķērsgriezuma liektie elementi

174. Šo noteikumu 167.punktā norādīto liekto elementu taisnstūra šķēlumi (4.zīmējums), ja

turklāt spiestās daļas augstumu x nosaka pēc formulas:

4.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra liekta dzelzsbetona ele menta

garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību

175. Ja x = x/ho £ xR, šķēlumi, kuriem spiestajā daļā ir plaukts, jāaprēķina atkarībā no spiestās zonas robežas:

175.1. ja robeža iet pa plauktu (5.a zīmējums), t.i., ja tiek ievērots nosacījums:

jāaprēķina tāpat kā taisnstūra šķēlumi ar platumu bf saskaņā ar šo noteikumu 174.punktu;

175.2. ja robeža iet pa ribu (5.b zīmējums), t.i., nosacījums (30) netiek ievērots, jāaprēķina ar nosacījumu:

M £ Rbbx(ho – 0,5x) + Rb(b'f – b)h'f(ho – 0,5h'f) + RscA's(ho – a'), (31)

turklāt betona spiestās daļas augstumu x nosaka pēc formulas:

176. Aprēķinā lietojamā b'f vērtība jāņem ar nosacījumu, ka plaukta pārkarei (brīvajam plauktam) uz katru pusi no ribas malas jābūt ne lielākai par 1/6 elementa laiduma un ne lielākai par:

176.1. 1/2 brīvā atstatuma starp garenribām, ja ir šķērsribas vai ja h'f 0,1h;

176.2. ja nav šķērsribu vai ja atstatumi starp tām ir lielāki nekā atstatumi starp garenribām, un h'f < 0,1h – 6h'f ;

176.3. plaukta konsolpārkares gadījumā:

176.3.1. ja h'f > 0,1h, tad 6 h'f ;

176.3.2. ja 0,05h £ h'f < 0,1h, tad 3h'f;

176.3.3. ja h'f < 0,05h, tad pārkares neņem vērā.

5.zīmējums.

Liekta dzelzsbetona elementa spiestās zonas robežstāvoklis

šķēlumā (a — plauktā; b — ribā)

177. Aprēķinot liektu elementu stiprību, ieteicams ievērot nosacījumu x £ xRho. Gadījumā, kad stiepto stiegru šķērsgriezuma laukums konstruktīvu apsvērumu dēļ vai arī no otrās robežstāvokļu grupas aprēķina ņemts lielāks, nekā tas nepieciešams, lai ievērotu nosacījumu x £ xR •ho, stiprība jāaprēķina pēc vispārējām formulām.

178. Ja pēc (29) vai (32) formulas aprēķinātā vērtība x > xRho, šķēluma stiprību pieļaujams aprēķināt ar nosacījumiem (28) un (31), nosakot spiestās zonas augstumu attiecīgi pēc formulām:

šeit:

x = x/ho (x aprēķina ar Rs vērtībām, ņemot vērā attiecības stiegrojuma darba apstākļu koeficientus);

ssp — nosaka ar koeficientu gsp > 1,0.

179. B30 un zemākas klases betona elementiem ar nesaspriegtu A-I, A-II, A-III un Bp-I klases stiegrojumu, ja x > xRho, pieļaujams stiprību aprēķināt arī ar nosacījumiem (28) un (31), liekot tajos vērtību x = xRho.

180. Gredzenveida šķērsgriezuma liektie elementi, kuriem iekšējā un ārējā rādiusa attiecība r1/r2 > 0,5 ar vienmērīgi pa visu aploci sadalītu stiegrojumu (ja garenstiegru skaits nav mazāks par 6), jāaprēķina tāpat kā ekscentriski spiestie elementi saskaņā ar šo noteikumu 185.punkta nosacījumiem, formulās (41) un (42) ņemot garenspēka vērtību N = 0 un formulā (40) Neo vietā liekot lieces momenta M vērtību.

3.4.3. Taisnstūra un gredzenveida šķērsgriezuma

ekscentriski spiestie elementi

181. Aprēķinot ekscentriski spiestos dzelzsbetona elementus, nepieciešams ņemt vērā gadījuma sākuma ekscentricitāti saskaņā ar šo noteikumu 37.punkta nosacījumiem, kā arī izlieces iespaidu uz elementu nestspēju saskaņā ar šo noteikumu 198.punkta nosacījumiem.

182. Šo noteikumu 167.punktā minētie ekscentriski spiesto elementu taisnstūra šķēlumi jāaprēķina:

182.1. ja x = x/ho £ xR (6.zīmējums.), tad ar nosacījumu:

turklāt spiestās zonas augstumu nosaka pēc formulas:

182.2. ja x = x/ho > xR, tad arī ar nosacījumu (36), bet spiestās zonas augstums jānosaka:

182.2.1. B30 un zemākas klases betona elementiem ar A-I, A-II, A-III klases nesaspriegto stiegrojumu — pēc formulas:

182.2.2. augstākas par B30 klasi betona elementiem, kā arī elementiem ar augstāku nekā A-III klases (nesaspriegto un saspriegto) stiegrojumu — pēc formulām (66) un (67) vai (68).

6.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski spiesta

dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot tā stiprību

183. Ekscentriski spiesti elementi ar gredzenveida šķērsgriezumu, kurā iekšējā un ārējā diametra attiecība r1 / r2 0,5 ar vienmērīgi pa visu aploci izvietotu stiegrojumu (ja garenstieņu skaits nav mazāks par 6), jāaprēķina ar nosacījumu:

turklāt betona spiestās zonas relatīvā laukuma lielumu nosaka pēc formulas:

184. Ja pēc formulas (41) aprēķinātais xcir < 0,15, tad nosacījumā (40) ievieto xcir vērtību, ko nosaka pēc formulas:

turklāt js un zs vērtības nosaka pēc formulas (43) un (44) pieņemot, ka xcir=0,15. Formulās (40), (41) un (42):

rm — iekšējā un ārējā rādiusa pussumma;

rs — caur stiegrojuma stieņu smagumcentriem ejošās aploces rādi uss;

As,tot — visa garenstiegrojuma kopējais šķērsgriezuma laukums;

js — koeficients, kuru aprēķina pēc formulas:

zs — atstatums no rezultējošā spēka stieptās zonas stiegrās līdz šķēluma smagumcentram, ko nosaka pēc formulas:

bet ņem ne lielāku par rs;

ssp — nosaka ar koeficientu gsp > 1,0

w1 — koeficients, ko nosaka pēc formulas:

šeit:

hr — koeficients, ko ņem atkarībā no stiegru klases šādi:

a) A-I, A-II, A-III klasei — 1,0,

b) A-IV, A-V, A-VI, At-VII, B-II, Bp-III, K-7 un K-19 — 1,1;

w2 — koeficients, ko nosaka pēc formulas:

kur d vērtību ņem:

šeit:

Rs ir megapaskālos (MPa).

185. Ja pēc formulas (43) aprēķinātā vērtība js £ 0 tad nosacījumā (40) ieliek js = 0 un pēc formulas (41) ar w1 = w2 = 0 iegūto xcir vērtību.

186. Smagā un smalkgraudainā betona pilnsienu šķērsgriezuma elementi ar netiešo stiegrojumu jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu 190. un 207.punktu. Aprēķinā iekļauj tikai daļu no betona šķēluma laukuma Aef, ko norobežo sieta malējo stieņu vai spirāles asis, un aprēķinu formulās (36), (37), (38), (65) un (66) Rb vietā ievietojot betona reducēto prizmatisko pretestību Rb,red, bet augstizturīga stiegrojuma gadījumā Rsc vietā ņemot Rsc,red vērtību.

187. Ja ir netiešais sietveida stiegrojums, tā elementu lokanība 1o/ief ir aprēķinā iekļaujamās šķēluma daļas inerces rādiuss.

188. Rb,red vērtības nosaka pēc formulām:

188.1. stiegrojot ar metinātiem šķērssietiem:

Rs,xy — šķērsstiegru aprēķina pretestība;

šeit:

nx, Asx, lx — vienā malējo sieta stieņa asu virzienā izvietoto stieņu skaits, viena stieņa šķērsgriezuma laukums un garums;

ny, Asy, ly — tas pats otrā virzienā;

Aef — sietu kontūru iekšpusē ieslēgtā betona šķēluma laukums;

s — atstatums starp sietiem;

j — netiešā stiegrojuma efektivitātes koeficients, ko nosaka pēc formulas:

Rs,xy , Rb — megapaskālos.

Smalkgraudainā betona elementiem koeficienta j nozīme jāņem ne lielāka par 1.

Sieta stieņu šķērsgriezuma laukumi uz garuma vienību vienā un otrā virzienā nedrīkst atšķirties vairāk kā 1,5 reizes;

188.2. stiegrojot ar spir ālveida vai gredzenveida stiegrojumu:

Rs,cir — spirāles stiegru aprēķina pretestība;

mcir — stiegrojuma koeficients, kas ir:

šeit:

As,cir — spirālveida stiegru šķērsgriezuma laukums;

def — šķēluma diametrs spirāles iekšpusē;

s — spirāles solis;

eo — garenspēka pielikšanas ekscentricitāte (neņemot vērā izlieces iespaidu).

Pēc formulām (49) un (53) nosakāmās stiegrojuma koeficientu vērtības smalkgraudainā betona elementiem jāņem lielākas par 0,04.

189. Smagā betona elementiem ar metinātu sietu netiešo stiegrojumu

A-IV, A-V, A-VI un A-VII klases augstizturīga garenstiegrojuma spiedes aprēķina pretestību Rsc,red nosaka pēc formulas:

un to ņem ne lielāku par Rs.

Formulā (54):

šeit:

h — koeficients, kuru ņem atkarībā no stiegrojuma klases šādi:

a) A-IV klasei — 10,

b) AV, A-VI un AT-VII klasei — 25;

As,tot — visa augstizturīgā garenstiegrojuma summārais šķērsgriezuma laukums;

Aef — apzīmējums tas pats, kas formulā (49);

Rb megapaskālos;

q — vērtība jāņem ne mazāka par 1,0 un ne lielāka par:

a) A-IV klases stiegrojumam — 1,2,

b) A-V, A-VI un At-VII klases stiegrojumam — 1,6.

190. Aprēķinot spiestās zonas relatīvā augstuma robežvērtību šķēlumiem ar netiešo stiegrojumu, formulā (25) liek:

a — koeficients, kuru ņem saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu;

d2 — koeficients, kas vienāds ar 10m, bet tas nav jāņem lielāks par 0,15;

šeit m — stiegrojuma koeficients mxy vai mcir, kuru nosaka pēc formulām (49) un (53) attiecīgi sietiem un spirālēm.

191. Elementiem ar augstizturīgu stiegrojumu ssc,u vērtība formulā (25) jāņem:

bet ne lielā ka par 900 MPa A-IV klases stiegrojumam un 1200 MPa A-V, A-VI un At-VII klases stiegrojumam.

192. Lai ievērotu izlieces ietekmi uz netieši stiegrotu elementu nestspēju, jālieto šo noteikumu 198.punkta nosacījumi, aprēķinot ar stiegru sietiem ierobežotā vai spirāles iekšpusē ieslēgtā šķērsgriezuma daļas inerces momentu.

193. Pēc formulas (58) iegūtā Ncr vērtība jāreizina ar koeficientu

kur cef ir vienlīdzīgs betona šķēluma vērā ņemamās daļas augstumam vai diametram, bet, nosakot de,min, formulas (22) labās puses otrais loceklis jāaizstāj ar

194. Aprēķinā netiešais stiegrojums jāņem vērā tikai tad, ja aprēķinātā elementa nestspēja (iekļaujot aprēķinā Aef un Rb,red) pārsniedz to nestspēju, kas noteikta pilnam šķēlumam A ar betona aprēķina pretestību Rb, ņemot vērā netiešo stiegrojumu.

195. Bez tam netiešajam stiegrojumam ir jāatbilst šo noteikumu konstruktīvajām prasībām.

196. Projektējot netieši stiegrotus ekscentriski spiestus elementus, reizē ar stiprības aprēķinu, ko veic saskaņā ar šo noteikumu 186.punktu, jāveic aprēķins, kas nodrošina betona aizsargslāņa plaisizturību. Aprēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu 182. vai 207.punkta nosacījum i em un ar ekspluatācijas slodžu aprēķina vērtībām gf = 1,0, ņemot vērā visu betona šķēluma laukumu un ņemot aprēķina pretestības Rb,ser un Rs,ser kā otrās grupas robežstāvokļiem un stiegru spiedes aprēķina pretestību, kas vienāda ar Rs,ser vērtību, bet nav lielāka par 400 MPa.

197. Nosakot spiestās daļas relatīvā augstuma robežvērtību formulās (25) un (69), ņem ssc,u = 400MPa, bet formulā (26) koeficientu 0,008 aizstāj ar 0,006.

198. Lai ņemtu vērā lokanības ietekmi, jānosaka de vērtība pēc formulas (22) un apmainot 0,010Rb ar 0,008 Rb,ser.

199. Aprēķinot ekscentriski spiestus elementus, jāņem vērā izlieces iespaids uz to nestspēju. To parasti veic, aprēķinot konstrukcijas pēc deformētās shēmas. Pieļaujams aprēķināt konstrukcijas pēc nedeformētās shēmas, ja lokanums lo/i > 14, ņemot vērā elementa izlieces iespaidu uz tā stiprību, ko nosaka atbilstoši nosacījumiem (36), (40) un (65), reizinot eo ar koeficientu h. Tad nosacīto kritisko spēku formulā (19) h aprēķināšanai ņem:

lo — ņem saskaņā ar šo noteikumu 203. un 204.punkta nosacījumiem;

de — koeficients, ko ņem saskaņā ar šo noteikumu 160.punktu;

jl — koeficients, ko nosaka pēc formulas (21), turklāt momentus M un Ml nosaka pret asi, kas ir paralēla spiesto zonu norobežojošai līnijai un iet cauri visvairāk stieptās vai vismazāk spiestās (ja spiests ir viss šķēlums) stiegras centram atbilstoši pilnas slodzes vai pastāvīgu un ilgu slodžu iedarbībai. Ja lieces momentiem (vai ekscentricitātēm) pilnas slodzes iedarbības un rezultātā pastāvīgu un ilgstošu slodžu iedarbības rezultātā ir dažādas zīmes, tad jāņem vērā šo noteikumu 160.punkta nosacījumi;

jp — koeficients, kurā ņemta vērā stiegrojuma iepriekšējās saspriegšanas ietekme uz elementa stingumu; ja saspriegtais stiegrojums vienmērīgi spiež betona šķēlumu, jp nosaka pēc formulas:

šeit:

sbp — nosaka ar koeficientu gsp — 1,0 ;

Rb — ņem, neievērojot betona darba apstākļu koeficientus.

200. Formulā (59) eo/h vērtība nav jāņem lielāka par 1,5; a = Es/Eb.

201. B grupas smalkgraudainā betona elementiem formulā (58) vērtības 6,4 vietā jāliek vērtība 5,6.

202. Aprēķinot elementus stateniski lieces momenta darbības plaknei, garenspēka ekscentricitāte eo jāņem vienāda ar gadījuma ekscentricitātes vērtību.

203. Ekscentriski spiestu dzelzsbetona elementu aprēķina garumu lo ieteicams noteikt tāpat kā rāmjveida konstrukcijas elementiem, ņemot vērā tās deformēto stāvokli dotajam elementam visneizdevīgākajā slodzes novietojumā, ievērojot materiālu neelastīgās deformācijas un plaisas.

204. Visbiežāk sastopamo konstrukciju elementiem pieļaujams aprēķina garumu lo ņemt:

204.1. daudzstāvu ēku kolonnām, kurām nav mazāk kā divi laidumi un stingi rīģeļu un kolonnu savienojumi ar:

204.1.1. saliekamā pārseguma konstrukcijām — H;

204.1.2. monolītām pārseguma konstrukcijām — 0,7H, kur H — stāva augstums (augstums starp mezglu centriem);

204.2. vienstāva ēku kolonnām ar locīklās balstītām jumta pārseguma nesošajām konstrukcijām, kuras ir stingas savā plaknē (spējīgas pārnest horizontālās piepūles), kā arī estakādēm — atbilstoši šo noteikumu 31.tabulai;

204.3. kopņu un loku elementiem — atbilstoši 32.tabulai.

32.tabula

Elem enta nosaukums Kopņu un loku elementu

aprēķina garums 10

1 2

1. Kopņu elementi:

a) augšējā josla, aprēķinot: kopnes plaknē:

— ja e0 < 1/8h1 0,9 l

— ja e0 1/8h1 0,8 l

no kopnes plaknes:

— iecirknim zem virsgaismas loga (ja virsgaismas

loga plat ums ir 12 m un vairāk) 0,8 l

— pārējos gadījumos 0,9 l

b) atgāžņi un statņi, aprēķinot:

kopnes plaknē 0,8 l

no kopnes plaknes:

— ja b1/b2 < 1,5 0,9 l

— ja b1/b2 1,5 0,8 l

2. Loki:

a) aprēķinot loka plaknē:

trīslocīklu lokam 0,580 L

divlocī klu lokam 0,540 L

bezlocīklu lokam 0,365 L

b) aprēķinot no loka plaknes (jebkuras) L

32.tabulā pieņemtie apzīmējumi:

l — elementa garums starp blakus esošo mezglu centriem, bet kopnes augšējai joslai, aprēķinot no kopnes plaknes, — atstatums starp tās nostiprināšanas punktiem;

L — loka garums gar tā ģeometrisko asi; aprēķinot no loka plaknes — loka garums starp tā punktiem, kuri ir nostiprināti pret pārvietošanos virzienā no loka plaknes;

h1 — augšējās joslas šķērsgriezuma augstums;

b1, b2 — attiecīgi kopnes augšējās joslas un statņa (atgāžņa) šķērsgriezuma platums.

3.4.4. Centriski stiepti elementi

205. Aprēķinot centriski stieptu dzelzsbetona elementu šķēlumus, jāievēro nosacījums:

As,tot — visa garenstiegrojuma summārais šķēr sgriezuma laukums.

3.4.5. Ekscentriski stiepti elementi

ar taisnstūra šķērsgriezumu

206. Šo noteikumu 167.punktā minēto ekscentriski stiepto elementu taisnstūra šķēlumus aprēķina atkarībā no garenspēka N stāvokļa:

206.1. ja garenspēks N pielikts starp piepūļu rezultantēm stiegrojumā S un S' (7.zīmējums), ar nosacījumiem:

206.2. ja garenspēks N pielikts ārpus piepūļu rezultanšu atstatuma robežām stiegrojumā S un S' (7.zīmējums), ar nosacījumu:

turklāt spiestās zonas augstumu x nosaka pēc formulas:

Ja pēc formulas (64) aprēķinātā vērtība x > xRho, nosacījumā (63) apmaina x = xR ho, kur xR nosaka saskaņā ar šo noteikumu 168.punkta nosacījumiem.

3.5. Vispārējs aprēķina gadījums

(jebkādiem šķērsgriezumiem, ārējām piepūlēm

un jebkuram stiegrojumam)

207. Šķēlumus vispārējā gadījumā (8.zīmējums) aprēķina ar nosacījumu:

turklāt pluss zīmi pirms iekavām ņem ekscentriskai spiedei un liecei, mīnusa zīmi — stiepei.

Formulā (65):

M — liektos elementos — ārējo spēku momenta projekcija plaknē, kas perpendikulāra šķēluma spiesto zonu norobežojošai taisnei;

7.zīmējums.

Piepūļu shēma un spriegumu epīra ekscentriski stiepta dzelzsbetona

elementa garenasij stateniskā šķēlumā, aprēķinot elementa stiprību

M — ekscentriski spiestos un stieptos elementos — gar enspēka N moments attiecībā pret asi, kas paralēla spiesto zonu norobežojošai taisnei un kas iet:

a) ekscentriski spiestos elementos — cauri visvairāk stieptās vai vismazāk spiestās garenstiegras šķēluma smagumcentram;

b) ekscentriski stieptos elementos — cauri visattālākajam no minētās taisnes spiestās zonas punktam;

Sb — betona spiestās zonas šķēluma laukuma statistiskais moments pret atbilstošo no minētajām asīm, turklāt liektos elementos ass stāvokli ņem tādu pašu kā ekscentriski spiestos elementos;

Ssi — garenstiegrojuma i stieņa šķēluma laukuma statistiskais moments pret attiecīgo no minētajām asīm;

ssi — spriegums garenstiegrojuma i stienī, kuru nosaka saskaņā ar šo punktu.

8.zīmējums.

Piepūļu shēma un epīra dzelzsbetona elementa garenasij stateniskā šķēlumā vispārēja gadījuma stiprības aprēķinā

I-I — plakne, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei, vai plakne, kas iet cauri garenspēka un iekšējo spiedes un stiepes piepūļu rezultanšu pielikšanas punktiem;

1 — spiestā stiegrojuma un spiestās zonas betona piepūļu rezultantes pielikšanas punkts;

2 — stieptā stiegrojuma piepūļu rezultantes pielikšanas punkts.

208. Spiestās zonas augstumu x un spriegumu ssi nosaka, kopīgi atrisinot vienādojumus:

Vienādojumā (66) mīnusa zīmi pirms N ņem ekscentriski spiestiem elementiem, plusa zīmi — ekscentriski stieptiem.

209. Lai noteiktu spiestās zonas robežas stāvokli greizās lieces gadījumā, jāievēro papildu noteikums par ārējo un iekšējo spēku iedarbības plaknes paralelitāti, bet greizās ekscentriskās spiedes vai stiepes gadījumā — noteikums, ka ārējā garenspēka, betona un stiegrojuma spiedes piepūles rezultantes un stieptā stiegrojuma piepūles rezultantes (vai ārējā garenspēka, betona spiedes piepūļu rezultantes un visa stiegrojuma piepūļu rezultantes) spēka pielikšanas punktiem jāatrodas uz v i enas taisnes (8.zīmējums).

210. Ja pēc formulas (67) iegūtā ssi vērtība A-IV, A-V, A-VI, At-VII, B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrojumam pārsniedz bRsi, tad spriegums ssi jānosaka pēc formulas:

211. Ja pēc formulas (68) atrastais spriegums stiegrās pārsniedz Rsi bez koeficienta gs6 ievērošanas, nosacījumos (65) un (66) ņem ssi vērtību Rsi, ņemot vērā attiecīgo darba apstākļu koeficientus, to skaitā gs6.

212. Spriegumu ssi aprēķina formulās iekļauj ar to zīmi, kura iegūta pēc formulām (67) un (68), turklāt nepieciešams ievērot šādus nosacījumus:

212.1. visos gadījumos Rsi ssi –Rsci;

212.2. iepriekšsaspriegtiem elementiem ssi ssci, šeit ssci — stiegras spriegums, kas vienlīdzīgs iepriekšējam spriegumam s'sci samazinām par ssc,u lielumu.

213. Formulās (66), (67) un (68):

Asi — garenstiegrojuma i stieņa šķēluma laukums;

sspi — garenstiegrojuma i stieņa iepriekšējais spriegums, kuru ņem ar koeficientu gsp atkarībā no stieņa noviet ojuma;

xi — betona spiestās zonas relatīvais augstums, ko aprēķina pēc formulas:

hoi — atstatums no ass, kas iet cauri apskatāmās i stiegras šķēluma smagumcentram paralēli taisnei, kas ierobežo spiesto zonu līdz šķēluma spiestās zonas visattālākajam punktam (8.zīmējums);

w — betona spiestās zonas raksturojums, ko nosaka pēc formulām (26) vai (56);

xRi, xeli — spiestās zonas relatīvais augstums, kas atbilst spriegumu sasniegšanai apskatāmajā stienī un kas ir vienlīdzīgs attiecībai Rsi un bRsi; xRi un xeli vērtības nosaka pēc formulas:

šeit:

ssRi = Rsi+ 400 - sspi – Dsspi, MPa, — aprēķinot xRi;

ss,eli = bRsi – sspi , MPa, — aprēķ inot xeli;

ssc,u — atbilstoši šo noteikumu 170. un 185.punkta nosacījumiem.

214. Dsspi un koeficienta b vērtības nosaka:

214.1. A-IV, A-V un At-VII klases stiegras iepriekš saspriedzot ar mehānisko, kā arī ar automatizēto elektrotermisko un elektrotermomehānisko paņēmienu atbilstoši formulām:

214.2. A-IV, A-V, A-VI un At-VII klases stiegras iepriekš saspriedzot ar citiem paņēmieniem, bet B-II, Bp-II, K-7 un K-19 klases stiegrām — ar jebkuriem iepriekšējās saspriegšanas paņēmieniem Dsspi = 0, koeficients b = 0,8.

215. Ja koeficients gsp — 1,0, formulās (70) un (71) sspi jāņem, ievērojot zudumus, kas minēti 4.tabulas 3.–5.pozīcijā.

3.6. Pret elementa garenasi slīpu šķēlumu stiprības aprēķins

216. Dzelzsbetona elementi slīpos šķēlumos jāaprēķina, lai nodrošinātu stiprību:

216.1. šķērsspēka iedarbībā slīpā joslā starp slīpām plaisām;

216.2. šķērsspēka iedarbībā šķēlumā ar slīpu plaisu;

216.3. lieces momenta ieda rbībā šķēlumā ar slīpu plaisu.

217. Lai nodrošinātu stiprību slīpā joslā starp slīpām plaisām, dzelzsbetona elementiem šķērsspēka iedarbība jāaprēķina ar nosacījumu:

218. Koeficientu jw1, kas ievēro elementa garenasij statenisku aptveru iespaidu, nosaka pēc formulas:

bet tas nedrīkst būt lielāks par 1,3, kur:

219. Koeficientu jbl nosaka pēc formulas:

b — koeficients, ko ņem vienlīdzīgu:

a) smagajam, smalkgraudainajam un šūnbetonam — 0,01;

b) vieglbetonam — 0,02.

Rb ir megapaskālos.

220. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumā ar slīpu plaisu, dzelzsbetona elementiem ar šķērsstiegrojumu jāaprēķina šķērsspēka iedarbība uz visbīstamāko slīpo šķēlumu (9.zīmējums) ar nosacījumu:

9.zīmējums.

Piepūļu shēma dzelzsbetona elementa slīpā šķēlumā,

aprēķinot tam šķērsspēka iedarbību

221. Nosacījumā (75) ir paredzēts, ka šķērsspēku Q rada ārējā slodze, kas iedarbojas no aplūkojamā slīpā šķēluma vienas puses.

222. Šķērspiepūli Qb, ko uzņem betons, nosaka pēc formulas:

c — visbīstamākā slīpā šķēluma projekcijas garums uz elementa garenass.

223. Koeficientu jb2 atkarībā no betona ietekmes ņem vienlīdzīgu:

223.1. smagajam un šūnbetonam 2,00;

223.2. smalkgraudainajam betonam 1,70;

223.3. vieglbetonam pēc vidējās betona blīvuma markas:

a) D 1900 un vairāk 1,90;

b) D 1800 un mazāk ar smalko pildvielu:

— blīvo 1,75;

— poraino 1,50.

224. Koeficientu jf, kurā ievērota spiesto plauktu ietekme T veida un dubultā T veida elementos, nosaka pēc formulas:

un tas nedrīkst būt lielāks par 0,5.

Turklāt b'f ņem ne lielāku par b+3h'f ar nosacījumu, ka šķērsstiegrojumam jābūt noenkurotam plauktā.

225. Koeficientu jn, ar kuru ievēro garenspēku ietekmi, nosaka pē c formulas:

225.1. darbojoties gareniskiem spiedējspēkiem:

un tas nedrīkst būt lielāks par 0,5; darbojoties iepriekšsaspriegtiem elementiem, formulā (78) spēka N vietā liek iepriekšējā sasprieguma spēku P; ja lieces moments, ko rada garenspiedes (ļodzes) spēks, ir ar to pašu zīmi kā lieces moments, ko rada šķērsspēks, garenspiedes pozitīvā ietekme netiek ņemta vērā;

225.2. darbojoties garenstiepes spēkiem:

un tas nedrīkst būt lielāks par 0,8 pēc absolūtās vērtības; vērtību 1+jf+jn visos gadījumos ņem ne lielāku par 1,5.

226. Pēc formulas (76) aprēķināto Qb vērtību ņem ne mazāku kā jb3(1+jf+jn)Rbtbho.

227. Koeficientu jb3 ņem:

227.1. smagajam un šūnbetonam — 0,6;

227.2. smalkgraudainajam betonam — 0,5;

227.3. vieglbetonam ar vidējā blīvuma marku D 1900 un lielāku — 0,5; D 1800 un mazāku — 0,4.

228. Aprēķinot dzelzsbetona elementus ar šķērsstiegrojumu, ir jānodrošina arī stiprība slīpajā šķēlumā iecirkņa robežās starp aptverēm, starp balstu un atliekumu un starp atliekumiem.

229. Šķērspiepūles Qsw un Qs,inc attiecīgi aptverēs un atliekumos nosaka, summējot bīstamo slīpo plaisu šķērsojošo robežpiepūļu projekcijas uz stateņa pret elementa garenasi.

230. Bīstamās slīpās plaisas projekcijas garumu co uz elementa garenass nosaka pēc izteiksmes Qb+Qsw+Qs,inc minimuma, kur Qb vērtībā c vietā liek co; iegūto vērtību co ņem ne lielāku par 2ho un lielāku par c vērtību, kā arī mazāku par ho, ja c > ho.

231. Elementiem ar aptveru veida šķērsstiegrojumu, kas ir statenisks pret elementa garenasi un kam ir pastāvīgs solis aplūkojamā slīpā šķēluma robežās, co vērtība atbilst izteiksmes Qb+Qsw minimumam, ko nosaka pēc formulas:

qsw — piepūle aptverēs uz elementa garuma vienību, un tā jānosaka pēc formulas:

232. Šo noteikumu 231.punktā minētajiem elementiem šķērspiepūli Qsw nosaka pēc formulas:

233. Pēc aprēķina nosakāmām aptverēm jāatbilst nosacījumam:

234. Turklāt šķērsstiegrojumam jāatbilst šo noteikumu 556., 557., 558. un 559.punkta prasībām.

235. Aprēķinot konstrukcijas, kurās kā nesaspriegtais stieptais garenstiegrojums tiek lietotas A-IV un A-III klases stieņveida stiegras vai A-V, A-VI un A-VII klases stiegras (jauktajam stiegrojumam), koeficienti jb2, jb3, kā arī jb4 jāreizina ar 0,8.

236. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumos ar slīpu plaisu dzelzsbetona elementiem bez šķērsstiegrojuma, šķērsspēka iedarbībā jāpārbauda visbīstamākā šķēluma nestspēja pēc formulas:

nosacījuma (84) labo pusi ņem ne lielāku par 2,5 Rbtbho un ne mazāku par jb3(1+jn)Rbtbho; koeficientu jb4 ņem:

236.1. smagajam un šūnbetonam — 1,5;

236.2. smalkgraudainajam betonam — 1,2;

236.3. vieglbetonam ar vidējā blīvuma marku — D 1900 un lielāku — 1,2; D 1800 un mazāku — 1,0.

237. Koeficientus jb3 un jn, kā arī Q un c nosacījumā (84) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 221.punktu.

238. Ja aplūkojamā šķērsspēku iedarbības zonā nav statenisku plaisu, t.i., ja tiek izpildīts nosacījums (124), aizstājot tajā Rbt,ser ar Rbt, ir pieļaujams, aprēķinot ar nosacījumu (141), ņemt vērā elementa stiprības palielināšanos, aizstājot Rbt,ser un Rb,ser attiecīgi ar Rbt un Rb.

239. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumā ar slīpu plaisu dzelzsbetona elementiem ar slīpām spiestām skaldnēm (10.zīmējums), šķērsspēku iedarbību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 220.–236.punktu. Turklāt par darba augstumu aplūkojamā slīpā šķēluma robežās aprēķinā tiek ņemta: elementiem ar šķērsstiegrojumu — ho vislielākā vērtība, elementiem bez šķērsstiegrojuma — ho vidējā vērtība.

10.zīmējums.

Divslīpju dzelzsbetona siju aprēķinshēma

240. Lai nodrošinātu stiprību slīpā spiestā joslā starp slodzi un balstu, dzelzsbetona kolonnu īsās konsoles (e£0,9h0; 11.zīmējums), ņemot vērā šķērsspēka iedarbību, jāaprēķina ar nosacījumu:

labā puse nav jāņem lielāka par 5Rbtbho un mazāka par formulas (84) labo pusi;

q — aprēķina spiestās joslas slīpuma leņķis pret horizontāli.

11.zīmējums.

Īso konsoļu aprēķina shēma

241. Slīpās spiestās joslas platumu lb nosaka pēc formulas:

lsup — slodzes pārnešanas laukuma ga rums uz konsoles.

242. Nosakot lsup garumu, jāņem vērā slodzes pārnešanas īpatnības dažādās konstrukciju atbalstīšanas shēmās uz konsoles (brīvi atbalstītas vai iespīlētas sijas gar konsoles izvirzījumu vai tam šķērsām novietotas sijas utt.).

243. Koeficie ntu jw2, kur ņemta vērā konsoles augstumā novietotu aptveru ietekme, nosaka pēc formulas:

Asw — aptveru šķēluma laukums vienā plaknē;

sv — atstatums starp aptverēm, mērot to pa stateni pret tām.

Turklāt jāievēro horizontālās un slīpās aptveres ar leņķi, kas nav lielāks par 45° pret horizontāli.

244. Kolonnu īso konsoļu šķērsstiegrojumam jāatbilst šo noteikumu 561.punkta prasībām.

245. Lai nodrošinātu stiprību šķēlumā ar slīpu plaisu, dzelzsbetona elementiem lieces momenta iedarbība (12.zīmējums) jāaprēķina bīstamajā slīpajā šķēlumā ar nosacījumu:

246. Momentu M nosacījumā (88) nosaka pēc ārējās slodzes, kas atrodas apskatāmā slīpā šķēluma vienā pusē, pret asi, kas stateniska momenta darbības plaknei un iet caur piepūļu Nb rezultantes pielikšanas punktu spiestajā zonā.

247. Momentus Ms, Msw un Ms,inc nosaka kā momentu summu pret to pašu asi no piepūlēm attiecīgi garenstiegrojumā, aptverēs un atliekumos, kas šķērso slīpā šķēluma stiepto daļu.

248. Aprēķinot piepūles slīpā šķēluma šķērsstiegrojumā, jāņem vērā tā enkurojums aiz slīpā šķēluma.

249. Slīpā šķēluma spiestajās daļās augstumu nosaka ar nosacījumu, ka spiestās zonas betona un slīpā šķēluma stiepto daļu šķērsojošā stiegrojuma piepūļu projekcijas uz elementa garenasi ir līdzsvarā.

250. Slīpajiem šķēlumiem momenta iedarbība jāaprēķina garenstiegrojuma pārtraukumu vai atliekumu vietās, kā arī pie siju balstiem un konsoļu brīvajā malā. Bez tam momenta iedarbību slīpajos šķēlumos aprēķina strauju elementa konfigurācijas izmaiņu vietās (ierobi u.tml.).

251. Posmos pie balstiem momentu Ms, kuru uzņem slīpā šķēluma stiepto daļu šķērsojošais garenstiegrojums, nosaka pēc formulas:

As — slīpo šķēlumu šķērsojošā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukums;

zs — atstatums no piepūļu rezultantes garenstiegrojumā līdz piepūļu rezultantei spiestajā zonā.

252. Ja garenstiegrojumam nav enkurojuma, stiegru aprēķina pretestības stiepei Rs tā krustošanās vietā ar slīpo šķēlumu ņem samazinātas atbilstoši šo noteikumu 23.tabulas 5.pozīcijai.

 

12.zīmējums.

Piepūļu shēma pret dzelzsbetona elementu garenasi slīpā šķēlumā,

aprēķinot tā stiprību lieces momenta iedarbībā

253. Šūnbetona konstrukcijām piepūles garenstiegrojumā jāaprēķina, obligāti ievērojot šķērsenkuru ietekmi posmos pie balstiem.

254. Momentu Msw, ko uzņem pret elementu garenasi stateniskās aptveres, kas izvietotas ar vienmērīgu soli apskatāmā slīpā šķēluma stieptās daļas robežās, nosaka pēc formulas:

qsw — aptveru piepūle, kas attiecināta uz elementa garuma vienību, un to nosaka pēc formulas (81);

c — visbīstamākā slīpā šķēluma projekcijas garums uz elementa garenass.

3.7. Telpisko šķēlumu stiprības aprēķins elementiem,

kas pakļauti vērpei ar lieci

255. Aprēķinot telpiskus šķēlumus, piepūles nosaka ar šādiem paņēmieni em:

255.1. betona pretestību stiepei ņem vienlīdzīgu nullei;

255.2. telpiskā šķēluma spiestā zona nosacīti attēlota kā plakne, kas novietota q leņķī pret elementa garenasi, bet betona pretestība spiedei — ar spiestajā zonā vienmērīgi izkliedētiem spriegumi em Rbsin2q;

255.3. aplūkojamā telpiskā šķēluma stiepto daļu šķērsojošā garenstiegrojuma un šķērsstiegrojuma stiepes spriegumus ņem vienlīdzīgus aprēķina pretestībām attiecīgi Rs un Rsw;

255.4. spriegumus spiestās zonas stiegrojumā ņem: nesaspriegtajam — Rsc, saspriegtajam — saskaņā ar šo noteikumu 172.punktu.

3.8. Elementi ar taisnstūra šķērsgriezumu

256. Aprēķinot elementiem vērpi ar lieci, jāievēro nosacījums:

b, h — elementa skaldņu attiecīgi mazākais un lielākais izmērs.

257. B etonam, kura klase augstāka par B30, Rb vērtību ņem tādu pašu kā B30 klases betonam.

258. Telpisko šķēlumu stiprība (13.zīmējums) jāaprēķina ar nosacījumu:

259. Spiestās zonas augstumu x nosaka ar nosacījumu:

260. Telpiskā šķēluma spiestās zonas novietojuma trīs aprēķina shēmas ir šādas:

260.1. 1.shēma — pie liecē spiestās elementa skaldnes (14.a zīmējums); elementa garenasij stateniskā un caur telpiskā šķēluma spiestās zonas smagumcentru ejošā šķēlumā;

260.2. 2.shēma — pie elementa skaldnes, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei (14.b zīmējums);

260.3. 3.shēma — pie liecē stieptās elementa skaldnes (14.c zīmējums).

13.zīmējums.

Piepūļu shēma liekti vērpta dzelzsbetona elementa telpiskā šķēlumā,

aprēķinot tā stiprību

14.zīmējums.

Telpiskā šķēluma spiestās zonas novietojuma shēmas:

a — pie liecē spiestās elementa skaldnes;

b — pie elementa skaldnes, kas paralēla lieces momenta darbības plaknei;

c — pie liecē stieptās elementa s kaldnes

261. Formulās (92) un (93):

As, A's — attiecīgi stieptajā un spiestajā zonā novietotā garenstiegrojuma šķērsgriezuma laukumi pēc dotās aprēķina shēmas;

b, h — spiesto zonu norobežojošai līnijai attiecīgi paralēlu un perpendikulāru elementa skaldņu izmēri;

c — spiesto zonu norobežojošās līnijas projekcijas garums uz elementa garenass; aprēķinu veic ar visbīstamāko c vērtību, kuru nosaka ar pakāpenisku tuvinājumu un ņem ne lielāku par 2h + b.

262. Formulā (92) c un jq vērtības, kas raksturo darbojošos piepūļu T, M un Q attiecību ņem:

262.1. ja nav lieces momenta c = 0, tad jq = 1;

262.2. 1.shēmas aprēķinam

262.3. 2.shēmas aprēķinam c = 0,

262.4. 3.shēmas aprēķinam

263. Vērpes momentu T, lieces momentu M un šķērsspēku Q ņem elementa garenasij stateniskā un caur telpiskā šķēluma spiestās zonas smagumcentru ejošā šķēlumā. Šķērsstiegrojuma un garenstiegrojuma attiecību raksturojošā koeficienta jw vērtību nosaka pēc formulas:

Asw — pie apskatāmās aprēķina shēmas stieptās skaldnes novietotā aptveres viena stieņa šķērsgriezuma laukums;

s — atstatums starp iepriekš minētajām aptverē m.

Turklāt jw vērtības pieņem ne mazākas par

un ne lielākas par

M — lieces moments, kuru 2.shēmai ņem vienlīdzīgu ar nulli, 3.shēmai — ar mīnusa zī mi;

Mu — lieces robežmoments, ko var uzņemt elementa asij statenisks šķēlums.

264. Ja pēc formulas (96) aprēķinātā jw vērtība ir mazāka nekā jw,min,, tad piepūles Rs As vērtību, ko liek formulās (92) un (93), reizina ar attiecību jw'/jw,min.

265. Ja izpild īts nosacījums:

tad 2.shēmas aprēķina vietā aprēķinu veic ar nosacījumu:

266. Formulās (99) un (100):

b — lieces plaknei perpendikulārās šķēluma skaldnes platums;

Qsw, Qb — nosaka saskaņā ar š o noteikumu 220.–235.punktu.