Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.1998., Nr. 102/105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47814

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzrunā Aleksandra Čaka logs Rīgas Bruņinieku ielā: "Es no torņiem un skursteņiem mācījos... "

Vēl šajā numurā

17.04.1998., Nr. 102/105

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pētījums. Informācija

Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo pētījumu centra "Baltijas datu nams" 1997./1998. gada pētījuma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94.,

07.04.98., nr.95/96., 08.04.98.,

nr.100/101., 16.04.98

Pētījuma rezultāti

Nepilsoņi pret naturalizāciju

Latvijas iedzīvotāju viedokļi par jauniešu nepilsoņu pasivitāti Latvijas pilsonības iegūšanā

Novērtējot šo parādību, pilsoņu un nepilsoņu viedokļi sakrīt tikai vienā aspektā: aptuveni 40% gan pilsoņu, gan nepilsoņu uzskata, ka pasivitātes iemesls ir dokumentu savākšanas grūtības (pilsoņi attiecīgi 44%, nepilsoņi 48%) (27.zīm.).

Kopumā pilsoņu un nepilsoņu viedoklis par nepilsoņu jauniešu pasivitāti LR pilsonības iegušanā atšķiras, katrai grupai izceļot citus aspektus kā svarīgākos. Piemēram, ap 80% nepilsoņu kā galveno iemeslu min grūtības nokārtot latviešu valodas un vēstures pārbaudījumus. No pilsoņiem šādus uzskatus atbalsta ap 60%.

Kā pasivitātes iemeslu nepilsoņi nereti min naudas trūkumu valsts nodevai (69%) un naturalizācijas procedūras sarežģītību (68%), no pilsoņiem šos aspektus min attiecīgi 53% un 40%.

Gandrīz katrs otrais (47%) nepilsonis uzsver informācijas trūkumu par naturalizācijas kārtību, no pilsoņiem šādu viedokli atbalsta katrs trešais (36%).

Izteikti pretēji uzskati pilsoņiem un nepilsoņiem ir attieksmē pret Latvijas valsti un tās lomu naturalizācijas procesā: nepilsoņi uzskata, ka valsts nav ieinteresēta nepilsoņu jautājuma risināšanā (66%) (no pilsoņiem šādu viedokli atbalsta 39%). Savukārt, pilsoņu vidū izplatīts ir viedoklis, ka naturalizēties nepilsoņus kavē viņu negatīvā attieksme pret Latvijas valsti (58%) (no nepilsoņiem šādu viedokli atbalsta 25%).

Pilsoņu un nepilsoņu uzskatu atšķirība parādās arī pretējās puses uzskatu interpretācijā: vairākumam pilsoņu šķiet, ka nepilsoņi nejūt vajadzību pēc Latvijas pilsonības (65%) (no nepilsoņiem šādu viedokli atbalsta 40%, kas pats par sevi ir vērā ņemams fakts); no otras puses katram trešajam nepilsonim (35%) šķiet, ka pilsoņu noraidošā attieksme pret pilsoņu loka paplašināšanos kavē naturalizācijas tempus (no pilsoņiem šādu viedokli atbalsta 27%).

Arī naturalizācijas prasību interpretācija pilsoņu un nepilsoņu vidū ir krasi atšķirīga: puse no nepilsoņiem (51%) šīs prasības uzskata par netaisnīgām, bet no pilsoņiem šādu viedokli atbalsta katrs piektais (19%).

Šie dati liecina, ka jautājumā par jauniešu nepilsoņu pasivitātes iemesliem pilsoņiem ir atšķirīgs viedoklis no nepilsoņiem. Tā pamatā ir negatīva pretējās puses interpretācija. Jāatzīmē, ka šo pretnostatījumu papildina valsts lomas pilsonības jautājumu risināšanā negatīvs novērtējums, kā arī negatīva attieksme pret naturalizācijas prasībām no nepilsoņu puses.

27.zīm. Iemesli, kādēļ neizmanto iespēju naturalizēties

Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie iemesli tam, ka tikai neliela daļa no nepilsoņiem, kam ir tiesības pretendēt uz Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, izmanto šo iespēju? Izvērtējiet dotās atbildes, vai tās Jums šķiet ļoti svarīgi, diezgan svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nemaz nav svarīgi iemesli?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Apkopotas atbildes: "ļoti svarīgi" un "diezgan svarīgi"
27ZIM.JPG (71666 BYTES)

Nepilsoņu viedoklis par viņu bērnu pilsonisko statusu

Pēc mūsu pētījuma rezultātiem aptuveni trīs ceturtdaļas nepilsoņu (72%) vēlētos, lai viņu bērni kļūtu par Latvijas pilsoņiem. 9% nepilsoņu snieguši atbildi "drīzāk jā" (28. zīm.). Tātad kopumā ap 80% nepilsoņu ir orientēti uz to, lai viņu bērni būtu Latvijas pilsoņi. Tikai 5% ir snieguši noliedzošu atbildi, bet pārējie (14%) nav spējuši sniegt noteiktu atbildi uz šo jautājumu. Biežāk par to, lai bērni iegūtu Latvijas pilsonību, iestājušies ukraiņi. Šie dati mudina domāt, ka, skatoties nākotnes perspektīvā, vairums nepilsoņu savu un savu bērnu dzīvi saista ar Latviju.

 

Nepilsoņu viedoklis par savas ģimenes vēlēšanos naturalizēties, ja vecuma ierobežojumi tiktu atcelti

Gandrīz divas trešdaļas nepilsoņu (63%) apgalvo, ka, atceļot vecuma ierobežojuma kvotas, viņu ģimenes locekļi izmantotu iespēju naturalizēties (29.zīm.). Biežāk šādu viedokli pauduši tie, kam vairāk par 50 gadiem, rīdzinieki, cilvēki ar augstāku izglītības līmeni. Noliedzošu atbildi ir devuši tikai 9% nepilsoņu. Gandrīz trešā daļa (29%) nav spējusi sniegt noteiktu atbildi, kas liecina par to, ka daudziem nepilsoņiem, it īpaši vecumā līdz 30 gadiem, vēl nav izveidojusies skaidra nostāja attiecībā pret savas ģimenes locekļu vēlamo pilsonisko statusu.

28.zīm. LR pilsonība bērniem

Vai Jūs vēlaties, lai Jūsu bērni kļūst par Latvijas pilsoņiem?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)
28ZIM.JPG (17345 BYTES)

29.zīm. Gatavība naturalizēties, ja atceļ vecuma ierobežojumu kvotas

Ja vecuma ierobežojumu kvotas tiktu atceltas, vai visi Jūsu ģimenes locekļi,

kas nav LR pilsoņi, Jūsuprāt, naturalizētos?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)
29ZIM.JPG (26743 BYTES)

Latvijā dzīvojošie Krievijas Federācijas pilsoņi:

KF pilsonības iegūšanas motīvi

................................

1 Latvijas statistikas gadagrāmata. 1997., Rīga, 1997.

Saskaņā ar LR Valsts statistikas komitejas datiem1, 1997.gadā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā bija 0,33% no kopējā iedzīvotaju skaita. Tāpēc, lai gūtu priekšstatu par viņu uzskatiem, tika aptaujāti 45 Krievijas Federācijas pilsoņi. Gandrīz puse no viņiem Krievijas pilsonību ir ieguvuši pēdējo divu gadu laikā.

Uz jautājumu, kāpēc viņi pieņēmuši Krievijas Federācijas pilsonību, visbiežāk tiek minēts arguments: "nevēlējos palikt bez jebkādas pilsonības" (no 45 cilvēkiem to ir minējuši 37). Vairāk kā puse minējuši, ka tas viņiem ļauj justies drošāk un paver ceļošanas iespējas uz Krieviju. Apmēram puse izteikušies, ka viņiem tuvāka ir Krievijas vide un kultūra, tikpat daudzi uzskata, ka Krievijas Federācija aizstāv savus pilsoņus. Mazāk kā puse no minētās grupas minējuši, ka vairāk jūtas piederīgi Krievijai nekā Latvijai. Visai reti tiek minēti tādi argumenti, kā vēlēšanās piedalīties Krievijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, cerība, ka būs vieglāk, ja kādreiz atgriezīsies Krievijā, ka vieglāk būs ceļot uz ārzemēm, kā arī vēlēšanās, lai bērni būtu Krievijas pilsoņi. Pavisam reti minēts arguments, ka tas atvieglotu darba atrašanas iespējas Krievijā.

30.zīm. Iemesli, kādēļ pieņēmta Krievijas Federācijas pilsonība

Kādēļ Jūs pieņēmāt Krievijas Federācijas pilsonību? Izvērtējiet dotās atbildes, vai tie Jums ir ļoti svarīgi, diezgan svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nemaz nav svarīgi iemesli? (% no tiem, kam ir KF pilsonība, n=45)
30ZIM.JPG (65060 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju viedokļi par Pilsonības likumu

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret izmaiņām Pilsonības likumā

Izmaiņas Pilsonības likumā atbalsta 28% no pilsoņiem (23% no latviešiem, 46% no krieviem), no nepilsoņiem to atbalsta 69%, visbiežāk tie ir vidējās paaudzes cilvēki, cilvēki ar lielākiem ienākumiem, rīdzinieki (31.zīm.).

Pirmām kārtām jāuzsver, ka no tiem, kas atbalsta izmaiņas Pilsonības likumā, gan pilsoņi, gan nepilsoņi biežāk iesaka vienkāršot Pilsonības likumu un retāk iestājas par to, lai prasības būtu stingrākas. Par stingrākām prasībām iestājas 15% pilsoņu (jāpiebilst, ka no tiem 98% ir latvieši un 2% citu tautību piederīgie). No nepilsoņiem pavisam nedaudz ir tādu, kam šķiet, ka prasībām vajadzētu būt stingrākām (1%) (32.zīm.).

Visbiežāk Pilsonības likuma prasību vienkāršošanu saista ar vēstures zināšanu pārbaudi. 31% no pilsoņiem (27% latvieši, 46% krievi) un 65% no nepilsoņiem uzskata, ka Latvijas vēstures pārbaudījums būtu jāvienkāršo.

Vecuma ierobežojumu atcelšanu atbalsta 26% pilsoņu (no latviešiem 20%, no krieviem 43%), savukārt, no nepilsoņiem vecuma kvotu atcelšanu atbalsta vairākums — 65%.

Par latviešu valodas pārbaudījuma prasību vienkāršošanu iestājas 19% pilsoņu (no latviešiem 13%, no krieviem — 37%), no nepilsoņiem šādu viedokli atbalsta 58%.

Šie dati liecina, ka par atvieglojumiem attiecībā pret prasībām pilsonības iegūšanā visbiežāk iestājas nepilsoņi. Kas attiecas uz pilsoņiem, tad daļa no viņiem, īpaši krievi pilsoņi, arī pieļauj prasību liberalizāciju.

31.zīm. Attieksme pret Pilsonības likuma izmainīšanu

Kā Jūs domājat, vai esošais Pilsonības likums ir jāmaina?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)
31ZIM.JPG (38938 BYTES)

32.zīm. Aspekti, kas jāmaina Pilsonības likumā

Kas, Jūsuprāt, esošajā Pilsonības likumā būtu jāmaina?

(% no pilsoņiem, kas uzskata, ka Pilsonības likums jāmaina, n=768; % no tiem,

kas nav LR pilsoņi un uzskata, ka Pilsonības likums jāmaina, n=1306)
32ZIM.JPG (32404 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju viedokļi

par to, kurām nepilsoņu grupām būtu jāpiešķir pilsonība vispirms

Gan pēc pilsoņu, gan nepilsoņu domām pirmām kārtām pilsonība būtu piešķirama bērniem, kas dzimuši Latvijā. To atbalsta 82% no pilsoņiem (apkopotas atbildes "pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt") (79% latvieši pilsoņi, 94% krievi pilsoņi), no nepilsoņiem to atbalsta 95%.

Vairums pilsoņu (74%) un nepilsoņu (92%) atbalsta viedokli, ka pilsonība būtu piešķirama jaukto ģimeņu locekļiem, kur vienam no laulātajiem ir pilsonība, bet otram — nav. Līdzīgi kā citos gadījumos latviešu pilsoņu (72%) vidū šāds viedoklis ir mazāk populārs nekā pilsoņu krievu vidū (87%).

Pilsoņu un nepilsoņu viedoklis mazāk atšķiras attiecībā uz izteikumu: pilsonību vajadzētu piešķirt tiem, kam ir īpaši nopelni Latvijas labā, piemēram, sportistiem, aktieriem, māksliniekiem. To atbalsta 72% pilsoņu un 77% nepilsoņu. Lai gan arī šai jautājumā atšķiras pilsoņu latviešu un pilsoņu krievu viedoklis (attiecīgi 70% un 81%).

Taču jautājumā par to, vai visiem tiem, kas dzimuši Latvijā vajadzētu piešķirt pilsonību, pilsoņu un nepilsoņu viedokļi krasi atšķiras. No pilsoņiem to atbalsta 56% (latvieši 47%, krievi 87%), no nepilsoņiem — 91%.

Aptuveni katrs otrais pilsonis (47%) (latvieši 42%, krievi 70%) un ap trijām ceturtdaļām nepilsoņu (78%) vairāk vai mazāk atbalsta viedokli, ka visiem, kas vēlas, jāļauj vienlaicīgi iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Tikai 6% pilsoņu (latvieši 7%, krievi 1%) un 1% nepilsoņu domā, ka nevienai no minētajām grupām nevajadzētu piešķirt pilsonību.

Kā liecina šie dati, Latvijas iedzīvotāju — gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū — ir visai plaši izplatīts viedoklis, ka pilsonība būtu piešķirama noteiktām iedzīvotāju grupām, pirmām kārtām, bērniem, kas dzimuši Latvijā un jaukto ģimeņu locekļiem, mazāk populārs ir viedoklis, ka pilsonība būtu piešķirama par īpašiem nopelniem.

33.zīm. Nepilsoņu grupas, kurām būtu jāpiešķir LR pilsonība vispirms

Kurām nepilsoņu grupām, Jūsuprāt, būtu jāpiešķir LR pilsonība vispirms?

Novērtējiet minēto izteikumu, vai Jūs tam pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat,

drīzāk nepiekrītat, noteikti nepiekrītat?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Apkopotas atbildes: "pilnīgi piekrīt" un "drīzāk piekrīt"
33ZIM.JPG (43083 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju viedokļi par prasībām pret cilvēkiem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību

Fokusa grupās nereti izskanēja viedoklis, ka prasības pretendentiem uz Latvijas pilsonību ir pārāk augstas, tāpēc aptaujā tika uzdots jautājums, kur lūgts salīdzināt prasības Latvijā ar citām valstīm. Rezultāti ir visai interesanti (34.zīm.), jo 18% no pilsoņiem prasības, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, šķiet ļoti augstas (latvieši 13%, krievi 45%), bet no nepilsoņiem — katram otrajam (53%). Interesanti, ka prasības ļoti augstas biežāk šķiet turīgākajiem nepilsoņiem un nepilsoņiem ar augstāku izglītības līmeni.

Kopumā šie rezultāti liecina, ka nepilsoņiem Latvijā prasību līmenis pretendentiem uz pilsonību šķiet augstāks, nekā tas ir Rietumeiropas valstīs. Tas sekmē negatīva psiholoģiskā noskaņojuma veidošanos pret naturalizāciju.

34.zīm. LR pilsonības likuma prasību novērtējums

Kā Jūs domājat, vai, salīdzinot ar citām Rietumeiropas valstīm, Latvijā ir ļoti augstas, tādas pašas vai pazeminātas prasības attiecībā uz cilvēkiem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību? (% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)
34ZIM.JPG (18483 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par to, kam ir tiesības uz Latvijas pilsoņa statusu

Šajā jautājumā ir ievērojamas atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem (35.zīm.). Vairāk kā trešā daļa pilsoņu uzskata, ka tiesības uz pilsonību ir tikai tiem, kas paši un kuru vecāki ir bijuši pilsoņi līdz 1940. gadam (šādu viedokli atbalsta 39% pilsoņu, 46% no pilsoņiem latviešiem, 14% no pilsoņiem krieviem). Gandrīz katrs trešais pilsonis atbalsta viedokli, ka tiesības būt Latvijas pilsonim ir katram, kas ir dzimis Latvijā (29% no pilsoņiem, 28% no latviešiem pilsoņiem, 37% no krieviem pilsoņiem). Mazāk populāri pilsoņu vidū ir viedokļi, ka tiesības būt Latvijas pilsonim ir katram, kurš nodzīvojis Latvijā vairāk kā 10 gadus (16%, no latviešiem 15%, no krieviem 23%), katram, kurš dzīvo Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas (5%, no latviešiem 4%, no krieviem 10%), katram bijušajam PSRS pilsonim, kurš tagad dzīvo Latvijā (3%, no latviešiem 1%, no krieviem 11%).

Vērojama tendence, ka gados vecākie pilsoņi aizstāv striktākus kritērijus jautājumā par to, kam ir tiesības uz Latvijas pilsonību. Viņi biežāk iestājas par to, ka tiesības uz pilsonību ir tikai tiem, kas paši un kuru vecāki ir bijuši pilsoņi līdz 1940. gadam (54%). Savukārt, jaunieši pilsoņi biežāk aizstāv viedokli, ka pilsonība piešķirama visiem, kas dzimuši Latvijā (34%), viņi biežāk atbalsta arī citus liberālākos kritērijus tiesībām uz pilsonību.

Savukārt, nepilsoņi visbiežāk atbalsta viedokli, ka pilsonība piešķirama tiem, kas dzimuši Latvijā (32%) vai tiem, kas nodzīvojuši Latvijā vairāk nekā 10 gadus (25%). Katrs piektais no nepilsoņiem atbalsta viedokli, ka tiesības uz Latvijas pilsonību ir katram bijušajam PSRS pilsonim, kurš tagad dzīvo Latvijā (19%). 15% no nepilsoņiem atbalsta viedokli, ka tiesības kļūt par Latvijas pilsoni ir katram, kurš dzīvo Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Nepilsoņu vidū maz izplatīts ir viedoklis, ka tiesības uz pilsonību ir tikai tiem, kas paši un kuru vecāki ir bijuši pilsoņi līdz 1940. gadam (4%).

Viedokli, ka pilsonība piešķirama katram, kas dzimis Latvijā, biežāk atbalsta gados jaunākie nepilsoņi, kā arī turīgākie.

35.zīm. Vēlamais Pilsonības likums

Kurš no minētajiem izteikumiem par tiesībām uz Latvijas pilsonību

vislielākā mērā atbilst Jūsu viedoklim (izvēlieties tikai vienu atbildi)?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, =1502)
35ZIM.JPG (54523 BYTES)

Masu saziņas līdzekļu auditorijas pilsoņu un nepilsoņu vidū

Izplatītākie preses izdevumi pilsoņu un nepilsoņu vidū

Aptuveni katrs sestais pilsonis (15%) un katrs piektais nepilsonis (20%) vispār nelasa preses izdevumus (37.zīm.). Pilsoņu vidū laikrakstus mazāk lasa krievi (tādu, kas nelasa nevienu preses izdevumu, ir 22% krievu un 14% latviešu), No pilsoņiem mazāk laikrakstus lasa vecumā līdz 30 gadiem un vecumā virs 60 gadiem, kā arī tie, kam mazāki ienākumi. Savukārt, no nepilsoņiem presi mazāk lasa vecumā virs 50 gadiem, tie, kam mazāki ienākumi, zemāks izglītības līmenis un laucinieki.

Pilsoņi visbiežāk lasa "Dienu" (35%) un "Lauku Avīzi" (31%), tad "Neatkarīgo Rīta Avīzi", "Rīgas Balsi" un "Vakara Ziņas" (11%). Pārējo preses izdevumu auditorijas pilsoņu vidū ir ievērojami mazākas: "Subota TV/Nedeļa" un "Dienas Biznesu" lasa ap 5% pilsoņu.

"Dienu" biežāk lasa vidējās paaudzes cilvēki, tie, kam augstāki ienākumi un izglītības līmenis, rīdzinieki. "Lauku Avīzi" vairāk iecienījuši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, laucinieki. "Neatkarīgo Rīta Avīzi" biežāk lasa gados vecāki cilvēki. "Vakara Ziņas" vairāk iecienījuši jaunieši, cilvēki ar vidējo izglītību. "Rīgas Balsi" biežāk lasa gados vecāki cilvēki, rīdzinieki. "Dienas Biznesu" vairāk iecienījuši turīgākie, kā arī cilvēki ar augstāku izglītības līmeni.

Nepilsoņu vidū populārākie preses izdevumi ir "Subota TV/Nedeļa" (to lasa 23% no nepilsoņiem), "Panorama Latviji" (21%), "Čas" (17%). Vienāds daudzums nepilsoņu lasa "SM Segodnja" un "Dienu" krievu valodā (13%), bet "Rīgas Balsi" krievu valodā lasa — 9% un "SM Reklama" — 5%.

Populārākas latviešu avīzes nepilsoņu auditorijā ir "Diena" latviešu valodā un "Lauku Avīze"; katru no tām lasa 4% no nepilsoņiem. Vērojama tendence, ka izplatītākie preses izdevumi pilsoņu auditorijā pakāpeniski iegūst arī interesi nepilsoņu auditorijā, pirmām kārtām tie ir jau minētie "Diena" un "Lauku Avīze".

Konstatējams, ka pamatā preses izdevumu auditorijas nosaka lasītāja valoda: izdevumus krievu valodā lasa krievi un citu tautību piederīgie, kam dzimtā valoda ir krievu, un izdevumus latviešu valodā lasa latvieši.

Tāpēc jo interesants šķiet fakts, ka iepriekšminētos izplatītākos latviešu izdevumus — "Dienu" un "Lauku Avīzi" — ievērojami biežāk lasa pilsoņi krievi, salīdzinot ar nepilsoņiem krieviem. Tā no pilsoņiem krieviem "Dienu" lasa 15%, bet no nepilsoņiem krieviem — 4%; līdzīgi arī "Lauku Avīzi": no pilsoņiem krieviem to lasa 12%, bet no nepilsoņiem krieviem — 4%. Arī "Rīgas Balsi" latviešu valodā nereti lasa krievu tautības pilsoņi (8%), nepilsoņi pamatā lasa "Rīgas Balss" krievu variantu. Bet vispār lielākie latviešu preses izdevumi ir piesaistījuši arī krievu lasītāju uzmanību, kas ir pozitīvs rādītājs ceļā uz integrāciju.

37.zīm. Laikraksti, kurus lasa regulāri

Kādus laikrakstus Jūs regulāri lasāt?

(Vairāku atbilžu jautājums, % no pilsoņiem, n=1123;

% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1311)
37ZIM.JPG (94175 BYTES)

Populārākās radio stacijas pilsoņu un nepilsoņu vidū

Radio neklausās 14% pilsoņu un katrs trešais nepilsonis (33%) (38.zīm.). No latviešiem pilsoņiem radio neklausās katrs desmitais (10%), bet no krieviem pilsoņiem katrs trešais (32%). Šie fakti liecina, ka nelatviešu vidū neatkarīgi no pilsoniskā statusa radio klausīšanās ir mazāk populāra nekā latviešu vidū.

Pilsoņu vidū populārākā ir Latvijas Radio I programma (no latviešiem to klausās 61%, no krieviem pilsoņiem 18%). Visas pārējās radio stacijas ir ievērojami mazāk populāras: 14% no pilsoņiem klausās SWH, kā arī Radio 991/2, (vairāk tās klausās latvieši, taču arī krievu pilsoņu vidū tās ir samērā atzītas). Latvijas Radio II programmu biežāk klausās krievi pilsoņi (19%), mazāk latvieši (9%). Skonto klausās 11% latviešu un 6% krievu pilsoņu. Super FM klausās līdzīgs skaits latviešu pilsoņu (9%) un krievu pilsoņu (11%). Šo radio staciju vairāk iecienījuši ir jaunieši, un tas liek domāt, ka jaunieši raidstacijas izvēlas, vadoties vairāk pēc muzikālās gaumes, nekā pēc valodas.

Nepilsoņu vidū populārākās raidstacijas ir Latvijas Radio II programma (22%), Radio Mix (18%), SWH+ (14%), Latvijas Radio I programma (15%), SWH (6%), Radio 991/2 (5%), Majak (5%), Skonto un Radio Rīgai (5%).

Šie dati liecina, ka virknei Latvijas raidstaciju auditorijas veido gan pilsoņi, gan nepilsoņi, kā latvieši, tā krievi un citu tautību Latvijas iedzīvotāji. Saprotams, ka raidstacijas, kas vairāk sniedz verbālu tekstu, selekcionē auditoriju pēc valodas prasmes, tātad daudzos gadījumos pēc tautības (tās ir Latvijas Radio I un II programma), taču Latvijā populārāko raidstaciju, kur dominē mūzikas pārraide (SWH, Radio 991/2, Skonto, Radio Rīgai, Super FM, Radio Mix, SWH+), klausītāju vidū ir gan latvieši, gan krievi un citu tautību piederīgie, gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Radio klausītājiem, un jo sevišķi gados jaunajiem, radio stacijas izvēli nosaka mūzikālā gaume, mazāka nozīme te ir valodas zināšanām.

Nenoliedzama ir raidstaciju loma latviešu valodas apguvē, jo jaunieši labprāt klausās radio: sevišķi nepilsoņiem raksturīgi, ka, vecumam pieaugot, samazinās radioklausītāju skaits (vecumā līdz 30 gadiem tikai 18% neklausās radio, bet vecumā virs 60 gadiem gandrīz katrs otrais — 46%).

Kopumā tas liecina, ka Latvijas radiostacijām ir zināms ieguldījums sabiedrības integrācijā, sekmējot latviešu valodas apguvi, sevišķi jauniešu vidū: dati liecina, ka radioklausītājiem latviešu valodas zināšanas ir labākas, salīdzinot ar tiem, kas neklausās radio.

38.zīm. Radiostacijas, kuras klausās regulāri

Kādas radiostacijas Jūs regulāri klausaties?

(Vairāku atbilžu jautājums, % no pilsoņiem, n=1432;

% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1350)
38ZIM.JPG (60583 BYTES)

Populārākās televīzijas ziņu programmas pilsoņu un nepilsoņu vidū

Pilsoņu vidū vispopulārākās televīzijas ziņu programmas ir Latvijas TV 1. kanālā un LNT. Tās vismaz reizi nedēļā skatās ap 80%. LTV I kanālu visvairāk iecienījuši latvieši (no krieviem pilsoņiem biežāk kā reizi nedēļā to skatās 48%). Savukārt, LNT vairāk skatās krievi pilsoņi (85%), salīdzinot ar latviešiem (79%). Katrs otrais pilsonis skatās arī Latvijas TV 2. kanāla ziņas (no latviešiem 63%, no krieviem pilsoņiem 51%).

Nepilsoņu vidū vispopulārākās ziņu programmas ir krievu valodā raidītās: Latvijas TV 2.kanālu vismaz reizi nedēļā skatās 58% nepilsoņu (no pilsoņiem — 50%), ORT — 57% nepilsoņu (no pilsoņiem 19%), Krievijas TV — 51% (no pilsoņiem 18%). Pa kabeļtelevīziju pieejamās programmas biežāk skatās rīdzinieki. Nav mazsvarīgs fakts, ka 44% nepilsoņu skatās arī LTV I programmas ziņu raidījumus. To biežāk dara laukos dzīvojošie.

Mazāk populāras ziņu programmas gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū ir VNA (31. Kanāls), kur ziņu programmas skatās 39% nepilsoņu un 16% pilsoņu, kā arī TV Rīga (43. Kanāls) (22% nepilsoņu, 6% pilsoņu).

LNT ir tā televīzijas ziņu programma, kas vislielākā mērā piesaista sev dažādu tautību, pilsoņu un nepilsoņu auditorijas, jo vismaz reizi nedēļā LNT ziņas noskatās 80% pilsoņu un nepilsoņu, latviešu un cittautiešu. Kā zināms, LNT ziņas raida gan latviešu, gan krievu valodā.

Šie dati liecina, ka televīzijas ziņu programmas vislielākā mērā, salīdzinot ar presi un radio, savās auditorijās ietver dažādu tautību un pilsoniskā statusa cilvēkus.

Kopumā var secināt, ka:

pirmkārt, vizuāli uztveramie masu saziņas līdzekļi, tas ir, TV programmas, dažas vairāk un dažas mazāk, apvieno savās auditorijās dažādu tautību un pilsoniskā statusa cilvēkus;

otrkārt, dažādība vērojama arī radio programmu auditorijās, jo tās bieži vien veidojas pēc muzikālās gaumes, nevis valodas principa, taču radio ir mazāk populārs masu saziņas līdzeklis, sevišķi gados vecāku nepilsoņu vidū;

treškārt, lielākie latviešu preses izdevumi ("Diena" un "Lauku Avīze"), pakāpeniski piesaista savās auditorijās arī nelatviešus, jo svarīgāk tas ir tāpēc, ka preses izdevumi, kā zināms, saista vismotivētāko auditoriju: par preses izdevumiem jāmaksā, to lasīšana prasa zināmu inteliģences pakāpi.

Pētījuma dati ļauj secināt, ka Latvijas masu saziņas līdzekļiem ir noteikta loma Latvijas sabiedrības integrēšanā, jo daudzi mēdiji savās auditorijās apvieno dažādu tautību cilvēkus. Protams, dažādi masu saziņas līdzekļu patērētāji atšķirīgi uztver vienu un to pašu informāciju, tāpēc šī jautājuma noskaidrošanai ir nepieciešami speciāli pētījumi.

39.zīm. Televīzijas ziņu programmas, kuras skatās regulāri

Cik bieži Jūs skatāties televīzijas ziņu programmas sekojošos kanālos?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Apkopots to skaits, kas skatās.
39ZIM.JPG (29985 BYTES)

Pilsoņu un nepilsoņu sociālā identitāte

Pilsoņi un nepilsoņi par savu piederības sajūtu

"Pilsonība ir kaut kas vairāk kā etiķete. Kas nejūt kopīgas saites ar saviem līdzpilsoņiem, nejūt atbildību par pilsonisko labklājību, nav īsts pilsonis, lai arī pēc juridiskā statusa tāds ir. Identitāte un (pilsoniskā) tikumība iedveš spēku pilsonības nojēgai"1.

Kolektīvā identitāte pamatā izpaužas kā kopības izjūta — kā noteiktu grupu (teritorijas, sociāli kulturālas vides) kopības izjūta. Parasti tā tiek mērīta ar jautājumu palīdzību: "Cik cieši Jūs jūtaties saistīts?" Mūsu projektā sevišķa nozīme piešķirta identitātes izjūtas mērījumiem, jo valsts statusa maiņa rada izmaiņas arī iedzīvotāju nostājā pret valsti, mainās valstiskās piederības sajūta. Mērījumos, kā attstījusies valstiskās identitātes izjūta Latvijā dažādās iedzīvotāju grupās, izmantoti sekojoši indikatori: 1) piedrības sajūta teritorijai, sociāli kulturālai videi, 2) lepnuma jūtas par Latviju un savu tautību, 3) "Dzimtenes" izpratne, 4) gatavība aizstāvēt Latviju bruņota konflikta gadījumā, 5) attieksme pret Latvijas valstisko statusu tagad un nākotnē, valsts svētku svinēšana.

Teritoriālās piederības sajūtas mērījumiem piedāvāti sekojoši varianti: 1) tuvākā apkaime, pagasts, pilsētas mikrorajons; 2) pilsēta; 3) novads; 4) Latvija; 5) Krievija; 6) Baltija; 7) Eiropa. Pilsoņi vislielākā mērā jūt piederību Latvijai (81%) un piederību savai pilsētai (77%). Aptuveni katrs otrais no pilsoņiem kā svarīgu min piederības sajūtu tuvākajai apkaimei — 58% (laukos tas ir ciems, pagasts, pilsētā — mikrorajons) un novadam — 55%. Interesanti, ka visos šajos gadījumos nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp latviešu un krievu pilsoņu viedokļiem.

Nepilsoņi pirmām kārtām jūt piederības sajūtu pilsētai (82%). 80% nepilsoņu minējuši piederības sajūtu Latvijai, kas ir tikpat bieži kā pilsoņu gadījumā. Interesanti, ka nepilsoņi biežāk kā pilsoņi min piederības sajūtu tuvākajai apkārtnei (tai skaitā —pilsētas mikrorajonam) — 70%. Retāk nekā pilsoņi nepilsoņi minējuši piederības sajūtu novadam — 46%.

Kas attiecas uz piederības sajūtu Baltijai un Eiropai, pilsoņu un nepilsoņu viedokļi ir visai līdzīgi: piederības sajūtu Baltijai minējuši katrs ceturtais pilsonis un nepilsonis (24%), bet piederības sajūtu Eiropai minējuši 13% pilsoņu un 10% nepilsoņu.

Piederības sajūtu Krievijai biežāk min nepilsoņi (20%), kā arī krievi pilsoņi (14%), vismazāk latvieši pilsoņi (2%).

Ja salīdzinām šos datus ar pētījuma rezultātiem, kas veikts 1995. gada rudenī, redzams, ka:

* nedaudz samazinājies to latviešu skaits, kas pauduši piederības sajūtu Latvijai (1995 g. — 87%, 1997.g. — 81%);

* gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū nedaudz samazinājusies piederības sajūta novadam;

* ievērojami samazinājusies piederības sajūta Eiropai (1995. gadā to minējuši ap 30% kā latvieši, tā krievi)2. Piederības sajūtu Eiropai krietni biežāk min turīgākie (tas attiecas gan uz pilsoņiem, gan nepilsoņiem), kā arī gados jaunāki cilvēki. No latviešiem piederības sajūtu Eiropai biežāk min arī tie, kas vecāki par 60 gadiem. Redzams, ka Eiropas piederības sajūtas veidošanu sekmē materiālā labklājība, nākotnes cerības (jaunatnei), atmiņas (vecākajai paaudzei), taču daudzi Latvijas iedzīvotāji, un jo sevišķi vidējās paaudzes cilvēki, jūtas atsvešinātāki no Eiropas.

40.zīm. Piederības sajūta.

Cik cieši Jūs jūtaties saistīts ar...

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Apkopotas atbildes "ļoti cieši" un "cieši"
40ZIM.JPG (35445 BYTES)

............................................................

1 Heater, Derek. (1990) Citizenship: The Civic Ideal in World History, Politics and Education. Longman, London and New York, p182.

2 Baltijas Datu Nams. 1995.gads. Izlase — 1044 respondenti.

Turpinājums

— seko

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!