Preses konferences

Par atbalstu zemniekiem tehnikas iegādei

Vakar, 19. martā, Zemkopības ministrijas preses konferencē ministrs Andris Rāviņš informēja, ka ir apkopoti šāgada pirmo divu mēnešu dati par subsīdiju piešķiršanu lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai, kas paredz atmaksāt 30 procentus no šiem mērķiem ieguldītās naudas. Šim nolūkam izlietoti jau 248 000 lati: Kurzemē — 89 000 lati, Vidzemē — 70 000 latu, Latgalē — 50 000 un Zemgalē — 49 000 latu. Vēl gan projektus nav iesnieguši seši rajoni — Liepājas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Talsu un Valmieras.

Zemkopības ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijai naudas pieprasījumu budžeta labojumos par nedaudz vairāk nekā 2 miljoniem latu, lai spētu nodrošināt valsts labības rezervi. Tie finansu līdzekļi, kas pašlaik ir Labības aģentūras rīcībā, nav pietiekami, lai iepirktu nepieciešamo pārtikas graudu apjomu — 100 000 tonnas, kas ir apmēram puse vidējā gada patēriņa Latvijā.

Andris Rāviņš pastāstīja, ka, viesojoties Zviedrijā, bijušas sarunas par to, kādā veidā Zviedrijas politiķi risina lauku un lauksaimniecības problēmas. Galvenais jautājumu loks bijis par to, kāda ir saikne ar lauksaimniecisko ražošanu, jo Zviedrijā šajā nozarē darbojas 2 procenti aktīvā darbaspēka. Lauksaimniecisko ražojumu pārstrādes rūpniecībā strādā 2,5 procenti darbspējīgo iedzīvotāju. Pirms dažiem gadiem šis lauksaimnieciskajā ražošanā un pārstrādē nodarbināto skaits bijis krietni vien lielāks. Zviedrijas lauksaimniecības komisija pašlaik ļoti aktīvi pētī lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz lauku vidi. Tikušas risinātas sarunas arī par kvalitātes lietām, jo Zviedrijas politiķi ļoti lielu vērību veltī tieši pārtikas kvalitātei. Vēl viens jautājumu loks, kas saista zviedru politiķu prātus, ir reģionālā lauku attīstība.

— Mēs viņiem uzdevām daudz jautājumu,— teica Andris Rāviņš.— Taču uz daudziem arī atbildes nesaņēmām, jo situācija Latvijā un Zviedrijā ir ļoti atšķirīga. Daudz kas no tā, ar ko mēs nodarbojamies un ko cenšamies ieviest Latvijā, Zviedrijā jau ir pati par sevi saprotama lieta, kas reāli darbojas.

Esot Somijā un viesojoties lauksaimniecības tehnikas ražotājuzņēmumā "Valmet", ministrs uzzināja, ka jau zemnieki no Latvijas uzsākuši sarunas un noslēguši vienošanos par 43 jaunu traktoru iegādi. Un par lielu pārsteigumu ministram atklājās, ka nodoms iegādāties šo tehniku ir zemniekiem gan no Daugavpils, gan Ludzas, Balviem un Madonas. Tā ka bažas par teritoriālo nevienlīdzību un par to, ka Latvijā ir ļoti atpalikuši rajoni, nav tik pamatotas, kā varētu šķist, teica zemkopības ministrs.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības

redaktore

Subsīdiju izlietojuma izvērtējums 1997.gadā, vērtējot pēc izlietoto subsīdiju apjoma uz saražoto produkciju naudas izteiksmē

	Augkopība, Ls  uz saražotās produkcijas Ls 1		Lopkopība, Ls uz saražotās produkcijas Ls 1		Vieta vērtējuma rangā
Ludzas	0,048	Talsu	0,034	Saldus	1
Rēzeknes	0,038	Valmieras	0,032	Talsu	1
Valkas	0,034	Dobeles	0,029	Tukuma	3
Bauskas	0,030	Saldus	0,029	Valkas	4
Saldus	0,030	Tukuma	0,026	Valmieras	5
Rīgas	0,028	Ogres	0,025	Dobeles	6
Tukuma	0,025	Cēsu	0,023	Bauskas	7
Limbažu	0,024	Madonas	0,022	Rīgas	8
Talsu	0,022	Valkas	0,022	Cēsu	9
Balvu	0,022	Jelgavas	0,020	Ogres	10
Krāslavas	0,020	Alūksnes	0,019	Preiļu	11
Valmieras	0,020	Preiļu	0,019	Rēzeknes	12
Preiļu	0,016	Aizkraukles	0,019	Ludzas	13
Cēsu	0,015	Rīgas	0,017	Limbažu	14
Dobeles	0,015	Bauskas	0,016	Jelgavas	15
Kuldīgas	0,012	Ventspils	0,016	Krāslavas	16
Gulbenes	0,012	Daugavpils	0,015	Madonas	17
Ogres	0,011	Kuldīgas	0,015	Aizkraukles	18
Ventspils	0,008	Limbažu	0,015	Kuldīgas	19
Jēkabpils	0,007	Gulbenes	0,013	Ventspils	20
Aizkraukles	0,007	Krāslavas	0,013	Balvu	21
Jelgavas	0,005	Liepājas	0,013	Alūksnes	22
Daugavpils	0,005	Rēzeknes	0,012	Gulbenes	23
Liepājas	0,003	Jēkabpils	0,011	Daugavpils	24
Madonas	0,003	Ludzas	0,010	Jēkabpils	25
Alūksnes	0,001	Balvu	0,007	Liepājas	26

Novērtējot izlietoto subsīdiju apjomu:

— rajonu lauksaimniecības departamentu ziņas par saražotās produkcijas apjomiem

— novērtējuma cenas: graudiem — Ls 70 par tonnu; kartupeļiem — Ls 100 par tonnu; pienam — Ls 93 par tonnu; gaļai — Ls 592 par tonnu

ZM Informācijas departamenta dati