Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Dievs mūs ir zemē stādījis, lai mēs augtu un augļus nestu Lai mēs, ar saknēm zemē stāvēdami, ar zariem stieptos ar katru dienu augstāk pret debesīm". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.1997., Nr. 341 (1053) https://www.vestnesis.lv/ta/id/46480

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jānis Stradiņš, Rakstnieku savienības valdes loceklis:

Vēl šajā numurā

24.12.1997., Nr. 341 (1053)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Dievs mūs ir zemē stādījis, lai mēs augtu un augļus nestu

Lai mēs, ar saknēm zemē stāvēdami, ar zariem stieptos

ar katru dienu augstāk pret debesīm”

Anna Brigadere

Jānis Anmanis. “Ceļā” No personālizstādes Rīgas Arhitektu namā

Ar Ziemassvētku labo vēsti. Priecīgus Ziemassvētkus!

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas

Rīgas un Latvijas arhibīskaps

Jānis Vanags:

Starp dažādajām uzlīmēm, kādas mēdz līmēt uz automašīnām, ir arī tāda: “Jēzus nāk. Izliecies, ka strādā!” Tas ir joks, taču tāds, kurš liek domāt. Jēzus nāk — vai šim faktam kaut kā būtu jāietekmē cilvēka dienišķā, praktiskā dzīve? Vai man ar Jēzu būtu jārēķinās tik konkrēti, ka es tādēļ kaut ko mainītu savā dzīvesveidā? Vai tad Jēzus nav uztverams drīzāk kā skaista ideja, kā ētiska mācība? Jā, daudzi cilvēki Kungu Jēzu labprātāk uzlūko kā ideju vai mācību. Ar idejām un mācībām ir vienkāršāk, jo brīvā sabiedrībā cilvēks pār tām ir noteicējs. Viņš tās pieņem vai nepieņem, vai maina pēc saviem ieskatiem, un bieži tam nav nekādu nopietnu seku.

Atkal ir Ziemsvētki, kas ar savu konkrētību neļauj Kungu Jēzu pieskaitīt ideju, mācību vai principu rindai. Pirms diviem gadu tūkstošiem Dievs nolēma ienākt pasaulē un mājot starp cilvēkiem. Viņš nepāršalca pasauli kā ideju un mācību plūsma. Viņš iemiesojās. Viņš piedzima kā puisēns Jēzus Bētlemē. Tās bija dzemdības kā jau dzemdības, ar visu, kas pie tā pieder. Viņa pirmais kliedziens šai pasaulē bija kā īstam jaundzimušam bērnam. Tā bija kūts un sile, kādas jau nu tās mēdz būt. Viss bija līdz pēdējai iespējai reāls un tiešs, jo arī iemesls, kādēļ Viņš nāca pasaulē, bija pavisam konkrēts. Cilvēka ļaunums taču izpaužas viņa konkrētajā eksistencē, viņa ikdienas dzīvē. Cilvēka atšķirtība no Dieva un mūžīgā nāve kā atmaksa par grēkiem ir viena no baismīgākajām dzīves realitātēm, kas, tāpat kā polāro ledāju kušana, ozona caurumi vai citas globālas katastrofas, nekļūst mazāk draudoša un neattālinās ar to, ka mēs par to nedomājam. Varbūt daudziem šķitīs, ka ir nevietā Ziemsvētku vakarā pieminēt tik konkrētas, ikdienišķas lietas. Taču var arī būt, ka mēs par Ziemsvētkiem pārāk daudz esam runājuši vispārīgos skaistuma, miera un labestības vārdos. Kungs Jēzus piedzima, lai ienāktu mūsu reālajā dzīvē — tur, kur mēs katrs ik brīdi esam. Viņa Evaņģēlijs ir konkrēta atbilde uz ikviena cilvēka konkrēto postu. Viņš uzņēmās mūsu grēkus un par tiem samaksāja ar savu dzīvību. Viņam ir vara dot grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Un Viņš to arī dara. Tiem, kas Viņam tic, ir mūžīgā dzīvība, un tiem, kas ir Jēzū Kristū, vairs nav nekādas pazudināšanas.

Kristus mīļotie — es saku šos vārdus ikvienam, jo Kristus patiešām mīl ikvienu cilvēku, arī pagānu un neticīgu, un grēcinieku — Kristus mīļotie, lai šie Ziemsvētki nepaiet bez tā, ka mēs katrs ļautu Kristum ienākt un dzīvot sevī. Lai katrs varētu sacīt kā apustulis Pāvils: “Dzīvoju ne vairs es, bet Kristus, kas ir manī.” Tas ir Ziemsvētku būtiskais saturs. Atveriet sevi Kristum! Sakiet viņam: “Kungs, es gribu atdot Tev savu dzīvi! Es atsakos no Ļaunā un paļaujos uz Tevi. Ienāc manī, vadi mani, veido un sargā manas dienas un naktis!” Atstājiet tumsības darbus. Kas zadzis, lai vairs nezog, kas ienīst, lai meklē spēku izlīdzināties un piedot, kas kalpo mantai, māņticībai vai kādam citam elkam, lai vērš savu skatu uz dzīvo Dievu. Kas nav kristīts, lai meklē ceļu, kā saņemt svētās kristības sakramentu. Kas ir sirdsapziņas mocīts, lai izsūdz savus grēkus un saņem piedošanu. Un lai bieži un cienīgi baudām unikālo Kristus klātbūtni, kāda ir satverama tikai Svētajā vakarēdienā. Visu, kas ar Ziemsvētkiem ienāca pasaulē, Kungs Jēzus atstāja cilvēkiem, ne lai viņi to apjūsmotu, bet lai lietotu savā praktiskajā ikdienas dzīvē. Lai tad, kad Kristus nāks, viņš mūs neatrastu kā svešiniekus.

Šīszemes dzīve ir ļoti vērtīga un ļoti īsa, ir jāizmanto katrs mirklis, ko Dievs mums dod. Ir jādomā par savu mūžīgo dzīvību, par savas dvēseles glābšanu. Kristus piedzima ne tādēļ, ka zemes dzīve viņam likās vilinoša. Viņš piedzima tādēļ, ka nebija citas izejas. Ne jau Viņam, bet tev — nav citas izejas kā vienīgi Kristus.

Sveicinu visus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītājus, darbiniekus, teoloģijas studentus un Dieva lūdzējus. Sveicinu visus, kas tic uz mūsu Kungu Jēzu Kristu. Sveicinu visus, kam mūsu zemē un tautā uzticēta īpaša atbildība. Sūtu Ziemsvētku sveicienus visiem laba prāta cilvēkiem. Lai jums visiem bagātīgi svētīti un ļoti konkrēti Ziemsvētki.

Romas katoļu Baznīcas

Rīgas metropolijas arhibīskaps metropolīts

JĀNIS PUJATS:

Ziemas saulgriežos kristieši ik gadu atceras Pestītāja nākšanu pasaulē. Latvieši Kristus dzimšanas piemiņu sauc par Ziemsvētkiem. Tie atnāk ar sniegu un aukstumu, ar skuju smaržu un svecīšu mirdzumu, ar dziesmu melodijām un nakts dievkalpojumiem.

Ziemsvētkos kārtējo reizi tiek sludināts: “Šodien jums Dāvida pilsētā ir piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs!” (Lk 2,11). Kāda brīnišķīga vēsts nabaga cilvēkiem, kas piekusuši, karojot ar savām vājībām un grēkiem. Lūk: ir dzimis tas, kurš atbrīvo mūs no grēka, no bezcerības un no ļaunā gara jūga. Viņš ir īstais Glābējs, jo nāk no debesīm. Betlēmes Bērns ir “varenais Dievs, mūžīgais Tēvs, miera Lielskungs”, kā viņu raksturo pravietis Isajs (9,5). Iziesim Kungam pretī ticībā, paļāvībā un sirds vienkāršībā! Cilvēcei Pestītājs šodien vajadzīgs ne mazāk kā Romas cēzaru laikos vai kā pašos pirmsākumos pēc cilvēku krišanas grēkā. Un Kristus, atnācis pie cilvēkiem, paliek vienmēr pie tiem. Viņš darbojas savā Baznīcā: “Kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū,” saka Kristus (Mt 18,20). Viņš ir mums līdzās ar visu savu žēlastību bagātību: gatavs apžēlot un piedot, pacelt un stiprināt: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti. Es jūs atspirdzināšu” (Mt 11,28).

Pestītāja atnākšanas auglis un pirmā dāvana ir “miers virs zemes labas gribas cilvēkiem” (Lk 2,14), kas sludināts jau Kristus Kunga piedzimšanas naktī. Miers dvēselē, ģimenē un sabiedrībā ir vajadzīgs, lai cilvēki varētu sakārtot savu garīgo un saimniecisko dzīvi. Sirdī iestājas miers un līdzsvars, kad cilvēks saņem grēku piedošanu, kad notiek iekšēja attīrīšanās, kad cilvēks sāk saprast savas dzīves jēgu, mērķi un uzdevumu. To viņam atklāj Kristus savā Evaņģēlijā. Ļoti īsi viņš to ir formulējis savā teicienā: “Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, un viss tas jums tiks pielikts” (Mt 6,33). Tātad Dievs apsola visu dzīvei nepieciešamo kā svētību par to, ka cilvēks cenšas visur rīkoties pēc Dieva prāta. Vai tieši te nav meklējama panākumu atslēga? Ne viens vien “Bābeles tornis” ir sabrucis, kas bez Dieva svētības iesākts. Vai cilvēki ir mācījušies no rūgtās pieredzes? Psalma vārdi izsaka tūkstošiem gadu vecu atziņu: “Ja Dievs nebūvēs namu, velti pūlas tie, kas to ceļ” (Ps 126,1). Tas ir Dieva vārds, un tam var paļauties. Tātad Dieva likumi ierakstāmi visas dzīves programmā, lai Dieva svētība bagātīgāk izlietos pār cilvēkiem.

“Jums ir piedzimis Pestītājs.” Viņš grib un var jums palīdzēt. Ar šo labo vēsti nāk Ziemsvētki. Novēlu visiem ticīgajiem Dieva žēlastībām bagātas svētku dienas un nākošo gadu.

Latvijas Baptistu draudžu savienības

bīskaps Andrejs Šterns:

Esiet sirsnīgi sveicināti Ziemassvētkos!

Atkal ir klāt skaistais Svētku laiks. Šajos Svētkos atceramies Jēzus Kristus piedzimšanu. Ja svinam viņa dzimšanas dienu, tad arī mūsu galvenā uzmanība jāveltī Viņam. Es vēlos uz to aicināt ikvienu lasītāju. Svētki ir dāvanu laiks. Jēzus Kristus ir Dieva lielākā dāvana pasaulei. Bībelē lasām: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa ev. 3, 16.)

Apustulis Jānis par to vēlāk raksta:

“Jo bauslība (likumdošana) ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.” (Jāņa ev. 1, 17.)

Apustulis Pāvils, gribēdams atklāt Kristus nozīmīgumu, saka:

“Viņā (Jēzū Kristū) mājo visa Dievības pilnība redzamā veidā.” (Kolosiešu vēst. 2, 9.)

Jēzus Kristus personā Dievs ir atklājis visas Radības nodomu un mērķi.

Jēzū Kristū un tikai Viņā Dievs ir atklājis un piepildījis visu, lai tiktu uzvarēts katrā cilvēkā apslēptais ļaunums, ko cilvēki nav spējuši atklāt un uzvarēt ne savu filozofisko pētījumu, ne arī citu meklējumu ceļā.

Ja Dieva dāvana ietver sevī tik daudz, kādēļ tad tik daudzi cilvēki nav tikuši galā ar savām problēmām?

Atbilde ir ļoti vienkārša — Kristum netika dota vieta cilvēku sirdīs un dzīvē!

Viņš piedzima kūtī, jo citur Viņam nebija vietas.

Viņš nāca šajā pasaulē, bet tā Viņu nepazina.

Viņš deva padomu, bet to noraidīja.

Viņš palīdzēja daudziem, bet vairums no tiem bija nepateicīgi.

Viņš runāja patiesību, un tādēļ Viņu piesita krustā.

Tomēr bija cilvēki, kuru attieksme pret Jēzu Kristu bija citāda. Viņi pieņēma To un iepazina Viņa pārveidojošo spēku savā dzīvē. Kristieši šo pieredzi var apliecināt kā savas dzīves realitāti arī mūsu dienās.

Dzīves straujais ritms pieprasa no mums ikviena saprast savas dzīves jēgu, kā arī vajadzību pēc spēka, pienākumus veicot un grūtības pārvarot. Tieši šādas savas dzīves realitātes kontekstā orientēsim savas domas uz Dieva dāvanu — Jēzu Kristu.

Svētkus svinot, atcerēsimies, ka šī dāvana ir pie mūsu “durvīm”.

Vai pievērsīsim tai uzmanību citu piedāvājumu vidū? Vai pieņemsim to?

Izšķirsimies par Viņu, ņemsim laiku priekš Viņa, ļausim Viņam sevi uzrunāt Evaņģēlijā, ticēsim un uzticēsimies Viņam, pieņemsim Viņa padomu.

Ja to darīsim, mēs drīz vien atklāsim, ka mūsu izvēle ienes Dieva apsolītās svētības mūsu dzīvē un darbā. Izvēle ir mūsu!

Mūsu izvēlei ir tālejoša nozīme, jo katrs no mums esam tie, kuri veidojam savu sabiedrību, sākot ar ģimeni, skolu, darbavietu, sabiedriskajiem un valsts amata pienākumiem. Tādēļ ir vairāk nekā svarīgi, lai svētku laikā, cenšoties būt labāki, domājot par to, kā kādu iepriecināt un kā sniegt palīdzīgu roku, mēs pievērstu nopietnu uzmanību Tam, kurš reiz piedzima Betlēmē,— Jēzum Kristum, lai Viņš ar savu devumu sakārto mūsu dvēseles un dzīvi, kā arī attiecības ar cilvēkiem tā, ka esam patiesas atjaunotnes nesēji. Tas būs mūsu labākais un nozīmīgākais devums ne tikai Svētku laikā, bet arī visā mūsu dzīves sūtības piepildījumā. Lai ar šādu orientāciju un cerību rītdienai ejam pretī arī jaunajam 1998.gadam, ticot, ka Dievs var un grib mūs svētīt. Atslēga šai svētībai nu Zemei ir dota — Jēzus Kristus.

Lai šie Svētki kļūst nozīmīgi ar to, ka mēs ikviens dodam vietu Kristum savā dzīvē!

Novēlu ikvienam patiesi priecīgus Ziemassvētkus!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!