• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības paplašināšanos, par Latvijas vietu Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1997., Nr. 329/330 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46242

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Valsts prezidenta - armijas un militāro organizāciju vadītāji

Vēl šajā numurā

16.12.1997., Nr. 329/330

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības paplašināšanos,par Latvijas vietu Eiropas Savienībā

Turpinājums no 1.lpp.

Guntars Krasts: — Protams, šīm personām būs būtiska loma, kas tieši ietekmēs koordinācijas efektivitāti, precizitāti un tā tālāk. Kaut gan kopumā mēs visi, arī jūs, žurnālisti, būsim iesaistīti šajā procesā.

Par konkrētajām personām runājot. Konkrētās personas nāks un varbūt arī ies. Jo process, iestājoties Eiropas Savienībā un tam sagatavojoties, var ievilkties vairāku gadu garumā. Tas nebūs vienu vai divus gadus garš. Tāpēc es šobrīd negribētu teikt, kāda konkrēta persona ir izraudzīta par to, kas mūs tagad ļoti veiksmīgi koordinēs un ieliks Eiropā. Bet ir atsevišķas kandidatūras, kuras ir apspriestas. Acīmredzot būs visai būtiskas izmaiņas Eiropas integrācijas birojā. Arī sarunu organizēšanas grupai būs vajadzīgs izraudzīties vadītāju. Ir kandidatūras. Attiecībā uz sarunu vešanas grupas vadītāju pagaidām tā īsti vēl nav spriests. Ir runāts, bet nav nopietni apspriestas kandidatūras. Par Eiropas integrācijas biroju varu teikt līdzīgi. Ir vairākas kandidatūras, kas varētu padarīt intensīvāku tā darbību. Bet nevaru precīzi pateikt, kas varētu būt tā persona, kas no rītdienas pārņems šo darbību.

Jautājums: — Vai iekšpolitisko problēmu risināšanā Eiropas Savienība piešķirs finansiālo palīdzību, un cik liela tā varētu būt? Piemēram, robežu sakārtošanai.

Guntars Krasts: — Par šiem jautājumiem būs detalizētāka informācija. Bet ir zināms, ka 1998. un 1999. gadam tām valstīm, kuru novērtējums bija pozitīvs, bet Eiropas Komisijas viedoklis negatīvs — Latvija arī ir šo valstu vidū —, papildus ir piešķirti 100 miljoni ekiju. Konkrētais sadalījums nav zināms, bet acīmredzot tas pamatvilcienos būs vērsts uz likumdošanas sakārtošanas jautājumiem.

Jautājums: — Krasta kungs, kuru ministriju darbs jūsuprāt, līdz šim ir bijis sekmīgākais virzībā uz Eiropas Savienību un kuras atpaliek?

Guntars Krasts: — Šajā brīdī ņemties izvērtēt ministriju ieguldījumu būtu visai nenopietni. Jāsaka, ka šobrīd visās ministrijās ir cilvēki, vismaz daži, kas diezgan labi orientējas tajos procesos, kas vajadzīgi, lai ministrijas aktivitātes pieskaņotu tām nostādnēm, kas vajadzīgas Eiropā, lai ieviestu Eiropas nostādnes pašā ministrijas darbībā un arī lai sagatavotu ministrijas atbildes atbilstoši Eiropas garam. Bet ir arī cilvēki, kas vēl aizvien izturas visai pavirši, garāmejot, formāli un bieži vien pat nesaprot būtību. Par to mēs dažkārt varam spriest pēc iesūtītajām atbildēm uz dažādiem Eiropas Savienības jautājumiem, mūsu nostādņu formulējumiem Eiropas integrācijas birojā. Tā atbildes bieži vien neatbilst jautājumu apjomam. Bieži vien ir jūtams, ka atbildē nav bijis īstas izpratnes no ministrijas puses.

Bet es gribētu mazliet uzteikt Zemkopības ministriju, kas visai grūtās sfērās pēdējā gada laikā ir uzņēmusi ārkārtīgi labus apgriezienus. Lauksaimniecības sektors taču ir īpaši sarežģīts. Tāpat Ekonomikas ministrijas darbs ir apmierinājis. Tiesa, rūpniecības nostādņu formulēšanā Ekonomikas ministrija ir bijusi pavāja. Arī tad, kad mēs gatavojām atbildes uz jautājumiem, tas bija tāds baltais plankums Ekonomikas ministrijas darbībā. Visās ministrijās ir prātīgi cilvēki. Ir ministrijas, kur vērojams acīm redzams progress. Tā varētu būt Zemkopības ministrija.

Tātad kopumā situācija ir tāda, kāda tā ir. Bet cilvēku attieksmei un izglītībai šajās jomās būs ievērojami jāpieaug. Pretējā gadījumā mēs nevarēsim uzturēt tempu. Un tas būs bīstami pirmkārt mums pašiem, vairs ne jau Eiropas Savienībai. Mums vairs nav sevi jāreklamē Eiropas Savienībai. Mums gluži vienkārši jātop par attīstītu valsti.

Jautājums: — Ir paredzēts, ka līdz nākamā gada 15. janvārim tiks izstrādāts Eiropas Savienības likumdošanas ieviešanas nacionālās programmas pirmais projekts. Kāpēc tikai tagad par to runājam?

Valdis Birkavs: — Nav runas par to, ka mēs to gatavojam pirmo reizi. Gluži vienkārši Eiropas Komisijas terminoloģija mainās. Šobrīd nacionālais ES likumdošanas pārņemšanas plāns jeb nacionālā ES likumdošanas pārņemšanas programma tiks bāzēta — un tas ir uzsvērts arī dokumentā — uz nacionālo integrācijas programmu. Tā pārveidojas nosaukumā, bet pats būtiskākais ir tas, ka tā ārkārtīgi precizējas saturā. Jo tiek noteiktas prioritātes, tiek noteikts kalendārais grafiks, un zem tā tiek palikta arī finansiālā palīdzība. Respektīvi, viss darbs šajā situācijā kļūst ārkārtīgi mērķtiecīgs. Mēs esam sagatavojuši savu atbildi uz Eiropas Komisijas pievienošanās partnerības dokumentu. Viņi iesniedza pirmo variantu, mēs piestrādājām pie nākamā. To mēs rīt Eiropas integrācijas padomē apspriedīsim, bet tur arī vēl būs diezgan liels darbs priekšā. Jo paralēli iet divi dokumenti: šī nacionālā likumdošanas pārņemšanas programma un pievienošanās partnerības dokuments.

Jautājums: — Ilgu laiku Ārlietu ministrija bija šī integrācijas procesa vadītāja. Vai tiešām tagad tas vairs nebūs Ārlietu ministrijas prioritārais uzdevums?

Valdis Birkavs: — Neapšaubāmi, integrācija Eiropas Savienībā paliek Ārlietu ministrijas prioritārais uzdevums. Jo nevar jau teikt, ka tas ir līdz galam atrisināts. Mēs tikai esam iegājuši pilnīgi jaunā fāzē, kurā, neapšaubāmi, dominē iekšpolitiskie uzdevumi. Un tie faktiski dominēja jau agrāk, kad bija svarīgi atrisināt tās lietas, kas vēlāk bija minētas kā pārmetumi Eiropas Komisijas viedoklī. Tāpēc, manuprāt, šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgi koncentrēt uzmanību tieši uz to Eiropas Komisijas viedoklī minēto 51 negatīvo punktu. Tie galvenie punkti ir saistīti gan ar rūpniecības attīstību, gan ar naturalizācijas procesa pilnveidošanu, gan ar privatizācijas pabeigšanu, gan ar robežkontroles pastiprināšanu. Tur ir arī ļoti daudzi likumdošanas jautājumi.

Mintauts Ducmanis,

“LV” nozares redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!