• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības paplašināšanos, par Latvijas vietu Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1997., Nr. 329/330 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46241

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības paplašināšanos, par Latvijas vietu Eiropas Savienībā

Vēl šajā numurā

16.12.1997., Nr. 329/330

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības paplašināšanos, par Latvijas vietu Eiropas Savienībā

Luksemburga, 13.12.1997. Foto: epa / A.F.I.

Rīga, 14.12.1997. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

1997. gada 13. decembrī Latvijas Republikas delegācija Ministru prezidenta Guntara Krasta vadībā Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības un asociēto valstu valdību vadītāju sanāksmē.

Kā viens no galvenajiem sanāksmē tika apspriests jautājums par ES tālāko paplašināšanos. Šajā jautājumā ES Padome pieņēma vēsturisku lēmumu par iestāšanās procesa atvēršanu visām Viduseiropas un Austrumeiropas asociētajām valstīm un Kiprai.

Pēc Luksemburgas galotņu tikšanās lēmumiem par paplašināšanos Latvijas un Eiropas Savienības attiecībās izveidojas kvalitatīvi jauna fāze — iestāšanās process.

Izstrādātais ES paplašināšanās modelis ir jāvērtē kā nediskriminējošs, ietverošs un reālistisks. ES Padomes noslēguma dokumentā ir iezīmēta skaidra tālākās integrācijas perspektīva un tās ieviešanas mehānisms. Iestāšanās stratēģija tagad ir maksimāli orientēta uz ātru un efektīvu visu valstu, tajā skaitā Latvijas, sagatavošanu dalībai ES. Tam no Eiropas Savienības puses tiks piesaistīts atbilstošs finansiālais atbalsts.

Luksemburgas ES Padomes lēmums dod nepārprotamu un skaidru motivāciju Latvijai tās iekšējo reformu padziļināšanai un paātrināšanai.

Tas arī būs Latvijas valdības galvenais uzdevums tuvākajā un tālākajā perspektīvā, rūpīgi izvērtējot Luksemburgas rezultātus. Pirmā nopietnā saruna par šo tematu paredzēta jau pirmdien Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdē.

Šajā EIP sēdē paredzēts izskatīt Latvijas prioritātes un priekšlikumus pievienošanās partnerības kontekstā, gan arī attiecībā uz nākamo — izšķirošo gadu iestāšanās sarunu sagatavošanā, gan arī vidējā termiņa perspektīvā, tātad jau sarunu gaitā.

Būtiska nozīme ir tālākās darbības plānošanai attiecībā uz Asociācijas līguma izpildi, kurš nākamajā gadā stāsies spēkā (Asociācijas padomes, Asociācijas komitejas un tās nozaru apakškomiteju izveidošana). Ir jāanalizē arī Eiropas integrācijas procesa koordinācijas un vadības jautājumi.

Jau līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāts pirmais projekts Nacionālās programmas ES acquis (likumdošanas) ieviešanai.

Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem valdība uzskata Latvijas sabiedrības iespējami pilnīgāku informēšanu un izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā.

Valdības preses departaments

Luksemburga—Rīga,

1997. gada 13.—14. decembris

Sestdien, 13. decembrī, Luksemburgā Latvijas Republikas delegācija Ministru prezidenta Guntara Krasta vadībā piedalījās Eiropas Savienības un tās asociēto valstu valdību vadītāju sanāksmē. Apspriedē galvenokārt bija runa par ES tālāko paplašināšanos.

Svētdien, 14.decembrī, tūdaļ pēc atgriešanās Rīgā Ministru prezidents Guntars Krasts un ārlietu ministrs Valdis Birkavs lidostā preses konferencē sniedza informāciju un vērtējumus par notikušo.

Vispirms runāja Guntars Krasts:

— Labdien Latvijā! Paldies jums, žurnālisti, ka atnācāt svētdienā, ka atradāt laiku un iespējas šeit ierasties.

Uzreiz jāsāk ar to, ka šis patiešām ir vēsturisks brīdis. Eiropas Savienība ir nolēmusi paplašināties, ietverot arī mūs to valstu skaitā, kurām ir lemts kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kā tas tiek raksturots starptautiski, beidzot Jaltas gars Eiropā ir lauzts. Tas tiešām ir izcils vēsturisks brīdis, jo mēs beidzot no visai abstraktas atrašanās kaut kur priekšdurvē, kaut kur un kaut ko sakārtojot, kas daudziem, gluži vienkārši runājot, jau bija sācis krist uz nerviem, esam reāli uzaicināti būt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Man jāsaka arī, ka personīgi jūtos lepns par to, ka man ir bijusi iespēja piedalīties šajā procesā. Gribu pateikties visiem Latvijā, kas ir sekmējuši to, lai mēs šodien varētu runāt par to, ka Eiropas Savienība ir uzaicinājusi mūs sev pievienoties.

Atcerēsimies, ka vēl jūlijā Eiropas Savienības viedoklis bija negatīvs. Paldies visiem, kas mobilizējās, tomēr spēja veikt visai daudz, lai arī ir dzirdētas kritiskas piezīmes. Un tas ir pareizi, vajag kritizēt. Es gribētu aicināt presi turpmāk ļoti uzmanīgi sekot līdzi visām tām saistībām, ko mēs uzņemsimies — gan šī valdība, gan nākamās valdības. Jo tas tomēr palīdz mobilizēt cilvēkus. Šim procesam ir tik būtiska nozīme mūsu visu, mūsu bērnu un bērnu bērnu likteņos, un te nolaide gluži vienkārši nav pieļaujama.

Tāpēc es gribu apsveikt arī jūs, žurnālistus, kas ir daudz darījuši, lai mūsu darbs, lai tas mūsu “uzrāviens”, ko mēs sākām rudens pusē, gūtu arī pozitīvu atbalsi Eiropā. Mēs spējām mobilizēt resursus, mēs spējām saglabāt to līniju, ko mēs bijām izvēlējušies, tas ir, lai arī Latvija tiktu iekļauta to valstu grupā, kas tiek uzaicinātas uz Eiropas Savienību. Par spīti dažādiem viedokļiem, dažādiem mēģinājumiem novirzīt mūs no šīs līnijas. Paldies jums, ka atbalstījāt.

Nedaudz par Luksemburgas sanāksmes rezultātiem. Tātad politiskais lēmums ir pieņemts. Ja tā vienkārši runājam, tagad viss ir atkarīgs no mums pašiem. Ir jau iezīmējusies procedūra. Protams, paši nobeiguma dokumenti acīmredzot tiks publicēti un kļūs pieejami tikai šodien vai varbūt tikai rīt no rīta. Bet faktiski pamatnostādnes ir skaidras. Arī procedūra — kas un kādā formā un cik laika varētu prasīt sākuma formalitāšu pārvarēšana, lai mēs varētu uzsākt reālās sarunas, tas šobrīd jau apmēram ir zināms. Bet viss būs atkarīgs no mums, no mūsu iekšējās spējas mobilizēties, no iekšējās vēlmes valstī padarīt savu valsti par saderīgu, par atbilstošu Eiropas Savienības attīstītajām valstīm. Mums šobrīd ir jāizvirza sev un arī citiem pavisam citas mērauklas. Tas arī būtu tas, ko es vēlētos pateikt ievadā.

Pēc tam runāja ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

— Es pievienojos Krasta kunga teiktajam. Bet es gribētu uzsvērt divas lietas. Pirmais — Māstrihtas līguma “o” punkts. Māstrihtas līguma “o” punkts nosaka, ka procesam, pēc kura sākas reāla iestāšanās, ir četras sastāvdaļas. Tātad pirmā ir Latvijas pieteikums. To mēs iesniedzām 1995. gada oktobrī. Otrā ir Eiropas Komisijas viedoklis. To mēs saņēmām 1997. gada jūlijā. Es gribētu uzsvērt, ka viedoklis principā bija pozitīvs, rekomendācija bija negatīva. Trešais dokuments ir Eiropas parlamenta lēmums. Kā zināt, 4. decembrī Eiropas parlaments pozitīvi izlēma par sarunu iesākšanu ar visām valstīm, nobalsojot ar vairākumu. Un pēdējais, izšķirošais, ir tas, ko mēs saņēmām Luksemburgā, — tas ir vienprātīgs eiropiešu padomes lēmums. Līdz ar to “o” panta pirmās daļas procedūras ir pabeigtas un sākas iestāšanās fāzes. Svarīgākais ir tas, ka šobrīd uz mums pilnā mērā tiek attiecinātas visas tās pašas procedūras, kas tiek attiecinātas uz tām “5+1” valstīm, kuras tika rekomendētas jau jūlijā. Mēs esam vienā un tajā pašā procesā. Kur ir atšķirība? Atšķirība ir tajā apstāklī, ka, ņemot vērā mūsu iekšējo attīstību, nākamajā gadā būs vajadzīgs vēl viens ārlietu ministru — vairs ne eiropiešu padomes — lēmums attiecībā uz mūsu attīstību. To ārlietu ministri pieņems pēc gada pārskata rezultātiem. Bet tas nozīmē nevis to, ka mēs pēc pozitīva pārskata sāksim procesu no gala, bet to, ka mēs ieiesim procesa vidū. Respektīvi, likumdošanas salīdzināšanas process sākas gan ar tām valstīm, kuras tika nosauktas jūlijā, gan arī ar mums. Tā ir ārkārtīgi liela pretimnākšana, jo tagad viss ir atkarīgs, kā Ministru prezidents teica, no mums.

Un tagad par to tālāko, kam jānotiek nekavējoties. Nekavējoties faktiski sāks strādāt sarunu sagatavošanas grupa, jo tās galvenais uzdevums ir nekavējoties, es domāju — ar jauno gadu, sagatavot Latvijas pozīciju tam procesam, kurā aprīlī tiks iesaistītas visas vienpadsmit valstis. Proti, likumdošanas salīdzināšanas procesam. Jo likumdošanas salīdzināšana nevar būt nedz slikta, nedz laba. Galarezultāts likumdošanas salīdzināšanai faktiski ir mandāts, par ko mēs sarunāsimies ar Eiropas Savienību — kur mēs pieļausim izņēmumus, kur — ilgākus pārejas periodus, kur — kaut kādas atkāpes, pagaidām neieviešot kādus normatīvus.

Otrs, ko mēs faktiski esam jau sagatavojuši Eiropas integrācijas padomei, — mēs apspriežam Latvijas priekšlikumus pievienošanās partnerībai. Tie ir izvērsti priekšlikumi uz daudzām lapām, kas mums ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Un tad šos dokumentus saliek kopā, un tas būs faktiski tas dokuments, kurā būs kalendārie laiki, precīzas prioritātes, precīzi uzdevumi, kuram sekos līdzi Eiropas Komisija un kurš tiks papildināts ar speciālu finansu memorandu, kurā norādīts attiecīgais finansējums šo prioritāšu īstenošanai. Tas ir tas darbs, kas mums pilnībā jāpabeidz līdz nākamā gada martam. Jo ir vēl saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Un 30. martā notiks oficiālā iestāšanās procedūras uzsākšana, akceptējot arī šīs nacionālās pievienošanās stratēģijas.

Tagad viss ir mūsu rokās, jo ārpolitiskais darbs zināmā mērā var tikt uzskatīts par sekmīgi pabeigtu.

Tad Ministru prezidents un ārlietu ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai šo Eiropas Savienības lēmumu varat uzskatīt par “otrā piecnieka” uzvaru un konkrēti — par Latvijas un Lietuvas diplomātijas uzvaru?

Guntars Krasts: — Es domāju, ka tā ir veselīgas pieejas uzvara. Jo pašā Eiropas Savienībā ir jāapzinās, ka tāda dalīšana grupās neatbilst tai idejai, uz ko ir vērsta Eiropas Savienības paplašināšanās, uz ko tā ir orientēta — tas ir, ietvert tās valstis, kas ir izteikušas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Protams, es negribu noliegt, ka bija būtiska ietekme tam, ka ar atsevišķu Eiropas Savienības valstu, pirmkārt, Zviedrijas un Dānijas, atbalstu un mūsu visai aktīvu darbību tika radīta šī izpratne. Dažiem varbūt tas šķiet tikai detaļa, bet iekšpolitiski tas mums, protams, ir ļoti svarīgi. Un arī Eiropai galu galā, kā atzina paši Eiropas valstu vadītāji, ir ārkārtīgi svarīgi skaidri definēt, ka Eiropa nenorobežojas, ka Jaltas gars Eiropā ir jālauž.

Jautājums: — Jūs uzsvērāt, ka tagad viss ir mūsu pašu rokās. Bet tādā gadījumā pirmām kārtām viss būs atkarīgs no tā, kas būs sarunu sagatavošanas grupas vadītājs un kas būs Eiropas integrācijas biroja vadītājs. Kas tad būs tie cilvēki, kas vadīs šos integrācijas procesus?

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!