Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents Guntis Ulmanis: "Liels darbs vēl ir priekšā" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1997., Nr. 329/330 (1044/1045) https://www.vestnesis.lv/ta/id/46240

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

16.12.1997., Nr. 329/330 (1044/1045)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

“Liels darbs vēl ir priekšā”

Turpinājums no 1.lpp.

— Tieši šis ir tas jautājums, kas arī parādās, parādās vismaz tādas nostādnes, dažu partiju nostādnes, nerunājot jau par konkrētiem cilvēkiem, kas saka, ka Latvijai būs grūtāk, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā, līdz ar to nostājoties pret to.

— Redziet, dzīvojot vienam, vienmēr liekas, ka ir kaut kā vieglāk, tev ir mazāka atbildība, nekas ne ar vienu nav jādala, nevienam nekas nav otram jādod, bet prakse rāda, ka viens tomēr nevar izdzīvot. Un tāpēc, iestājoties Eiropas Savienībā, būs jādalās daudzos jautājumos, arī daudzos labumos un daudzos principos, kā tas ir, ja mūsu komandā būs pāri par 20 valstīm.

— Neslēpsim, mēs esam cilvēki, mums gribas, lai mums būtu labāk. Līdz ar to jautājums: cilvēki gaida no jums atbildi — vai tad, kad ieplūdīs produkcija...

— Būs, Eiropas Savienībā atrodoties, būs stipri, stipri labāk. Es par to esmu pārliecinājies, braukdams Eiropas valstīs, skatīdamies un redzēdams, kas notiek tajās valstīs, kuras tikko kā ir iestājušās jeb nesen ir iestājušās Eiropas Savienībā. Kā mainās infrastruktūra, ka mainās darba tirgus, kā mainās preču klāsts, produkcija, kā mainās dažāda likumdošana, kas ir par labu cilvēkiem. Visa Eiropas Savienības ideja un jēga ir — lai cilvēkam kļūtu labāk dzīvot, lai kļūtu augstāks labklājības līmenis, kā šeit nav. Protams, tas nenāksies bez upuriem.

— Cik daudz jūs kā prezidents varat darīt, lai tad, kad pienāks referendums, cilvēki nepateiktu pēkšņi “nē” Eiropas Savienībai?

— Referendums nav obligāts noteikums, un es jau teicu, šis process par iestāšanos varētu būt no pieciem līdz desmit gadiem, es domāju, ka mēs daudz ko būsim spiesti gan mācīties, gan apgūt, gan arī nāks klāt jaunas politiķu paaudzes, kurām būs šis darbs jāpabeidz, tas, ko mēs būsim iesākuši.

— Šis, 1998.gads līdz ar to būtu svarīgs, no otras puses — Saeimas vēlēšanas, vai tās nevarētu nobremzēt šo attīstību?

— Nē, nē. Es domāju, ka būs vairākas Saeimas vēlēšanas, un Saeimas vēlēšanas jau būtībā ir progresa moments. Katras vēlēšanas valstī ir mobilizējošs progresa moments. Tieši tāpēc jau ir šī demokrātiskā sistēma ar attiecīgo vēlēšanu sistēmu.

— Šīs teorētiskās iespējas šobrīd pieļauj, ka Latvija varētu būt arī pirmā, starp citu, no tām, kas iestājas, kā jūs domājat?

— Jā, katrs sevi cienījošs valsts vadītājs uzskata, ka viņa valstij jābūt pirmajai, un tas arī izpaudās Luksemburgā, kad vairāku valstu vadītāji, uztājoties preses konferencē, zīlēja, šeit citu vārdu nevar teikt, zīlēja, ka ar attiecīgiem noteikumiem viņu valsts varētu būt viena no pirmajām. Kāpēc gan Latvija ne?

— Viens no jautājumiem, kas sākumā parādījās, bija šī valdības krīze gandrīz, par kuru sāka runāt prese.

— Jā, bet kurā valstī?

— Tepat, Latvijā, pirms nedēļas. Mums arī ziņās bija viedoklis par to, kuru jūs paudāt, par šīs iespējamās valdības drīzāk nekrišanu. Bet vai jūs domājat, ja Krasta valdība kritīs, tad citu valdību šī Saeima negatavojas izveidot?

— Es negribu domāt šai virzienā, es tik tiešām nespēju saskatīt, kā šīs trīs partijas varētu transformēties, lai izveidotu jaunu valdību, un es tām vēlu, vēl jo vairāk balsoties arī uz Luksemburgas lēmumiem, uz viņu pašu spēkiem un spējām, strādāt tā, lai mēs kļūtu stabilāki un drošāki un līdz vēlēšanām nebūtu jārunā vairs par valdības krīzi.

— Pietiekoši stabila šobrīd, īstenībā arī nebija pamata runāt par krīzi, kā jūs domājat?

— Nu, to lai runā partijas, man negribētos runāt par krīzi. Ir atsevišķi subjektīvi momenti no dažādu politiķu puses, un līdz galam nav pabeigta izmeklēšana “Latvenergo” lietā, kas varētu ieviest zināmas korektīvas, tas ir ļoti nopietns, ļoti smags pārkāpums valsts līmenī, un es vēlu, lai veicas gan komisijai, gan prokuratūrai izmeklēšanas gaitā.

— Vispār jau visas tās sarunas sākās tieši ar budžeta pieņemšanu. Kā jūs vērtējat šo budžetu?

— Budžetu pieņēma kā budžetu, bija, ja tā varētu teikt, neliela spēlēšanās ar skaitļiem, katram kaut ko noņēma un, protams, katram arī kaut ko pielika. Tai skaitā prezidenta budžetam noņēma 35 tūkstošus, bet es varu izteikt par to tikai apmierinājumu, jo tie būs 25 tūkstoši jaunsargiem un desmit mazpulkiem, kas nekad vēl nav saņēmuši budžeta dotāciju. Un es domāju, ka tas būs labs stimuls arī mūsu jaunajai paaudzei vienā vai otrā virzienā. Un par tām skaitliskajām operācijām, ko veica partijas savā starpā, es domāju, ka tie bija manevri, kas iepriekš nebija strikti noteikti Sadarbības padomē, tieši tāpēc partijas operēja ar šiem skaitļiem, kas principā budžeta konjunktūru un budžeta konstrukciju neizjauca.

— Vēl runājot par valdības aktivitātēm — premjers Guntars Krasts pagājušajā nedēļā iepazīstināja ar programmu par noziedzības ierobežošanu. Jūs esat iepazinies ar to?

— Daļēji jā. Mēs tikāmies ar premjeru pagājušā nedēļā, bet šim jautājumam nepieskārāmies, to atlikām uz nākošo nedēļu, tāpat kā armijas jautājumus, respektīvi, uz šo nedēļu. Un es tikai apsveicu premjera iniciatīvu šai jautājumā un vēlu viņam kopā ar Iekšlietu ministriju atrast visus tos ceļus un taciņas uz noziedzības samazināšanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Komisijas pārstāvji, analizēdami situāciju Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, uzskatīja, ka Latvijā tā ir bēdīgāka, sliktāka. Igaunijā ir labāka, un mums jāpiestrādā pie šīs lietas. Pagājušo nedēļu notikumi — šīs sērijveida slepkavības — ir darījušas iedzīvotājus ļoti nemierīgus, un es viņus saprotu. Tāpēc arī ar Čevera kungu mēs runājām un ar Krasta kungu runājām, ka šai virzienā darbs ir jāpastiprina.

— Jums nav jābaidās no maniaka?

— Mēs katrs zināmā mērā esam pakļauti šādai iespējai, bet tieši tāpēc attiecīgām struktūrām ir jārīkojas.

— Bet, ja šīs pašas koncepcijas būtība faktiski ir tāda — mēs nevaram visus noķert, pievērsīsim uzmanību lielākajiem noziegumiem? Jūs to atbalstāt?

— Tieši šai koncepcijai es negribētu viennozīmīgi savu atbalstu dot, bet tas ir diskutējams jautājums.

— Acīmredzot nākošreiz mēs tiksimies jau pēc Ziemassvētkiem, jānovēl jums priecīgi Ziemassvētki.

— Paldies, jā, un 29.decembrī mēs tiksimies, es domāju, ka tad mēs varēsim pārrunāt šī gada labos un nelabos darbus un mazlietiņ apcerēt, ko darīsim nākamgad.

Valsts prezidents —

Latvijas radio žurnālistam

Aidim Tomsonam

Valsts prezidents Guntis Ulmanis intervijā Latvijas Valsts radiofonam vakar, 15.decembrī, raidījumā “Pusdiena” pulksten 12.35.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!