Par VFR parlamentāriešu vizīti

Diskusija par tieslietām

Augsta ranga Vācijas parlamenta (Bundestāga) Juridiskās komisijas deputātu delegācija 22. un 23. oktobrī uzturējās Latvijā. Vācijas deputāti guva ieskatu šejienes tieslietu sistēmas attīstībā. Viņi diskutēja ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem par šīs valsts jauno juristu nākotni, tikās ar kolēģiem no Saeimas Juridiskās komisijas un runāja ar tieslietu ministru Rasnača kungu un Ministru prezidentu Krasta kungu par tās palīdzības iespējām, kuru no Vācijas pastāvīgi saņem Latvijas tieslietu sistēma un likumdošana. Vācijas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Eilmana kungs atzinīgi vērtēja Latvijas panākumus tiesību aktu jauno formulējumu rašanā. Taču viņš arī atzina, ka tiesiska valsts lielā mērā ir atkarīga no tiesnešu, advokātu un prokuratūras kompetences.

Vācija ir sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas Komerckodeksa un Kriminālkodeksa jaunā formulējuma izstrādē, kā arī tiesisko aktu pielīdzināšanā Eiropas Savienības tiesiskajiem aktiem. Šim mērķim Starptautiskā juridiskās sadarbības fonda lietpratēji konsultēja Latvijas valdību. Naudas izteiksmē izpausts to konsultāciju apjoms, kuras tiek veiktas kopš 1992./1993. gada — tās izmaksājušas vairāk nekā pusmiljonu vācu marku. Vācijā arī šogad izglītojas tiesneši no Latvijas, un līdz ar to Vācija sniedz konkrētu ieguldījumu tiesiskas valsts stiprināšanā.

Vācijas vēstniecības Latvijā

preses nodaļa

Sadraudzības grupas priekšsēdētāja vērtējums

Trīs Baltijas valstu apmeklējuma laikā Vācijas un Baltijas parlamentārās sadraudzības grupas priekšsēdētājs profesors Dr. Volfgangs fon Štetens Lietuvā un Latvijā ir izjutis to neatliekamo vēlmi netikt izslēgtām no sarunām par iestāšanos ES. Dr. V. fon Štetens uzsvērti pieprasīja izvērtēt domu par starta līnijas sarunu modeļa atjaunošanu, jo tas būtu taisnīgākais risinājums. Ja tas nebūtu iespējams, grupas modeli noteikti vajadzētu aizstāt ar uzlabotu risinājumu sarunu uzsākšanai par iestāšanos ES, ko pēdējo nedēļu laikā ieskicēja ārlietu ministrs Klauss Kinkels. Turklāt ar visiem kandidātiem sarunas tiktu uzsāktas vienlaikus, ja stātos spēkā “stadiona modelis”.

Eiropas iestādēm būtu jāiet šis panākumus sološais ceļš, lai neviena no kandidātvalstīm nejustos diskriminēta. Ar šādu iespēju varētu būt apmierinātas arī Dienvidaustrumeiropas valstis — Rumānija, Bulgārija, Slovākija un Kipra —, jo ar to ir iezīmētas ES perspektīvās aprises. Tomēr Baltijas valstīm būtu jāpieliek pūles, lai līdz galam atrisinātu iekšējās problēmas, kā arī robežjautājumus, jo neviens nevar kļūt par ES dalībnieku, ja tam ir robežstrīdi ar kaimiņiem. Dr. V. fon Štetens cer, ka šis “stadiona modelis” gūs virsroku.

Dr. Volfgangs fon Štetens

1997.gada 24.oktobrī