• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 1. oktobra Ceļu satiksmes likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.1997., Nr. 274/276 (989/991) https://www.vestnesis.lv/ta/id/45467

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"

Vēl šajā numurā

21.10.1997., Nr. 274/276 (989/991)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 01.10.1997.

Stājas spēkā: 04.11.1997.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ceļu satiksmes likums

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ceļa īpašnieks — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš pieder uz īpašuma tiesību pamata;

2) ceļa pārvaldītājs — īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā);

3) ceļš — jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi);

4) ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem;

5) ceļu satiksmes dalībnieks — jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē;

6) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskajai vai juridiskajai personai vai videi;

7) Ceļu satiksmes noteikumi — Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām;

8) diennakts tumšais laiks — laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai;

9) gājējs — persona, kas pārvietojas pa ceļu kājām vai invalīdu ratiņos. Šis termins neattiecas uz personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas;

10) mehāniskais transportlīdzeklis — pašgājējs transportlīdzeklis, arī traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot mopēdus un sliežu transportlīdzekļus;

11) mopēds — divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzeklis ar motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 50 kilometrus stundā;

12) motocikls — divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem;

13) nepietiekama redzamība — tādi laikapstākļi (migla, lietus, sniegs un tamlīdzīgi apstākļi), kuru dēļ redzamība uz ceļa ir tuvāka par 300 metriem, arī mijkrēslis;

14) operatīvais transportlīdzeklis — mehāniskais transportlīdzeklis, kuram noteiktā kārtībā piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss un kurš piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu vai sarkanu bākuguni un speciālu skaņu signālu;

15) pasažieris — persona, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā (izņemot transportlīdzekļa vadītāju), kā arī persona, kas iekāpj transportlīdzeklī vai uzkāpj uz tā, izkāpj no transportlīdzekļa vai nokāpj no tā;

16) pašmasa — atbilstoši valsts standartam nokomplektēta transportlīdzekļa masa kopā ar vadītāju, bet bez pasažieriem un kravas;

17) piekabe (puspiekabe) — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai savienojumā ar mehānisko transportlīdzekli. Šis termins neattiecas uz motociklu blakusvāģiem;

18) pilna masa — izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi pilna masa ir vilcēja un piekabes pilnu masu summa, bet vilcējam ar puspiekabi — vilcēja pašmasas, pasažieru masas un puspiekabes pilnas masas summa;

19) starptautiskie autotransporta pārvadājumi — jebkuri pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, šķērsojot vismaz vienas valsts robežu;

20) traktortehnika — traktors, kombains vai cita speciāla pašgājēja mašīna ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes;

21) tramvajs — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sliedēm savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu. Šis termins neattiecas uz elektrovilcieniem;

22) transportlīdzeklis — ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora;

23) transportlīdzekļa īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma juridiskā persona, uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;

24) transportlīdzekļa turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata;

25) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati — tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa uzskaitei: reģistrācijas numurs, marka, modelis, izlaiduma gads, agregātu (šasijas, virsbūves, motora) numuri, krāsa, pilna masa, pašmasa un tips;

26) transportlīdzekļa vadītājs — fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona;

27) transportlīdzekļa valdītājs — persona, kuras tiesiskā valdījumā ir transportlīdzeklis uz mantojuma tiesību pamata;

28) tricikls un kvadricikls — attiecīgi trīsriteņu vai četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 kilometrus stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kilogramus;

29) trolejbuss — transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa ceļu savienojumā ar ārēju elektroenerģijas padeves avotu;

30) velosipēds — transportlīdzeklis, kuru ar savu muskuļu spēku virza cilvēks, kas atrodas uz tā (izņemot invalīdu ratiņus);

31) vilcējs — mehāniskais transportlīdzeklis, kas brauc savienojumā ar piekabi (puspiekabi).

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu;

2) regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju atbildību.

3.pants. Ceļu satiksmes tiesiskais pamats

Ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šis likums un citi likumi, Ceļu satiksmes noteikumi un citi Ministru kabineta normatīvie akti, valsts standarti, kā arī starptautiskie līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija.

4.pants. Ceļu satiksmes pārvalde un šā likuma izpildes nodrošināšana

(1) Ceļu satiksmes vispārējo pārvaldi realizē Ministru kabinets un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei.

(2) Ceļu satiksmes pārvaldi atbilstoši savai kompetencei realizē Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija un to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošas iestādes vai uzņēmumi.

(3) Satiksmes ministrija veic valsts uzraudzību pār likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmes drošības jomā, kā arī izsniedz licences transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanai un mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju mazumtirdzniecībai. Satiksmes ministrs izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Licences traktortehnikas vadītāju sagatavošanai un traktortehnikas un tās piekabju mazumtirdzniecībai izsniedz Zemkopības ministrija.

(4) Iekšlietu ministrija saskaņā ar likumu “Par policiju” nodrošina kārtību uz ceļiem, regulē transportlīdzekļu un gājēju kustību, veic satiksmes uzraudzību, kontrolē ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli.

(5) Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus un to ieķīlājumus, izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju informatīvo sistēmu, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, veic uzraudzību pār ceļu un ielu, dzelzceļa pārbrauktuvju un citu ceļa būvju uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, pār ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei. Ceļu satiksmes drošības direkcija savas kompetences ietvaros izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Ceļu satiksmes drošības direkcija par sniegtajiem pakalpojumiem iekasē maksu Satiksmes ministrijas noteiktajā apmērā.

(6) Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija reģistrē traktortehniku un tās ieķīlājumus, veic traktortehnikas valsts tehnisko apskati, ekspluatācijas drošības kontroli, izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, nodrošina un uztur traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija par sniegtajiem pakalpojumiem iekasē maksu Zemkopības ministrijas noteiktajā apmērā.

(7) Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Ceļu satiksmes noteikumu un ceļu satiksmes drošības pamatu mācīšanu pirmsskolas un vispārējās izglītības mācību iestādēs pēc programmām, kuras saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

II nodaļa

Satiksmes drošības pamatnoteikumi uz ceļiem

5.pants. Prasības attiecībā uz ceļu aprīkošanu

Jebkuram ceļam jābūt aprīkotam ar nepieciešamajām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem atbilstoši obligāto standartu, tehnisko normatīvu un noteikumu prasībām.

6.pants. Ceļa pārvaldītāja pienākumi

Ceļa pārvaldītājam ir pienākums:

1) pastāvīgi sekot ceļa stāvoklim;

2) uzturēt ceļu, tā inženierbūves un satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus lietošanas kārtībā saskaņā ar spēkā esošajām normām un noteikumiem;

3) nekavējoties novērst bojājumus, šķēršļus vai citus apstākļus, kas traucē satiksmi vai apdraud tās drošību;

4) veikt pasākumus satiksmes organizācijas pilnveidošanai;

5) noteikt kārtību, kādā veicami darbi uz ceļa un ar tiem saistītie pasākumi, kā arī kontrolēt šo darbu izpildi;

6) norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju aktu prasības, kā arī Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu priekšrakstus, kas izdoti to kompetences ietvaros.

7.pants. Ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektēšana

(1) Ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam. Pamatotos gadījumos Ceļu satiksmes drošības direkcija var pieļaut atkāpes no šiem normatīviem.

(2) Par ekspluatācijā nododamiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas objektiem ir jāsaņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas atzinums.

8.pants. Satiksmes ierobežošana vai aizliegums

(1) Ceļa pārvaldītājs satiksmi uz laiku var ierobežot vai aizliegt, ja radušies nelabvēlīgi ceļa, klimatiskie vai citi apstākļi, kas apdraud satiksmes drošību. Kārtību, kādā ieviešami satiksmes ierobežojumi vai aizliegums, nosaka Ministru kabinets.

(2) Sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumi un citi normatīvie akti.

(3) Izņēmuma stāvokļa laikā ceļu satiksmes ierobežojumus var noteikt saskaņā ar likumu “Par izņēmuma stāvokli”.

III nodaļa

Transportlīdzekļi un to reģistrācija

9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē papildus šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem apliecina arī attiecīga vizuālā informācija (valsts reģistrācijas numura zīmes, pazīšanas zīmes, uzlīmes) uz transportlīdzekļa.

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus un traktortehniku, jābūt divām valsts standartā noteiktajām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, traktortehnikai un

piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Šīs zīmes ir piestiprinātas šim nolūkam paredzētajās vietās.

(3) Pazīšanas zīmju un uzlīmju veidus, to izsniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Transportlīdzekļu reģistrācija

(1) Ceļu satiksmē iesaistītie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes piecu dienu laikā no to iegādes vai ievešanas dienas jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehnika un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Piecu dienu laikā jāveic šo transportlīdzekļu pārreģistrācija, ja mainās kaut viens no uzskaites tehniskajiem datiem vai datiem par īpašnieku.

(2) Transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda. Ja transportlīdzeklim ir vairāki īpašnieki, to reģistrē uz viena līdzīpašnieka — fiziskās vai juridiskās personas — vārda pēc visu līdzīpašnieku savstarpējas vienošanās.

(3) Valsts vai pašvaldības īpašumā esošos transportlīdzekļus reģistrē uz tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vai iestādes vārda, kas likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar šo transportlīdzekli.

(4) Pirms tiesas sprieduma par mantošanu iespējamais mantinieks, uzrādot šo faktu apliecinošus dokumentus, var reģistrēt transportlīdzekli uz sava vārda kā transportlīdzekļa valdītājs. Ja iespējamie mantinieki ir vairāki, tie var vienoties, kurš no viņiem būs transportlīdzekļa valdītājs, un šī vienošanās jāapliecina uzrādījuma kārtībā. Līdz tiesas spriedumam ir aizliegta šā transportlīdzekļa atsavināšana.

(5) Transportlīdzekli reģistrē uz tādas fiziskās personas vārda, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu vai kura saskaņā ar Civillikuma 220.pantu izsludināta par pilngadīgu, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas. Ja transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgas personas (viena vai vairākas), to reģistrē uz nepilngadīgās personas vārda un reģistrācijas apliecībā norāda datus par tās aizbildni.

(6) Transportlīdzekļus, kurus saskaņā ar šā likuma 24.pantu drīkst vadīt no 16 gadu vecuma, atļauts reģistrēt uz 16 gadu vecumu sasniegušas fiziskās personas vārda ar tās vecāku (aizbildņu) piekrišanu.

(7) Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā. To uzskaitījumu un pārvietošanas nosacījumus nosaka Ceļu satiksmes noteikumi.

(8) Aizliegts reģistrēt transportlīdzekli, kurš ir izgatavots no atsevišķiem agregātiem (mezgliem) un kuram nav izgatavotāja izdota attiecīga sertifikāta.

(9) Lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju vai noņemšanu no uzskaites var atlikt, taču ne ilgāk kā uz 15 dienām, ja transportlīdzekļu reģistrā ir informācija, ka transportlīdzeklis vai tā numurētie agregāti tiek meklēti, vai ir pamatotas aizdomas, ka agregātu numuri vai reģistrācijai iesniegtie dokumenti ir viltoti. Šādā gadījumā lēmumu par transportlīdzekļa reģistrāciju pēc nepieciešamās pārbaudes pieņem attiecīgās policijas iestādes.

11.pants. Transportlīdzekļu reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Transportlīdzekļu reģistrēšanai attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā iesniedzami šādi dokumenti:

1) reģistrācijas pieteikums. Ja transportlīdzeklis pieder vairākām personām, pieteikumu iesniedz viens līdzīpašnieks un pievieno tam uzrādījuma kārtībā apliecinātu vienošanos par to, uz kura līdzīpašnieka vārda tiks reģistrēts transportlīdzeklis. Ja līdzīpašnieki nevar vienoties, strīdu izšķir tiesa. Reģistrācijas pieteikumu var iesniegt īpašnieka pilnvarota persona, kura pieteikumam pievieno notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinātu pilnvaru;

2) dokumenti, kas apliecina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus [transportlīdzekļa izgatavošanas dokuments (sertifikāts), Latvijā izdota transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, ārvalstīs izdoti transportlīdzekļa reģistrācijas, kā arī citi dokumenti];

3) izziņa par transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu. Transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju, bet traktortehnikai — Zemkopības ministrija;

4) īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts uz pieteikumā norādītās personas vārda) vai dokumenti, kas apliecina, ka persona ir transportlīdzekļa valdītājs (ja transportlīdzekli pirms tiesas sprieduma par mantošanu reģistrē uz valdītāja vārda).

(2) Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīga manta, laulātajam, uz kura vārda transportlīdzeklis reģistrēts, tā atsavināšanas (pārdošanas, dāvinājuma, maiņas) gadījumā rakstveidā jāapliecina, ka otram laulātajam nav pretenziju attiecībā uz transportlīdzekļa atsavināšanu.

(3) Ja transportlīdzeklim ir tikai viens īpašnieks (fiziskā persona) un šā transportlīdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) vārda uz citas fiziskās personas (ieguvēja) vārda notiek attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā abu personu klātbūtnē, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz. Transportlīdzekļa pārreģistrāciju šajā gadījumā izdara attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija uz abu pušu rakstveida pieteikuma pamata pēc tam, kad attiecīgi direkcija vai inspekcija ir pārliecinājusies par personu identitāti, kā arī par to, ka transportlīdzeklis pieder atsavinātājam. Šie gadījumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuri iepriekš ir reģistrēti Latvijas Republikā un paredzēti turpmākai ekspluatācijai Latvijas Republikā.

12.pants. Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti

(1) Lai reģistrētu transportlīdzekli, tā īpašniekam jāiesniedz pietiekami dokumentāri pierādījumi par transportlīdzekļa iegūšanu legālā ceļā.

(2) Dokumenti, ar kuriem pierādāmas īpašuma tiesības, ir:

1) izraksts no notariālo aktu grāmatas vai uzrādījuma kārtībā apliecināts līgums par transportlīdzekļa atsavinājumu (dāvinājums, pirkums, maiņa u.tml.), laulības līgums, līgums par daļu noteikšanu kopīpašumā vai kopīpašuma izbeigšanu;

2) tiesas spriedums par mantošanu, mantojuma, laulāto kopmantas vai kopīpašuma sadali, īpašuma tiesību atzīšanu, iegūšanu ar ieilgumu vai uz citiem Civillikumā paredzētiem īpašuma tiesību iegūšanas pamatiem;

3) noteikta parauga pirkuma dokuments, kuru izsniedzis transportlīdzekļu tirdzniecībai licencēts uzņēmums;

4) dokuments par transportlīdzekļa iegādi ārvalstīs;

5) akts par juridiskajai personai piederoša transportlīdzekļa nodošanu īpašumā citai juridiskajai personai. Ja transportlīdzeklis nav iepriekš reģistrēts uz šīs juridiskās personas vārda, papildus jāiesniedz dokuments par tā likumīgu iegādi;

6) dokuments par loterijā vai citā ceļā legāli laimētu transportlīdzekli;

7) dokuments par Latvijā izgatavota vai pārbūvēta transportlīdzekļa leģitimāciju;

8) arhīva izziņa un citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti.

(3) Visos šajos dokumentos jābūt norādītam: īpašnieka vārdam un uzvārdam (juridiskās personas nosaukumam), adresei un transportlīdzekļa tehniskajiem uzskaites datiem (reģistrācijas numurs, marka, modelis, agregātu numuri, reģistrācijas apliecības numurs) apjomā, kas dod iespēju identificēt konkrēto transportlīdzekli.

(4) Ja transportlīdzeklis ievests Latvijā no ārvalstīm, papildus īpašuma tiesības apliecinošam dokumentam attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā jāiesniedz dokuments par to, ka transportlīdzekļa ievešana ir noformēta muitas noteiktajā kārtībā.

13.pants. Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība

(1) Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kurā uzrādīti transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati, kā arī dati par transportlīdzekļa īpašnieku (valdītāju).

(2) Katram transportlīdzeklim izsniedz tikai vienu reģistrācijas apliecību. Tas neizslēdz transportlīdzekļa piederību vairākiem īpašniekiem.

(3) Ja transportlīdzeklis pieder vairākiem īpašniekiem, reģistrācijas apliecību izsniedz uz viena līdzīpašnieka vārda ar atzīmi “kopīpašums”. Šajā gadījumā visas darbības ar transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, ir izdarāmas tikai ar šo līdzīpašnieku piekrišanu, ko apliecina notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādīta persona.

14.pants. Transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma un ķīlas tiesības reģistrācija

(1) Transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu un ķīlas tiesību reģistrē attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

(2) Transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegums reģistrējams un dzēšams uz likumā noteiktu amatpersonu lēmuma vai tiesas nolēmuma pamata.

(3) Ja ir reģistrēts transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegums, transportlīdzekli nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt ķīlas tiesību un īpašnieka maiņu.

(4) Transportlīdzekļa ieķīlāšana reģistrējama uz pieteikuma pamata, ko kopīgi iesniedz ķīlas devējs un ķīlas ņēmējs, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ieķīlāšana paredzēta, nododot ķīlas priekšmetu ķīlas ņēmēja valdījumā vai bez nodošanas. Parakstus uz pieteikuma apliecina notariāli. Pieteikumam pievienojams dokuments, uz kura pamata nodibināta ķīlas tiesība. Ķīlas tiesība reģistrējama arī uz attiecīga tiesas nolēmuma pamata.

(5) Ķīlas tiesība dzēšama tikai uz ķīlas ņēmēja pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.

(6) Ieķīlāto transportlīdzekli aizliegts noņemt no uzskaites vai reģistrēt transportlīdzekļa īpašnieka maiņu bez ķīlas ņēmēja piekrišanas.

(7) Ziņas par reģistrā iekļautajām ķīlām ir publiski pieejamas.

15.pants. Transportlīdzekļu konstrukcija un pārbūve

(1) Par jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas projekta normatīvtehniskās dokumentācijas atbilstību satiksmes drošības prasībām visos gadījumos jāsaņem attiecīgs Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas atzinums.

(2) Šāds atzinums jāsaņem arī par transportlīdzekļu pārbūves projektiem un par pārbūvētiem transportlīdzekļiem.

(3) Par pārbūvēto traktortehniku jāsaņem Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas atzinums.

16.pants. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

(1) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atbilstību obligātajiem valsts standartiem un aktiem, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību, novērtē valsts tehniskajā apskatē.

(2) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts tehniskā apskate tiek veikta ne retāk kā reizi gadā, bet pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate — ne retāk kā divas reizes gadā.

(3) Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku) valsts tehnisko apskati veic Ceļu satiksmes drošības direkcija vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona.

(4) Traktortehnikas valsts tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

17.pants. Operatīvie transportlīdzekļi

Operatīvos transportlīdzekļus ir tiesības lietot juridiskajām personām, kuru sarakstu, kā arī operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets. Operatīvie transportlīdzekļi jāapzīmē un jāaprīko atbilstoši Latvijas Republikā obligāto standartu prasībām.

18.pants. Transportlīdzekļu ekspluatācijas aizliegums

(1) Ceļu satiksmes drošības direkcija un valsts policija ir tiesīga aizliegt transportlīdzekļu ekspluatāciju šādos gadījumos:

1) ja to tehniskais stāvoklis neatbilst Latvijas Republikā obligāto standartu un Ceļu satiksmes noteikumu prasībām attiecībā uz transportlīdzekļu ekspluatāciju;

2) ja transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos norādītie uzskaites tehniskie dati vai dati par īpašnieku (valdītāju) neatbilst faktiskajam stāvoklim;

3) ja transportlīdzeklim nav kaut vienas no paredzētajām valsts reģistrācijas numura zīmēm vai tās (tā) neatbilst ierakstiem reģistrācijas dokumentos.

(2) Traktortehnikas ekspluatāciju šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ir tiesīga aizliegt arī Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija.

IV nodaļa

Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības

19.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības

(1) Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

(2) Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, citiem satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš, lai operatīvais transportlīdzeklis un transportlīdzekļi, kurus tas pavada, varētu braukt netraucēti.

(3) Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

(4) Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

20.pants. Transportlīdzekļu īpašnieku, valdītāju un turētāju pienākumi un tiesības

(1) Transportlīdzekļa īpašniekam, valdītājam un turētājam ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas ekspluatācijas aizlieguma nosacījumi vai kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, vai kuriem nav veikta valsts tehniskā apskate.

(2) Transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

(3) Transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, izņemot gadījumus, kad Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā notiek transportlīdzekļa vadīšanas apmācība vai vadīšanas iemaņu pārbaude.

(4) Ir jāveic mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

21.pants. Pilnvarojumi darbībām ar transportlīdzekļiem

(1) Transportlīdzekļa atsavināšanai vai reģistrācijai (pārreģistrācijai) izdotajai pilnvarai [speciālpilnvara, ģenerālpilnvara vai universālpilnvara, kurā ir speciāla norāde par atļauju atsavināt vai reģistrēt (pārreģistrēt)] ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums.

(2) Pilnvarojumu transportlīdzekļa lietošanai Latvijā var dot jebkurā Civillikuma 1474.pantā noteiktajā formā.

22.pants. Transportlīdzekļu vadītāji

(1) Latvijas Republikas transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt jebkura persona, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, vai persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.

(2) To transportlīdzekļu uzskaitījumu, kuru vadīšanai papildus vadītāja apliecībai nepieciešama speciāla atļauja, kā arī to medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz vadīt transportlīdzekli, nosaka Ministru kabinets.

(3) Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas piešķiršanas kārtību, kvalifikācijas prasības speciālistiem, kuri veic transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanu, transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas un tehnisko mācību līdzekļu sarakstus nosaka attiecīgi Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija.

23.pants. Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas, kuras dod tiesības vadīt attiecīgus mehāniskos transportlīdzekļus

(1) Tiesības vadīt attiecīgus transportlīdzekļus dod atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība.

(2) Vadītāja apliecību kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi:

1) A1 — motocikli bez blakusvāģa, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 kubikcentimetrus un jauda nepārsniedz 11 kilovatus (15 zirgspēkus);

2) A2 — motocikli, kuru motora jauda nepārsniedz 25 kilovatus (34 zirgspēkus) vai 0,16 kilovatus uz kilogramu (0,22 zirgspēkus uz kilogramu);

3) A — motocikli;

4) B1 — tricikli un kvadricikli;

5) B — mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus un sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus, B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šā savienojuma pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

6) C1 — mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, bet nepārsniedz 7500 kilogramus un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

7) C — mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

8) D1 — mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz astoņas vietas, bet nepārsniedz 16 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

9) D — mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuru sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz astoņas vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kilogramus;

10) BE — B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šāds savienojums neietilpst B kategorijā;

11) C1E — C1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12 000 kilogramus un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

12) CE — C kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus;

13) D1E — D1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12 000 kilogramus un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

14) DE — D kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kilogramus;

15) TRAM — tramvaji;

16) TROL — trolejbusi.

(3) Traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām atbilstoša traktortehnika:

1) A — riteņtraktori ar motora jaudu līdz 150 zirgspēkiem;

2) B — visi riteņtraktori;

3) C — visi kāpurķēžu traktori;

4) D — graudaugu, tehnisko kultūru un zāles novākšanas kompleksa pašgājējmašīnas;

5) E — autogreideri.

(4) Speciālās traktortehnikas vadītāja apliecībās ieraksta tās traktortehnikas (meliorācijas, meža izstrādes un kopšanas mašīnas, ekskavatori, buldozeri, cauruļu licējmašīnas u.c.) nosaukumu, kuras vadīšanā reflektants nolicis eksāmenu.

24.pants. Transportlīdzekļu vadītāju un atsevišķu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieku vecuma ierobežojumi

(1) Personai, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja tiesības, ir jābūt sasniegušai šādu vecumu:

1) 16 gadus — A1 un B1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;

2) 18 gadus — A2, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai;

3) 21 gadu — A, C, D1, D, BE, C1E kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, kā arī tramvaju un trolejbusu vadīšanai;

4) 16 gadus — riteņtraktoru ar motora jaudu līdz 150 zirgspēkiem un kāpurķēžu traktoru vadītāja apliecības iegūšanai;

5) 17 gadus — visu veidu traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanai.

(2) Personas, kuras atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, var iegūt C, CE, D1 un D kategorijas vadītāja apliecību no 19 gadu vecuma.

(3) Apmācīt personas vadīt transportlīdzekli drīkst ne agrāk kā divus gadus pirms attiecīgās kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

(4) Vadīt mopēdu atļauts no 14 gadu vecuma.

(5) Braukt ar velosipēdu bez pilngadīgas personas pavadības, vadīt pajūgu, jāt vai dzīt ganāmpulku pa ceļu atļauts no 12 gadu vecuma.

25.pants. Transportlīdzekļu vadītāja pienākumi

(1) Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt turpmāk minētajiem dokumentiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu (uz valsts robežas vai pierobežā) vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma, traktortehnikas vadītājam — arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma:

1) dokuments par tiesībām vadīt atbilstīgas kategorijas transportlīdzekli;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) dokuments par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) dokumenti, kuri saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli) vai pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, lielgabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu);

5) pilnvara transportlīdzekļa lietošanai, izbraucot no Latvijas, ja nav klāt transportlīdzekļa īpašnieka. Pilnvarai ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums; ja transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) ir juridiskā persona, pilnvaru var apliecināt arī transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs).

(2) Vadītājam pirms izbraukšanas jāpārbauda, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un nokomplektēts, kā arī jāseko transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim ceļā.

(3) Transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

26.pants. Transportlīdzekļu vadītāja tiesības

(1) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības:

1) vadīt transportlīdzekli un pārvadāt pasažierus vai kravu pa ceļiem un citām vietām, kurās transporta kustība nav aizliegta noteiktā kārtībā;

2) uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī uzzināt tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, kura viņu apstādinājusi.

(2) Operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, pildot neatliekamu dienesta uzdevumu, kā arī transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi, ja nepieciešams, drīkst atkāpties no atsevišķām Ceļu satiksmes noteikumu prasībām ar nosacījumu, ka tiek garantēta ceļu satiksmes drošība.

27.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku rīcība ceļu satiksmes negadījumos

(1) Jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

(2) Transportlīdzekļa vadītājam, kas iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, nekavējoties jāapstājas un jāpaliek negadījuma vietā, jāieslēdz avārijas gaismas signāli un jāuzstāda avārijas zīme, bet, ja tas nav iespējams, citā veidā jābrīdina pārējie ceļu satiksmes dalībnieki par ceļu satiksmes negadījumu. Transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, bet, ja tas nav iespējams, cietušais ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli jānogādā tuvākajā medicīnas iestādē, bet pašam jāatgriežas negadījuma vietā.

(3) Transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, jāpieraksta aculiecinieku vārds, uzvārds un adrese.

(4) Par ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļa vadītājam jāpaziņo policijai un tālāk jārīkojas pēc tās norādījumiem. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un nav nodarīts zaudējums svešai mantai, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu un doties uz tuvāko ceļu policijas posteni vai policijas nodaļu, lai ziņotu par notikušo.

(5) Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokli konstatējošas pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotoksiskas vielas.

28.pants. Transportlīdzekļu, arī traktortehnikas, vadīšanas aizliegums

Transportlīdzekļa, arī traktortehnikas, vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli:

1) atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā (alkohola daudzums cilvēka organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrāciju asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles vai tam atbilstošu koncentrāciju citās bioloģiskajās vidēs). Alkohola reibuma pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets;

2) atrodoties narkotisku, psihotoksisku vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darba spējas un ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc tādu medikamentu lietošanas, kas samazina reakcijas ātrumu un uzmanību.

29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

Transportlīdzekļa vadītājam var atņemt tiesības vadīt transportlīdzekļus par šā likuma vai Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu likumos un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā, kā arī tad, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka viņam radušās medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

30.pants. Transportlīdzekļu vadītāja apliecības izņemšana uz laiku

(1) Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumu, par kuru saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem var uzlikt administratīvo sodu vai saukt pie kriminālatbildības, valsts policijas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam atņem vadītāja apliecību līdz lēmuma pieņemšanai šajā lietā, bet, ja uzlikts naudas sods, — līdz soda samaksāšanai un par to izdara ierakstu tiesībpārkāpumu protokolā, kā arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību pagaidatļaujā, ko vadītājam izsniedz vadītāja apliecības vietā.

(2) Tiesībpārkāpumu protokolu nesastāda un vadītāja apliecību neatņem, ja saskaņā ar likumu naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un pārkāpējs neapstrīd izdarīto pārkāpumu un uzlikto sodu.

V nodaļa

C1, D1, C un D kategorijas vadītāju apliecībām atbilstošu

automobiļu vadītāju darba un atpūtas laiks

31.pants. Prasības attiecībā uz automobiļu vadītāju darba un atpūtas laika ievērošanu

Transportlīdzekļa vadītājam, kurš vada C1, D1, C vai D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekli, jāievēro šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz darba un atpūtas laiku.

32.pants. Pieļaujamais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums

(1) Kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet ne biežāk kā divas reizes nedēļā to var pagarināt līdz deviņām stundām.

(2) Transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 stundas divu nedēļu laikā pēc kārtas.

33.pants. Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums

(1) Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4,5 stundas.

(2) Pēc 4,5 stundu ilgas nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas jābūt vismaz četrdesmit piecu minūšu ilgam atpūtas laikam.

34.pants. Izņēmuma gadījumi

Ievērojot ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļa vadītājs ārkārtējā situācijā (avārija, palīdzības sniegšana cietušajiem u.c.) noteiktā kārtībā drīkst atkāpties no šā likuma 31., 32. un 33.panta prasībām, lai garantētu cilvēku, transportlīdzekļa vai kravas drošību.

35.pants. Starptautiskie autotransporta pārvadājumi

Veicot starptautiskos autotransporta pārvadājumus, transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku nosaka attiecīgi starptautiskie līgumi.

VI nodaļa

Ceļu satiksmes organizācija

36.pants. Ceļu satiksmes organizācijas mērķis

Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošību.

37.pants. Ceļu satiksmes organizācijas pamatnoteikums

Latvijā transportlīdzekļi pārvietojas pa ceļa labo pusi.

38.pants. Ceļu satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi

(1) Satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

(2) Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un uzstādīšanu veic ceļa pārvaldītājs saskaņā ar projekta dokumentāciju.

(3) Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu uzstādīšanu un to pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā.

(4) Ceļa pārvaldītājam aizliegts noņemt vai mainīt ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu dislokāciju bez Ceļu satiksmes drošības direkcijas atļaujas.

39.pants. Plānošana un projektēšana

Plānojot pilsētu, apdzīvoto vietu un pilsētu dzīvojamo rajonu apbūvi, kā arī projektējot dzīvojamās mājas, sabiedriskās celtnes un citus objektus, nepieciešams paredzēt pasākumus, lai varētu nodrošināt ērtu un drošu satiksmi, pietiekamu transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, iespēju piebraukt pie celtnēm un citiem objektiem.

40.pants. Uz ceļa vai tā tiešā tuvumā veicamo darbību saskaņošana

(1) Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, uzstādīt reklāmobjektus, izvietot tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Ceļu satiksmes drošības direkcijā un jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) atļauja.

(2) Masu vai sporta pasākumu rīkošana jāsaskaņo arī attiecīgajās teritoriālajās policijas iestādēs.

41.pants. Ceļu satiksmes regulēšana un uzraudzība

(1) Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

(2) Personām, kuras pilnvarotas aktīvi regulēt satiksmi uz ceļiem, kā arī personām, kuras uzrauga satiksmi, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, kā arī tām jābūt klāt dienesta apliecībai.

42.pants. Uz ceļa strādājošo personu pienākumi

(1) Personām, kas veic darbus uz ceļa braucamās daļas, jābūt jebkurā diennakts laikā labi saredzamā darba apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(2) Ceļu būvniecības un remontdarbu veicējam jānodrošina, lai remontdarbu vietas uz ceļa tiktu apzīmētas ar ceļa zīmēm, ierobežojošām un novirzošām ierīcēm.

(3) Tumšajā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos jānodrošina šo vietu redzamība ar gaismu atstarojošu materiālu palīdzību. Gadījumus, kad papildus gaismu atstarojošiem materiāliem jālieto arī brīdinoši gaismas signāli, kā arī to pielietošanas kārtību nosaka tehniskie normatīvi.

VII nodaļa

Atbildība

43.pants. Atbildība par ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu

(1) Par šā likuma un citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu transportlīdzekļa vadītājam iestājas atbildība, bet vadītājs nav noskaidrots un īpašnieks (valdītājs) nevar norādīt, kas bija transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma izdarīšanas brīdī, par izdarīto pārkāpumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs). Ja transportlīdzeklis ir izgājis no īpašnieka (valdītāja) valdījuma nevis viņa paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto pārkāpumu atbild šī persona.

44.pants. Zaudējuma atlīdzināšana

(1) Šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu pārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina.

(2) Par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Kopīpašnieki un līdzmantinieki par nodarīto zaudējumu atbild solidāri.

(3) Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Tomēr, ja turētājs atrodas prombūtnē (ārpus valsts robežām), nav zināma viņa dzīvesvieta vai pilnīga zaudējumu piedziņa no viņa nav iespējama, par zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks.

(4) Ja transportlīdzeklis izgājis no īpašnieka, valdītāja vai turētāja valdījuma nevis viņa paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja arī īpašnieka, valdītāja vai turētāja uzvedībai nav attaisnojuma, nodarītos zaudējumus atlīdzināt var prasīt kā no personas, kas lietojusi transportlīdzekli, tā arī no īpašnieka, valdītāja vai turētāja atbilstoši katra vainas pakāpei.

(5) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulē atsevišķs likums par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

VIII nodaļa

Papildu noteikumi

45.pants. Izņēmuma gadījumi

(1) Aizliegts izsniegt speciālas atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no šā likuma un Ceļu satiksmes noteikumu prasībām.

(2) Atsevišķos gadījumos pasta un inkasācijas transportlīdzekļiem ar speciālām Satiksmes ministrijā un Iekšlietu ministrijā saskaņotām caurlaidēm, pildot darba uzdevumus, ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju “Braukt aizliegts”, “Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības.

46.pants. Noteikumu spēks attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem

Šis likums, Ceļu satiksmes noteikumi un citi normatīvie akti, kas regulē attiecības ceļu satiksmes drošības jomā, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā arī to īpašniekiem, vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiem atrodoties Latvijas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav paredzēts citādi.

47.pants. Noteikumi transportlīdzekļu vadītājiem, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm vai ieved Latvijā transportlīdzekļus

(1) Transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir klāt vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās vadītāja kategorijas.

(2) Transportlīdzekļa vadītājam, kurš ierodas Latvijā no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem, noteiktā kārtībā jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

(3) No ārvalstīm uz laiku ievestie mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kas atrodas Latvijā ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē, noteiktā kārtībā jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet traktortehnika — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

48. pants. Starptautisko līgumu piemērošana

Ja Saeimas apstiprinātā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

Pārejas noteikumi

1. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildei piemērojami pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumi nr.135 “Noteikumi par ceļu satiksmi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10., 18.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

Rīgā 1997.gada 21.oktobrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!