• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 1. oktobra likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.1997., Nr. 274/276 (989/991) https://www.vestnesis.lv/ta/id/45466

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums

Vēl šajā numurā

21.10.1997., Nr. 274/276 (989/991)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 01.10.1997.

Stājas spēkā: 01.01.1998.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts sociālo apdrošināšanu

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs — juridiskā vai fiziskā persona, kura pati nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu;

2) darba ņēmējs:

a) persona, kura ir darba attiecībās ar darba devēju saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu,

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks (īpašnieki), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, ja šajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors),

c) persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz darba samaksu,

d) persona, kura ir noslēgusi kādu no Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzētajiem līgumiem un nav reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja,

e) Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbinieks vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošas struktūrvienības militārpersona,

f) valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts);

3) pašnodarbinātais — persona, kura nav atzīstama par darba ņēmēju saskaņā ar šā panta 2.punktu, bet gūst ienākumu kā:

a) persona, kas veic individuālo darbu;

b) kulta kalpotājs;

c) persona, kas saņem autoratlīdzību;

d) zvērināts notārs;

e) zvērināts advokāts;

f) zvērināts revidents;

g) prakses ārsts;

h) persona, kas veic uzņēmējdarbību, kurai nepieciešama speciāla atļauja (licence) vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” 32.pantu.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk — sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo un organizatorisko struktūru.

3.pants. Sociālās apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi

(1) Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.

(2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz:

1) solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (turpmāk — maksātāji) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (turpmāk — pakalpojumu saņēmēji);

2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu.

4.pants. Sociālās apdrošināšanas veidi

Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi:

1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk — pensiju apdrošināšana);

2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — apdrošināšana pret bezdarbu);

3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdrošināšana);

4) invaliditātes apdrošināšana;

5) maternitātes un slimības apdrošināšana.

II nodaļa. Sociāli apdrošinātās personas

5.pants. Sociāli apdrošināmās personas

(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs — iekšzemes nodokļu maksātājs, aktīvā valsts dienesta karavīri, personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, bezdarbnieki, nestrādājoši invalīdi, personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, un pašnodarbinātie.

(2) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.

(3) Pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties jebkura persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Persona ir sociāli apdrošināta un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vai šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto statusu.

6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem

(1) Darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Pašnodarbinātie ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(4) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām pensiju apdrošināšanai ir pakļauti:

1) aktīvā valsts dienesta karavīri;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) bezdarbnieki;

4) nestrādājoši invalīdi;

5) personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;

6) personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļauti:

1) aktīvā valsts dienesta karavīri;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu.

(6) 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.

III nodaļa. Sociālās apdrošināšanas līdzekļi un to izlietošanas kārtība

7. pants. Sociālās apdrošināšanas speciālie budžeti

(1) Sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk — iemaksas) tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no šādiem speciālajiem budžetiem:

1) valsts pensiju speciālā budžeta;

2) nodarbinātības speciālā budžeta;

3) darba negadījumu speciālā budžeta;

4) invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

(2) Speciālie budžeti tiek administrēti saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”.

(3) Katram no speciālajiem budžetiem var izveidot rezervi, kurā tiek ieskaitīts speciālā budžeta ieņēmumu pārsniegums pār sniegto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summu.

(4) Katru speciālā budžeta rezervi var izlietot saskaņā ar likumu.

8.pants. Valsts pensiju speciālais budžets

(1) Valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļus veido:

1) obligātās un brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai;

2) dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām;

3) citi ieņēmumi.

(2) No valsts pensiju speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot invaliditātes pensiju, un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

9.pants. Nodarbinātības speciālais budžets

(1) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu un citi ieņēmumi.

(2) No nodarbinātības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

10.pants. Darba negadījumu speciālais budžets

(1) Darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai un citi ieņēmumi.

(2) No darba negadījumu speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

11.pants. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets

(1) Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai un citi ieņēmumi.

(2) No invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības pabalstiem”, kā arī invaliditātes pensijas un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

IV nodaļa. Apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas iemaksu objekts,

obligāto iemaksu administrēšana, apdrošināšanas iemaksu likmes

12.pants. Apdrošināšanas iemaksas

(1) Obligātā apdrošināšanas iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai (par kuru) ir jāveic iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

(2) Brīvprātīgā apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko šā likuma 5.panta trešajā daļā minētās personas veic valsts pensiju speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši veikto iemaksu apmēram.

13.pants. Sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu un darba devēju reģistrācija

(1) Darba devēji, pašnodarbinātie, 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Reģistrācijas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Darba devējs reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā persona atbilstoši šā likuma 1. panta 2.punktam ieguvusi darba ņēmēja statusu.

(3) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Pašnodarbinātie reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā pēc savas dzīvesvietas adreses līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā viņi guvuši ienākumu, kas ir obligāto iemaksu objekts. Reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā likuma 6.panta ceturtajā un piektajā daļā minētās personas tiek reģistrētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pēc reģistrācijas izsniedz iemaksu veicējam paziņojumu, kura formu nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Obligāto iemaksu objekts

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu, un iemaksas licencētos pensiju fondos.

(2) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektu un tā minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) To obligāto iemaksu objektu, kuras veicamas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Obligāto iemaksu objekts 15 gadu vecumu sasniegušiem darba ņēmējiem — ārvalstniekiem, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais iekšzemes nodokļu maksātāja ienākums.

(5) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

(6) Brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objektu un tā minimālo un maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Obligāto iemaksu administrēšana

Obligātās iemaksas administrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda

(1) Noteiktajos termiņos neiemaksātā obligāto iemaksu summa (arī nokavētā soda nauda) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei nokavējuma periodā.

(2) Par iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu no darba devēja un pašnodarbinātā tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nenomaksātās obligāto iemaksu daļas par katru nokavēto dienu.

17.pants. Soda naudas, nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma izlietošanas kārtība

(1) Soda naudu, kas aprēķināta Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu rezultātā, nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājumu Valsts kase ieskaita katrā speciālajā budžetā atbilstoši šā speciālā budžeta izdevumu īpatsvaram attiecīgā gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

(2) Gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summu un katra speciālā budžeta izdevumu īpatsvaru tajā nosaka ikgadējais likums “Par valsts budžetu”.

18.pants. Obligāto un brīvprātīgo iemaksu likme

(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, ir 33 procenti no iemaksu objekta. Obligātās iemaksas vienādās daļās veic darba devējs un darba ņēmējs. Šajā likmē neieskaita darba negadījumu apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

(2) Obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 1.septembrim.

(3) Brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai.

19.pants. Obligāto iemaksu veikšana no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 1., 2. un 6.punktā minētajām personām;

2) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu par šā likuma 6.panta piektajā daļā minētajām personām;

3) no nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punktā minētajām personām;

4) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām;

5) no darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

V nodaļa. Obligāto iemaksu aprēķināšana

20.pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana

(1) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos.

(2) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I vai II grupas invalīdu, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.

(4) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I vai II grupas invalīdam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam valsts pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(5) 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā.

21.pants. Iemaksu veikšanas kārtība un termiņi

(1) Darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā.

(2) Darba ņēmējs veic obligātās iemaksas ar darba devēja starpniecību. Darba devējs ietur iemaksas, kas jāveic darba ņēmējam, un iemaksā tās speciālā budžeta kontā šā panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos.

(3) Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas kārtībā, kāda noteikta no saimnieciskās darbības gūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

(4) 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, veic obligātās iemaksas speciālā budžeta kontā līdz katra mēneša pēdējai dienai.

(5) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, veic brīvprātīgās iemaksas līdz katra mēneša pēdējai dienai.

(6) Par iemaksas veikšanas dienu uzskatāma diena, kurā kredītiestāde norakstījusi obligātās iemaksas summu no maksātāja konta vai obligātā iemaksa veikta kredītiestādē vai pastā tās pārskaitīšanai speciālā budžeta kontā. Ja maksāšanas termiņš beidzas brīvdienā vai svētku dienā, iemaksa jāveic ne vēlāk kā šai dienai sekojošā darbdienā.

22.pants. Obligātās iemaksas ieskaitīšana speciālo budžetu kontos

(1) Valsts kase ik dienu ieskaita iemaksas speciālo budžetu kontos atbilstoši budžetu izdevumu īpatsvaram attiecīgā gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

(2) Valsts kase reizi gadā ne vēlāk kā līdz 31. decembrim atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām apstiprina speciālo budžetu ieņēmumu un izdevumu bilanci.

23.pants. Ziņojums par veiktajām iemaksām

(1) Darba devējiem ir pienākums līdz nākamā mēneša pēdējai dienai iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām attiecībā uz to darbinieku darba ienākumiem, par kuriem pienācis laiks veikt obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi. Ziņojuma formu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pašnodarbinātajiem un 15 gadu vecumu sasniegušajiem darba ņēmējiem — ārvalstniekiem, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ir pienākums līdz attiecīgajam ceturksnim sekojošā mēneša pēdējai dienai iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām. Ziņojuma formu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nosūta paziņojumus par sociāli apdrošināto personu kontu stāvokli. To apdrošināto personu loku, kurām tiek nosūtīti paziņojumi, un paziņojumu nosūtīšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa. Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas administrācija

24.pants. Speciālā budžeta rīkotājs

(1) Speciālā budžeta rīkotājs ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk — Aģentūra), kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu “Par bezpeļņas organizāciju”, likumu “Par akciju sabiedrībām”, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem. Aģentūru saskaņā ar šo likumu dibina un tās statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Aģentūra ir juridiskā persona, tai ir savi norēķinu konti bankās un savs zīmogs.

25.pants. Aģentūras organizatoriskā struktūra un darbības kontrole

(1) Aģentūras darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” un likumu “Par akciju sabiedrībām”. Tās sastāvā tiek iekļauti labklājības ministra ieteiktie pārstāvji.

(2) Aģentūras padomes priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, kas ir valsts pilnvarnieks Aģentūrā.

(3) Aģentūras ģenerāldirektoru pēc labklājības ministra ieteikuma amatā ieceļ Ministru kabinets.

(4) Pretlikumīgos Aģentūras lēmumus jebkura persona var pārsūdzēt tiesā.

26.pants. Aģentūras darbības finansēšana

Aģentūras darbību finansē no speciālajiem budžetiem likumā noteiktajā kārtībā, kā arī no līdzekļiem, ko Aģentūra gūst no statūtos paredzētās uzņēmējdarbības.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. No 1998. gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.janvārim sociāli apdrošinātais ir persona, par kuru faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Šis nosacījums neattiecas uz personām, kas pakļautas darba negadījumu apdrošināšanai.

2. Šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

3. No 1998. gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim, kad stājas spēkā šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju, obligāto iemaksu likme ir 37 procenti, no kuriem 28 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 7., 15.nr.), bet:

1) no visiem sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem, kas aprēķināti par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, bet izmaksāti pēc 1996.gada 1.janvāra, sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji aprēķina un nomaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3., 21., 29.nr.) noteiktajam sociālā nodokļa objektam un likmēm. Sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroli par šo laika posmu veic Valsts ieņēmumu dienests;

2) no visiem sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem, kas aprēķināti par laika posmu no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim, bet izmaksāti pēc 1998.gada 1.janvāra, sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji aprēķina un nomaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā “Par sociālo nodokli” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 1., 7., 15.nr.) noteiktajām sociālā nodokļa objektam un likmēm. Sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroli par šo laika posmu veic Valsts ieņēmumu dienests.

5. Pieteikumi par laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veicamās sociālā nodokļa samaksas pārskatīšanu iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1998.gada 31.decembrim.

6. Nokavētie un nenomaksātie sociālā nodokļa maksājumi, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda, kas izveidojušies līdz 1997.gada 31.decembrim, ieskaitāmi šādā secībā — pamatparāds par laika posmu no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim, pamatparāds par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim.

7. Sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas uzsākšanai 1998.gadā valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti līdzekļi no valsts pensiju speciālā budžeta, no nodarbinātības speciālā budžeta, no darba negadījumu speciālā budžeta un no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta atbilstoši speciālo budžetu īpatsvaram 1998.gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

Rīgā 1997.gada 21.oktobrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!