Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie Valsts prezidents - satiksmes ministrs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1997., Nr. 258/259 (973/974) https://www.vestnesis.lv/ta/id/45177

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents

Vēl šajā numurā

08.10.1997., Nr. 258/259 (973/974)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Pie Valsts prezidents — satiksmes ministrs

Vakar, 7.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzaicināja uz sarunu satiksmes ministru Vili Krištopanu, lai nepastarpināti iepazītos ar ministrijas un valdības paveikto Vaiņodes—Liepājas dzelzceļa posma jautājumā.

V.Krištopans tikšanās laikā informēja G.Ulmani par iedzīvotāju nodrošinājumu ar transporta pakalpojumiem posmā Vaiņode—Liepāja. Satiksmes ministrs atzina, ka risinājuma meklējums ir nedaudz ieildzis. “Viens no variantiem ir tāds, ka es domāju tuvākajās dienās ierasties Vaiņodē,” atzina V.Krištopans.

Iepazīstoties ar satiksmes ministra sniegto informāciju, Valsts prezidents secinājis, ka pēc būtības Satiksmes ministrijas iestrādes ir vērstas konflikta atrisināšanas virzienā — tiek meklēti varianti alternatīvas satiksmes nodrošinājumam ar autobusiem, kā arī veidojot akciju sabiedrību, kas organizētu dzelzceļa pārvadājumus. Valsts prezidents uzskata, ka galvenais ir situācijas nekavējoša atrisināšana un kompromisu rašana, pielāgojot vēlmes un intereses reālajai šīsdienas situācijai Latvijā. G.Ulmanis izteica pārliecību, ka ir pamats cerēt uz ieilgušā jautājuma atrisināšanu vistuvākajās dienās. “Man ir gandarījums par to, ka Krištopana kungs ir izstrādājis vairākus variantus, kā rast kompromisu ar cilvēkiem. Man radās pārliecība, ka Satiksmes ministrija tik tiešām domā par to, lai Latvijā būtu sabalansēta un sakārtota transporta shēma, kas skar daudzus pagastus un pilsētas. Vaiņode šeit nav nekāds izņēmums. Vienīgi ir jāizsaka nožēla, ka šo konfliktu, kurš varēja arī nerasties, neizskaudām jau pašā sākumā,” teica G.Ulmanis. Valsts prezidents pauda cerību, ka satiksmes ministrs radīs pareizos risinājumus, apmeklējot Vaiņodi tuvākajās dienās, un šis konflikts paliks vēsturei kā laba mācība politiķiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie ārlietu ministra — EDSO misijas vadītājs

Vakar, 7. oktobrī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar EDSO misijas vadītāju Latvijā Ričardu Semjuelu ( Richard Samuel ). V. Birkavs iepazīstināja R. Semjuelu ar Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm, informēja par pašreizējo situāciju, kas skar naturalizācijas procesu un kārtību. V. Birkavs informēja par Saeimas izdarītajiem grozījumiem Ženēvas 1951. gada konvencijā par bēgļu statusu un grozījumiem likumā par aviāciju. Sarunas dalībnieki atzina, ka, integrējoties ES, Latvijai ir jāaktivizē likumdošanas pielāgošana Eiropas Savienības standartiem. R. Semjuels uzsvēra, ka būtu vēlams paplašināt lietišķu sadarbību starp EDSO misiju un Latvijas valdību, Ārlietu un citām ministrijām. R. Semjuels norādīja, ka svarīgi būtu paātrināt naturalizācijas procesus. Abas puses pārrunāja iespējas veikt pētījumus par naturalizācijas gaitu Latvijā, lai padarītu šo procesu efektīvāku. Abas puses pārrunāja arī Latvijas un EDSO misijas turpmākās sadarbības perspektīvas.

ĀM preses centrs

Par Krievijas latviešu Otro kongresu

No 26. līdz 29. septembrim Tbilisi, Gruzijā, notika Krievijas latviešu II kongress (KLK), kurā piedalījās latviešu organizācijas pārstāvji no Krasnojarskas, Magadānas apgabala, Maskavas, Komi, Baškīrijas, Omskas apgabala un Gruzijas. Kongresā Ārlietu ministriju pārstāvēja LR vēstniecības Krievijā padomnieks Hardijs Baumanis un atašejs latviešu diasporas jautājumos Lauma Vlasova.

Krievijas latviešu II kongresa dalībnieki izvērtēja iepriekšējā gada darbu un uzņēma jaunus biedrus no Baškīrijas un Maskavas latviešu kultūras biedrībām. Tika izvērtēta iespēja rīkot latviešu nometni Baškīrijā 1999. gadā.

LR ĀM un Krievijas latviešu organizāciju pārstāvji pārrunāja aktuālus jautājumus, tostarp sadarbību izglītības, informācijas apmaiņas un konsulārajā jomā.

ĀM preses centrs

Par Vācijas 3 miljonu marku piešķirtās palīdzības īstenošanos

Vakar, 7.oktobrī, Rīgā, pie Iekšlietu ministrijas ēkas Stabu ielā 89, notika svinīga ceremonija par godu IeM optiskā kabeļa ieguldīšanas darbu sākšanai. Ceremonijā piedalījās VFR vēstnieks Latvijā Dr.Horsts Veizels, “Lattelekom” prezidents Gundars Strautmanis, iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers un “Siemens” pārstāvniecības Latvijā izpilddirektors Kalevi Raunio.

Optiskais kabelis ievērojami uzlabos Iekšlietu ministrijas dienestu savstarpējos sakarus, kā arī būs pamats ministrijas datu pārraides tīklam. IeM sakaru sistēmas modernizāciju finansiāli atbalsta Vācijas valdība. Optiskā kabeļa ieguldīšana ir viens no projektiem, kas tiek īstenots no VFR piešķirtās 3 miljonu marku lielās tehniskās palīdzības.

Piedāvājumu piešķirt minēto tehnisko palīdzību Vācijas puse bija izteikusi jau pirms diviem gadiem, taču ieilgusī diskusija Iekšlietu ministrijas un “Lattelekom” starpā par “Lattelekom” piederošo komunikācijas šahtu izcenojumiem neattaisnojami kavēja iespēju palīdzību saņemt. Stājoties amatā, iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers šo jautājumu ņēma savā personīgajā pārraudzībā, un šā gada 15.augustā tika parakstīts līgums starp IeM un “Lattelekom”, kurā noteikti reālie izcenojumi un iezīmēti konstruktīvi turpmākās sadarbības virzieni. Līdz ar to no Latvijas puses novērsti visi šķēršļi, lai sāktu praktisko sadarbību ar Vāciju.

Paredzams, ka 1.novembrī Valsts policijas Tiesu ekspertīžu centrā sāks darboties jauna automātiskā daktiloskopiskā sistēma, kas būtībā ir pilnīgi datorizēta pirkstu nospiedumu uzglabāšana, pārstrāde un analīze. Ar jauno kabeli šo datu bāzi ātri un operatīvi varēs izmantot IeM dienesti. Tas ļaus ievērojami ātrāk atklāt noziegumus un uzlabos policijas darbu.

LR IeM preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!