problēmas

Izvēles priekšā: ģimeni vai vientulību

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, LU profesors, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Izdalot mājsaimniecību tautībtipus, lielģimeņu īpatsvars latviešu mājsaimniecību kopskaitā* ir nedaudz lielāks nekā krievu (1. tabula). Tas arī zināmā mērā noteic, ka Latvijas krieviem dzimstība ir vēl zemāka nekā latviešiem. 1995. gadā latviešu mātēm dzima 10,0, bet krievu - 6,5 bērni, rēķinot uz 1000 attiecīgās tautības iedzīvotājiem.

Mājsaimniecību budžetu aptauja neparedz tādus intīmus jautājumus kā iemesli, kādēļ nav bērnu: nabadzība, slikta veselība vai vienkārši nevēlēšanās... Šādus jautājumus uzdod speciālās socioloģiski demogrāfiskās aptaujās.

Ja speciālisti atzīst, ka valstī ir dziļa demogrāfiska krīze un tās spilgtākā izpausme ir mazā dzimstība (arī liela mirstība), tad, no ģimeņu tipu pozīcijām raugoties, krīze izpaužas ar ļoti mazu lielo ģimeņu īpatsvaru.

Skaitot kopā ģimenes ar 3 un vairāk bērniem un mājsaimniecības ar bērniem un citiem bez precētā pāra mājsaimniecības locekļiem, apvienotā grupa no kopējā mājsaimniecību skaita veido tikai 6,6, procentus un nedaudz vairāk - 13,8 procentus - no valsts iedzīvotāju skaita. Būtībā tikai šīs ģimenes - un arī ne visas - varētu nodrošināt tautas paplašinātu ataudzi. Bet tādam nolūkam šādu ģimeņu ir krietni par maz.

Tiklab zemie dzimstības rādītāji, kā arī lielģimeņu sašķelšanās mazās jāvērtē kā demogrāfiskās krīzes ārējās izpausmes. Krīzes dziļākie cēloņi, pēc autora domām, jāmeklē pārspīlētā tirgus liberālisma radītajā nedrošībā par rītdienu, kas ir aptvērusi lielu sabiedrības daļu. Lai uzņemtos atbildību dot dzīvību bērnam(-iem), ir jābūt pārliecībai, ka būs iespējas to uzturēt un audzināt vismaz 15-18 gadus. Pašreiz funkcionējošā "reālā tirgus ekonomika" šādu iespēju dod tikai samērā nelielai sabiedrības daļai, kas ir stipri par mazu, lai nodrošinātu normālu tautas ataudzi.

Nedrošība par rītdienu var darboties arī kā apslēpts faktors, kas ietekmē cilvēka rīcību caur zemapziņu. Pilnīgi iespējams, ka aptaujā, kurā jautātu par cēloņiem, kas liek atteikties no lielākas ģimenes, daudzu atbildes būtu vienkārši "nevēlos". Dziļākie cēloņi, kas rada šo "nevēlos", paliktu nenoskaidroti.

Vientulību neizvēlas, tā pienāk

Laikam nevienu vairs nepārsteigs vientuļo cilvēku lielais skaits un īpatsvars valstī, jo par to jau ir rakstīts. Pēc mūsu pētījumiem, 1996. gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem 12,8 procenti dzīvoja kā vientuļnieki (vieninieki), bet no mājsaimniecību kopskaita pat 31,2 procenti bija vieninieku mājsaimniecības (1. tabula).

Var izšķirt trīs vientulības. Jaunības vientulība rodas, sasniedzot pilngadību un aizejot no vecāku ģimenes. Vienīgi šī vientulība ir dabiska un nav smaga, jo parasti ir iespējas veidot savu ģimeni.

Pusmūža vientulība vienmēr ir smaga. Dažreiz paši vientuļie un viņu kolēģi uzskata, ka šī vientulība ir radusies brīvas izvēles rezultātā. Sak, kas man: viena galva, vienas rūpes. Taču, pavērojot dziļāk, aiz pusmūža vientulības nereti slēpjas kāda hroniska slimība. Tā var būt tik viltīga, ka apziņā nemaz neparādās. Cilvēks domā, ka viņš ir izdarījis brīvu izvēli. Bet veselības stāvoklis caur zemapziņu ir noteicis, kā rīkoties. Pusmūža vientulība parasti izvēršas par mūža vientulību.

Vientulība vecumā rodas, bērniem atstājot vecākus un kādam no dzīvesbiedriem mirstot (arī šķiroties). Šāda vientulība šķiet samērā dabiska, taču, novērojot konkrētu cilvēku dzīves apstākļus, jānāk pie atziņas, ka arī šī vientulība ir smaga.

Vientulības paveidu izplatību var novērtēt, sadalot vientuļos vecumgrupās. No visiem vientuļajiem ap 3-4 procenti ir vientuļie jaunībā, ap 15-16 procenti - pusmūžā (darbspēju vecumā), bet viss lielais vientuļo skaits ir koncentrēts pēcpensijas vecumgrupās, īpaši grupā "vecāki par 70 gadiem", kura savāc 31 procentu no vientuļo kopskaita (2. tabula).

Mūsu pētījumā nevaram izdalīt, cik no vecajiem vientuļniekiem ir mūža vientuļnieki un cik - savu dzīvesbiedru pārdzīvojušie. Taču, konstatējot, ka šajā grupā ir liels sieviešu pārsvars, kuru statistiskais mūža ilgums ir ap 15 gadu lielāks nekā vīriešiem, var domāt, ka šo grupu galvenokārt piepilda atraitnes.

Aplūkojot pēc tautībtipiem, vieninieku mājsaimniecību īpatsvars latviešiem un krieviem ir vienāds: 36,7 procenti no mājsaimniecību kopskaita. Citām Latvijā dzīvojošām tautībām vientuļo mājsaimniecību ir mazāk (27,5 procenti), kas samazina vientuļo mājsaimniecību īpatsvaru valstī (jau minējām 31,2 procenti).

Tā kā latviešiem lielģimeņu ir maz, bet krieviem - ļoti maz, tad, rēķinot pēc īpatsvara iedzīvotāju kopskaita, krievu vientuļo ir vairāk (16,7 procenti no savas tautības iedzīvotāju kopskaita) nekā latviešiem (15,8 procenti). Relatīvi vismazāk vientuļo cilvēku ir citu tautību grupā.

Vientuļo iedzīvotāju dzīves apstākļu un dzīves līmeņa detalizēta izpēte ir iecerēta turpmāk. Tāpat detalizētāk būtu jāpētī pensionāru mājsaimniecību dzīves apstākļi un dzīves līmenis, ar pensionāru mājsaimniecībām saprotot tādas mājsaimniecības, kurām galvenais ienākumu avots ir pensija. Mājsaimniecību demogrāfiskajam tipam pēdējā gadījumā ir analītiska nozīme.

Nākotne ar "līdzautoru"

Nozīmīgu demogrāfisko grupu gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs veido māte ar bērnu(-iem). Pēc mūsu pētījuma, mātes ar saviem bērniem 1996. gadā veidoja 6,0 procentus no mājsaimniecību un 6,4 procentus no iedzīvotāju skaita.

No statistikas viedokļa šo grupu var detalizēt, izdalot apakšgrupas pēc bērnu skaita. Lielā pārsvarā ir mātes ar vienu bērnu. Vientuļo māšu grupu vēl var raksturot, izmantojot vecumsastāvu. 2. tabulā ir redzams, ka šajā demogrāfiskajā grupā gandrīz nav par 51 gadu vecāku personu. To nosaka jau grupas ierobežojums. Ja 51 gadu vai vecāka sieviete joprojām dzīvo kopā ar savu bērnu, pēdējais parasti būs vecāks par 15 gadiem, un mūsu skatījumā par bērnu netiek uzskatīts. Viņš, protams, paliek bērns no radniecības viedokļa, bet vairs neprasa pilnu mātes apgādību. Šādas ģimenes pēc rakstā izmantotā grupējuma nonāk grupā "cits mājsaimniecības tips".

Novērtējot vientuļo māšu pārējo vecumgrupu īpatsvarus, var diezgan droši teikt, ka personas līdz 15 gadu vecumam ir bērni, bet 16-50 gadu vecumam - viņu mātes. Izplatot izlases datus pa visu Latviju, ir aprēķināts, ka šajās grupās valstī ir ap 78,0 tūkstoši vientuļo māšu, kuras audzina 87,7 tūkstošus bērnu. Vidējais bērnu skaits vientuļās mātes ģimenē iznāk 1,12.

Vientuļo māšu rašanās cēloņi un šīs demogrāfiskās grupas izplatības pieaugums arī ir nopietnas demogrāfiskas problēmas. Lai tās izpētītu, būtu vajadzīga speciāla ļoti rūpīgi organizēta un vadīta socioloģiski demogrāfiska aptauja ar delikātām un iejūtīgām intervētājām.

Domāju, ka sevišķi daudz vairs nevarētu būt tā saukto negribēto bērnu. Kontracepciju un vajadzīgos līdzekļus reklamē plaši. Ja tuvojas "negribēts bērns", no tā atbrīvojas. 1995. gadā Latvijā dzima 21,6 tūkstoši bērnu, bet tika izdarīti 31,3 tūkstoši abortu.

Vai sieviete par vientuļo māti kļūst apzināti? Vai arī tas ir mērķtiecīgas izvēles rezultāts? Autoram jau sešdesmitajos gados bija pazīstamas divas sievietes zinātnieces, kuras nemaz sevišķi neslēpa, ka meklē "līdzautoru" iecerētam bērnam. Tikai "līdzautoru", ne vairāk.

Cik mums jau ir sieviešu, kuras neinteresē ģimene tradicionālā izpratnē, kuras grib tikt galā ar sava bērna apgādi un audzināšanu pašas, bez tēva palīdzības?

Varbūt arī šajā gadījumā, tāpat kā izvēloties vientulību, īstenībā ir runa par apzinātu vai neapzinātu nepieciešamību? Ja vēlamu dzīvesbiedru atrast neizdodas, tad labāk ar paceltu galvu paziņot, ka viņš nemaz nav vajadzīgs. Vajadzīgs ir bērns.

Vientuļo māšu skaitu papildina atraitnes un, protams, daudzās šķirtenes, kuru skaits arī pēdējās desmitgadēs pieaug.

Lai spriež un vērtē sievietes pašas. Pēc mūsu domām, vientulība ar bērnu, tāpat kā pilnīgā vientulība, ir smaga. Tikai citādi.

1. tabula

Latvijas mājsaimniecību un tajās dzīvojošo personu sadalījums

pa demogrāfiskiem tipiem 1996. gadā, procentos

2. tabula

Latvijas dažādu demogrāfisko tipu mājsaimniecību locekļu sadalījums pa vecumgrupām 1996.gadā, procentos

* Par latviešu mājsaimniecībām uzskatījām tās, kurās visi locekļi ir latvieši, bet par krievu - kur visi locekļi krievi. Jauktās un citu tautību mājsaimniecības šajā gadījumā ir skaitītas grupā "cits tautībtips".