Vācijas Bundestāga augstais viesis — Saeimā un valdībā

Vakar, 14.augustā, Latvijā viesojās Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs prof. Dr. Karls Heincs Hornhīss. Viņš apmeklēja Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni (pirmajā attēlā), tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Induli Bērziņu (otrajā attēlā). Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 14. augustā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr. Karlu Heincu Hornhīsu. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas integrācijas procesiem, kā arī Latvijas un Vācijas savstarpējām attiecībām.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājs A. Čepānis uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas attiecībām ir īpaša nozīme, jo Vācijai ir liela ietekme ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules politikā. Latvija līdz šim saņēmusi nozīmīgu Vācijas atbalstu integrācijas procesos Eiropas struktūrās, īpaši tas attiecināms uz Eiropas Savienību. Tāpēc Latvija vienmēr augstu vērtējusi Vācijas kā “Baltijas advokāta” lomu. A. Čepānis pozitīvi novērtēja Madridē pieņemtos lēmumus, jo NATO paliek atvērta paplašināšanās procesam un tas dod pamatu Latvijas tautai un politiķiem ar optimismu raudzīties nākotnē. Stabilitāti un drošību Baltijas reģionā nostiprinās arī ASV un Baltijas hartas pieņemšana. K.H.Hornhīss sacīja, ka Madrides lēmumi parāda ne tikai to, ka NATO durvis paliks atvērtas, bet arī to, kam tās būs atvērtas, tostarp arī Baltijas valstīm. Apspriežot jautājumu par Eiropas Savienības paplašināšanos, viesis apliecināja atbalstu principam, ka vajadzētu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ar visām kandidātvalstīm vienlaicīgi, kaut arī to gatavības līmenis gan politiski, gan ekonomiski ir atšķirīgs.

Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka iepriecinoša tendence ir Vācijas lielo uzņēmumu, piemēram, “Ruhrgas”, “Siemens” un “Preussen Electra” interese par investīcijām Latvijā. Turklāt Latvijā darbojas vairāk nekā 600 mazie un vidējie uzņēmumi, kuros līdzekļus ieguldījuši Vācijas uzņēmēji. Savukārt K.H.Hornhīss ticies ar Vācijas uzņēmēju pārstāvjiem, kuri pozitīvi izteikušies par saviem ieguldījumiem Latvijā.

A. Čepānis raksturoja Latvijas un Krievijas attiecības un informēja, ka abu valstu kopīgās robežas delimitācijas līgums varētu tikt parakstīts jau šā gada beigās.

Saeimas priekšsēdētājs izteica cerību, ka nākotnē Latviju varētu apmeklēt arī Vācijas kanclers, un viesis apliecināja, ka šāda vizīte ir iespējama.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu komisijas priekšsēdētāja

Vakar, 14.augustā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju profesoru Dr. Karlu Heincu Hornhīsu.

Sarunas galvenais temats bija Latvijas un Vācijas nostāja ES paplašināšanas un integrācijas NATO jautājumā. I.Bērziņš paziņoja, ka Latvijas ārpolitikas divi svarīgākie mērķi — virzība uz ES un NATO — palikuši nemainīgi arī pēc Madrides lēmumu pieņemšanas un ES Komisijas viedokļa paziņošanas. K.H.Hornhīss pauda Bundestāga deputātu vairākuma viedokli par vienotu starta līniju sarunu uzsākšanai ar kandidātvalstīm, sarunas gan varētu būt ilgstošas. “Ja Vācijas politiķi atklāti paziņotu par vienotas starta līnijas nepieciešamību, tas pozitīvi ietekmētu procesu,” uzsvēra I.Bērziņš. Abas puses bija vienisprāt, ka sarunu uzsākšana ar atsevišķu kandidātvalstu grupu, kā to iesaka Komisija, varētu paildzināt sarunu procesu un problēmas, kuras šai procesā, iespējams, rastos, varētu būt tik lielas, ka attālinātu nākamo uzņemšanas posmu uz ilgāku laiku.

Tikšanās laikā tika skarti arī Latvijas drošības garantēšanas jautājumi un attiecības ar Krieviju šajā kontekstā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 14.augustā, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs profesors Karls Heincs Hornhīss un Vācijas vēstnieks Latvijā Horsts Veizels.

Pēc viesu lūguma G.Krasts iepazīstināja viņus ar valdības iecerētajām reformām Latvijā Eiropas paplašināšanās procesa kontekstā. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja Vācijas sniegto atbalstu reformu procesiem Latvijā. K.H.Hornhīss apliecināja, ka arī turpmāk Vācija atbalstīs Latvijā notiekošās reformas.

G.Krasts uzsvēra nepieciešamību ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Vāciju, tas ievērojami veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību. K.H.Hornhīss atzina šī jautājuma nozīmību. Ministru prezidents apliecināja Latvijas ieinteresētību vienlaicīgai sarunu uzsākšanai ar visām ES kandidātvalstīm un izteica vēlēšanos rast Vācijas atbalstu šajā jautājumā.

Valdības preses departaments