Mums tuvajās Ziemeļvalstīs

1997.gada maijs - jūnijs

Pēc Ziemeļu Ministru padomes Informācijas departamenta "Ziņu vēstules" (galvenais redaktors Berts Sandstrēms, redaktors un teksta autors Džulians Išervuds)

Valstu galvas svin Kalmāras savienību

Visu Ziemeļvalstu līderi 14.jūnijā pulcējās Zviedrijas pilsētā Kalmārā, lai atzīmētu Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas savienības 600.gadadienu. Šīs svinības atbalstīja Ziemeļu padome un Ziemeļu Ministru padome.

1937.gads bija ārkārtīgi nozīmīgs Ziemeļvalstu vēsturē. Šajā gadā Margrēte I nodibināja politisko savienību, kuras pastāvēšanas laiks stipri vien pārsniedza vienu gadu simteni.

Šī gadadiena tiek pienācīgi atzīmēta visa gada garumā, bet svinību kulminācijas brīdis bija 14. un 15.jūnijā, kad visu piecu Ziemeļvalstu līderi pulcējās Zviedrijas austrumu piekrastes pilsētā Kalmārā, kur 1397.gadā tika parakstīts savienības līgums.

Galvenais pasākums, kas arī pielika punktu svinībām, bija mise, kas svētdienas rītā notika Kalmāras katedrālē un kurā piedalījās simtiem goda viesu, ieskaitot Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas karaļpārus un Somijas un Islandes prezidentus, kā arī Ziemeļvalstu baznīcu galvas - arhibīskapus un bīskapus, kas bija tērpušies krāsainos ceremoniju ģērbos.

Svinīgie pasākumi sākās sestdien. Tad Ziemeļvalstu līderi ar kuģi ieradās Kalmāras "Honorbrygge". Viena no procedūrām bija dāvanu pasniegšana valstu galvām. Dāvanas bija darinātas no Somijas stikla. Dānijas karaliene Margrēte II, kas ir savienības dibinātājas vārda māsa, saņēma šahu, kura kauliņi darināti no tīra un jūras zila stikla.

Par godu Kalmāras savienībai tika atklāts jauns piemineklis, kura autors ir zviedru mākslinieks Rojs Fribergs (Roj Friberg). Piemineklis veidots kā četrus metrus plata siena, uz kuras izvietoti bronzā veidoti karalienes Margrētas I un viņas brāļa dēla un audžudēla Pomerānijas Ērika attēli. Tiem pretī stāv grupa dzelzs figūru, kas atveido galminiekus, bruņiniekus, karavīrus un galma ākstus.

Sestdienas vakarā prominenti viesi no visām Ziemeļvalstīm piedalījās viduslaiku stila banketā, kam sekoja vērienīga lāzeru, multimediju izrāde, kuru izveidojis somu mūziķis un diriģents Tuomo Hāpala ( Tuomo Haapala ). Izrāde, kas tāpat kā bankets notika svinīgajā, vecajā Kalmāras pilī, bija stāstījums par Kalmāras savienību.

Dokuments parakstīts Kalmārā

1397.gadā Ziemeļvalstu pārstāvji sapulcējās Kalmārā, lai parakstītu vēsturisko dokumentu. Dokumentā bija teikts, ka nākotnē visām Ziemeļvalstīm jādzīvo kā vienai tautai un tās jāpārvalda vienam karalim. 1397.gada 17.jūnijā par Ziemeļvalstu karali tika kronēts Pomerānijas Ēriks.

Milzīgā karaliste bez Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas ietvēra arī Somiju, Islandi, Grenlandi, kā arī Fēru un Šetlendu salu grupas, un Orkniju - tolaik tā bija otrā lielākā valsts Eiropā.

Kalmāras savienība praktiski darbojās līdz 1523.gadam, kad par Zviedrijas karali tika ievēlēts Gustavs Vasa.

Atbalsts Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā

Ziemeļvalstu ārlietu ministri savā kārtējā sanāksmē apsprieda visplašāko jautājumu loku, kas skar gan reģionāla, gan starptautiska mēroga jautājumus. Tā kā Eiropas Savienība un NATO gatavojas uzņemt dažas jaunas dalībnieces no Austrumeiropas un Viduseiropas valstu vidus, gluži dabiski, ka daudz vērības tika veltīts jautājumam par Baltijas valstu līdzdalību šajās organizācijās.

Ministri pieņēma kopīgu komunikē, kurā nepārprotami izteikts, cik liela nozīme tiek piešķirta Baltijas valstu integrēšanai jaunās Eiropas ekonomikas un drošības struktūrās.

"Ziemeļvalstis uzskata, ka politisko un ekonomisko reformu gaita Baltijas valstīs rada nopietnu pamatu šo valstu pilnīgai līdzdalībai Eiropas sadarbībā," teikts komunikē. Dokumentā uzsvērts arī, ka nepieciešams turpināt un intensificēt sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ārpolitikas jomā.

Nākamā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme ieplānota septembra sākumā Norvēģijas rietumu piekrastes ostas pilsētā Bergenā.

Runājot par drošības situāciju Eiropā, ministri uzsvēra, ka procesi pirms un pēc Madrides virsotņu sanāksmes, kura notiks jūlijā, ir ārkārtīgi nozīmīgi Eiropas drošībai.

"Visām Eiropas valstīm jādod vienādas iespējas sadarboties ar aliansi, un šī mērķa sasniegšanai ārkārtīgi svarīga ir sadarbība Partnerattiecību programmas ietvaros, kā arī eiroatlantiskā sadarbība," teikts komunikē.

"Eiropas stabilitāti jānodrošina, veidojot partnerattiecības ar Krieviju," sacīja ministri, piebilstot, ka krievijas un NATO līgums, kas tika noslēgts maijā, rada spēcīgu bāzi visu valstu drošības interesēm.

Runājot par citiem starptautiskās politikas jautājumiem, ministri izteica bažas sakarā ar Tuvo Austrumu miera procesu un kritizēja Izraēlas lēmumu būvēt ebreju apmetnes Džabal Abu Ghneimā. Ministri aicināja Izraēlu pārtraukt ebreju apmetņu celtniecību okupētajās teritorijās.

Runājot par Turciju, ministri atzīmēja, ka šī valsts rada pamatu bažām par vispārējo situāciju cilvēktiesību jomā, tomēr pēdējā laikā likumdošanā izdarītas izmaiņas, kas ved pareizajā virzienā."

Ziemeļvalstu miera uzturēšanas veiksmīgās mācības

Laikā, kad NATO un Krievija Parīzē vienojās par jauna veida attiecībām, kas atļauj Austrumeiropas valstīm kļūt par Ziemeļatlantijas alinanses dalībniecēm, Ziemeļvalstis rīkoja kopīgas militārās un humanitārās mācības Norvēģijas ziemeļos. Mācībās piedalījās gan NATO dalībnieces, gan tās Ziemeļvalstis, kas nav pievienojušās aliansei. Dānija, Islande un Norvēģija ir NATO dalībnieces, savukārt Zviedrija un Somija ir neitrālas.

Ziemeļvalstu spēki, neatkarīgi no to starptautiskās militārās piederības, stāvējuši plecu pie pleca miera uzturēšanas operācijās Libānā, Bosnijā un Maķedonijā. Kopīgā pieredze bija pozitīva visiem dalībniekiem, dažādas valstis nodrošināja atšķirīgus materiālus un vienības starptautiskajiem spēkiem.

Tā kā dažu pēdējo gadu laikā ārvalstīs notiekošo operāciju skaits gājis plašumā, Ziemeļvalstu aizsardzības ministri nākuši klajā ar plānu veidot kopīgu Ziemeļvalstu vienību, kas piedalītos starpreģionālās humanitārajās un miera uzturēšanas misijās, un kas būtu gatavi ķerties pie savu uzdevumu pildīšanas nekavējoties. Manevros Norvēģijas ziemeļos, Tromsas apgabalā, piedalījās somu un zviedru karavīri. Mācību mērķis bija noslīpēt plānus 400 vīru lielās kopīgās brigādes veidošanai un meklēt ceļus, kā nodrošināt sadarbību starp militārajām un humanitārajām organizācijām, piemēram, tādā jomā kā atmīnēšana.

Nedz NATO dalībnieces, nedz neitrālās valstis nedomā mainīt savu militāro piederību, tomēr tās secinājušas, ka kopīgas operācijas ir noderīgas turpmākajai sadarbībai un attīstībai.

"Ņemot vērā mūsu kopīgo pieredzi, mums būtu vajadzējis rīkot šādus manevrus jau agrāk," sacīja Norvēģijas aizsardzības ministrs Jorgens Kosmo ( Jorgen Kosmo ) un piebilda, ka Norvēģija nākotnē varētu kļūt par placdarmu kopīgiem NATO un Krievijas manevriem, kas veicinātu savstarpēju uzticēšanos reģiona mērogā.

Kosmo sacīja, ka nākamās kopīgās Ziemeļvalstu mācības paredzētas samērā tuvā nākotnē, un to dalībnieki, iespējams, mācīsies kā rīkoties ar vides aizsardzību saistītu katastrofu gadījumos.

Somija un Zviedrija sadarbojas militārajā jomā

Neitrālās Somija un Zviedrija turpina aktivizēt militāro sadarbību savā starpā, un abas valstis cenšas noteikt tās jomas, kurās savstarpējā sadarbība visvairāk nepieciešama un dotu vislabāko rezultātu.

Jau notikušas vairākas augstu amatpersonu sanāksmes, kuru dalībnieki nodarbojušies tieši ar šādiem jautājumiem, un abu valstu valdības jau atbalstījušas turpmākos pētījumus šajā jomā. Paredzams, ka Somija sniegs ziņojumu par šiem jautājumiem vasaras beigās, un pēc tam tiks sastādīts grafiks sarunām ar Zviedriju.

Somijas aizsardzības ministre Anneli Taina ( Anneli Taina ) ierosinājusi, ka sadarbība varētu norisināties tādās jomās kā kopīgas mācības, jūras un gaisa telpas kontroles koordinācija, kā arī kaujas gatavības paaugstināšana.

Krievija un Norvēģija parakstījusi robežlīgumu

Norvēģijas un Krievijas bruņoto spēku komandieri 13.jūnijā Norvēģijas ziemeļos, Kirkenēsā, parakstīja līgumu par abu valstu robežapsardzības spēku sakaru aktivizēšanu sadarbības programmās "Border - 97" ietvaros. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās starp Krievijas un Norvēģijas robežapsardzes spēkiem.

Krievijas pierobežas Arktiskās grupas štāba priekšnieks ģenerālmajors Aleksejs Koretskijs un Ziemeļnorvēģijas štāba priekšnieks Jans Rekstens ( Jan Reksten ), kas parakstīja līgumu, sacīja, ka vēlas padziļināt sadarbību, lai veicinātu sadarbību uz robežas.

Programma "Border - 97" paredz rīkot kopīgas Krievijas un Norvēģijas robežsargu un militāro vienību mācības šī gada jūlijā un augustā. Mācību mērķis - izveidot kontaktus, lai nodrošinātu robežapsardzes un patrulēšanas efektivitāti.

Ģimenes politika tiks pārskatīta

Ziemeļu Ministru padome un Dānijas Sociālās pētniecības institūts izdevuši ziņojumu par ģimenes politiku un ģimenes locekļu lomām Ziemeļvalstu reģionā. Ziņojums liecina, ka visā reģionā aizvien vairāk ģimeņu ir grūti savienot veiksmīgu profesionālo karjeru ar harmonisku ģimenes dzīvi.

Ziņojums ļauj secināt, ka ģimenes dzīves modelis visās piecās Ziemeļvalstīs ir ārkārtīgi izmainījies. Palielinājusies vīriešu loma ģimenes struktūrā, savukārt sievietes atradušas jaunu personības attīstības lauku, iesaistoties darba tirgū. Neviens no dzimumiem nav gatavs tikt galā ar savu jauno lomu.

Ziņojumā uzsvērts, ka šāda situācija var radīt problēmas nākotnē ar lielām atšķirībām starp dažādu darbu tipiem darba tirgū. Šīs atšķirības, teikts ziņojumā, var ienest izmaiņas pašreizējā darbu sadalījuma modelī starp dzimumiem, kā arī radīt grūtības ģimenēm ar maziem bērniem un atrast līdzsvaru starp darba dzīvi un ģimeni.

Prāmju pasažieri aizpilda smēķēšanas anketas

Pasažieriem, kas dodas ceļā ar prāmjiem, kuri kursē starp Ziemeļvalstīm, tiek uzdots jautājums, vai uz tiem būtu nepieciešams palielināt nesmēķētāju joslas. Lai gan visās Ziemeļvalstīs ir salīdzinoši stingri noteikumi attiecībā uz vietām, kur atļauts un kur nav atļauts smēķēt, šie noteikumi ne vienmēr ir spēkā uz transporta līdzekļiem, kas kursē starp dažādām valstīm.

Veselības aizsardzības un sociālo lietu ministri uzdevuši prāmju kompānijām izvērtēt uz prāmjiem darbojošos noteikumus un palielināt nesmēķētāju joslas uz tiem. Uzdots arī noskaidrot, kādas šajā jautājumā ir prāmju pasažieru domas.

Ministri galveno uzmanību pievērš bērnu tiesībām atrasties nepiesmēķētā vidē.

Norvēģija ANO Attīstības ziņojuma augšgalā

Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma katru gadu sarindo valstis pēc dzīves līmeņa, dzīves ilguma un izglītības standartiem. Indeksēšanā izmantoti dati par 1994.gadu un Ziemeļvalstis ierindotas saraksta augšgalā.

Statistika liecina, ka, lai gan dzīves līmenis ir augstāks bagātajās valstīs, tas nebūt nenozīmē, ka arī dzīves kvalitāte tur ir labāka. Trūkuma līmeņa rādītājs, kāds tiek attiecināts uz bagātākām valstīm, arī veidoja daļu no indeksa, un ANO ziņojums norāda, ka trūkuma indekss Austrālijā, Beļģijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir pazeminājies, savukārt Kanādā, Dānijā, Francijā, Itālijā un Spānijā tas ir paaugstinājies.

Pirmās 20 valstis

rūpnieciskās attīstības ziņā

Pirmās 20 valstis

sieviešu līdztiesības ziņā

Zviedrijas izaugsme kļūst straujāka

Zviedrijas Nacionālais ekonomikas pētniecības institūts jūnija pārskatā paziņojis, ka Zviedrijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par 2,1 procentu 1997.gadā un par 3 procentiem 1998.gadā. Abi skaitļi ir lielāki, salīdzinot ar agrākām prognozēm.

Saskaņā ar institūta paziņojumu, paredzams, ka patēriņa cenu indekss arī pieaugs 1997.gadā līdz 1,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, kas paredzēja, ka patēriņa cenu indekss pieaugs līdz 1,4 procentiem. Savukārt 1998.gadā paredzēts 1,5 procentu patēriņa cenu pieaugums, kas nav mainījies, salīdzinot ar agrākām prognozēm.

Paredzams, ka bezdarba līmenis 1997.gadā sasniegs 8,5 procentus no darba spējīgajiem iedzīvotājiem, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi. Savukārt 1998.gadā bezdarba līmenis noslīdēs līdz 7,7 procentiem, kas ir par 1 procentpunktu mazāk, kā iepriekš bija prognozēts.

Norvēģija nepievienosies Dānijas un Zviedrijas biržai

Norvēģija nolēmusi nepievienoties vienotai vērtspapīru tirdzniecības sistēmai, kuru nolēmušas veidot Dānijas un Zviedrijas biržas. Paredzams, ka Dānijas un Zviedrijas apvienošanās rezultāta apgrozījums pieaugs vismaz par 10 procentiem un iespējams, tā rezultātā tiks izveidots kopīgs Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus.

Norvēģijas biržas vadītājs Šels Frensdāls ( Kjell Froensdal ) sacīja, ka apsveic kaimiņu lēmumu, tomēr norādīja, ka Norvēģija izvēlējusies citu vērstpapīru tirgus attīstības ceļu, un dāņu un zviedru lēmums apvienoties viņam nav šķitis interesants.

Paredzams, ka vienotā tirdzniecības sistēma sāks darboties jau līdz 1999.gadam, un tā darbosies, izmantojot Zviedrijas SAX sistēmu. Somija, Islande un Norvēģija ir aicinātas pievienoties kopīgajai biržai.

Rokeru aizliegums Dānijā

Jūnija sākumā Dānija piedzīvoja vēl vienu nepatīkamu epizodi karā starp naidīgajiem rokeru grupējumiem Bandidos un Hell's Angels. Dānijas iedzīvotāji bija satriekti, kad klusā, mierīgā Dānijas ciematiņā tika nogalināts viens un nopietni ievainoti trīs cilvēki brīdī, kad viņi nāca ārā no bāra. Ziemeļvalstis nolēmušas intensificēt operatīvo darbību, lai iegrožotu šos grupējumus.

Slepkavība un splepkavību mēģinājumi mudināja varas iestādes pievērsties jautājumam par to, kāda likumdošana nepieciešama, lai apturētu vardarbīgo karu starp rokeru bandām. Tikai nedēļu pirms slepkavībām Bandidos mītnē Oslo priekšpilsētā Drammenē sprāga spēcīga bumba, sagraujot namu un izsitot logus tuvējām mājām.

Hell's Angels un Bandidos karš ilgst jau trīs gadus, grupējumiem cenšoties sadalīt ietekmes sfēras un iegūt kontroli pār ienesīgākajām noziedzīgās pasaules darbības jomām Ziemeļvalstu reģionā.

Sašutums, kas izraisījās Dānijas sabiedrībā pēc slepkavībām un bija kā atbilde nesenajā incidentā cietušajiem, radīja pamatus priekšlikumiem pilnīgi aizliegt rokeru bandas un aizliegt to locekļiem valkāt aksesuārus, kas parasti tiek saistīti ar rokeriem. Tomēr policija, liela daļa parlamenta deputātu un arī Dānijas partneri Ziemeļvalstīs ieteica nenoteikt pilnīgu aizliegumu, jo, kā norādīja speciālisti, situācija kļūs vienīgi ļaunāka, ja rokeru bandas aizies pagrīdē.

Dānija jau ir pieņēmusi likumu, kas pilnvaro policiju aizliegt rokeriem pulcēties īpašās joslās pilsētās un apdzīvotos centros. Turklāt varas iestādes paziņojušas, ka līdz jūnija vidum tiks publicēts to vietu saraksts, kurās rokeru pulcēšanās tiks uzskatīta par nelikumīgu.

Neraugoties uz slepkavībām, dažas pazīmes liecina, ka paši rokeri apzinās, ka nebūs labi, un gatavojas piebremzēt savu agresīvo karu, lai pārietu uz savdabīgu bruņotu pamieru. Vadošs advokāts, kas kontaktējies ar abiem grupējumiem, pašlaik mēģina darboties kā vidutājs starp tiem un mēģina panākt, lai grupējumi pārtrauc vardarbīgās sadursmes, kurās nereti tiek laisti lietā visdažādākie ieroči - sākot ar nažiem un beidzot ar prettanku granātmetējiem. Laikā, kad tika sarakstīts šis izdevums, nebija pieejama informācija par sarunu norisi, kas tiek vestas jautājumā, kurš aizvien vairāk sāk līdzināties notikumiem, kurus Čikāga pieredzēja divdesmitajos gados.

Īsumā:

Ko dara Grū?

Bijusī Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlande ( Gro Harlem Brundtland ) piekritusi izvirzīt savu kandidatūru Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas priekšsēdētājas amatam, kad par atbalstu viņas kandidatūrai izteikušās lielākā daļa no 170 organizācijas dalībvalstīm. Lēmums par jauno priekšsēdētāju tiks pieņemts gada laikā. Par šo amatu ieinteresējies arī Veselības aizsardzības organizācijas Āfrikas reģionālais direktors Ibrahims Samba ( Ibrahim Samba ).

Atklātība - bet pēc tam?

Parlamentārās un tiesas sēdes par korupcijas skandāliem Dānijā turpmāk nebūs automātiski atklātas plašākai sabiedrībai vai arī to pārstāvjiem presē. Šādas sēdes turpmāk tiks noturētas aiz slēgtām durvīm, un materiāli būs pieejami masu medijiem tikai pēc tam, kad komisija būs sagatavojusi ziņojumu.

EMS: Dānija - nē, Zviedrija - vēl ne, Somija - jā

Katrai no trijām Ziemeļvalstīm, kas ir Eiropas Savienības dalībnieces, ir atšķirīga attieksme pret līdzdalību Eiropas Savienības ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Dānija, kam izdevies attiecībā uz sevi panākt daudzus izņēmumus Māstrihtas līgumā I, tos paturēs arī Māstrihtas līgumā II. To skaitā ir arī atteikšanās no Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības un vienotās valūtas. Zviedrija paziņojusi, ka principā labprāt pievienotos, tomēr pagaidām vēl nevēlas to darīt un mazliet pagaidīs, līdz pieteikt savu dalību. Savukārt Somija vēlas būt viena no pirmajām dalībniecēm Eiropas monetāraja savienībā, kam saskaņā ar plānu jāsāk darboties 1999.gada 1.janvārī.

Ierosina izveidot Invalīdu padomi

Ziemeļvalstu sadarbības ministri ierosinājuši izveidot jaunu Invalīdu politikas padomi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp piecām valstīm, kas palīdzētu uzlabot invalīdu stāvokli visā reģionā. Padome arī nāks klajā ar jaunām ierosmēm kā uzlabot invalīdu stāvokli visā Eiropā.

Princese Benedikte atklāj Ziemeļvalstu pasākumu Toronto

Dānijas princese Benedikte 3.jūnijā atklāja Ziemeļvalstu Mūzikas festivālu Toronto. Šajā kultūras un mākslas festivālā galvenais akcents likts uz mūziku. Festivālā piedalījās mākslinieki no arktiskajiem apgabaliem Kanādā, Dānijā, Grenlandē, Somijā, Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Šis festivāls bija lielākais Ziemeļvalstu kultūras pasākums, kāds jebkad noticis Kanādā.

Ziemeļvalstu seminārs Ungārijā

30.jūnijā un 1.jūlijā Budapeštā notika Ziemeļu Ministru padomes rīkots seminārs par Ziemeļvalstīm un jauno Eiropu. Visvairāk seminārā uzstājās Parti Salolainens ( Partti Salolainen ), bijušais Somijas ministrs, kas vadīja Somijas delegāciju sarunās par Eiropas koptirgu un Eiropas Savienību, kā arī Zviedrijas pārstāvis Franks Belfrāžs ( Frank Belfrage ), kas vadīja Zviedrijas delegāciju sarunās ar Eiropas Savienību un kurš pašlaik ir Zviedrijas vēstnieks Eiropas Savienībā.

Somu un karēļu mediji sadarbosies

Somijas laikraksta "Kurkiekilainen" žurnālisti kļūs par Karēlijas laikraksta "Prisyv in Lakhdenpokhjas" redakcijas darbiniekiem. Par šādu soli abi laikraksti vienojās pēc tam, kad somu laikraksta redakciju apmeklēja karēļu žurnālists.

Olafs paliks līderis

Zviedrijas Centra partijas līderis Olafs Johansons ( Olof Johansson ) paziņojis, ka neatkāpsies no partijas līdera amata, lai gan to pieprasījuši daži partijas biedri. Viņš norādīja, ka jūt politisku atbildību palikt šaja amatā laikā, kad tiek pieņemti tādi svarīgi lēmumi kā Zviedrijas kodoljaudu demontēšana un valsts līdzdalība Eiropas monetārajā savienībā.

Ziemeļvalstu klubs Sanktpēterburgā

Ziemelvalstu asociācija Sanktpēterburgā vērusi durvis jaunam klubam, kurā tiek gaidīti visi biznesmeņi no Krievijas ziemeļrietumiem, kam ir sadarbības partneri Ziemeļvalstīs. Klubs gatavojas rīkot seminārus un apaļā galda diskusijas par dažādiem jautājumiem, kas varētu būt interesanti krievu biznesmeņiem un viņu kolēģiem Ziemeļvalstīs. Šo iniciatīvu finansiāli atbalsta Ziemeļvalstu Rūpniecības fonds.

Barsebakas AES tiks slēgta pirmā

Zviedrijas parlaments atbalstījis valdības priekšlikumu uzsākt pakāpenisku valsts kodoljaudas samazināšanu. Vienu Barsebakas atomelektrostacijas reaktoru paredzēts slēgt 1998.gadā un otru - 2001.gadā.

Barsebakas atomelektrostacija vairākus gadus bijusi domstarpību cēlonis starp Dāniju un Zviedriju. Skaidrā dienā Kopenhāgenas iedzīvotāji var skaidri saskatīt Barsebakas atomelektrostaciju, kas atrodas 20 kilometru attālumā Zviedrijā.

Šis lēmums Zviedrijai bijis visai pretrunīgs, jo tur rūpnieciskā sektora, un it īpaši kodolrūpniecības sektora pārstāvji apgalvo, ka bez atomelektrostacijas Zviedrija nespēj saražot pietiekami daudz elektrības, lai apmierinātu tās rūpnieciskās vajadzības, jo tā nodrošina apmēram 50 procentus no Zviedrijas rūpnieciskajam sektoram nepieciešamās elektroenerģijas. Tomēr Zviedrijas valdībai jāievēro referenduma rezultāti, kas pieprasa demontēt valsts kodolenerģijas stacijas līdz nākamā gadsimta sākumam.

Miris dāņu pretošanās kustības vadītājs

Deviņdesmit gadu vecumā no šīs pasaules aizgājis Dānijas pazīstamākais Otrā pasaules kara pretošanās kustības vadītājs Frode Jakobsens ( Frode Jakobsen ). Viņš savu akadēmisko grādu ieguvis vācu valodā, rakstījis grāmatu par Nīči un gatavojās iegūt doktora grādu par šo tematu, kad tika uzspridzināta māja, kurā glabājās viņa sarakstītais. Viņš bija neformāls Dānijas Brīvības padomes vadītājs visu kara laiku un tika iecelts par ministru bez portfeļa tūlīt pēc Dānijas atbrīvošanas. Viņš pārstāvēja Sociāldemokrātisko partiju Dānijas parlamentā no 1945. līdz 1973.gadam.

Kā saukties?

Dārgais lasītāj, rakstot par Ziemeļvalstu sadarbību, ir grūti nepamanīt, ka, neraugoties uz angļu valodas bagātību, tajā grūti atrast nosaukumu tam ģeogrāfiskajam apgabalam, kuru veido piecas Ziemeļvalstis - Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija un trīs autonomās teritorijas - Fēru salas, Grenlande (Dānija) un Ālandu salas (Somija).

Dažreiz, lai aprakstītu šo reģionu, tiek lietots nosaukums Skandināvija. Bet pūristi - lai tie būtu ģeogrāfi vai kādi citi - tūlīt aizrādīs, ka ar vārdu Skandināvija tiek apzīmētas trīs valstis - Dānija, Norvēģija un Zviedrija, kuras atrodas uz Skandināvijas šelfa.

Parasti, lai raksturotu visu reģionu, tiek lietots nosaukums Ziemeļu reģions, tomēr šī apgabala rakturojums ir gluži netverams un balstīts politiskā vienībā. Tā rezultātā Ziemeļu "Ziņu vēstule" nolēmusi pieņemt jaunu politiku un nomenklatūru un lietot nosaukumu NORDEN, lai apzīmētu ģeogrāfisko apgabalu, kas ietver Dāniju, Fēru salas, Grenlandi, Islandi, Somiju, Norvēģiju, Zviedriju un Ālandu salas.

Vārdu "Norden" parasti lieto paši šī reģiona iedzīvotāji, lai apzīmētu šo ģeogrāfisko apgabalu.

Jaunās nomenklatūras sakarībā iesniegts pieteikums Karaliskajai savienībai piešķirt nosaukumam "Norden" ģeogrāfiska nosaukuma statusu.

Jaunas grāmatas

Nordic Literature 1997: Pārskats par Ziemeļvalstu literatūru un autoriem divās valodās. Ietver Tomasa Transtrēmera ( Tomas Tranströmer ) jaunāko dzeju, grāmatas bērniem un jauniem cilvēkiem, un aprakstu par Islandes literāro mantojumu Amerikas skatījumā. 5.izdevums. 86 lpp. To iespējams saņemt bez maksas Ziemeļu Ministru padomes sekretariātā, Store Strandstr¾de 18, DK+1255 Copenhagen K, Denmark .

Fisheries and Control in the Baltic Sea : Ziņojums par zvejniecības monitorēšanu un kontroli Baltijas jūrā. Ziņojumā ietverts pārskats par pašreizējo situāciju un virkne ieteikumu, kā uzlabot situāciju. TemaNord 1997:542.

Ling, Blue Ling and Tusk of the North Atlantic : Apraksts par Fēru salām, Islandi un Norvēģiju, par viršiem, zilajiem viršiem un valzirgu zvejošanu Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos. Informācija par populācijas struktūru, bioloģiju, ģenētiku un tendencēm. TemaNord 1997:535.

Dienu pa dienai

24.-25.jūnijs , Ziemeļvalstu sadarbības ministri, Kalmāra.

25.-27.jūnijs , Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministri, Dānija.

25.-29.jūnijs , Ziemeļvalstu jauniešu orķestru festivāls, Kalmāra.

25.jūnijs-6.jūlijs , Vasaras mūzika: Baltijas jūra sastopas ar Ziemeļatlantiju, Fēru salas.

27.-29.jūnijs , Ziemeļvalstu pūtēju orķestru festivāls, Somija.

Jūnija beigas - Ziemeļvalstu premjerministru tikšanās, Bergena.

1.-7.jūlijs, "Nordvesten '97", Ziemeļvalstu kultūras tikšanās, Fēru salas.

8.-13.jūnijs , NORDLEK 97, Vasa, Somija.

7.augusts , Līdztiesības ministri, Rīga.

7.-10.augusts , Baltijas un Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības konference "Sievietes un vīrieši dialogā", Valmiera, Latvija.