• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Skaisto skatīt - acis avotā skalot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.1997., Nr. 180/181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44380

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents - pasaules ekonomikas forumā

Vēl šajā numurā

11.07.1997., Nr. 180/181

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Skaisto skatīt — acis avotā skalot

Šonedēļ, 8.jūlijā, Rīgas fotonamā atklāja jauno fotogrāfu izstādi

“Pasaules tautu etnogrāfija un kultūra”, kas notiek folkloras festivāla “Baltica '97" ietvaros

Kas es esmu? Kā rados? Kur meklējamas manas saknes? Kas manī ir no dzīvē nekad nesastaptā vecvectēva vai vecvecmāmiņas, no vēl tālākiem senčiem? Mūžveci jautājumi, uz kuriem katra jauna paaudze atkal un atkal meklē atbildes apkārtējā pasaulē. Arī ar fotoaparātu. Dažiem izdodas sameklēt, ieraudzīt daļu no atbildes. Jo patiesība lēti nedodas rokā nevienam, tā jāloba kā sīpols — kārtu pa kārtai, kas ved aizvien tuvāk kodolam. Baltija un Latvija savai patībai un savdabībai noteikti ir tuvāk nekā Rietumeiropa, kur viss neglābjami vienādojies gan ikdienas sadzīvē, gan kultūras prasībās. Viņiem etnogrāfija un tautas māksla vairs ir tikai muzejā. Un tad nav brīnums, ka jauns ziemeļzemes vikingu pēctecis pārliecināti stāsta: “Ziniet, arī pie mums atgriežas senās ieražas — aizvien vairāk līgavu kāzām izraugās baltu kleitu un plīvuru...” Neapšaubāmi, ikviena tauta cilvēci visupirms saista ar savu pirmreizīgumu, ar savām gara mantām — šī un citas atziņas izskanēja izstādes atklāšanā, ziņojot par žūrijas lēmumu un balvu piešķiršanu.

Dažādās vecuma un tematiskajās grupās balvas saņēma kupls skaits izstādes dalībnieku. Starptautiskās fotomākslinieku federācijas sudraba medaļu izpelnījās Ieva Āķe (Latvija) un Mindaugs Kavaļausks (Lietuva). Ar Starptautiskās fotomākslinieku federācijas zilo goda lenti apbalvots Gilads Fiskuss (Izraēla) un Rafaels Borgess (Dānija). Latvijas Fotomākslinieku savienības medaļas piešķirtas Sergejam Oļeiņikam (Krievija), Iļjam Šutovam (Krievija), Vilhelmam Mihailovskim, junioram (Latvija), Normundam Pēkam (Latvija), Nēme Norsalu (Igaunija) un Agitai Leimanei (Latvija). Ar Latvijas Fotomākslinieku savienības diplomiem apbalvoti 23 izstādes dalībnieki no sešām valstīm. Kausu par labāko kolekciju starptautiskā žūrija piešķīra Latvijas Fotomākslinieku savienībai.

Diemžēl Starptautiskās fotomākslinieku savienības sudraba medaļa netika piešķirta 14 līdz 16 gadus veco jauniešu grupā, lai gan bija viens neapšaubāmi interesants un radošs autors, kura vārds — D 1. Aiz šī šifra aizslēpusies Rīgas Amatniecības skolas audzēkņu grupa — topošo dekoratoru desmitnieks, kam pa visiem ir viens fotoaparāts, viens fotopalielinātājs un arī viens slavens un pazīstams skolotājs— Zigurds Bilzonis, labs mūziķis un vēl labāks fotogrāfs vai arī otrādi. Lai gan jaunie fotocensoņi apgalvoja — viņu darbs esot tik kopīgs, ka autoru nevarot izdibināt: viens ieliek filmu, otram rodas iecere, trešais nospiež slēdzi, ceturtais attīsta filmu utt.— žūrija šādu kopdarbību apšaubīja. Tālab šoreiz D 1 jāsamierinās ar LFMS diplomu. Domājams, ka tas mudinās ikvienu no šīs kopas izkopt savas dotības. Un var jau būt, ka drīzumā Latvija būs bagātāka pat ar veselu desmitu jaunu un labu fotogrāfu.

“LV” informācija

Rafaels Borgess, Dānija, “Senatne” (FIAP goda lente)

Vilhelms Mihailovskis, jun., Latvija, “No Denomination” (LFMS medaļa)

Solomrobu, Ķīna ,”Tibetas iedzīvotāji” (LFMS diploms)


Visskaistākā komanda Lillē — zem sarkanbaltsarkanā karoga

No 11.Eiropas pirmās palīdzības sacensībām

Francijas pilsētā Lillē atgriezusies Latvijas komanda

Šādās sacensībās, kurās nestartē profesionāli mediķi, mūsu valsts pārstāvji piedalījās piekto reizi. Visus gadus Latvijas komandu sacensībām sagatavo Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā ārsta vietnieks medicīniskajos jautājumos Ivars Ūpis. Viņš ir arī viens no sacensību tiesnešiem.

Jau otro gadu ceļa izdevumus un formas tērpu iegādi mūsu komandai finansē viesnīca “Radisson SAS Daugava”. Savukārt par uzturēšanos sacensību vietā un uzturu gādāja Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācija. Katru gadu šīs sacensības tiek rīkotas citā vietā. Šogad tajās piedalījās 31 Eiropas valsts. Francijā mūsu valsts komandā startēja Ieva Vīna, Evija Kužuma, Linda Adamoviča, Aleksandrs Rahmatuļins, Ojārs Riss un Raimonds Palms (visi viesnīcas “Radisson SAS Daugava” darbinieki). Starp citu pēc viesnīcas vadības lūguma Latvijas Sarkanais Krusts rūpējas par visu šīs iestādes darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā. Un tas ir vērā ņemams faktors, jo par tādiem visnotaļ svarīgiem jautājumiem pēdējos gados mūsu valstī netiek īpaši domāts.

Kā pēc atgriešanās Rīgā pastāstīja mūsu valsts komandas vadītāja Latvijas SK instruktore Ingrīda Belkovska, sacensību atklāšanas gājiena laikā Lilles centrālajā ielā līdzās citu valstu karogiem plīvoja arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Mūsu komanda izskatījusies tik krāšņa, ka Francijas SK viceprezidents Roberts Metge sacījis, ka balsošot par Latvijas komandu kā visskaistāko. Pirmo vietu sacensībās ieguva Anglijas komanda. Latvija, kurai valstiskā līmenī diemžēl gadu gaitā nav izveidojušās spēcīgas tradīcijas un iemaņas, piedaloties sacensībās tepat, savas valsts mērogā, pirmajā desmitniekā neiekļuva. Bet prasmē tā bija līdzvērtīga Somijas un Dānijas komandām. Taču ar sasniegto komanda, tās vadītāja un treneris ir apmierināti. Jo šādās sacensībās, tāpat kā Olimpiskajās spēlēs, svarīga ir piedalīšanas.

Pirms dažām dienām, viesojoties Latvijā un tiekoties ar mūsu Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, Sarkanā Krusta organizācijas ģenerālsekretārs Džordžs Vēbers uzsvēra, ka pirmās palīdzības sniegšanai ir jākļūst par Sarkanā Krusta prioritāti ikvienā valstī. Sarkanais Krusts ir pasaulē lielākā humanitārā organizācija un apvieno 171 vietējo organizāciju, arī atjaunoto Latvijas Sarkanā Krusta organizāciju.

Kā liecina statistika, visā Eiropā cilvēki diezgan slikti pārzina pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas. Mūsu valstī ļaudīm šajā ziņā esot visnotaļ zems līmenis. Latvijas Sarkanā Krusta organizācijai nav naudas, lai apmācītu iedzīvotājus pirmās palīdzības sniegšanai, bet valsts šim mērķim līdzekļus nepiešķir. Kad Latvija atradās bijušās PSRS sastāvā, darbojās civilās aizsardzības sistēma un tajā laikā regulāri norisa iedzīvotāju sacensības. Cik vien tas iespējams, Latvijas SK organizācija mēģina atdzīvināt jau aizmirsto iedzīvotāju apmācību pirmās palīdzības sniegšanā notikuma vietā, meklējot šim nolūkam atbalstītājus, kas varētu finansiāli palīdzēt. Tādēļ jo īpaši jāpriecājas par viesnīcas “Radisson SAS Daugava” ieinteresētību un atbalstu. Taču par šīm lietām būtu jādomā valdībai. Sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju Džordžs Vēbers akcentēja, ka ir jāpieņem likums, kas radītu juridisku pamatu Sarkanā Krusta darbībai Latvijā.

Šoruden no 7. līdz 8.novembrim Briselē notiks 3.Sarkanā Krusta pirmās palīdzības apmācības kongress. Tā pamatideja — vērsties pie Eiropas valstu valdību vadītājiem, lai Sarkanais Krusts nodarbotos ar iedzīvotāju apmācīšanu pirmās palīdzības sniegšanā un valsts nodrošinātu šiem mērķiem nepieciešamo finansējumu.

Ja kaut kur ir plūdi vai zemestrīce, SK pirmais steidz palīgā, glābjot cietušos. Sarkanais Krusts ir organizācija, kurai jārūpējas par iedzīvotāju apmācību pirmās palīdzības sniegšanā. Tomēr tas nav iespējams bez atbilstoša finansējuma.

Armīda Priedīte,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!