• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 1. jūlija sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.1997., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44177

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-35

Par Audriņu pagasta padomē veikto revīziju par rīcību ar pašvaldību naudas līdzekļiem un mantu

Vēl šajā numurā

02.07.1997., Nr. 169

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

valdībā

Pēc Ministru kabineta 1.jūlija sēdes

Preses konferences sākumā valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča komentēja trīs nupat Ministru kabineta pieņemtos noteikumus vai grozījumus tajos.

A.Poča: — Vispirms sāksim ar priecīgām ziņām šajā skumjajā situācijā. 1996.gada 20.jūnija MK noteikumos nr.248 “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” Ministru kabinets svītroja grozījumu 282.punktu, kas noteica izstrādāt īpašus noteikumus uzņēmējdarbībai ar alu. Strādājot pie šī noteikumu projekta, domājām, ka vajadzētu licencēt uzņēmējdarbību ar alu, noteikt dažus ierobežojumus, tomēr Finansu ministrija nāca pie slēdziena, ka tas nebūtu mērķtiecīgi. Jo alus tomēr ir daudz mazāk grādīgs, tā patēriņš salīdzinājumā ar stipro dzērienu struktūru būtu jāveicina. Jāievēro arī tas, ka ar alus ražošanu nodarbojas mazie uzņēmumi. Tāpēc alus nu ir “brīvs” dzēriens, nebūs īpašu noteikumu uzņēmējdarbībai ar alu.

Otra lieta arī diezgan patīkama. Ministru kabinets akceptēja rīkojumu par izņēmuma kārtības noteikšanu atbilstoši MK noteikumiem nr.64 “Par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām”. Tas atļauj pašvaldībām izņēmumu kārtā slēgt tiešus aizņēmumu līgumus ar Latvijas Brīvības fondu aizdevuma saņemšanai. To kopējā summa ir 133 000 ASV dolāru. Uzskaiti veic Valsts kase. Radusies praktiska iespēja neatliekamiem pasākumiem saņemt aizdevumu, kas īpaši svarīgi ir vasarā. Procentu likme arī pieņemama — 35 procenti gadā. Tas būs neliels, bet tomēr atspaids pašvaldībām.

Trešā lieta, par ko gribu pastāstīt, nav visai iepriecinoša. Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Kārtība, kādā ar iedzīvotāja ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm”. Kādu laiku par to diskutējām ar biznesa pārstāvjiem, uzklausījām speciālistu viedokļus. Protams, šādi noteikumi tiek pieņemti pirmoreiz, ir vairākas problēmas ar uzskaiti, iespējams, ka atsevišķas normas pēc laika būs jāpārskata. Pašlaik noteikumi pieņemti iesniegtajā redakcijā. Tātad — ja laimests ir virs 500 latiem, no tā atrēķina 25 procentu ienākuma nodokli. Noteikumi paredz, ka juridiska persona, izmaksājot vai izsniedzot spēlētājiem laimestu, aprēķina un ietur iedzīvotāja ienākumu nodokli no visas laimesta summas.

Pēc tam runāja Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis:

— Šodienas sēdē valdība uzklausīja ziņojumus, ko sniedza Valdības komisija palīdzības sniegšanas koordinācijai 1997.gada 28.jūnijā Talsos notikušajā traģēdijā cietušo un bojāgājušo ģimenēm un virsprokurors Oļģerts Šabanskis. Es kā valdības komisijas vadītājs informēju par šajās dienās padarīto, lai nodrošinātu cietušo ārstēšanas apstākļus, lai nodrošinātu Katastrofu medicīnas centru ar visu nepieciešamo resursu atjaunošanu, kā arī par finansiālās, materiālās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu cietušo un bojāgājušo ģimenēm. Diemžēl bija jārunā arī par bojāgājušo bērēm, kas notiks Talsu rajonā ceturtdien, piektdien un sestdien, un par valdības locekļu piedalīšanos tajās. Valdība ir arī atbalstījusi domu par to, ka Talsos ir jāveido rehabilitācijas iestāde, kas pēc izrakstīšanās no slimnīcas būtu vajadzīga cietušajiem, kuri tagad ārstējas pēc smagām traumām un kuriem pašlaik tiek izdarītas sarežģītas operācijas.

Runājām arī par nepieciešamo sadarbību ar tām mūsu un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kuras ir gatavas sniegt palīdzību cietušajiem. Mums ir jau pieteikušās vairākas firmas, kas gatavas ziedot. Tā, piemēram, firma “Man–Tess” šodien paziņoja, ka tieši Talsu pašvaldībai ziedos 10 000 dolāru.

Valdības komisija ir sadalījusi darba pienākumus:

Vladimirs Makarovs koordinēs visu, kas saistīts ar medikamentiem; Aija Poča — finansējumu; Ēriks Zunda — pašvaldībām sniedzamo atbalstu.

Kā zināms, vispirms tika sniegts 1000 latu pabalsts katra bojāgājušā un cietušā ģimenei. Pašlaik tiek izskatīts jautājums par diferencētu palīdzību — atkarībā no gūtās traumas, veselības stāvokļa un sociālajiem apstākļiem.

Virsprokurors Oļģerts Šabanskis informēja par izmeklēšanas gaitu. Šodien tiesa ir sankcionējusi drošības līdzekli diviem aizturētajiem, kas bija tieši saistīti ar pacēlāja ekspluatāciju. Izmeklēšanas brigādes svarīgākais uzdevums pašlaik ir saistīts ar dokumentu pārbaudi, tehnisko ekspertīžu izdarīšanu un citu lietisko pierādījumu iegūšanu. Tas nepieciešams, lai noteiktu dienesta personu un amatpersonu atbildības pakāpi, jo, kā jau tas zināms, traģēdijas tiešais iemesls ir platformas jeb pacēlāja groza pārslodze. Tomēr jārēķinās arī ar to, ka bija vēl arī citāda veida nolaidīga attieksme vai vismaz nespēja paredzēt sekas, kādas var rasties, darbojoties ar paaugstinātas bīstamības avotu, kāds ir šis pacēlājs.

Šabanska kungs neinformēja mūs par to, ka vēl kādas personas būtu pratinātas kā aizdomās turētie — izņemot divus jau minētos, pārējie tiek pratināti kā liecinieki.

Pēc tam Juris Kaksītis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kāds drošības līdzeklis ir piemērots diviem aizturētajiem?

Juris Kaksītis: —Apcietinājums.

Jautājums: — Kā sauc aizturētos?

Juris Kaksītis: Ivanovs un Dreimanis.

Jautājums: — Kas parakstīja pavēli sūtīt šo mašīnu uz Talsiem?

Juris Kaksītis: — Acīmredzot 24. brigādes vadība. Tomēr tikai no mašīnas aizsūtīšanas vien vēl nekas nenotiek. Plānam bija jābūt saskaņotam starp tiem, kas brauca, un tiem, kas organizēja pasākumu, tātad arī ar Talsu pašvaldību. Jo šāda pacēlāja izmantošana izklaides pasākumam, par kādu to var nosaukt, notika tikai divās pilsētās — Rīgā ar somu firmas celtni un Talsos ar šo pacēlāju. Kandavā un Saldū tas tā nenotika. Tādēļ ir jāšķir divi dokumenti — par pasākumu vispār un par konkrētā pasākuma organizēšanu.

Jautājums: — Par rehabilitācijas centru. Vai to ir paredzēts izveidot nekavējoties?

Juris Kaksītis: — Nē, bet tā vairs nav tikai ideja. Tas jau ir valdībā atbalstīts pasākums, un Labklājības ministrijai pie tā jāstrādā. Acīmredzot šī rehabilitācija varētu būt nepieciešama ne agrāk kā pēc pāris mēnešiem, kad cietušie beigs stacionāro ārstēšanos.

Rita Belousova, Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!