Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 4. jūnija likums "Par nekustamā īpašuma nodokli". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.06.1997., Nr. 145/147 (860/862) https://www.vestnesis.lv/ta/id/43913

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvija ir un būs neatņemama Eiropas sastāvdaļa"

Vēl šajā numurā

17.06.1997., Nr. 145/147 (860/862)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 04.06.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par nekustamā īpašuma nodokli

1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas un būves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome (padome), kā arī tās izveidotās institūcijas un iestādes vai kurš tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī pašvaldības uzņēmuma statusā reģistrētam medicīnas vai sociālās aprūpes uzņēmumam nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu. Pārējo pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu ar nodokli apliek;

2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;

3) koplietošanas satiksmes ceļus, ielas un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;

4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu;

5) zemi, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta likumā noteiktajā kārtībā;

6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par Latvijas Republikas kultūras pieminekli, kā arī zemi zem tā, izņemot dzīvojamās mājas un zemi zem tām, kā arī saimnieciski izmantojamo nekustamo īpašumu;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem krūmāji vai mežaudzes līdz 40 gadu vecumam, ja tajās atbilstoši mežierīcības projektam tiek veikti plānotie mežsaimnieciskie pasākumi;

8) masu aktīvās atpūtas centrus, sporta laukumus un būves neatkarīgi no īpašuma piederības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

2.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji

(1) Nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums.

(2) Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un būves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.

(3) Par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma:

1) persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;

2) persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;

3) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.

(4) Nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir viens procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

(3) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(4) Ja nekustamais īpašums atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un iekasē katra pašvaldība atbilstoši savā teritorijā esošajai nekustamā īpašuma daļai.

(5) Ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms, nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

4.pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem noteikta zemes, ēku un būvju vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc:

1) nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kas nozīmē vidējo cenu, par kādu īpašums tiek vērtēts nekustamo īpašumu tirgū;

2) attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam noteiktā koeficienta.

(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību.

(4) Informāciju par nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai Valsts zemes dienests saņem no pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto koeficientu robežās no 0,6 līdz 1,0 nosaka Ministru kabinets atkarībā no nekustamā īpašuma veida, kas tiek noteikts, klasificējot īpašumu atbilstoši tā lietošanas mērķim.

(6) Ministru kabinets apstiprina nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai lietošanas mērķu klasifikācijai un teritoriālplānojumos noteiktajiem vai likumīgi uzsāktajiem izmantošanas veidiem nosaka:

1) valsts īpašumiem — attiecīgās valsts institūcijas;

2) pārējiem īpašumiem — attiecīgās pašvaldības.

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību.

(8) Valsts zemes dienests nosaka ēku un būvju tipus un katra īpašuma tipa vienas vienības vērtību.

(9) Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri). Nekustamo īpašumu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz pārvērtēšanas izdevumus.

5.pants. Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

(1) Atvieglojumus nosaka nekustamā īpašuma nodoklim, kurš aprēķināts saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām.

(2) Politiski represētajām personām par individuālajām dzīvojamām mājām, kuras ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem.

(3) Pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Šādi saistoši noteikumi stājas spēkā likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

(4) Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90 procentu, 50 procentu vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

(5) Tie nodokļa atvieglojumi, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem piešķīrusi pašvaldība, netiek ņemti vērā, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, kuru izmanto, aprēķinot pašvaldību iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un izmaksas no tā.

6.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība

(1) Pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam līdz tā paša gada 1.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.

(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs līdz kārtējā taksācijas gada 1.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

(3) Nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 15.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā līdz 1.martam.

7.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma rašanās attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

(2) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma izbeigšanās, un nodoklis par pēdējo maksāšanas termiņu tiek noteikts attiecīgi vienas trešdaļas, divu trešdaļu vai pilnas ceturkšņa nodokļa summas apjomā.

8.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas kārtība

(1) Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tā pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(2) Pašvaldības 10 līdz 15 procentus no zemes nekustamā īpašuma nodokļa izlieto koplietošanas meliorācijas būvju uzturēšanai un saglabāšanai, lai nepieļautu meliorācijas rezultātā radušās zemes kadastrālās vērtības samazināšanos.

(3) Ja kādas personas īpašumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tā pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

(4) Kontroli pār šā likuma pareizu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā.

(2) Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

(3) Ja īpašums, par kuru nodoklis nav pilnībā nomaksāts, tiek atsavināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc nodokļa pamatparāda, soda naudas un nokavējuma naudas pilnīgas nomaksāšanas.

10.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs pārsūdzēt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

11.pants. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanas kārtība

(1) Pašvaldības divus procentus no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem ieskaita valsts budžetā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas finansēšanai.

(2) Iemaksas valsts budžetā pašvaldības veic atbilstoši nekustamā īpašuma nodokļa izpildei reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 20.martā, 20.maijā, 20.augustā un 20.novembrī.

(3) Ja līdzekļi netiek pārskaitīti, Valsts kase, pamatojoties uz finansu ministra lēmumu, ir tiesīga parādu norakstīt no attiecīgās pašvaldības budžeta konta.

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1999.gada 31.decembrim ēkas un būves ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas.

2. Līdz 1999.gada 31.decembrim nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

3. Līdz zemes reformas pabeigšanai nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskā valdījumā, maksā zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks.

4. Līdz 1999.gada 31.decembrim nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi maksā zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums “Par zemes nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22., 23./24.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par zemes nodokli” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1991, 11./12.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas 1992.gada 17.marta likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā “Par zemes nodokli”” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likuma “Par zemes nodokli” atsevišķu pantu piemērošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.);

5) likums “Par īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4., 35./36.nr.; 1992, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1997, 6.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašuma nodokli” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; 1992, 1.nr.);

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 18.decembra likumā “Par īpašuma nodokli”” spēkā stāšanos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1.nr.).

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 4.jūnijā.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 17.jūnijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!