Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ASV valsts sekretārs Džordžs K.Māršals - Hārvarda universitātē 1947. gada 5. jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.1997., Nr. 130 (845) https://www.vestnesis.lv/ta/id/43691

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Čakstes ligzdā, Zemgalē, Lielupes krastā

Vēl šajā numurā

28.05.1997., Nr. 130 (845)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATCERES, ATGĀDNES

ASV valsts sekretārs Džordžs K.Māršals — Hārvarda universitātē 1947.gada 5.jūnijā

Kopsakarā ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa šodienas vizīti Hāgā, ar 1.lpp. informāciju

“Mūsu politika nav vērsta pret kādu valsti vai doktrīnu, bet gan pret badu, nabadzību, izmisumu un haosu. Tās mērķis ir atdzīvināt ekonomikas attīstību pasaulē, kas ļautu izveidoties tādiem politiskiem un sociāliem apstākļiem, kuros var pastāvēt brīvas institūcijas.”

Džordžs K.Māršals

Nav nepieciešams stāstīt jums, ka stāvoklis pasaulē ir ļoti nopietns. Tas būtu jāapzinās visiem izglītotiem cilvēkiem. Vienu no grūtībām es saskatu problēmas ārkārtīgajā sarežģītībā. Lielākā daļa faktu, ko sabiedrībai sniedz prese un radio, ierindas cilvēkam liedz iespēju skaidri novērtēt situāciju. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji atrodas tālu no pasaules izpostītajiem apvidiem un tiem ir grūti izprast daudz cietušo tautu bēdīgo stāvokli un attiecīgo reakciju, kā arī šīs reakcijas ietekmi uz savu valstu valdībām saistībā ar mūsu centieniem veicināt mieru pasaulē.

Ņemot vērā Eiropas atveseļošanai nepieciešamo, cilvēku upuri, acīmredzamie pilsētu, rūpnīcu, raktuvju un dzelzceļu postījumi ir pareizi novērtēti, bet pēdējo mēnešu laikā ir kļuvis skaidrs, ka šie redzamie postījumi ir laikam mazāk nopietni nekā ļaunums, kas nodarīts visai Eiropas ekonomiskajai struktūrai. Pēdējos desmit gados apstākļi ir bijuši ļoti sarežģīti. Drudžainā gatavošanās karam un vēl drudžainākās pūles kara uzturēšanā izsmēla valstu ekonomiku. Iekārtas ir nolaistas vai pilnīgi novecojušas. Patvaļīgās un postošās nacistu varas apstākļos visa ekonomika tika pakļauta Vācijas kara mašīnas vajadzībām. Senās tirdzniecības saites, privātās iestādes, bankas, apdrošināšanas un kuģniecības sabiedrības izzuda, zaudējot kapitālu, tika nacionalizētas vai vienkārši iznīcinātas. Daudzās valstīs bija stipri iedragāta uzticība vietējai valūtai. Kara laikā Eiropas biznesa struktūra tika pilnīgi sagrauta. Atveseļošanos nopietni kavēja tas, ka divu gadu laikā pēc karadarbības beigām netika noslēgts miera līgums starp Vāciju un Austriju. Pat, ja šīs smagās problēmas varētu atrisināt ātrāk, Eiropas ekonomiskās struktūras atveseļošana acīmredzot prasīs vairāk laika un pūļu, nekā ir paredzēts.

Šajā procesā ir posms, gan interesants, gan sarežģīts. Fermeris vienmēr ir ražojis pārtikas produktus, lai apmaiņā pret tiem no pilsētas iedzīvotāja saņemtu pretī citas dzīvei nepieciešamas lietas. Šī darba dalīšana ir modernās civilizācijas pamatā. Pašreiz tai draud sabrukums. Rūpnīcas pilsētās neražo atbilstošas preces apmaiņai pret pārtikas produktiem, ko ražo fermeris. Trūkst izejvielu un kurināmā. Nav iekārtu vai arī tas ir nolietotas. Fermeris vai zemnieks nevar atrast preces, ko tas vēlētos nopirkt. Tādējādi saražoto lauksaimniecības produktu pārdošana par naudu, ko viņš nevar izmantot, viņam nešķiet izdevīgs darījums. Tādēļ viņš ir pārtraucis audzēt lauksaimniecības kultūras daudzos laukos un izmanto tos kā ganības. Viņš izbaro vairāk graudu lopiem un pilnībā nodrošina sevi un savu ģimeni ar pārtiku, kaut arī viņam trūkst civilizācijai atbilstoša apģērba un citu parastu ierīču. Tajā pašā laikā pilsētu iedzīvotājiem trūkst pārtikas un kurināmā, bet dažās vietās pat draud bads. Tādējādi valdības ir spiestas izlietot savu ārzemju valūtu un kredītus, lai iepirktu pirmās nepieciešamības preces ārzemēs.

Šis process prasa līdzekļus, kas ir ļoti nepieciešami atjaunotnes darbam. Tā rezultātā ļoti strauji veidojas sarežģīta situācija, kas pasaulei neko labu nenesīs. Modernā darba dalīšanas sistēma, uz kuras pamata notiek saražotās produkcijas apmaiņa, draud sabrukt.

Patiesībā nākamajos trīs vai četros gados vajadzība importēt uz Eiropu pārtiku un citu ļoti svarīgu produkciju — galvenokārt no Amerikas – būs daudz lielāka, nekā tā spēj pašreiz apmaksāt, un tāpēc ir jāsniedz Eiropai ievērojama palīdzība, citādi tai būs jāsaskaras ar ļoti smagām ekonomiskām, sociālām un politiskām problēmām.

Šo problēmu var atrisināt, salaužot apburto loku un atjaunojot Eiropas iedzīvotāju ticību savu valstu ekonomiskajam uzplaukumam nākotnē un attīstībai visā Eiropā kopumā. Rūpnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem plašā teritorijā jāspēj un jāvēlas pārdot savu produkciju par naudu, kuras vērtība ir stabila un netiek apšaubīta.

Nemaz nerunājot par demoralizējošo ietekmi uz visu pasauli un ispējamām nekārtībam, ko var izraisīt izmisumā novesto cilvēku rīcība, visiem ir jāapzinās, kā tas var ietekmēt Savienoto Valstu ekonomiku. Ir loģiski, ka Savienotajām Valstīm ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu atjaunot ekonomiku pasaulē, jo bez tā nevar radīt politisko stabilitāti un nodrošināt mieru. Mūsu politika nav vērsta ne pret kādu valsti vai doktrīnu, bet gan pret badu, nabadzību, izmisumu un haosu. Tās mērķis ir atdzīvināt ekonomikas attīstību pasaulē, kas ļautu izveidoties tādiem politiskiem un sociāliem apstākļiem, kuros var pastāvēt brīvas institūcijas. Es esmu pārliecināts, ka šādu palīdzību nevar sniegt lēni un pakāpeniski, jo attīstās dažādas krīzes. Jebkurai palīdzībai, ko mūsu valdība var sniegt nākotnē, jābūt nevis pagaidu līdzeklim, bet gan jādod pozitīvs rezultāts. Ikviena valdība, kas ir gatava sniegt palīdzību ekonomikas atjaunošanā, saņems vispusīgu atbalstu no Savienoto Valstu valdības. Neviena valdība, kas mēģinās radīt šķēršļus citu valstu ekonomikas atjaunošanā, nevar cerēt uz mūsu atbalstu. Turklāt valdības, politiskās partijas vai grupas, kas mēģinās panākt, lai turpinātos cilvēku ciešanas un posts, cenšoties sasniegt politiskus vai citus mērķus, saņems Savienoto Valstu pretsparu.

Jau tagad ir acīmredzams, ka, pirms Savienotās Valstis varēs turpināt savus centienus, lai atvieglotu stāvokli Eiropā un palīdzētu tai nostāties uz atjaunotnes ceļa, Eiropas valstīm ir jāvienojas par to, kas darāms stāvokļa uzlabošanai un kādu lomu katra valsts uzņemsies, lai jebkurš pasākums, ko veiktu mūsu valdība, būtu pietiekami iedarbīgs. Nebūtu lietderīgi, ja mūsu valdība vienpusēji uzņemtos sastādīt programmu, kuras mērķis ir nostādīt uz kājām Eiropas ekonomiku. Tas jādara eiropiešiem pašiem. Es domāju, ka iniciatīvai jānāk no Eiropas. Mūsu valsts uzdevums ir sniegt draudzīgu palīdzību Eiropas programmas sastādīšanā un vēlāk atbalstīt šādas programmas īstenošanu tiktāl, cik tas mums būtu praktiski iespējams. Šai programmai jābūt kopīgai, un par to ir javienojas vairākām, varbūt pat visām Eiropas nācijām.

Lai Savienoto Valstu darbība būtu sekmīga, ir ļoti svarīgi, lai Amerikas iedzīvotāji izprastu problēmu raksturu, kā arī to, kādi līdzekļi ir nepieciešami to atrisināšanai. Politiskās kaislības un aizspriedumi šeit neder. Ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju tālredzību un gatavību uzņemties ļoti lielo atbildību, ko vēsture nepārprotami ir uzlikusi mūsu valstij, grūtības, ko es īsumā raksturoju, var tikt un tiks pārvarētas.

Pēc USIS informācijas — “Latvijas Vēstneša” (Gunta Štrauhmane, Juris Afremovičs) tulkojums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!