Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa attīstības veicināšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.1997., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43685

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ASV valsts sekretārs Džordžs K.Māršals - Hārvarda universitātē 1947. gada 5. jūnijā

Vēl šajā numurā

28.05.1997., Nr. 130

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMA

Par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, zinātnes komercializāciju, tehnoloģiskajiem centriem, parkiem un citām struktūrām biznesa attīstības veicināšanai

Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors, Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas prezidents, — “Latvijas Vēstnesim”

Mazo un vidējo uzņēmumu vieta valsts ekonomikā

Lai sekmīgi īstenotu Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā (ES), līdzās citām būtiskām problēmām īpaša vieta ir arī jautājumam par valsts politiku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai un darbības veicināšanai. Šī problēma arī Latvijā gaida savu atrisinājumu, jo gandrīz visās ekonomiski attīstītās valstīs MVU veidošanās un attīstība ir viena no svarīgākām valsts ekonomiskās attīstības politikas prioritātēm, kas balstās uz nenoliedzamu faktu, ka MVU ir tie, kas veido tirgus ekonomikas bāzi, nodrošinot ekonomikas izaugsmi un reģionālo attīstību. MVU ir svarīga loma arī demokrātisko procesu pozitīvā norisē, uzlabojot valstī sociālo klimatu, veicinot privāto iniciatīvu, izmantojot brīvos darbaspēka, izejvielu un līdzekļu resursus un veicinot valstī saražotās produkcijas konkurētspēju pasaules tirgū. Kas attiecas uz nodarbinātības pieaugumu un reģionālo attīstību, tad MVU ES valstīs dod daudz lielāku ieguldījumu nekā lielās firmas vai uzņēmumi. Piemēram, ES valstu ekonomikā aptuveni 90% no visu uzņēmumu skaitē ir MVU, un to ieguldījums nacionālā kopprodukta veidošanā ir 50—95% (pēc ES noteiktiem kritērijiem vidējos uzņēmumos nodarbināto skaits nepārsniedz 250, mazos uzņēmumos — 50 un mikrouzņēmumos — 10). Bez tam visā pasaulē MVU stratēģiskā nozīme bez jau minētajiem tiek atzīta šādu iemeslus dēļ:

— MVU aktīvi piedalās privatizācijas procesā un īpašuma reformās;

— MVU palīdz pārstrukturēt lielos uzņēmumus, kā arī racionalizēt tajos esošos ražošanas procesus;

— MVU veicina elastīgākas sabiedrības veidošanos, tādējādi veicinot arī ražošanas modernizēšanos;

— MVU veicina jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstību un neefektīvo ražotņu pārstrukturizēšanu;

— MVU veicina sabiedrību stabilizējoša vidusslāņa veidošanos;

— MVU ir straujāka inovatīvā darbība un efektīvāka konkurētspējīgu tehnoloģiju izstrāde un lietošana; bez tam inovatīvajai darbībai vidēji tiek patērēts 4 reizes mazāk līdzekļu un 90% jaunu produktu radīti tieši MVU;

— MVU ir daudz labvēlīgāks sociālpsiholoģiskais klimats u.c.

Zinātnes komercializāciju un inovatīvo darbību veicinošās struktūras

Īpašu vietu MVU vidū ieņem tehnoloģiski orientētie vai inovatīvie uzņēmumi, kuru ražotā produkcija ir balstīta uz zinātnisko pētījumu un jauno, progresīvo tehnoloģiju praktisko lietojumu. Šeit jāatzīmē, ka ar terminu “inovācija” tiek saprasts process, kurā zināma vai pilnīgi jauna zinātniski tehniska ideja vai tehnoloģija tiek pārvčrsta tirgū pieprasītā produktā vai pakalpojumā. Šāda darbības veida MVU attīstībai un darbības veicināšanai ES valstīs tiek veltīta īpaša uzmanība, izstrādājot pat speciālus likumdošanas aktus, radot speciālus inovāciju, kredītu, garantiju un citus fondus un veidojot tādas to darbības atbalsta struktūras kā tehnoloģiskie vai inovāciju centri, zinātnes vai tehnoloģiskie parki vai biznesa inkubatori. Tas viss tiek darīts ar nolūku nostādīt daudzmaz vienādās starta pozīcijās inovatīvos uzņēmumus, kas izstrādā un ražo zinātņietilpīgu produkciju, ar uzņēmumiem, kuros tiek ražota tikai vispārzināma produkcija vai sniegti tradicionālie pakalpojumi. Nepieciešamību īpaši atbalstīt zinātņietilpīgu produkciju ražojošo uzņēmumu veidošanos nosaka arī to nesalīdzināmi lielākais risks, uzsākot savu darbību, grūti prognozējamā attīstības perspektīva, sevišķi mūsdienu ekonomiskajos apstākļos, intelektuālā īpašuma problēmas, uzņēmuma šaurā specializācija, vājas saites ar lieliem ražošanas uzņēmumiem un arī tas, ka to produkcijas realizācijai vietējais tirgus parasti ir par šauru un tiem ir jāpārvar visas tās problēmas, kas saistītas ar iekļūšanu pasaules tirgū u.c. Liela nozīme šajā jauno mazo, tehnoloģiski orientēto uzņēmumu attīstības procesā ir arī psiholoģiskiem faktoriem: no vienas puses, nedrošība uzsākt savu patstāvīgu darbību, bet, no otras puses, augsti kvalificēta un starptautiskajās ekspertīzēs labi novērtēta zinātniskā darbinieka nespēja novērtēt savas zinātniskās idejas tirgus vērtību un to, ka tirgus ekonomikā preces vai pakalpojuma vērtību vispirms nosaka vajadzība pēc tiem, un tikai pēc tam ir nepieciešamas idejas, kā šīs vajadzības apmierināt.

Principā tehnoloģiskie centri/parki dabiskā veidā vairāk vai mazāk atrisina mums jau sen pazīstamo problēmu par zinātniski pētniecisko darbu “ieviešanu” ražošanā, jo šeit ir radīta labvēlīga augsne zinātniskajai idejai “ieviesties” pašai. To uzskatāmi parāda 1.attčlā parādītā diagramma, kurā tehnoloģiskais vai inovāciju centrs ir parādīts kā krustpunkts, kurā sākas zinātnisko ideju komercializācija un saikne starp pētniecības laboratorijām un ražojošiem uzņēmumiem. Tālāk — atbilstoši reģiona vajadzībām un iespējām — ap tehnoloģisko centru var sākt veidoties tehnoloģiskais, zinātnes, industriālais vai biznesa parks, kuros tiek radīti labvēlīgi apsākļi tehnoloģiskajos centros/biznesa inkubators izaugušo firmu tālākai attīstībai un kopējai infrastruktūras attīstībai.

Tehnoloģiskā biznesa attīstības veicināšanas sākumfāze notiek tehnoloģiskajos centros, kuriem ideālā gadījumā būtu jāpilda trīs pamatfunkcijas, 2.attēls:

1) inkubatora – nodrošinot jauno mazo uzņēmumu ar telpām un infastruktūras (ieskaitot biroja tehniku, telekomunikācijas un datortīklus) pakalpojumiem;

2) konsultācijas un informācija jauniem uzņēmumiem par ekonomiskiem, juridiskiem un savstarpējās sadarbības jautājumiem, īpaši ar ārvalstu partneriem;

3) palīdzība investīciju piesaistē un kredītu saņemšanā.

Parasti tehnoloģiskie centri tiek veidoti pēc pašvaldību iniciatīvas, bet to izveidē finansiālu atbalstu sniedz arī valsts ekonomiskās pārvaldes institūcijas ar mērķi risināt nodarbinātības un reģionālās attīstības problēmas, izmantojot esošo intelektuālo un profesionālo potenciālu. Tas, protams, notiek pēc ekonomiski pamatota plāna. Piemēram, Vācijā vienas darbavietas radīšana tehnoloģiskajos centros izmaksā DM 45 000, bet kuģu būvniecībā DM 1 000 000, un tehnoloģiskajos centros ieguldītie līdzekļi pilnībā tiek atpelnīti trīs līdz piecos gados. Starp citu, Vācijā pastāv arī trīs dažādas tehnoloģiski orientētu jauno uzņēmumu atbalsta programmas, kas paredz ievērojamu finansiālu palīdzību jaunajām tehnoloģiski orientētajām firmām. Teritoriāli tehnoloģiskos centrus veido galvenokārt universitāšu vai pētniecības centru tiešā tuvumā, un tas, ka profesoriem var būt arī sava privātā firma tehnoloģiskajā centrā, nodrošina vismazākās pretestības ceļu zinātniskās pētniecības laboratorijā dzimušajai idejai līdz tirgus produktam.

Tehnoloģisko centu vai tehnoloģiskā biznesa inkubatoru ideja, kā zināms, ir dzimusi Amerikā 1947.gadā, kad pie Stanfordas universitātes Kalifornijā tika izveidots pirmais tehnoloģiskā biznesa inkubators — tehnoloģiskais centrs, kas vēlāk pārauga visā pasaulē pazīstamajā tehnoloģiskajā parkā ar nosaukumu “Silikonu ieleja”, un kurā savu darbību uzsāka tādas tagad slavenas firmas kā “INTEL”, “HEWLETT PACKARD” u.c. Pirmais biznesa inkubators tika izveidots ar nolūku radīt labvēlīgus apsākļus konkurētspējīgas zinātņietilpīgas produkcijas ražošanai, radot jaunas darbavietas intelektuālajam potenciālam no universitātēm un pētniecības laboratorijām. Tika radīta arī labvēlīga vide investīciju piesaistei un jaunu ražošanas platību izveidei ar visām no tā izejošām sekām: nodokļi, nodarbinātība, infrastruktūras attīstība u.c., kā arī tika parādīts praktisks ceļš jaunajiem speciālistiem, studentiem savu zināšanu pielietojumam un individuālās uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Eiropā tehnoloģiskie centri sāka veidotis sešdesmitajos gados (Francijā, Beļģijā), bet Vācijā pirmais centrs tika nodibināts tikai 1983.gadā Berlīnē. Pašlaik Eiropā sekmīgi darbojas 370 tehnoloģiskie parki un vairāk nekā 2000 tehnoloģiskie centri, Vācijā — 800.

1992.gadā Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamentā tika izstrādāta Tehnoloģisko centru izveidošanas koncepcija Latvijā. Iniciatīva šādu struktūru izveidošanai nāca tieši no šīs, bet ne no Ekonomikas ministrijas, tādēļ ka nodarbināto skaits Latvijas zinātniskās pētniecības iestādēs laikā no 1991.līdz 1993.gadam dramatiski samazinājās (vidēji 4—5 reizes, inženierzinātnēs pat 7 reizes), 3.attēls. Bez tam šīs koncepcijas izstrāde bija saistīta ar nepieciešamību veidot jaunas netradicionālas saites starp augstskolu izglītības un zinātnisko iestāžu sistēmu, no vienas puses, un ražošanu, no otras puses. Koncepcijā bija paredzēts arī nodalīt lietišķos pētījumus, kuru rezultāti varētu tikt tieši izmantoti ražošanā, no fundamentāliem pētījumiem, kuriem nepieciešams valsts budžeta finansējums, pārorientējot attiecību zinātnisko un inženiertehnisko darbinieku daļu no darba valsts zinātniskajās iestādēs uz uzņēmējdarbību. Saskaņā ar šo koncepciju tehnoloģisko centru pamatuzdevums ir nodrošināt jaunajiem tehnoloģiski orientčtiem uzņēmumiem telpas ar gatavu infrastruktūru darbības uzsākšanas periodam servisa dienestu un laboratoriju pakalpojumus, informāciju par dažādiem centra darbības laukā ietilpstošiem jautājumiem (jaunām tehnoloģijām un materiāliem, autortiesībām un patentiem, tirgus nišām, cenām u.c.), konsultatīvu palīdzību visos ar ražošanas organizēšanu un vadību saistītos jautājumos, palīdzību partneru atrašanā un riska kapitāla radīšanā uzņēmējdarbības sākšanas nodrošināšanai, palīdzību jaunradīto produktu un tehnoloģiju reklamēšanā, palīdzību dotāciju saņemšanā no valsts budžeta u.c. Tajā pašā laikā tehnoloģiskajiem centriem ir jāpalīdz valstij veidot starpposmu starp zinātni un izglītību, no vienas, un ražošanu, no otras puses, aktīvu ražošanas un lietišķās zinātnes attīstību, jaunas darbavietas kvalificētiem inženieriem, zinātniekiem un citiem jauno uzņēmumu darbībā iesaistītiem cilvēkiem, vienlaikus veidojot sabiedrību stabilizējošu privātuzņēmēju vidusslāni, veikt valsts programmu un pasūtījumu izpildi, ekspertīzi vai konsultācijas par šo pasūtījumu centra firmu darbību nozarēs.

Latvijas Tehnoloģiskais centrs

Balstoties uz šo koncepciju, ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu 1993.gada 3.jūnijā tika nodibināts Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC). Tā dibinātāji bija Rīgas pilsētas valde, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valde, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūts un Latvijas zinātniski tehnisko biedrību savienība (šodien Rīgas pilsētas valdes un Vidzemes priekšpilsētas valdes kā dibinātāju tiesības ir pārņēmusi Rīgas Dome). Savukārt LTC darbības finansējums tika un pagaidām tiek nodrošināts no zinātnes budžeta sadaļas, kas paredzēta tirgus pieprasīto pētījumu veicināšanai. Tas arī pilnībā parāda to, ka šodien Latvijā rūpes par jaunu tehnoloģisku uzņēmumu veidošanos ir uz zinātnisko, nevis ekonomisko struktūru pleciem, kā arī atšķirību, kāda pastāv starp ekonomiskās attīstības veicināšanas programmām pie mums un Eiropā.

LTC rīcībā ir samērā labi iekārtotas telpas (aptuveni 2500 m2), kas atrodas viena no tā dibinātāja — Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta — telpās un tās ar atvieglotiem noteikumiem, kurus nosaka LTC valde, ieskaitot infrastruktūras u.c. pakalpojumus, var piedāvāt kā atbalstu jaundibināmajiem zinātņietilpīgu produkciju ražojošajiem uzņēmumiem un darba grupām. Bez tam LTC sniedz konsultatīvu palīdzību jauna, tehnoloģiski orientčta mazā uzņēmuma izveidošanā, to saražotās produkcijas un izstrādāto tehnoloģiju reklamēšanā u.c. No 1995. gada aprīļa Vācijas un Latvijas kopprojekta ietveros pie LTC ir izveidots Konsultāciju un informācijas birojs (BIK) ar nolūku sniegt jaunajiem uzņēmumiem konsultācijas un praktiskus padomus biznesa plānošanā, mārketingā, kvalitātes nodrošināšanā, tirgus izpētē, starptautisko kontaktu dibināšanā u.c. Pašreiz LTC sniedz atbalstu 34 nelielām firmām ar visdažādākiem darbības virzieniem: elektrotehnika, telekomunikācijas, vides aizsardzība, medicīniskā un biotehnoloģiskā aparātbūve, ārtsnieciskie un kosmētikas līdzekļi no dabiskām izejvielām, poligrāfijas tehnoloģijas, ķīmiskie preparāti veterinārijai u.c. Kopumā LTC firmās savām zināšanām un prasmei ir atraduši pielietojumu aptuveni 250 speciālisti, no tiem 27 ir ar zinātniskajiem grādiem. Pusi no minētajām firmām ir dibinājuši bijušie Zinātņu akadēmijas institūtu darbinieki, pārējās — Tehniskās universitātes un bijušo nozaru pētniecības institūtu darbinieki.

Ko atrašanās LTC dod mazajām firmām? Vistiešākais un acīmredzamākais ieguvums, protams, ir atvieglotie telpu īres un infrastruktūras izmantošanas noteikumi, kas, firmai uzsākot savu darbību, atkarībā no tās biznesa plāna pamatīguma, firmas pastāvēšanas ilguma un citiem kritērijiem, var būt robežās no 20 līdz 50% no pašizmaksas. Ne bez materiāla ieguvuma ir arī firmām pieejamie LTC sekretariāta un grāmatvedības pakalpojumi, ieskaitot elektrokopēšanu, lāzerizdruku, semināru rīkošanai nepieciešamo aprīkojumu, starptautiskos telefona un faksimila sakarus, videotehniku u.c. Atsevišķi katrai firmai iegādāties iepriekšminēto tehniku ir daudz par dārgu, un tās izmantošana praktiski par pašizmaksu firmām ir gan izdevīgi, gan ērti. LTC esošās firmas atzinīgi novērtē arī kopīgo piedalīšanos dažādās izstādēs, piemēram, “Izvēlies Latvijas preci”, “Hanza 95/96”, Hannoveres gadskārtējās izstādes un specializštās atsevišķu nozaru izstādēs Latvijā. Vienlaikus katrai firmai ievērojami samazinās reklāmas izdevumi, kā arī ceļas firmas prestižs, jo tas, ka firma ir uzņemta tehnoloģiskajā centrā, jau pats par sevi ir pozitīvs rādītājs, īpaši sadarbojoties ar ārzemju partneriem. Materiālā izteiksmē nenovērtējamas ir arī LTC radītās iespējas sadarboties dažādu nozaru speciālistiem, kā rezultātā var rasties vai rodas pilnīgi jauns produkts, kuru nebūtu pa spēkam radīt katrai firmai atsevišķi. Zinātniski to sauc par sinerģētisko efektu, t.i., gadījumu, kad rezultāts ir lielāks par atsevišķu komponentu aritmētisko summu. Un, ja jau sākumā tika minēts, tad arī šeit vēlreiz jāpiemin psiholoģiskais efekts, kas, kopā darbojoties cilvēkiem ar samērā vienādām problēmām, rada zināmu kopības un drošības sajūtu.

Gandrīz jau četru gadu pastāvēšanas laikā Latvijas Tehnoloģiskais centrs, tāpat kā citas tirgus ekonomikas apstākļos radītās stuktūras, ir apliecinājis savu dzīvotspēju un nepieciešamību arī Latvijā. Par to liecina LTC un tā sadarbības firmu iegūtā starptautiskā un arī Latvijas zinātnieku un uzņēmēju atzinība, tas, ka kopējais LTC firmu apgrozījums 1996. gadā jau ir 500 tūkstoši latu, tiek eksportēta produkcija uz Eiropas valstīm, ASV un pat uz Dienvidāfrikas Republiku, izcīnīta uzvara pār Rietumu firmām par tiesībām izpildīt atsevišķu Latvijas pārtikas rūpniecības uzņčmumu automatizčtās vadības rekonstrukciju, LTC firmas soli pa solim iekaro Latvijas tirgu, un ar LTC starpniecību saņemtā valsts dotācija no zinātnes budžeta 1995. gadā un 1996. gadā jau gandrīz trīskārt dažādu nodokļu veidā ir atdota atpakaļ valsts kasē, 4. attēls. Tas uzskatāmi parāda, ka Latvijā vēl ir augsti kvalificēti speciālisti, kas radot viņiem attiecīgus apstākļus un kaut vai nelielu finansiālu atbalstu, ir spējīgi radīt konkurētspējīgu produkciju un ieņemt atbilstošu vietu Latvijas ekonomiskajā sistēmā.

Kā pozitīvs LTC starptautiskās atzinības piemērs ir jāmin Eiropas Komisijas XIII Direktorāta pieņemtais un finansētais projekts par “Pētījumu, tehnoloģiju un attīstības Eiropas integrācijas centra” (FEMIRC–LATVIA) izveidi pie LTC. Šo projektu programmas INCO–COPERNICUS ietvaros realizē LTC, un tā izpildes partneri ir Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera. Projekta mērķis ne tikai pilnībā sakrīt ar LTC darbības mērķiem, bet tos ievērojami paplašina arī Latvijas zinātniskās sabiedrības aktivizēšana, lai sekmīgāk piedalītos visdažādākos Eiropas Pētnieciskajos projektos, lai aktivizētu zinātnieku un rūpniecības uzņēmumu pārstāvju vietējo un starptautisko sadarbību jaunu tehnoloģiju izstrādē un pielietošanā, lai veicinātu inovatīvo darbību Latvijas rūpniecības uzņēmumos, īpaši MVU.

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija

Lai kopīgi risinātu tehnoloģiski orientēto MVU atbalsta programmas un veicinātu šādu MVU veidošanos, 1996. gada septembrī tika nodibināta Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija — LTICA. Tās dibinātāji bez LTC vēl ir Radioelektronikas tehnoloģijas centrs (dibināts 1993. gadā), Salaspils Tehnoloģiskais centrs (dibināts 1994. gadā) un Latvijas Tehnoloģijas parks pie Rīgas Tehniskās universitātes (dibināts 1996. gadā). Asociācijas galvenie mērķi ir radīt labvēlīgus apstākļus jaunu un ekonomiski efektīvu tehnoloģiju izmantošanai Latvijā, veicināt mazo un vidējo uzņēmēju darbību ražojošajā sfērā, apvienot, koncentrēt un koordinēt tehnoloģisko parku un centru darbību, nodrošinot savstarpēju informācijas apmaiņu un sadarbību, izveidot darbojošos saikni starp tehnoloģiskajiem un inovācijas centriem, uzņēmējdarbības konsultāciju centriem, mazajām un vidējām uzņēmējsabiedrībām, veicināt jaunu tehnoloģiski orientētu ražotņu veidošanos Latvijā. Bez tam LTICA par saviem galvenajiem uzdevumiem uzskata nepieciešamību veicināt nacionālās ekonomikas attīstību, īpaši atbalstot ražojošu, tehnoloģiski orientētu mazo un vidējo uzņēmumu darbību, pārstāvēt un aizstāvēt asociācijas biedru intereses valsts institūcijās, citās ekonomiskajās savienībās un asociācijās, izveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp asociācijas dalībniekiem un nodrošināt šīs sistčmas darbību, veidot saikni starp moderno un atjaunoto tehnoloģiju izstrādātājiem un ražotājiem, piesaistīt līdzekļus jaunas tehnoloģijas izmantojošām ražotnēm, attīstīt konsultāciju un apmācību kursu un centru sadarbību ar uzņēmējsabiedrībām, analizēt uzņēmējdarbības iespējas valstī un konsultēt jaunos uzņēmējus par perspektīvākajiem ražošanas virzieniem, veicināt Latvijā izstrādāto zinātnisko projektu un jauno tehnoloģiju ieviešanu ražotnēs, veidot speciālistu — ekspertu grupas perspektīvo ražošanas virzienu noteikšanai, veikt mērķtiecīgu moderno tehnoloģiju popularizēšanu, dibināt un uzturčt sakarus ar ārvalstu tehnoloģisko parku un centru asociācijām un informēt Latvijas uzņēmējus par ārvalstu sadarbības organizāciju darbību, izstrādāt stratēģiju, ekspertu ieteikumus par jaunu tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru dibināšanu un dot to darbības vērtējumu un attiecīgu pilnvaru gadījumā atestēt tehnoloģiskos parkus, centrus, biznesa inkubatorus vai citas uzņēmējdarbības atbalsta struktūrvienības.

Šeit ir būtiski norādīt uz LTICA pieņemtām uzņēmējdarbības atbalsta struktūrvienību definīcijām, jo gan presē, gan publiskos pasākumos tās bieži tiek skaidrotas, pilnīgi neizprotot to būtību un saistot tās galvenokārt ar jau aizmirstiem sociālistiskajā sistēmā pastāvējušo pētniecības iestāžu nosaukumiem.

Tātad: Biznesa inkubators (BI) — tā ir struktūra, kas atbalsta un veicina jebkuras uzņēmējdarbības formas darbību jebkurā tautsaimniecības nozarē. BI darbības pamatfunkcija ir veicināt jaunu firmu izveidošanos, nodrošinot tās “inkubācijas periodā”, parasti 3–5 gadi, ar telpām, infrastruktūras pakalpojumiem un konsultācijām uzņēmējdarbības pamatjautājumos.

Tehnoloģiskais/ inovāciju centrs, arī tehnoloģiskā biznesa inkubators (TC) atbalsta un veicina tehnoloģiski orientētu to jauno uzņēmumu veidošanos un attīstību, kuri ražo zinātņietilpīgu vai tehnoloģisku produkciju neatkarīgi no zinātnes vai tehnikas nozares. TC ar mazo firmu starpniecību nodrošina saiti starp pētniecības laboratorijām un ražojošiem uzņēmumiem. TC jaunām inovatīvām firmām nodrošina telpas un infrastruktūras pakalpojumus, konsultācijas tehnoloģiskajam biznesam specifiskos jautājumos un palīdz tām piesaistīt investīcijas, kredītus un dažādu inovāciju fondu līdzekļus.

Tehnoloģijas pārneses (transfer) centrs (TT) veicina tehnoloģisku produktu ražošanas attīstību, nododot ražojošiem uzņēmumiem informāciju, zināšanas un zinātniskās izstrādnes no pētniecības iestādēm un laboratorijām, kā arī citiem ražojošiem uzņēmumiem.

Tehnoloģiskais un/vai zinātnes parks (TP) ir teritorija un ēku komplekss, kur radīti labvēlīgi apstākļi augstākās izglītības, pētniecības un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas attīstībai. TP sastāvā ir gan zinātniskās pētniecības iestādes, gan universitātes vai to institūti, gan viens vai vairāki tehnoloģiskie centri, bet var būt arī biznesa inkubatori un dažādi specifisku konsultāciju biroji vai centri. Viens no TP pamatuzdevumiem ir nodrošināt tiešu saikni starp pētnieciskajām laboratorijām un tehnoloģisku produkciju ražojošiem uzņēmumiem. Ja konkrētā teritorijā vairāk tiek akcentēta sadarbība ar rūpnieciskajiem uzņčmumiem vai biznesa struktūrām, tad šādu teritoriju sauc attiecīgi par industriālo vai biznesa parku.

Tehnopole (TE) ir vesela pilsēta vai tās daļa, kurā radīti labvēlīgi apstākļi tehnoloģiskā biznesa t.i., tehnoloģisku produktu ražošanas attīstībai. TE sastāvā parasti ir tehnoloģiskais vai industriālais parks, vairāki lieli rūpnieciskie uzņēmumi un liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu.

Lai veicinātu Baltijas valstu inovatīvo uzņēmumu sadarbību, 1996. gadā tika nodibināta arī Baltijas zinātnes/ tehnoloģisko parku un inovāciju centru asociācija (BASTIC), un ar tās aktīvu līdzdalību 1997. gada jūnijā Kauņā tiek organizēta Eiropas mēroga konference par inovatīvo struktūru attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kā arī Baltijas valstu inovatīvo firmu produkcijas izstāde.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālās programmas projekts

“Katrai valstij ir jāizstrādā sava ekonomiskās attīstības stratēģija un nodokļu politika, lai veicinātu uzņēmējdarbību, īpaši zinātņietilpīgas produkcijas ražošanā. Uzņēmējdarbība ir jāaizsargā no lieliem nodokļiem un citiem to darbību ierobežojošiem likumdošanas aktiem, un tas nav pa spēkam biznesa inkubatoru (tehnoloģisko centru) vadītājiem. Valdībai pašizglītojoties ir jāuzņemas risks par nākotnes ekonomikas vitalitāti, jo tas ir valsts attīstības pamatnoteikums.” Tā saka jau minētās “Silikona ielejas” Starptautiskā biznesa inkubatora vadītāja Barbara Harleja ( Harley ). Daudz lielāka nozīme nekā ASV šādai pieejai ir tādās valstīs kā Latvija, kas tikai sāk nostāties uz tirgus ekonomikas ceļa. Tādēļ iepriecinošs ir fakts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru, Tirdzniecības un rūpniecības kameru un dažādu nozaru asociācijām, ieskaitot LTICA, acīmredzot 1997. gada pirmajā pusē pabeigs darbu pie Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālās programmas. Šajā programmā paredzētais pasākumu plāns paredz:

— pilnveidot esošos un izstrādāt jaunus uzņēmējdarbību regulējošos likumdošanas un normatīvos aktus;

— izveidot MVU attīstības projektu kredītu garantijas sistēmu;

— racionāli izmantot MVU attīstībai piešķirtos programmas PHARE līdzekļus;

— koordinēt sadarbību ar Latvijas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas investīciju fondu, Norvēģijas un Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondu, ASV Baltijas fondu u.c.;

— izstrādāt programmu ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības piesaistīšanai;

— izveidot Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu aģentūru;

— izveidot MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fondu;

— sniegt atbalstu no valsts budžeta un projekta PHARE līdzekļiem tehnoloģiski orientēto uzņēmumu un to atbalsta struktūru — biznesa inkubatoru, tehnoloģisko centru un parku attīstībai;

— pilnveidot uzņēmējdarbību veicinošo struktūru sadarbību ar Latvijas Attīstības un privatizācijas aģentūru ar nolūku iesaistīt privatizācijas procesā un investīciju piesaistē MVU;

— Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt papildinājumus esošajās mācību programmās, iekļaujot tajās uzņēmējdarbības uzsākšanas pamatus, uzņēmumu vadības, starptautiskās sadarbības un projektu sagatavošanas jautājumus;

— veikt speciālus pasākumus reģionālās attīstības veicināšanai, īpaši depresīvos rajonos, veltot īpašu uzmanību MVU attīstībai;

— aktivizēt Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju sadarbību ar nolūku veicināt zinātnes komercializāciju un zinātņietilpīgu, eksportspējīgu produktu ražošanu;

— pārskatīt uzņēmējdarbību ierobežojošo normatīvo aktu klāstu, īpaši samazinot birokrātisko procedūru īpatsvaru uzņēmējdarbības izdevumu un laika patēriņa jomā;

— izveidot viegli pieejamu informācijas sistēmu, kas orientēta tieši MVU vajadzībām u.c.

Kā redzams, visas minētās problēmas ir vitāli svarīgas MVU attīstībai, un tādēļ no visiem viedokļiem ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pieņemt šo Nacionālo programmu un nekavējoties sākt to realizēt.

Nobeigums

Savu noteiktu vietu un ieguldījumu mūsu ekonomikas pārstrukturēšanā ceļā uz Eiropas Savienību ieņems arī mazie un vidējie uzņēmumi un tādas tehnoloģiskā biznesa atbalsta struktūras kā tehnoloģiskie parki un centri, kuri reāli ir tā vieta, kurā ar vismazākiem ieguldījumiem var panākt vislielāko ekonomisko efektu gan produkcijas ražošanā, gan intelektuālā potenciāla izmantošanā, gan esošā valsts īpašuma apsaimniekošanā un pārvaldē. Piemēram, tālāk attīstot tehnoloģiski orientēto mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, pilnīgi loģisks risinājums būtu uz Teikas un Salaspils Zinātņu akadēmijas institūtu bāzes izveidot zinātnes un tehnoloģiskos parkus. Turklāt pirmajā gadījumā šāds parks jau šķietami pastāv, tikai jānosaka tā darbības noteikumi un jāformulē tā juridiskais statuss. Zinot, ka Teikas “Akadēmijas pilsētiņai” vienā pusē ir VEF, otrā — ALFA ar lielām neizmantotām ražošanas platībām, rodas zināma līdzība ar tehnopoles definīcijā minēto un programmām par brīvām ekonomiskām zonām, kuru viena sastāvdaļa ir arī zinātnes vai tehnoloģiskais parks. Tehnoloģiski orientētu mazo un vidējo uzņēmumu tālākā attīstība Latvijā, protams, tiek saistīta ar MVU attīstības Nacionālo programmu, un tajā paredzētais atbalsts MVU attīstībai ir vairāk nekā nepieciešams uzņēmumiem, kas ražo vai ir gatavi uzsākt tehnoloģiskas produkcijas ražošanu. Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktais eksperiments, atbalstot ES pārbaudītu biznesa atbalsta struktūru izveidošanu Latvijā, ir parādījis šī pasākuma lietderību un vietu kopējā valsts ekonomiskās attīstības un zinātniskās darbības veicināšanas programmā. Pats par sevi saprotams, ka šo MVU problēmu kopu vairs nevar atrisināt tikai vienas ministrijas ietvaros. MVU attīstības veicināšanai ir jābūt vienai no valsts ekonomiskās attīstības programmas prioritātēm. Īpaša vieta to attīstībā ir jāparedz tehnoloģiski orientēto un inovatīvo uzņēmumu attīstībai, saprotot, ka izglītība, zinātne un rūpniecība ir savā starpā ļoti cieši saistītas, jo nevar pastāvēt augsti attīstīta rūpniecība bez kvalificētiem speciālistiem un savukārt augsti kvalificētus speciālistus var sagatavot, tikai tieši iesaistot tos pētnieciskajā darbā un zinātniskās domas attīstības procesā.

1.attēls. Tehnoloģiskā/inovāciju centra vieta zinātnes un rūpniecības attīstības struktūrā

2. attēls. Tehnoloģiskā centra darbības pamatfunkcijas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!