Pie Valsts prezidenta — frakciju vadītāji

Turpinājums no 1.lpp.

Tūdaļ pēc pusotru stundu ilgās tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētāja vietniece Kristiāna Lībane sacīja:

— Sarunai bija vispārīgs raksturs. Galvenais jautājums — kā jūtas cilvēks šodienas sabiedrībā. Tas mani nedaudz pārsteidza un mulsināja. Es biju gatavojusies runāt vairāk par kādām konkrētām iniciatīvām. Es aicināju Valsts prezidentu vienmēr izmantot visas viņa Satversmē paredzētās tiesības, nākot ar konkrētām iniciatīvām, konkrētiem likumprojektiem, konkrētiem priekšlikumiem, ko Saeima tad arī nekavējoties izskatītu. Mani nedaudz mulsināja tas, ar kādu degsmi mani kolēģi centās vaimanāt par stāvokli valstī. Es tādai panikai neredzu pamatojumu. Bet mani iepriecināja tas, ka sarunas beigās mēs tomēr pievērsāmies konkrētām lietām, konkrētiem jautājumiem, tam, kā varētu atvieglot cilvēku dzīvi Latvijā. Valsts prezidents rosināja uz nopietnu sarunu par pilsonības iegūšanas veidiem un nosacījumiem, par to garīgo komfortu cilvēkam, kas griežas pie valsts institūcijām ar vēlmi iegūt pilsonību. Es ierosināju nedaudz mainīt naturalizācijas procedūru, piemēram, samazināt summas, kas cilvēkiem ir jāmaksā, un izdarot dažus citus nelielus grozījumus, parādot cilvēcisku laipnību pret tiem, kas apliecinājuši vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību. Bet šī — konkrētā daļa — bija tā labākā sarunā.

Vai bija konkrēti priekšlikumi attiecībā uz esošā Pilsonības likuma grozījumiem? Guntis Ulmanis faktiski atturējās izteikties, ka viņš varētu nākt klajā ar šādām iniciatīvām. Sarunas beigās no tā, ko viņš sacīja, es sapratu, ka partiju viedoklis liedz viņam iesniegt šādus priekšlikumus, ka viņš to nedarīs.

Bet Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ernests Jurkāns sarunu novērtēja tā:

— No Valsts prezidenta biju gaidījis mazliet lielāku konkrētību jautājumu nostādnēs. Bet tā ir Valsts prezidenta izvēle, un mums tai ir jāpiekrīt. Faktiski jautājums bija par to, kā cilvēki dzīvo Latvijā. Es sarunā uzsvēru, ka mēs, veicot ekonomiskās un sociālās reformas, tiecoties integrēties Eiropā, esam piemirsuši pašu galveno — kālab tas tiek darīts. To, ka tas viss darāms cilvēka labā. Mēs pieņemam it kā labus likumus konkrētā nozarē, bet, ja cilvēki nav iekļauti šajā procesā, tie likumi “nestrādās”. Tā ir tā būtība. Mazliet esam piemirsuši pašu cilvēku. Piemēram, runājot arī par pilsonības jautājumu. Tam tad arī šodien tika veltīta lielāka uzmanība. Domāju, ka pašreizējo Pilsonības likumu nevajadzētu mainīt, taču ir lietas, kur mēs varētu izdarīt grozījumus, piemēram, tajā paša poļu jautājumā, ko Saeima noraidīja, un attiecībā uz bērniem, kas piedzimst nepilsoņu ģimenēs.

Valsts prezidenta preses dienests,

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors