Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Vācijas stipru ekonomisko sadarbību (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.1997., Nr. 80/81 (795/796) https://www.vestnesis.lv/ta/id/42717

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pasaule par ASV un Krievijas prezidentu tikšanos (turpinājums)

Vēl šajā numurā

25.03.1997., Nr. 80/81 (795/796)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

diplomātija

Par Vācijas un Latvijas stipru ekonomisko sadarbību

Ministru prezidents Andris ŠĶĒLE seminārā “Latvija — sadarbības iespējas un priekšrocības ārvalstu ieguldītājiem” Frankfurtē pie Mainas 24.martā:

Turpinājums no 1.lpp.

Domāju, ka pašreizējo Vācijas investīciju projektu īstenošana būtiski palielinās Vācijas daļu investīciju kopapjomā. Sekmīga ir “Glasseiden/Oschart GmbH” (Daimlera korporācija) dalība Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas privatizācijā. 95 procenti stikla šķiedras un tās izstrādājumu tiek eksportēti uz daudzām Rietumvalstīm, Vāciju un ASV ieskaitot. Nozīmīgs solis Latvijas biznesa infrastruktūras attīstībā ir “Vereinsbank” filiāles atvēršana Rīgā. Pēc “Societe Generale” tā ir otra Rietumu banka Rīgā, kas piedāvā pilnu banku pakalpojumu kompleksu. Jāatzīmē, ka “Dresdener Bank” pirms dažiem gadiem atvēra Rīgā savu pārstāvniecību.

Bet ievērojamākais, pēc manām domām, Latvijas un Vācijas ekonomiskās sadarbības projekts ir “Ruhrgas” un “Preussen Electra” piedalīšanās “Latvijas gāzes” privatizācijā. Līgums par Vācijas kompāniju konsorcija piedalīšanos šajā privatizācijas projektā Latvijā jāparaksta šā gada aprīlī. Es gribētu atzīmēt, ka šis konsorcijs ir arī kandidāts sabiedrības “Latvenergo”, kas ir monopols, privatizācijai. Pēc šo projektu īstenošanas Vācija būs investoru saraksta augšgalā.

Sniegšu jums vēl dažus piemērus, kas rāda, ka Vācijas finansu eksperti uzticas Latvijas finansu sistēmai. Ne tik sen tika noslēgta vienošanās, ar kuru Vācijas kredītgarantiju aģentūra “Hermes” atzīs Latvijas “Unibankas” garantijas. Tam ir īpaša nozīme privātsektora projektu attīstībai Latvijā, jo, īstenojot konservatīvu kredītpolitiku, valdības garantijas tiek piešķirtas ierobežotam infrastruktūras projektu skaitam.

Vēl jāpiemin “Dresdener Bank” un “Landesbank Schleswig Holstein” kredītlīnijas septiņu miljonu ASV dolāru apjomā atklāšana Rīgas Komercbankā. Tā ir pirmā kredītlīnija, ko privāta Rietumu banka ir atklājusi Latvijas komercbankā. Situācijas analīze un fakts, ka banku krīze Latvijā tika pārvarēta līdz 1995. gadam, rāda, ka finansu situācija ir kļuvusi droša un šī kredītlīnija varēja tikt atklāta. Es ceru, ka šīs tikšanās dalībnieki pievienosies šādam secinājumam. Domāju, ka Latvijas ekonomiskās reformas pozitīvie rezultāti būs stabils pamats sekmīgai sadarbībai un Vācijas uzņēmēju investīciju drošībai Latvijā.

Aģentūra “Standard & Poor's” novērtēja reformu Latvijā un šī gada janvārī piešķīra Latvijai kredītreitingu. Ar BBB reitingu investīcijām ārvalstu valūtās un ar A reitingu valsts valūtā Latvija ir ieguvusi investīciju valsts statusu. Šis kredītreitings ierindo Latviju augstākā vietā nekā Ungāriju, Poliju un Grieķiju. Es gribētu atzīmēt, ka šim kredītreitingam sekoja strauja ārzemju kapitāla ieplūšana Latvijas vērtspapīru tirgū, kas samazināja valsts parādzīmju likmes par 5–6 procentiem gadā. Tajā pašā laikā pieauga akciju cenas Rīgas biržā no 200 līdz 300 procentiem.

Lai nostiprinātu ekonomiskās attīstības stabilitāti, valdība pieņēma bezdeficīta budžetu 1997. gadam. Valdība ir stingri nolēmusi nepalielināt valsts parādu uz patēriņa izdevumu rēķina. Aizdevumus turpmāk drīkst ņemt tikai Valsts investīciju programmas finansēšanai. Turklāt Latvija jau ir izpildījusi divus Māstrihtas līguma kritērijus: valsts ārējais parāds ir tikai 8,1 procents no valsts kopprodukta, un budžeta deficīts 1996. gadā nepārsniedza 0,8 procentus. Kā jau es iepriekš minēju, šogad tika pieņemts bezdeficīta budžets. Vienīgais trūkums ir inflācija, bet tā ir samazinājusies līdz 13 procentiem, un cerams, ka šogad tā nebūs augstāka par viencipara skaitli. Tā rezultātā krītas komercbanku kredītu procenti. Tādējādi uzņēmējiem būs vieglāk saņemt lētākus kredītus.

Atļaujiet man atgādināt jums galvenos pasākumus, ko veikusi Latvijas valdība pagājušajā gadā, lai uzlabotu ekonomisko situāciju Latvijā un palielinātu investoru interesi par Latviju.

Pagājušajā gadā valdība nolēma, ka jāprivatizē visi atlikušie valsts uzņēmumi. Kā jau es iepriekš minēju, ir laiks privatizēt lielos valsts uzņēmumus. Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis šodien runās par privatizācijas iespējām, bet es gribētu uzaicināt nenokavēt piedalīšanos šajā procesā. Mēs esam nolēmuši pabeigt privatizāciju līdz nākošā gada vidum.

Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai pilnveidotu likumdošanu un uzlabotu biznesa klimatu. Ir pieņemts jauns likums par bankrotu, lai aizsargātu kreditoru tiesības. Ir paplašinājies to ārvalstu juridisko personu un privātpersonu loks, kam ir tiesības pirkt zemi. Ir liberalizēts likums par ārvalstu investīcijām. Ir atcelti nozaru ierobežojumi un prasības reģistrēt lielas investīcijas. Ir ieviesta īpaša biznesa vīza, kas dod tiesības iebraukt un vienu gadu uzturēties Latvijā. Nesen pieņemtajos likumos par eksporta ražošanas zonām un brīvostām ir paredzēti izdevīgi nodokļu režīmi investoriem.

Tomēr reforma Latvijā vēl nav pabeigta. Tāpēc es gribētu jūs informēt par valdības svarīgākajiem uzdevumiem 1997. gadā. Mēs esam nolēmuši konsekventi turpināt un paātrināt privatizācijas procesu. Valdība pievērsīs uzmanību eksporta un tranzīta procedūru vienkāršošanai un panāks, lai kontroles procedūras uz valsts robežas noritētu ātrāk. Tuvākā nākotnē tiks pabeigts jauns Eiropas Savienības standartiem atbilstošs Muitas kodekss. Ir paredzēts ieviest brokeru darbību muitā, lai atvieglotu tranzītu un preču pagaidu importu. Latvija plāno iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā 1997. gadā. Valdība pieliks visas pūles, lai pilnveidotu likumdošanas aktus, kas regulē uzņēmējdarbību un licencēšanu, lai veicinātu biznesa attīstību.

Ir acīm redzams, ka valdībai jāveic liels darbs, lai pilnveidotu ekonomikas regulēšanas struktūru. Un mēs konsekventi turpināsim mūsu darbu, kura mērķis ir uzlabot biznesa un investīciju vidi.

Nobeigumā es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka Latvija sev ir izvirzījusi skaidru mērķi — veicināt šos procesus ar reformu palīdzību. Latvijai ir tālejošs mērķis iestāties Eiropas Savienībā, un es ceru, ka jūs visi būsit ieinteresēti veikt darījumus Latvijā, gūstot abpusēju labumu.

Paldies!

“Latvijas Vēstneša”

(Juris Afremovičs un

Gunta Štrauhmane) tulkojums


Par Ministru prezidenta Andra Šķēles vizīti Frankfurtē pie Mainas no 23. līdz 25.martam

Svētdien, 23.martā, pulksten 14.10 Ministru prezidents Andris Šķēle un delegācijas locekļi izlidoja no Rīgas uz Frankfurti pie Mainas. Pēc iekārtošanās viesnīcā “Steigenberger Hotel Frankfurter Hof” Ministru prezidents tikās ar Esenes zemes finansu ministru Karlu Štarcaheru ( Karl Starzacher ) un pēc tam sniedza interviju žurnālistiem.

Vakariņās viesnīcā “Frankfurter Hof” bez Ministru prezidenta A.Šķēles piedalījās ekonomikas ministrs Guntars Krasts, Latvijas vēstnieks Vācijā Andris Ķesteris, ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un citas darījumu aprindu personas.

Vakar, 24.martā, Ministru prezidentam darba programmā bija paredzētas brokastis kopā ar Drēzdenes bankas vadību, citu banku un biznesa aprindu pārstāvjiem. Pēc tam A.Šķēle un vairāki delegācijas locekļi tikās ar Frankfurtes Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Franku Nīthameru ( Frank Niethammer) un piedalījās pieņemšanā pie Federālās bankas prezidenta Hansa Tītmeijera ( Hans Tietmeyer ). Pēc pusdienām kopā ar “Kreditanstalt fūr Wiederaufbau” (“Kredīti—atjaunotnei”) vadību notika preses konference.

Pēcpusdienā seminārā “Latvija—sadarbības iespējas un priekšrocības ārvalstu ieguldītājiem” Latvijas Ministru prezidents uzstājās ar runu “Latvija transformācijas procesā”, ekonomikas ministrs G. Krasts — par Latvijas tautsaimniecības juridiskajiem un ekonomiskajiem pamatiem, LAA ģenerāldirektors M.Ēlerts — par investīciju un sadarbības iespējām Latvijā, LPA ģenerāldirektors J.Naglis — par privatizāciju Latvijā un speciāliem projektiem ārvalstu uzņēmējiem, Rīgas Fondu biržas ģenerāldirektors U. Cērps — par vērtspapīru tirgu Latvijā.

Šodien, 25.martā, pulksten 9.55 Latvijas delegācija izlido no Frankfurtes pie Mainas un pulksten 13.10 atgriežas Rīgā.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!