• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Vācijas stipru ekonomisko sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.1997., Nr. 80/81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42716

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Vācijas stipru ekonomisko sadarbību (turpinājums)

Vēl šajā numurā

25.03.1997., Nr. 80/81

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Par Vācijas un Latvijas stipru ekonomisko sadarbību

Ministru prezidents Andris ŠĶĒLE seminārā “Latvija — sadarbības iespējas un priekšrocības ārvalstu ieguldītājiem” Frankfurtē pie Mainas 24.martā:

Dāmas un kungi!

Ir patīkami sveikt visus klātesošos, kas ir ieinteresēti sadarbībā ar Latviju. Šīsdienas semināra mērķis ir darījumu kontaktu veicināšana starp mūsu valstīm. Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību mūsu līdzšinējai pozitīvajai pieredzei divpusējas sadarbības jomā un izcelt mūsu ekonomiskās reformas rezultātus, kas stiprina Vācijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības pamatus.

Daudzveidīgas vēsturiskās saites Latvijas un Vācijas tautu starpā pastāv astoņus gadsimtus. Iespējams, šī ilgstošā sadarbība ļauj latviešu tautai justies piederīgai Rietumeiropai. Es ar to gribu teikt, ka tas ir ietekmējis latviešu domāšanas veidu un mūsu attieksmi pret dzīvi un darbu. Hanzas savienība bija spēcīgs faktors, kas sekmēja ekonomisko un kultūras saišu veidošanos starp Latviju un Rietumeiropu, ieskaitot Vāciju. Rīga, kā arī vēl trīs citas Latvijas pilsētas bija šīs Savienības locekles, un Vācija, īpaši divu pasaules karu starplaikā, bija viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm.

Piecdesmit okupācijas gadi nav mainījuši latviešu pasaules uzskatu. Kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Latvija ir deklarējusi tās orientāciju uz Rietumu demokrātijām un 1995. gadā iesniedza lūgumu uzņemt to Eiropas Savienībā. Latvija ir arī izteikusi savu vēlmi iestāties NATO. Mēs ticam, ka šo jautājumu pozitīvs risinājums sekmēs gan Baltijas valstu, gan Eiropas drošību. Mēs domājam, ka nedrīkst būt “pelēkās zonas”, kur konflikti Austrumu un Rietumu starpā varētu izcelties no jauna.

Mēs šodien esam šeit sapulcējušies, lai pasvītrotu Latvijas ekonomiskās integrēšanās Rietumeiropā nozīmi. Latvija vēlas attīstīt visu veidu ekonomiskos kontaktus ar Vāciju: savstarpēju tirdzniecību, tiešu sadarbību starp uzņēmumiem vai uzņēmējiem, Vācijas biznesa investīcijas Latvijā, privatizējot vai attīstot jaunus ražošanas uzņēmumus. Pastāvošā Vācijas un Latvijas ekonomiskā sadarbība ir labs pamats turpmākai to kontaktu attīstībai, kurus es minēju iepriekš.

Patlaban Vācija ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris un pirmais — Rietumeiropas valstu vidū. 13,8 procenti Latvijas eksporta un importa ir saistīti ar Vāciju. Preču gada apgrozījums pārsniedz 300 miljonus Vācijas marku un 1996. gadā ir pieaudzis 18 procentiem. Galvenais Latvijas eksporta produkts ir koksne. Tekstīlijas un mašīnbūves ražojumi ieņem otro vietu. Es gribētu uzsvērt, ka mēs importējam no Vācijas galvenokārt iekārtas, mašīnas, tekstīlijas un ķīmiskos produktus.

Līdz 1996. gada oktobrim Vācijas uzņēmēji bija ieguldījuši Latvijā apmēram 52 miljonus Vācijas marku. Šīs investīcijas ir galvenokārt paredzētas vidējiem uzņēmumiem. Vienas no visefektīvākajām ir “Karl Danzer Furnierwerke” investīcijas “Latvijas finierī” un “Berlatā”. Finansu sektorā nozīmīgas investīcijas ir izdarījusi “Alte Dresdener Group” apdrošināšanas sabiedrībā “Rīgas Fēnikss”. Tomēr Vācijas investīciju pieaugums salīdzinājumā ar citu valstu ieguldījumu ir bijis zemāks. Tā 1996. gada rudenī Vācijas investīciju daļa bija tikai 5 procenti no visiem ārvalstu ieguldījumiem.


Pasaule par ASV un Krievijas prezidentu tikšanos

Latvijas vēstnieku Annas Žīgures (Somijā), Ojāra Kalniņa (ASV), Jāņa Petera (Krievijā) un ārzemju preses skatījumā

Domājot par nule Helsinkos notikušo ASV un Krievijas Federācijas prezidentu tikšanos, “Latvijas Vēstnesis” sazinājās ar mūsu valsts diplomātiskajiem pārstāvjiem Helsinkos, Vašingtonā un Maskavā un lūdza informēt par nesenā sammita vērtējumiem Somijas, Amerikas un Krievijas masu saziņas līdzekļos.

Anna Žīgure,

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Somijā:

— Ietekmīgajā somu laikrakstā “Helsingin Sanomat” izteikta doma, ka “šīs tikšanās rezultātus varēs novērtēt tikai pēc dažiem mēnešiem. Bet katrā ziņā tikšanās tiks vērtēta pozitīvi”. Somu laikraksts arī uzsvēris: “Nozīmīgi, ka abas puses izteica vēlēšanos, lai dažādas domas dažos jautājumos neapstādinātu visu savstarpējo attiecību attīstību.” Sammita izskaņā sarīkotajā Bila Klintona un Borisa Jeļcina preses konferencē netika uzdots neviens jautājums par Baltijas valstīm. Savukārt Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisārs savā preses konferencē pēc Krievijas prezidenta Jeļcina aizbraukšanas sacīja: “Domāju, Jeļcins gribēja pateikt, ka no Krievijas puses Baltijas valstīm nekas nedraud. Baltijas valstīm bijuši jāpārdzīvo ļoti grūti laiki. Manuprāt, Jeļcins cenšas atveseļot attiecības ar Baltijas valstīm.”

Ojārs Kalniņš,

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV:

— Īsi sakot, Amerikā šīs sarunas tiek vērtētas kā veiksmīgas. Ir vēl jautājumi par kodolieroču līgumiem. Bet par NATO daļu — visi uzskata, ka Klintons ir noturējis savas pozīcijas un nekas nav mainījies. Ka sarunas bijušas diezgan labvēlīgas tieši Amerikai un NATO. Piemēram “Washington Post” svētdien publicēja plašu rakstu ar virsrakstu “Useful summit”, respektīvi, “Noderīgs sammits”. Rakstā ir izteikta doma, ka Helsinkos viss bijis ļoti labi, bet pēdējā rindkopā teikts, ka “tomēr ir svarīgi, lai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas suverenitāte nākotnē tiktu nodrošināta”. Tā ka mēs tiekam minēti. Kaut gan, kā zināms, šajā sammitā publiski netikām nosaukti. Bet te, Amerikā, katru reizi, kad presē piemin NATO, min arī Baltijas valstis, saka, ka tomēr kaut kas ir jādara, lai nodrošinātu arī Baltijas valstu drošību. Var teikt, ka Amerikas prese mums pievērš aizvien lielāku uzmanību.

Jānis Peters,

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā:

— Krievijas masu informācijas līdzekļos samērā plaši tiek komentēta Jeļcina un Klintona tikšanās Helsinkos. Ziņu aģentūras, radio un televīzija, laikraksti izceļ Jeļcina spožo veselības stāvokli, kas atstājis lielu iespaidu uz tikšanās dalībniekiem, žurnālistiem un sabiedrību. Daudzuprāt, tas ir arī politisks jautājums. Tiek citēti Jeļcina vārdi, ka “viss neritēja gludi, īpaši jautājumā par bijušo savienības republiku nepievienošanos NATO, bet mēs izskaitļojām, ka mūsu savstarpējām attiecībām (ar ASV) ir prioritāra nozīme”.

Vēl par tēmu — 6.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!