• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.1997., Nr. 58/59 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42385

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija (turpinājums)

Vēl šajā numurā

26.02.1997., Nr. 58/59

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Par Latvijas un Krievijas robežu delimitāciju

Divas dienas, 24. un 25.februārī, Maskavā notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas kārtējās robežsarunas.

Abas puses ar gandarījumu atzina, ka pēc ilgāka pārtraukuma sarunas atsākušās, tādējādi apliecinot abu valstu gribu tuvākajā laikā starptautiski tiesiski noformēt starpvalstu robežu.

Abas delegācijas apliecināja gatavību strādāt konstruktīvi.

Pirmajā sarunu dienā darbs notika ekspertu grupās — par robežas delimitāciju kartēs; delegācijas izskatīja līgumprojektu.

Puses apmainījās viedokļiem visos jautājumos, kuri skar robežas noteikšanu. Sarunu pirmā diena liecināja, ka abas valstis vēlas panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

ĀM preses centrs


Par apžēlošanas lūgumu

Vakar, 24. februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, iepazīstoties ar apžēlošanas dienesta sagatavotajiem materiāliem, izskatīja vairākus apžēlošanas lūgumus, to skaitā nesen apcietinātā Daiņa Eglīša apžēlošanas lūgumu.

Saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas nolikumu “Par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību” to personu apžēlošanas līgumus, kuras izdarījušas smagus noziegumus, var izskatīt ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā apžēlošanas lūguma noraidīšanas. Tā kā iepriekšējais D.Eglīša apžēlošanas lūgums, ko bija iesniegusi viņa māte Dzidra Eglīte, tika izskatīts un noraidīts 1996. gada 11. decembrī, nav pamata jauna apžēlošanas lūguma atkārtotai izskatīšanai. Nākamais termiņš apžēlošanas lūguma izskatīšanai ir 1997. gada 11. decembris. D.Eglītim jāturpina izciest piespriesto sodu.

Pēdējos apžēlošanas lūgumus Valsts prezidenta apžēlošanas dienestam iesniedza pats D.Eglītis, viņa māte Dzidra Eglīte, sieva Velga Eglīte un notiesātā pēdējā darbavieta SIA “LLL”.

D.Eglītis tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem par personiskā īpašuma zādzību lielos apmēros. Spriedums pasludināts 1994. gada 25. februārī Tukuma rajona tiesā, taču reāli viņš sācis izciest sodu tikai 1997. gada 15. janvārī, 8. janvārī D.Eglītis kļuva triju meitu tēvs.

Valsts prezidenta preses dienests


Par Valsts nekustamā īpašuma aģentūras padomi

Vakar, 25. februārī, notika kārtējā Valsts nekustamā īpašuma aģentūras padomes sēde.

Pēc nobalsošanas par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēta valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča un par vietnieku — ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Tagad padomē darbojas trīs ministri — jau minētie divi, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Pavisam padomē ir seši cilvēki.

Turpmāk tajā nedarbosies ekonomikas valsts ministrs Juris Dzenis un investīciju un kredītpolitikas valsts ministre Sarmīte Jēgere.

Padome ir viena no aģentūras pārvaldes institūcijām, kuras uzdevumi ir kontrolēt valdes darbību un nodrošināt, lai aģentūra darbotos saskaņā ar pilnsapulces lēmumiem; kā arī vērtēt aģentūras darbību un izteikt priekšlikumus.

VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”


Par Latvijas dokumentālo filmu festivālu Maskavā

Vakar, 25. februārī, Latvijas vēstniecībā Maskavā notika preses konference, kas ievada Krievijas galvaspilsētā notiekošo Latvijas dokumentālā kino festivālu. Preses konferencē piedalījās Latvijas vēstnieks Jānis Peters, televīzijas kompānijas REN TV vadības pārstāvji, kinokritiķi, scenāristi, kā arī vairāku Krievijas masu saziņas līdzekļu pārstāvji.

Latvijas dokumentālā kino festivāls Maskavā sāksies martā, un par tā norisi regulāri informēs Krievijas Neatkarīgā televīzija NTV, kuras auditorija ir vairāki desmiti miljonu Krievijas un citu NVS valstu iedzīvotāju. Festivāla atspoguļojums televīzijā sniegs lielisku iespēju paplašināt priekšstatu par Latvijas kinodokumentālistu skolu. Tā ietvaros tiks rādīta Krievijā labi pazīstamā Jura Podnieka filma “Vai viegli būt jaunam?” ar tās turpinājumu Antras Cilinskas režijā, kā arī Ivara Selecka, Herca Franka un citu Latvijas režisoru labākās dokumentālās filmas.

Latvijas vēstniecības Krievijā

preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!