Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Projekti, koncepcijas, plāni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.12.1996., Nr. 211 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41458

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dzīvības devīze: "Nepaej garām!"

Vēl šajā numurā

06.12.1996., Nr. 211

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

projekti, koncepcijas, plāni

Turpinot iepriekšējā "LV" numurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākto sarunu ("Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija", 2. lpp.)

Koncepcijas projekts

Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu

Par projektu

Iesniedzam konceptuālai izskatīšanai Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijas sagatavoto koncepciju "Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu" un uz tā bāzes arī likumprojektu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" un piederīgos Ministru kabineta noteikumu projektus, kā arī Ekonomikas ministrijas, sadarbībā ar Finansu ministriju, izstrādātos projektus grozījumiem likumos "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Projektu autors: Ekonomikas ministrijas darba grupa parlamentārās sekretāres Ineses Vaideres vadībā.

Īsa koncepcijas nepieciešamības būtība:

Centralizētās plānošanas rezultātā mūsu valstī ir izveidojusies mākslīga un deformēta ekonomikas teritoriālā struktūra. Arī pēdējos gados pāreja uz tirgus ekonomiku ir saasinājusi vairāku Latvijas reģionu problēmas.

Ekonomikas ministrijas uzmanība veltīta tādiem jautājumiem, kā:

* īpaši atbalstāmo reģionu identificēšana;

* ekonomisko instrumentu (sviru) noteikšana, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt attiecīgo reģionu attīstības iespējas;

* priekšlikumu sagatavošana normatīvo aktu vai to grozījumu izstrādei, kas nepieciešami reģionālpolitikas īstenošanai valstī.

Minētie dokumenti konceptuālai izskatīšanai Ministru kabinetā virzāmi vienlaicīgiar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto reģionālās politikas koncepciju.

Ieteiktā risinājuma etapi:

1. Ministru kabinets decembra sākumā izskata un akceptē koncepciju "Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu" un likumprojektu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem".

2. Ministru kabinets 81.panta kārtībā pieņem likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (1997.gada janvāris).

3. Tiek izstrādāti likumam piederīgie Ministru kabineta noteikumu projekti (1996.gada decembris - 1997.gada janvāris).

1996.gada 2.decembrī__Ekonomikas ministrs G.Krasts

Koncepcijas kopsavilkums

Reģionālās attīstības jautājumi mūsu valstī šodien ir ļoti aktuāli. Piecdesmit padomju okupācijas gados Latvijā bez ekonomiska pamatojuma tika attīstītas nozares, kurām nebija ne nepieciešamo ražošanas faktoru, ne arī vietējo noieta tirgu. Tādējādi izveidojās mākslīga un deformēta ekonomikas teritoriālā struktūra. Arī pēdējo gadu pāreja uz tirgus ekonomiku saasinājusi vairāku Latvijas reģionu problēmas.

Teritoriālās deformācijas sekas ir:

- pārmērīga iedzīvotāju un ražošanas koncentrācija Rīgas reģionā, relatīvi neliels iedzīvotāju blīvums, vāji attīstīta ražojošā sfēra un infrastruktūra pārējā Latvijas teritorijā;

- būtiski atšķirīgs iedzīvotāju dzīves līmenis dažādās Latvijas vietās, ko nosaka pēc ienākumu apmēra uz vienu iedzīvotāju, nodarbinātības un bezdarba līmeņa, sociālās un ražošanas infrastruktūras attīstības un vairākiem citiem rādītājiem.

Pašreizējā posmā, kad Latvijā iedibināti tirgus saimniecības pamati, panākta makroekionomiskā stabilitāte, par galveno uzdevumu kļūst paātrinātas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Lai nodrošinātu būtisku ekonomisko pieaugumu, jāapzina visi attīstību veicinošie faktori. Viens no tiem - attīstības stimulu radīšana atpalikušajās teritorijās, lai mobilizētu tur esošās iespējas un pievienotu attiecīgā reģiona ieguldījumu visas valsts ekonomikas attīstībai. Reģionālās attīstības politikai ir arī sociālais aspekts - nodokļu maksātāji sagaida līdzvērtīgu valsts ieguldījumu katra reģiona attīstībā.

Pašreizējie reģionālās politikas vispārējie mērķi ir:

- dzīves kvalitātes līmeņu tuvināšanās (pieauguma virzienā) un izlīdzināšanās visā valsts teritorijā;

- ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības nodrošināšana valstī un tās reģionos;

- reģionu attīstības veicināšana saskaņā ar to potenciālajām iespējām un resursiem, īpašu uzmanību veltot darba vietu radīšanai ekonomiski atpalikušajos reģionos.

Specifiskie mērķi izvirzāmi, vadoties no reģionu konkrētajām problēmām.

Lai risinātu ar valsts ekonomisko politiku saistītos reģionālās attīstības jautājumus Latvijā, Ekonomikas ministrijā izveidota darba grupa, kura izstrādājusi projektu "Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu". Tajā īpaša uzmanība veltīta tādiem jautājumiem, kā:

- īpaši atbalstāmo reģionu identificēšana;

- ekonomisko sviru (instrumentu) noteikšana, ar kuru palīdzību varētu nodrošināt attiecīgo reģionu attīstības iespējas;

- priekšlikumu sagatavošana likumdošanas aktu vai to grozījumu izstrādei, kas nepieciešami reģionālpolitikas īstenošanai valstī.

Darba grupa formulējusi sekojošas atziņas:

1. Pamatdefinīcijas:

Reģions - valsts teritorijas daļa (pagasts, pagastu kopums, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu un pilsētu kopums, rajonu kopums), ko vieno kādas noteiktas pazīmes (problēmas);

Problēmreģions - reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un/vai sociālās attīstības tendences;

Depresīvais reģions - problēmreģions, kurā tautsaimniecības strukturālo pārmaiņu rezultātā samazinājusies ekonomiskā aktivitāte un kuru raksturo ilgstošs bezdarbs, ražošanas stagnācija un dzīves līmeņa kritums;

Īpaši atbalstāmais reģions - problēmreģions, kam saskaņā ar likumu Ministru kabinets piešķīris īpašu statusu, kas dod tiesības piemērot reģionālās attīstības instrumentus;

Reģionālās attīstības instrumenti - ekonomisku, tiesisku un administratīvu līdzekļu kopums, ko izmanto īpaši atbalstāmā reģiona attīstības veicināšanai;

Investīciju atlaides - valsts ekonomiskās politikas instruments, kas var tikt pielietots ieguldījumu stimulēšanai īpaši atbalstāmajos reģionos. Investīciju atlaides tiek sniegtas subsīdiju (kapitāla grantu) vai nodokļu atlaižu veidā;

Attīstības impulsu centri - vietas, kurās tiek koncentrēti reģionālās attīstības instrumenti un pasākumi ar mērķi radīt stimulus tālākai visa īpaši atbalstāmā reģiona attīstībai.

2. Īpaši atbalstāmie reģioni:

Īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai Latvijā vispiemērotākie, kā arī no esošās statistikas viedokļa vieglāk iegūstamie rādītāji ir:

- bezdarba līmenis reģionā;

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku.

Nozīmīgs kritērijs īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai ir reģiona attīstības iespēju vērtējums. Tam ir īpaša nozīme apstākļos, kad arī statistikas dati vērtējami ar ekspertīzes palīdzību.

Perspektīvā būtu iespējams izmantot arī šādus rādītājus īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai:

- rūpniecības produkcijas izlaide uz vienu iedzīvotāju;

- iedzīvotāju demogrāfiskā slodze;

- kapitālieguldījumu apjoms uz vienu iedzīvotāju;

- jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars;

- jaundzimušo paredzamais mūža ilgums;

- iedzīvotāju dabiskais pieaugums;

- uzņēmumu īpatsvars, kuri uz nenoteiktu laiku pārtraukuši vai izbeiguši savu darbību;

- vieglo automobiļu personiskajā īpašumā skaits uz 1000 iedzīvotājiem;

- mēneša vidējā darba samaksa strādājošiem ar nodokļu grāmatiņām;

- reģiona iedzīvotāju izglītības līmenis;

- infrastruktūras kvalitātes potenciāla rādītāji (komunikāciju stāvoklis, jauda, transportceļu stāvoklis, nolietojums, dzīvojamā fonda vecums un struktūra, attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes iekārtu stāvoklis, jauda utt.;

- laiks, kas jāpavada ceļā līdz darba (pakalpojumu sniegšanas) vietai u.c.

Valdībai, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas darba grupas ieteiktos kritērijus un aprēķinus, kuri ir atspoguļoti projekta plašākajā variantā, kā arī politiskus motivus, ir jādefinē konkrētie īpaši atbalstāmie reģioni.

3. Reģionālās attīstības instrumenti. Reģionālais fonds:

Pēc problēmreģionu noteikšanas to attīstība tiks veicināta ar dažādiem reģionālās attīstības instrumentiem, no kuriem šobrīd par vispiemērotākajiem atzīti sekojoši:

- valsts tiešās investīcijas infrastruktūrā;

- īpaša kredītpolitika reģionu attīstībai, kas balstītos uz Reģionālā fonda darbību. Tā pamatuzdevums: uzņēmējdarbības veicināšana problēmreģionos, atbalstot projektus, kuriem izstrādāts pamatots biznesa plāns un darbības programma un kuru īstenošanā būtu ieinteresētas attiecīgās pašvaldības. Fonds nodrošinātu problēmreģiona uzņēmējiem atvieglotus kredītus uzņēmējdarbības attīstīšanai noteiktās robežās, daļēji sedzot kredītprocentus, varētu sniegt arī kredītgarantijas. Fonda iespējamais dibinātājs: valdība, pēc tam piesaistot arī citu investīciju kapitālu;

- investīciju atlaides;

- nodokļu atlaides, lai:

- radītu papildu darbavietas;

- piesaistītu jaunas investīcijas reģiona attīstībai;

- vienreizēji maksājumi uzņēmējsabiedrībām, izņēmuma gadījumos - pašvaldībām;

- iedzīvotāju un uzņēmēju profesionālās izglītības decentralizācija, informācijas tīklu veidošana īpaši atbalstāmajos reģionos;

- administratīvie līdzekļi (iestāžu dekoncentrācija galvaspilsētā u.c.);

- brīvās un speciālās ekonomiskās zonas u.c.

Reģionālās attīstības instrumenti galvenokārt koncentrējami attīstības impulsu centros.

4. Likumdošanas aktu izstrāde reģionālpolitikas pasākumu izstrādei:

Ekonomikas ministrijas darba grupa, balstoties uz projekta izstrādes gaitā iegūtajām atziņām, izstrādājusi likumprojektu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", kurā tiek:

- definēts īpaši atbalstāmo reģionu jēdziens un šo reģionu attīstīšanas mērķis;

- identificēti reģionu noteikšanas principi un noteikta vispārēja kārtība, kādā atsevišķi reģioni var pretendēt uz īpaši atbalstāmā reģiona statusu;

- noteikti ekonomiskie instrumenti īpaši atbalstāmā (veicināma) reģiona attīstībai.

Likumprojekts izstrādāts vispārīgā formā, tāpēc izveidoti arī Ministru kabineta noteikumu projekti, kas precizē likumu un kurus varēs operatīvāk mainīt, uzkrājoties pieredzei vai veidojoties jaunai situācijai.

Izstrādāti arī nolikumu projekti par Reģionālo fondu, Reģionālās attīstības padomi, kā arī sagatavoti nepieciešamie labojumi esošajos nodokļu likumos.

5. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbība:

Sekmīga problēmreģionu attīstība ir iespējama, pastāvot lietišķai, efektīvai sadarbībai starp valdību un attiecīgajām pašvaldībām. Atbilstoši ES reģionālās politikas nostādnēm, reģionālās politikas istenošana ir vietējo varas institūciju kompetencē.

Pēc problēmteritoriju noteikšanas nākamais solis ir attīstības projektu izstrādāšana un to īstenošana attiecīgajās teritorijās. Īpaši veicināmo reģionu attīstības projektu izstrādāšanai un darbu koordinēšanai jāizveido reģionu attīstības padomes. Tās noteiktu teritorijas, kurām veltāma vislielākā uzmanība, un tā saucamos "attīstības impulsu centrus", kā arī iecerētos pasākumus un pielietojamos instrumentus.

Jau šobrīd valstī samērā veiksmīgi tiek īstenoti atsevišķu rajonu attīstības (stratēģiskās plānošanas) pilotprojekti, piemēram, Jelgavā, Limbažu rajonā, Kuldīgas rajonā, Dobeles rajonā, Liepājā u.c., ko īsteno attiecīgās pašvaldības sadarbībā ar ārvalstu institūcijām.

Sadarbībā starp valdību un pašvaldībām ir jāpastāv partnerības principam, jo, to ieverojot, būs iespējama sekmīga iecerēto reģionālpolitikas pasākumu īstenošana.

6. Reģionālās attīstības padome:

Reģionālpolitikas izstrāde un īstenošana ir valstiski un politiski svarīgs un sarežģīts uzdevums, ko nav iespējams efektīvi paveikt vienas ministrijas ietvaros.

Tā kā nepieciešama plaša horizontāla sadarbība, jāizveido Reģionālās attīstības padome. Tās kompetencē bez reģionālpolitikas izstrādes būtu arī Reģionālās attīstības fonda darbības pārraudzība.

Padomes sastāvā būtu iekļaujami Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītāji, kā arī šo un citu ministriju, institūciju kompetenti speciālisti, eksperti.

Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Vaidere

Saturā

Projekta darba grupa

1. Reģionālā statistika un problēmreģionu noteikšanas kritēriji.

Īpaši atbalstāmie reģioni Latvijā

1.1. Eiropas Savienības teritoriālo vienību nomenklatūra

1.2. Problēmreģionu noteikšanas kritēriji Rietumeiropā

1.3. Iespējamie problēmreģionu tipi Latvijā

1.4. Sociāli ekonomiskās attīstības ziņā atpalikušu problēmreģionu noteikšanas

iespējamie kritēriji Latvijā

1.5. Īpaši atbalstāmie reģioni Latvijā

2. Ekonomiskie instrumenti īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanai

2.1. Valsts tiešās investīcijas reģionu infrastruktūras uzlabošanai

2.2. Reģionālās attīstības fonda (Reģionālā fonda) izveide. Īpaša kredītpolitika

2.3. Nodokļu atvieglojumi

2.4. Enerģētikas tarifi

2.5. Iedzīvotāju un uzņēmēju profesionālā izglītība

2.6. Citi instrumenti

3. Rīga kā valsts attīstības virzītājspēks

4. Latvija Eiropas Savienības reģionālpolitikas kontekstā

5. Reģionālās attīstības padome

Projekta darba grupa

Projekta autori:

I.Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre (darba grupas vadītāja); A.Buhārins - Ekonomikas ministrija; M.Ēlerts - Latvijas Attīstības aģentūra; A.Kodoliņš - Finansu ministrija; J.Paegle - Rīgas pilsētas dome; J.Piešiņš - Latvijas Pašvaldību savienība; I.Preimate - Ekonomikas ministrija; J.Ruško - Latvijas Pašvaldību savienība; E.Vanags - Latvijas Statistikas institūts; R.Vītoliņš - Jelgavas pilsētas dome

Eksperti:

G.Kaņejeva - Ekonomikas ministrija; A.Kaņejevs - Ekonomikas ministrija; T.Laizāns - Latvijas Investīciju banka; J.Lorencs - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; A.Melluma - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; Z.Osis - eksperts; E.Pārups - Finansu ministrija

Koordinatori:

A.Buhārins - Ekonomikas ministrija; A.H.Kramiņš - Ekonomikas ministrija

1. Reģionālā statistika un problēmreģionu (depresīvo rajonu) noteikšanas kritēriji. Īpaši atbalstāmie reģioni Latvijā

1.1. Eiropas Savienības teritoriālo vienību nomenklatūra:

Sekmīgai reģionālpolitikas realizēšanai nepieciešama atbilstoša reģionālā (teritoriālā) statistika. Tā tiek veidota kā vienota statistikas rādītāju, datu savākšanas un apstrādes sistēma.

Viens no aktuālākajiem pasākumiem reģionālās statistikas pilnveidošanā ir Latvijas reģionālās statistikas pielāgošana Eiropas Savienības (ES) apstiprinātajai un EUROSTAT izveidotajai statistikas sistēmai. Pašreiz tiek risināts jautājums par ES teritoriālo vienību nomenklatūras statistikas nolūkiem (The Nomenklature of Territorial Units for Statistics, saīsināti NUTS) pielietojumu Latvijas administratīvi teritoriālo vienību statistiskajam raksturojumam.

Šajā sadaļā, atšķirībā no pārējām, dots arī izziņas materiāls par problēmreģionu noteikšanu Eiropas Savienībā, ko projekta lietotāji varēs izmantot.

NUTS sastāv no 5 hierarhiskās klasifikācijas līmeņiem, tai skaitā no 3 reģionālajiem un 2 lokālajiem līmeņiem. NUTS veidots, ievērojot administratīvās robežas, kas ir pieņemami arī Latvijas apstākļos.

Pēc mūsu viedokļa, pirmajam līmenim - NUTS 1 var atbilst Latvijas valsts kopumā. Tās platība ir 64,6 tūkst. km2, un pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2,5 milj. cilvēku. Platības ziņā Latvijas teritorija pilnīgi atbilst NUTS 1 vidējam rādītājam ES valstīs (68,1 tūkst. km2), bet iedzīvotāju skaits Latvijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā caurmērā ES valstīs šajā līmenī (4,2 milj.).

Otrajā līmenī - NUTS 2 var izdalīt galvaspilsētu Rīgu un 4 valsts novadus: Vidzemi, Kurzemi, Zemgali un Latgali. Šāda sadalījuma pamatā ir senie etniskie novadi, kas pakāpeniski veidoja Latvijas teritoriju. Šo novadu teritoriālo sastāvu vislabāk atspoguļo Saeimas vēlēšanu apgabali. Saeimas 1995. gada 25. maijā pieņemtais "Saeimas vēlēšanu likums" noteic, ka Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma 5 vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale. Otrā līmeņa reģionu vidējā teritorijas platība ir 12,9 tūkst. km2, kas ir divas reizes mazāka nekā caurmērā ES valstīs (23,0 tūkst km2). Vidējais pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir 500 tūkst. cilvēku. Tas ir 3,6 reizes zemāks nekā caurmērā ES valstīs (1,8 milj.).

Nomenklatūras trešajā līmenī NUTS 3 mūsu apstākļos varētu būt iekļaujami 26 administratīvie rajoni un 7 republikas pilsētas. Trešā līmeņa reģionu vidējā teritorijas platība - 2 tūkst. km2. Tā ir 2,7 reizes mazāka nekā caurmērā ES valstīs. Vidējais pastāvīgo iedzīvotāju skaits šī reģiona vienībā ir 76 tūkstoši cilvēku. ES valstīs NUTS 3 reģionā caurmērā dzīvo 5,4 reizes vairāk cilvēku (410 tūkstoši).

Nomenklatūras ceturtais līmenis - NUTS 4 Latvijas apstākļos nebūtu vajadzīgs.

Nomenklatūras piekto līmeni - NUTS 5 veido pagasti un pilsētas. Pavisam Latvijā šajā līmenī ir 568 administratīvi teritoriālās vienības. Vienas municipalitātes vidējā platība ir 114 km2, un tajā dzīvo vidēji 4,4 tūkstoši cilvēku. Iedzīvotāju vidējais skaits vienā municipalitātē ES dalībvalstīs ir nedaudz mazāks (3,7 tūkstoši).

Pašreiz Latvijas valdība gatavo administratīvi teritoriālo reformu. Reforma pamatā ir orientēta uz administratīvi teritoriālo vienību palielināšanu, tās apvienojot. Protams, noteicošam ir jābūt vietējo iedzīvotāju un pašvaldību viedoklim par robežu izmaiņām. Reformu paredzēts realizēt garākā laika periodā. Tā pakāpeniski izmainīs nomenklatūras trešajā un piektajā līmenī iekļauto teritoriālo vienību skaitu un raksturojumu.

Latvijas administratīvi teritoriālo vienību sadalījums

atbilstoši ES statistisko vienību nomenklatūrai (NUTS)

Teritoriālo Teritoriālo vienību raksturojums
vienību teritorija tūkst. km2 past. iedz., tūkst.
skaits Latvijā ES Latvijā ES
1. līmenis (NUTS 1) Latvija 1 64,6 68,1 2 502 4 238
2. līmenis (NUTS 2) Rīga, novadi 5 12,9 23,0 500 1 830
3. līmenis (NUTS 3) 26 rajoni 33 2,0 5,4 76 410
un 7 republikas pilsētas
4. līmenis (NUTS 4) (Latvijā nav) - - - - -
5. līmenis (NUTS 5) Pagasti un pilsētas 568 0,1 0,03 4,4 3,7

Otrs alternatīvs variants ir Latvijas kopumā iekļaušanā NUTS 1 un NUTS 2 līmenī, Rīgas un novadu - NUTS 3 līmenī, administratīvo rajonu un republikas pilsētu - NUTS 4 līmenī, pagastu un pilsētu - NUTS 5 līmenī.

Vēl ir iespējams variants, ka novadu līmenis netiek izdalīts, it sevišķi tādā gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā rajonu skaits ievērojami tiktu samazināts.

Problēmreģionu noteikšanā ieteicams ievērot NUTS klasifikāciju. Nevienam problēmreģionam nevajadzētu būt ar sīkāku dalījumu kā NUTS 5 līmenis - pagasts vai pilsēta (izņēmums varētu būt Rīga un lielākās pilsētas). Nebūtu pieļaujama reģionu veidošana, sadalot pilsētu un pagastu teritorijas, jo tad nebūs iespējams iegūt nepieciešamo statistikas informāciju.

Lai arī augstākminētā NUTS klasifikācija izveidota, balstoties galvenokārt uz normatīvajiem kritērijiem (piem., teritorijas platību, iedzīvotāju skaitu), problēmreģioni var tikt veidoti kā analītiski (funkcionāli) reģioni pēc noteiktiem sociāli ekonomiskiem u.c. rādītājiem, kas aptvertu noteiktu pagastu, pilsētu, rajonu loku, kas varētu būt atšķirīgs no NUTS līmeņiem (izņemot 5. līmeni).

1.2. Problēmreģionu noteikšanas kritēriji Rietumeiropā:

Rietumeiropas praksē izveidojušās vairākas problēmreģionu noteikšanas metodikas. Tikai daļa no tām piemērojama Latvijā, galvenokārt nepietiekošas statistiskās informācijas dēļ, it sevišķi par pagastiem un pilsētām.

Eiropas komisija reģionālajai attīstībai izmanto vairākus kritērijus.

Par problēmreģioniem tiek atzītas teritorijas, kuras mazāk piemērotas kopējā tirgus izveidošanai un kuras kavē apvienotas Eiropas izveidošanu:

- nav attīstīta pamatinfrastruktūra - transports, telekomunikācijas, energoapgāde, ūdensapgāde, vides aizsardzība;

- ir zemas kvalifikācijas darbaspēks un zems zinātniskās izpētes un tehnoloģiskais nodrošinājums;

- vietējais finansu tirgus neatbilst mazo un vidējo firmu vajadzībām pēc kredītresursiem.

Šo problēmreģionu norobežošanai izmanto sešus kritērijus, kas ļauj identificēt dažāda tipa problēmreģionus.

Kritērijs 1 - attīstībā atpalikušie reģioni, resp., reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no Eiropas vidējā līmeņa vai ir īpaši iemesli piemērot šo kritēriju. Kad Eiropas Savienībā bija 12 locekļi, teritorijās, kuras aptver šis kritērijs, dzīvoja 16,6% no visiem iedzīvotājiem.

Šis kritērijs Latvijā pašlaik nav piemērojams, jo nav datu par iekšzemes kopproduktu, kurš saražots katrā pagastā, pilsētā vai pat rajonā.

Kritērijs 2 - teritorijas ar rūpniecības stagnāciju un augstu bezdarba līmeni. Eiropas Savienībā tas aptver 16,8% iedzīvotāju.

Dati par bezdarbu Latvijā ir pieejami rajonu, kā arī pagastu un pilsētu dalījumā.

Kritērijs 3 - ilgstoša bezdarba zonas, kurās jauni cilvēki nevar atrast darbu un draud to izslēgšana no darba tirgus.

Kritērijs 4 - zonas, kurās darbaspēku traumē rūpniecības un citas ražošanas sistēmas izmaiņas.

Kritērijs 5a - zonas, kurās lauksaimniekiem un zvejniekiem un to produktu pārstrādātājiem jāpārkvalificējas sakarā ar produktu lietošanas struktūras maiņu.

Kritērijs 5b - trauslas lauksaimniecības teritorijas ar lēnu sociālo un ekonomisko attīstību, kurās ir vismaz divas no trim sekojošām pazīmēm:

- augsts lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars;

- zemi ienākumi no lauksaimniecības;

- zems iedzīvotāju blīvums vai augsts emigrācijas līmenis.

12 ES valstu reģionos, kuros nepieciešams pārstrukturēt lauksaimniecību, dzīvo 8,2% ES iedzīvotāju.

Kritēriji 4, 5a, 5b pašlaik praktiski aptver visu Latviju.

Kritērijs 6 - Ziemeļvalstu teritorijas ar ļoti retu apdzīvotību (iedzīvotāju blīvumu). Zviedrijā tādas ir apmēram puse no visas valsts - kalni un ziemeļu teritorijas, kurās dzīvo ap 450 000 iedzīvotāju.

Kritērijs 6 piemērojams galvenokārt ļoti reti apdzīvotiem Ziemeļvalstu reģioniem. Bet, tā kā ar tā palīdzību atbalsta sāmus, to, iespējams, Latvijā varētu piemērot attiecībā uz lībiešu teritorijām.

Kritērijus 1, 2, 5b nosaka katrā ES dalībvalstī. Pēc tiem izdalīto problēmreģionu iedzīvotāji kopējā ES iedzīvotāju skaitā (12 valstis) sastāda 52%, bet atsevišķās valstīs šādu procentu no to iedzīvotāju kopskaita:

Dānijā 16 Francijā 48
Nīderlandē 24 Itālijā 56
Beļģijā 31 Spānijā 84
Vācijā 39 Grieķijā 100
Apvienotajā Karalistē 42 Īrijā 100
Luksemburgā 42 Portugālē 100

Kritērijus 3, 4, 5a nosaka kopīgi visām ES dalībvalstīm.

To reģionu atbalstam, kuri noteikti ar 2., 5b. vai 6. kritērija palīdzību, izmanto šādus fondus: LEADER - lauksaimniecības attīstībai, SME - mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, PESCA - zivsaimniecības attīstībai. 3. un 4. kritērija piemērošanas gadījumiem domātas programmas EMPLOYMENT (nodarbinātība) ar apakšprogrammām NOW, HORIZON, YOUTHSTART - sieviešu, jauniešu un invalīdu iesaistīšanai darbā un ADAPT - pārkvalifikācijai. Pārrobežu sadarbību veicina programma INTERREG. Īpaša programma ir URBAN pilsētvides attīstībai.

Starptautiskajā teritoriālplānojumā Vision and Strategies arround the Baltic Sea 2010, kurš aptver arī Latvijas teritoriju, kā attīstības problēmreģioni īpaši izdalīti trīs teritoriju veidi:

(1) Pērles - pilsētas un urbanizētās teritorijas.

(2) Stīgas - komunikācijas un tīkli starp pērlēm.

(3) Īpašu situāciju teritorijas - salas, saudzējamās teritorijas, piekraste.

1.3. Iespējamie problēmreģionu tipi:

Nosakot problēmreģionus, nebūtu pareizi aprobežoties tikai ar administratīvo rajonu teritorijām, bet analizēt situāciju arī pagastos un rajonu pilsētās. Nosakot problēmreģionu loku, par pamatu vajadzētu ņemt tieši zemākā līmeņa pašvaldības - pagastus un pilsētas.

Iespējamie problēmreģionu tipi:

- Sociāli ekonomiskās attīstības ziņā atpalikušie reģioni;

- Rīgas aglomerācija;

- Teritorijas ar pierobežas režīmu, atsevišķi izdalot teritorijas ar austrumu robežu;

- Jūras piekrastes josla;

- Transporta koridoru teritorijas (Via Baltica, Rietumu-Austrumu transporta koridors);

- Lauksaimniecības problēmreģioni;

- Skrundas lokatora ietekmes zona;

- Lībiešu krasts u.c.

Katram problēmreģiona tipam ir savi tā noteikšanas kritēriji un pasākumi problēmas atrisināšanai.

Šobrīd Latvijā visaktuālākā ir sociāli ekonomiskās attīstības ziņā atpalikušu reģionu noteikšana.

1.4. Sociāli ekonomiskās attīstības ziņā atpalikušu (īpaši atbalstāmo) reģionu noteikšanas iespējamie kritēriji Latvijā:

Ņemot vērā esošās valsts statistikas iespējas, šobrīd Latvijā sociāli ekonomiskajā ziņā atpalikušu reģionu noteikšanai principā var izmantot šādus kritērijus:

- bezdarba līmenis;

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju;

- trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars reģionā;

- iedzīvotāju dabiskais pieaugums;

- iedzīvotāju vecumstruktūra un demogrāfiskā slodze;

- rūpnieciskās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju u.c.

Daļu no šiem kritērijiem var izmantot ar zināmām iebildēm.

Ir labas iespējas noteikt Latvijas problēmreģionus pēc bezdarba līmeņa (bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Var izdalīt rajonus un republikas pilsētas, kurās tas ir ievērojami augstāks par valstī vidējo - 7,0% 1996. gada jūnija beigās. Atlasot teritorijas, kurās bezdarbs ir par 25% augstāks (7,0 + 25% = 8,75), tad par 50 augstāks (10,5%), par 75% augstāks (12,25%), par 100% augstāks (14,0), izveidojas sekojoša aina:

Rēzeknes rajons 28,7 A grupa (vairāk par divkāršu vidējo)
Krāslavas rajons 25,0 7 rajoni
Balvu rajons 23,3
Preiļu rajons 22,5
Jēkabpils rajons 17,2
Daugavpils rajons 15,8
Ludzas rajons 14,8
Madonas rajons 13,3 A + B grupa (vairāk par vidējo + 75%)
Rēzeknes pilsēta 12,7 8 rajoni + 1 republikas pilsēta
Alūksnes rajons 11,6 A + B + C grupa (vairāk par vidējo + 50%)
Liepājas rajons 11,6 11 rajoni + 1 republikas pilsēta
Aizkraukles rajons 10,8
Dobeles rajons 9,6 A + B + D grupa (vairāk par vidējo + 25%)
Gulbenes rajons 9,4 13 rajoni + 1 republikas pilsēta

Problēmreģionu noteikšanas kritērija līmenis atkarīgs no iespējām reāli palīdzēt. Mūsuprāt, A + B + C + D grupa un A + B + C grupa ir pārāk plašas optimālam problēmreģionu lokam.

Protams, vēlams ievērot atšķirības arī starp dažādiem viena rajona pagastiem un pilsētām. Tā kā nav informācijas par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu pagastos un rajonu pilsētās, tad, lai analizētu bezdarba līmeņa atšķirības rajonu iekšienē, bezdarbnieku īpatsvars rajona pilsētās un pagastos tika aprēķināts kā bezdarbnieku skaita (atbilstoši pašvaldību iesniegtajiem datiem par stāvokli uz 1996. gada 1. janvāri) attiecība pret kopējo iedzīvotāju skaitu rajona pilsētā vai pagastā. Tādējādi šī rādītāja skaitliskā nozīme ir turpat vai divas reizes mazāka nekā klasiski aprēķināmā bezdarba līmeņa rādītāja nozīme.

Analīze liecina, ka svārstības rajonu iekšienē pēc bezdarbnieku īpatsvara ir atšķirīgas dažādos rajonos. Rajonos ar augstu bezdarba līmeni tās ir visai būtiskas. Piemēram, bezdarbnieku īpatsvars Rēzeknes rajona pagastos un pilsētās svārstās no 7% līdz 21%, Krāslavas rajonā - 4-42%; Preiļu rajonā - 7-35%, Balvu rajonā 5-39%, Jēkabpils rajonā - no 1% līdz 14%.

Rajonos ar zemu bezdarba līmeni atšķirības nav tik lielas. Piemēram, Ventspils rajona (vidēji 2%) pagastos un pilsētās bezdarbnieku īpatsvars svārstās no 0 līdz 4%, Rīgas rajona (2%) pašvaldībās - no 0 līdz 5%.

Viens no kritērijiem problēmreģionu noteikšanā var būt iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju. Caurmērā Latvijā 1995. gadā tas bija Ls 50. Tā kā republikas pilsētās tas ir ievērojami augstāks, tad zemāks par Latvijas vidējo rādītāju tas ir visos rajonos, izņemot Rīgas rajonu. Vairāk nekā divas reizes zemāks nekā caurmērā Latvijā tas ir šādos rajonos:

Rēzeknes rajonā Ls 16 Ludzas rajonā Ls 21
Preiļu rajonā Ls 19 Balvu rajonā Ls 22
Krāslavas rajonā Ls 20

Ienākuma nodoklis vidēji uz vienu iedzīvotāju par 40-50% zemāks nekā caurmērā Latvijā ir šādos rajonos:

Alūksnes rajonā Ls 26 Jelgavas rajonā Ls 29
Liepājas rajonā Ls 26 Daugavpils rajonā Ls 29
Jēkabpils rajonā Ls 27 Kuldīgas rajonā Ls 30
Madonas rajonā Ls 28

Kā redzams, viszemākais iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju ir tajos pašos rajonos, kuros ir visaugstākais bezdarba līmenis, pie kam izteikti zems tas ir 5 Latgales rajonos.

Analizējot iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu iedzīvotāju pirmā līmeņa pašvaldībās - rajona pilsētās un pagastos, redzama šāda aina. Starp 50 pašvaldībām ar viszemāko iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu iedzīvotāju (no 3 - 6 Ls) ir 9 pašvaldības no Krāslavas rajona, pa 8 pašvaldībām no Ludzas un Preiļu rajona, 6 pašvaldības no Balvu rajona un visai negaidīti arī 4 pašvaldības no Valmieras rajona, lai arī Valmieras rajons pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra uz vienu iedzīvotāju ieņem trešo augstāko vietu starp rajoniem (Ls 39 ) tūlīt aiz Rīgas un Ogres rajona. Tajā pašā laikā starp augstākminētajām 50 pašvaldībām nav neviena pagasta un pilsētas pašvaldības no Aizkraukles, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Liepājas, Ogres, Rīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas un Ventspils rajona. Savukārt starp 50 pašvaldībām ar visaugstāko iedzīvotāju ienākuma nodokli uz vienu iedzīvotāju nav neviena pagasta un pilsētas pašvaldības no Alūksnes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Preiļu, Rēzeknes un Ventspils rajona, bet no viena Rīgas rajona ir 14 pašvaldības. Minētie piemēri liecina, ka vairumā gadījumu šī rādītāja svārstības starp pagastiem un pilsētām rajonu iekšienē nav krasi izteiktas, bet ir arī atsevišķi izņēmumi.

Kā vienu no kritērijiem ar zināmām iebildēm problēmreģionu noteikšanā varētu izmantot trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru reģionā (caurmērā Latvijā 35%), tomēr nav pārliecības par trūcīgo iedzīvotāju precīzu uzskaiti. Pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.janvāri vislielākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars bija šādos rajonos (pēc pašvaldību iesniegtajiem datiem):

Ludzas rajonā 76% Alūksnes rajonā 63%
Cēsu rajonā 69% Krāslavas rajonā 62%
Rēzeknes rajonā 69% Kuldīgas rajonā 61%
Jelgavas rajonā 65% Saldus rajonā 61%

Šķiet, ka nepilnīgas uzskaites dēļ šis rādītājs mazāk korelējas ar iepriekšējiem. Pārsteidzoši augsts trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir pēc citiem rādītājiem vidēji stipros Cēsu, Kuldīgas un Saldus rajonos (virs 60%). Bet Daugavpils rajonā tas sastāda tikai 30%. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem rādītājiem, trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir stipri atšķirīgs arī rajonu iekšienē. Piemēram, Bauskas rajonā tas svārstās no 3% līdz 78%, Cēsu rajonā - no 9 līdz 99%, Daugavpils rajonā - no 4 līdz 86%, Liepājas rajonā - no 3 līdz 95%, Valkas rajonā - no 3 līdz 99%.

Viens no kritērijiem problēmreģionu izdalīšanā Latvijas apstākļos varētu būt rādītājs "Dabiskais pieaugums".

Dabiskais pieaugums Latvijā 1995.gadā bija negatīvs: -6,9 uz 1000 iedzīvotājiem.

Zemāks par vidējo Latvijā tas bija:

Ludzas rajonā -15,6 Rīgā -8,3
Rēzeknes rajonā -12,6 Daugavpilī -7,9
Daugavpils rajonā -10,0 Rēzeknē -7,8
Krāslavas rajonā -12,2 Jūrmalā -7,4
Balvu rajonā -9,8

Runājot par migrācijas saldo, redzams, ka 1995.gadā pozitīvs tas ir bijis tikai 5 rajonos un 2 republikas pilsētās:

Daugavpils rajons +398 (!) Cēsu rajons +170
Rēzeknes rajons +309 (!) Ludzas rajons +25
Jelgavas rajons +234 Gulbenes rajons +8
Jūrmalas pilsēta +192

Kā redzam, vislielākie pozitīvie, parasti attīstību raksturojošie lielumi ir tieši tiem rajoniem, kuri dominē arī bezdarba līmeņa sarakstā (A grupā). Tas liecina par to, ka pašlaik attīstība Latvijā nenotiek pēc klasiskām shēmām un statistiskie dati tikai aptuveni ataino realitāti.

Attīstības iespējas nākotnē lielā mērā iespaido iedzīvotāju vecumstruktūra un demogrāfiskā slodze - jaunāku un vecāku par darbspējas vecumu iedzīvotāju kopskaits, attiecināts pret 1000 darbaspējas vecuma iedzīvotājiem, vai arī darbspējas vecumu pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbaspējas vecumā.

Piemēram - darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits pret 1000 personām darbspējas vecumā vislielākais ir Latgales rajonu lauku iedzīvotāju vidū.

Ja Latvijā tas vidēji 1995.gadā bija 396, tad šo rādītāju vairāk par 25% (=495) pārsniedza šādi rajoni:

Ludzas rajons 704 Rēzeknes rajons 589
Preiļu rajons 683 Krāslavas rajons 554
Balvu rajons 598 Limbažu rajons 502

Attiecībā uzlauksaimniecisko ražošanu 1994.gadā Zemkopības ministrija noteica 6 rajonus, kuros dabas un ekonomiskie apstākļi nelabvēlīgi labības audzēšanai. Tiesības saņemt piemaksas bija sekojošu pagastu zemniekiem:

Balvu rajonā: Balvu, Bērzkalnes, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastā

Daugavpils rajonā: Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Eglaines, Kalkūnu, Lauceses, Līdumnieku, Medumu, Naujenes, Pilskalnes, Salienas un Skrudalienas pagastā, Subates pilsētas lauku teritorijā, Sventes, Šēderes, Tabores un Vecsalienas pagastā;

Krāslavas rajonā: Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastā;

Ludzas rajonā: Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Mežvidu, Mērdzenes, Miglinieku, Nautrēnu, Nirzas, Nukšas, Pasienas, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Rundānu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastā;

Preiļu rajonā: Aglonas, Aizkalnes, Pelēču, Rušonu un Silajāņu pagastā;

Rēzeknes: Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricēnu, Feimaņu, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas un Verēmu pagastā.

Kā kritēriji nelabvēlīgo pagastu noteikšanai kalpoja lauksaimniecības zemes kvalitāte un reljefs.

Bez jau augstākminētajiem rādītājiem reģionu potenciāla novērtēšanai var izmantot arī sekojošus ar uzņēmējdarbību un ražošanu saistītus kvantitatīvos rādītājus:

- uzņēmumu, kas izbeiguši vai uz laiku pārtraukuši uzņēmējdarbību, īpatsvars kopējā reģistrēto uzņēmumu skaitā;

- jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars kopējā reģistrēto uzņēmumu skaitā;

- rūpnieciskās produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju;

- kapitālieguldījumu apjoms uz 1 iedzīvotāju u.c.

Teritoriālo vienību attīstības novērtēšanai var izmantot ne tikai atsevišķus rādītājus, bet arī vairāku rādītāju kopumu. Šajā ziņā interesanti pētījumi tiek veikti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tajā izstrādāta metodika un tiek veikta Latvijas pagastu kompleksā raksturojuma analīze pēc šādām 4 pazīmēm:

- iedzīvotāju darbspējas vecumā īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā;

- bezdarbnieku procents no darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita;

- iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms latos uz vienu cilvēku;

- koriģētais lauksaimniecības zemes novērtējums (Ls/ha).

Katra rādītāja skaitliskā nozīme tika sagrupēta augošā vai dilstošā kārtībā, nosakot katra pagasta rangu pēc attiecīgā rādītāja. Pēc tam četru rangu skaitļu summa atkal tika ranžēta, lai noteiktu katra pagasta vietu attiecībā pret citiem pagastiem. Pagastu ranžēšana tika izdarīta pēc 1994. un 1995.gada datiem, aprēķinot aritmētiskos vidējos 1994. un 1995.gada datu pirmajiem trīs rādītājiem.

VARAM veiktā analīze rāda straujas dinamiskas izmaiņas pagastos. Tikai trīs pagasti ir pirmo 20 skaitā abos salīdzināmajos gados un vidēji pa abiem gadiem. Tikai trīs pagasti no 1994.gada 20 labāko saraksta ir arī vidējo sarakstā. Visos trijos 20 vājāko pagastu sarakstos (1994.g., 1995., vidēji) ir pārstāvēti 7 pagasti. Interesanti atzīmēt, ka pirmo 20 pagastu vidū ir 3 pagasti ar iedzīvotāju skaitu līdz 1000, 7 pagasti ar iedzīvotāju skaitu no 1000 - 2000, 10 pagasti ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. 20 vājāko pagastu vidū 10 pagastos dzīvo mazāk nekā 1000 cilvēku un tikai vienā pagastā - vairāk par 2000 cilvēkiem. Izstrādājot reģionālās attīstības politiku, jāņem vērā arī reģionālās īpatnības ar dziļām vēsturiskām un kultūrvēsturiskām tradīcijām. To spilgti redzam, ja salīdzinām jaunuzbūvēto dzīvokļu vidējo platību, kura svārstās no 88,8kv.m Ludzas rajonā līdz 386,6kv.m Rīgā, pie vidējā Latvijā 164,0kv.m.

1.5. Īpaši atbalstāmie reģioni Latvijā:

Valsts sociāli ekonomiskās attīstības ziņā atpalikušo reģionu noteikšanai vajadzētu notikt regulāri, piemēram, ik pēc diviem līdz trim gadiem, pamatojoties uz vairāku rādītāju kopumu par katru pagastu un pilsētu un ņemot vērā katra kritērija svaru un dažādus koeficientus. Pirms tam izstrādājama attiecīga metodika un tā jāpārbauda praksē. Šobrīd, nosakot atpalikušos reģionus, lietota vienkāršota metode, pamatojoties uz šādiem diviem rādītājiem:

- bezdarba līmenis;

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku.

Jo lielāka kritēriju daudzuma pielietojums būtībā rāda to pašu ainu.

Bezdarba līmenis rajonos un republikas pilsētās tika noteikts kā bezdarbnieku procents no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem, bet pagastos un pilsētās kā bezdarbnieku skaita attiecība pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu.

Ranžējot abus rādītājus un saskaitot rangus, 13 (puse no visu rajonu skaita) vājākie rajoni sociāli ekonomiskās attīstības ziņā ir šādi (jo lielāka rangu summa, jo vājāks rajons):

Rajons Rangu summa Rajons Rangu summa
Rēzeknes rajons 66 Daugavpils rajons 50
Krāslavas rajons 63 Madonas rajons 50
Preiļu rajons 62 Alūksnes rajons 49
Balvu rajons 60 Jelgavas rajons 42
Ludzas rajons 57 Ventspils rajons 40
Jēkabpils rajons 54 Gulbenes rajons 39
Liepājas rajons 51

Kā atpalikušu lielāku reģionu var izdalīt Latgales reģionu. 10 vājāko reģionu vidū ir 3 rajoni, kas atrodas ap republikas pilsētām - Rēzeknes, Liepājas, Daugavpils rajons.

Katra rajona iekšienē savukārt jāizdala atpalikušie pagasti un pilsētas. Tādi izdalāmi arī citos Latvijas rajonos. Pielikuma 2. tabulā un 10. zīm. atspoguļoti 10% sociāli ekonomiskās attīstības ziņā vājākie no visiem Latvijas pagastiem un pilsētām (kopskaitā 57).

10% vājāko pašvaldību vidū ir tikai pagasti, bet nav nevienas pilsētas. Vājākās pilsētas 568 pagastu un pilsētu vidū ir Viesīte (386. vieta), Viļaka (375. vieta), Līvāni (364. vieta) un Subate (360. vieta).

10% vājāko pašvaldību vidū ir pagasti no 12 rajoniem, tai skaitā no Krāslavas rajona - 14 pagasti, no Balvu rajona - 13 pagasti, Preiļu rajona - 9 pagasti, Rēzeknes rajona - 6 pagasti, Ludzas rajona - 5 pagasti, Daugavpils rajona - 3 pagasti, Madonas rajona - 2 pagasti un pa vienam pagastam no Alūksnes, Kuldīgas, Liepājas, Saldus un Valmieras rajona.

Desmit stiprāko pašvaldību vidū ietilpst tikai piejūras pašvaldības un pašvaldības Rīgas apkārtnē, proti (vietu secībā): Kolkas pagasts, Salacgrīva, Carnikavas pagasts, Engures pagasts, Saulkrasti, Mārupes pagasts, Lapmežciema pagasts, Babītes pagasts, Stopiņu pagasts, Ikšķile. Ventspils ieņem 16. vietu, Rīga - 29., Jūrmala - 52., Jelgava - 103., Liepāja - 147., Daugavpils - 154., Rēzekne - 215. vietā.

Ņemot vērā visai ierobežotās iespējas centralizētai palīdzībai, šobrīd iesakām izdalīt divus šādus īpaši veicināmos reģionos:

a) Ezerzemes problēmreģions, kas aptver Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas un Ludzas rajonu, kā arī Rēzeknes pilsētu;

b) Liepājas problēmreģionu, kas aptver Liepājas rajonu un Liepājas pilsētu.

Ezerzemes problēmreģiona izdalīšana šādā sastāvā pamatojama ar to, ka Rēzeknes, Krāslavas un Preiļu rajons sociāli ekonomiskās attīstības ziņā ir trīs paši vājākie rajoni Latvijā, savukārt Rēzekne ir visvājākā pilsēta starp republikas nozīmes pilsētām. Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes rajona un Preiļu pašvaldības aktīvi ir iesaistījušās savu teritoriju attīstības plānošanā. Tas dod cerību arī sekmīgai palīdzības izmantošanai un problēmu atrisināšanai. Neviennozīmīgs ir darba grupas locekļu viedoklis par iespējamo Ludzas rajona pievienošanu potenciālajam Ezerzemes problēmreģionam - no vienas puses, pēc bezdarba līmeņa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz 1 iedzīvotāju Ludzas rajons ir nedaudz labākā situācijā nekā citi augstākminētie Latgales rajoni, no otras puses - pateicoties izteikti nelabvēlīgai demogrāfiskai situācijai - iedzīvotāju novecošanās tendencei (ievērojams skaits rajona darbspējīgā vecuma iedzīvotāju devušies darba meklējumos uz citiem reģioniem), pašā Ludzas rajonā saimnieciskās aktivitātes ir mazinājušās vai pat apstājušās. Acīmredzot šajā gadījumā valdībai ir politiski jāizšķiras - iekļaut vai neiekļaut šo rajonu problēmreģionu kategorijā.

Nelielā Liepājas problēmreģiona izdalīšana pamatojama ar to, ka Liepājas rajons ir vājākais rajons un Liepājas pilsēta vājākā republikas nozīmes pilsēta sociāli ekonomiskās attīstības ziņā ārpus Latgales reģiona. Tas apstāklis, ka Liepājas pilsēta pretendē uz speciālās ekonomiskās zonas (brīvostas) izveidošanu, var tikai pozitīvi ietekmēt problēmreģionu attīstības instrumentāriju pielietošanu.

Abu augstākminēto problēmreģionu attīstības projektu izstrādei un darba koordinēšanai jāizveido reģionu (starpreģionu) attīstības padomes. Tām savukārt vajadzētu noteikt problēmteritorijas - pagastus un rajonu pilsētas reģiona iekšienē, kurām būtu jāvelta vislielākā uzmanība. To noteikšanai var izmantot tos pašus rādītājus, kas izmantoti problēmreģionu identifikācijai, kā arī citus papildu kritērijus. Pēc problēmteritoriju noteikšanas nākamais solis ir attīstības projektu izstrādāšana un to īstenošana attiecīgajās teritorijās. Projektu izstrādē īpaša uzmanība jāpievērš "attīstības impulsu centru" veidošanai, kuros ieguldot līdzekļus, tie dotu vislielāko atdevi jeb attīstības impulsus pārējās teritorijas attīstībai.

Īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai pēc sociāli ekonomiskajiem rādītājiem nevajadzētu būt uz ilgstošu periodu, bet gan uz dažiem gadiem. Laika gaitā var izmainīties gan prioritārās problēmas, gan to noteikšanas kritēriji (piemēram, pilnveidojot metodiku un reģionālo statistiku), gan pagastu, pilsētu un rajonu sociāli ekonomiskais raksturojums.

2. Ekonomiskie instrumenti īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanai

Galvenie iespējamie ekonomiskie instrumenti īpaši veicināmo reģionu attīstības veicināšanai, mūsuprāt, ir:

- valsts tiešās investīcijas infrastruktūrā;

- īpaša kredītpolitika: Reģionālās attīstības fonds;

- nodokļu atvieglojumi: valsts un pašvaldību iespējas samazināt, atlikt uz laiku to rīcībā esošos nodokļus, tādējādi:

- radot papildu darbavietas;

- piesaistot jaunas investīcijas reģiona attīstībai;

- iedzīvotāju un uzņēmēju profesionālās izglītības decentralizācija un koncentrācija īpaši atbalstāmajos reģionos, informācijas tīklu veidošana;

- administratīvie līdzekļi (iestāžu dekoncentrācija galvaspilsētā u.c.);

- brīvās un speciālās ekonomiskās zonas u.c.

2.1. Valsts tiešās investīcijas reģionu infrastruktūras uzlabošanai:

Viens no reģionālpolitikas īstenošanas instrumentiem ir valsts tiešās investīcijas, galvenokārt ražošanas un sociālajā infrastruktūrā.

Pastāv sekojoši valsts investīciju politikas darbības principi (virzieni):

- valsts investīciju nozaru programmu saskaņošana ar reģionālās attīstības politikas mēķiem;

- valsts tiešās investīcijas infrastruktūrā uzņēmējdarbības rosināšanai;

- projektu sagatavošanas un realizācijas konsultāciju aģentūras izveidošana, kas īpaši aktuāli problēmreģioniem.

Līdz šim ir pastāvējuši vairāki iemesli, kādēļ ir traucēta vai aizkavēta investīciju projektu īstenošana dažādos Latvijas novados un rajonos:

1) informācijas trūkums par investīciju iespējām Latvijā;

2) informācijas trūkums par projektu sagatavošanas kritērijiem;

3) zināšanu trūkums projektu sekmīgai sagatavošanai un īstenošanai.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Valsts investīciju programmā iekļauti ministriju, kā arī vietējo pašvaldību infrastruktūras investīciju projekti, nacionālās programmas ar ilgtermiņa finansējumu un tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.

Projektu atlasē Valsts investīciju programmā nevadās no reģionāliem atlases principiem, bet gan projekta ekonomiskā un sociālā izdevīguma. Tādējādi valsts investīciju programmā tiek ietverti tie depresīvo rajonu projekti, kas atbilst iepriekš minētajam principam. Ir jāveic analīze un ekonomiskā un sociālā labuma pamatojums, lai neignorētu citus projektus ar lielāku labumu, kaut arī tie neatrastos problēmreģionos.

Lai veicinātu īpaši atbalstāmo reģionu projektu iesniegšanu Valsts investīciju programmā, ir nepieciešams veikt šo reģionu attīstības perspektīvu izpēti (piemēram, izmantojot tehniskās palīdzības līdzekļus), kā arī organizēt apmācības projektu kvalitatīvai izstrādei un pamatojumam. Ir plānots ar Valsts investīciju programmu nodaļas un citu ministriju, īpaši VARAM, starpniecību organizēt pašvaldību darbinieku apmācību saistībā ar projektu sagatavošanu.

Projekta finansējums Valsts investīciju programmā iedalās:

- valsts budžeta finansējums;

- valdības rīcībā esošie un garantētie ārvalstu kredīti;

- projekta realizētāja rīcībā esošie pašu līdzekļi, kā arī dāvinājumi un cita veida neatmaksājama palīdzība.

Līdz ar to dotajos apstākļos, izmantojot Valsts investīciju programmu kā instrumentu depresīvo reģionu attīstības veicināšanai, būtu ievērojams sekojošs princips:

Īpaši atbalstāmā reģiona projekts, kurš ir iesniegts Valsts investīciju programmai un atzīts par derīgu tā iekļaušanai programmā, var tikt finansēts, izmantojot lielākas valsts daļas līdzfinansējumu, nekā līdzīgs projekts citā reģionā, bez tam var būt lielāks arī valsts atmaksājamā kredīta lielums, savukārt pašu projekta līdzekļi var būt nelieli vai arī to var nebūt.

2.2. Reģionālās attīstības fonda (Reģionālā fonda) izveide. Īpaša kredītpolitika:

Ir paredzēts izveidot Reģionālās attīstības fondu (Reģionālo fondu).

Reģionālās attīstības fonda mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību problēmreģionos (depresīvajos rajonos).

Fonda dibinātājs - Latvijas Republikas valdība.

Fonda dalībnieki - Latvijas Republikas valdība, PHARE, Pasaules banka, ERAB vai citas starptautiskas finansu institūcijas. Vēlākos posmos fonda darbībā var iesaistīties arī citas finansu institūcijas.

Valdības un PHARE ieguldījumam jābūt dāvinājuma veidā (var iesaistīt arī citas bilaterālās palīdzības institūcijas), banku palīdzība kredīta formā.

Darbības princips - problēmreģionos strādājošo uzņēmēju atbalstīšana.

Lai veiktu šo uzdevumu, Reģionālās attīstības fonds var:

- daļēji vai pilnībā segt tos valsts izdevumus, kas saistīti ar nodokļu atvieglojumiem depresīvajos reģionos;

- daļēji apmaksāt uzņēmēju apmācības, kā arī informācijas un juridiskos pakalpojumus.;

- segt uzņēmumu izveides izmaksas noteiktā % apmērā (investīciju prēmijas jeb atlaides);

- izsniegt bezprocentu kredītus vai kredītus ar samazinātiem procentiem;

- segt kredīta procentus uzņēmējiem, kuri saņēmuši un sekmīgi atmaksā kredītus no valsts a/s "Laukkredīts", Latvijas Investīciju bankas un Hipotēku un zemes bankas. Ja kredīti tiek ņemti komercbankā, var tikt segta noteikta līmeņa procentu likme;

- sniegt kredītgarantijas.

Paredzams, ka viens no efektīvākajiem instrumentiem reģionālpolitikas sekmīgai īstenošanai būs valsts kredītpolitika. Tāpat kā valsts investīciju gadījumā arī kredīti īpaši atbalstāmajos reģionos uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstībai tiks piešķirti, vadoties no iecerēto projektu paredzamā sociālā un ekonomiskā efekta.

Jebkura kredīta ņemšanas gadījumā nepieciešams segt tiešos izdevumus tā apkalpošanai un procentus. Latvijas apstākļos, izmantojot PB vai EIB naudu (6 - 8% gadā), gala izmaksa reāli ir 12 - 15%. Ja šos procentus pilnībā sedz no valdības un PHARE dāvinātiem līdzekļiem, shēma ir sekojoša:

1) pieņemot vidēju kredīta ilgumu 5 gadi un 12% gadā, procentu nomaksai nepieciešami 36% no sākotnējā kredīta apjoma;

2) valdības ieguldījums Ls 1 milj. (no privatizācijas fonda, kas saskan ar likumu par privatizācijas fonda izmantošanu)

PHARE: __2 - 4 milj. Ls

Kopā: __3 - 5 milj. Ls.

Tādā gadījumā iespējams piesaistīt Ls 9 - 15 milj. kredītu finansējuma par 7 -8% gadā uz 5 gadiem.

Fonda kopējais apjoms: Ls 12 - 20 milj., valdībai ieguldot Ls 1 milj. uz 5 gadiem. Pēc 5 gadiem jāiegulda nākošais miljons;

3) ja valdība nolemj no Reģionālās attīstības fonda segt tikai tiešos kredīta sagatavošanas izdevumus (ap 4%), lai gala lietotājam iespējams kredītu saņemt par 6 - 8%, tad Ls 1 milj. valdības ieguldījuma, piesaistot Ls 2 - 4 milj. no PHARE nacionālās programmas vai citiem palīdzības avotiem, ļautu piesaistīt Ls 24 - 40 milj. kredītu.

Reģionālā fonda (RF) izveidošanas un darbības uzsākšanas priekšnoteikumi:

- Valdība nosaka īpaši veicināmos reģionus.

- Tiek izdarīti nepieciešamie grozījumi likumdošanā, radot nepieciešamo ieinteresētības mehānismu uzņēmumiem uzsākt vai sekmīgi turpināt savu darbību šādos reģionos.

- Valdība nodibina RF, ieguldot tajā zināmus līdzekļus.

- Valdība griežas pie PHARE programmas ar lūgumu daļu no Latvijai paredzētā finansējuma nacionālā programmā novirzīt Reģionālā fonda finansējumam. Bez tam palīdzību var lūgt no SIDA (The Sweedish International Development Corporation Agency), BIP (Baltic Investment Programme) utt.

- Pēc savas darbības uzsākšanas fondam būs vieglāk piesaistīt tādu finansu institūciju kā ERAB (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka), NIB (Nordic Investment Bank), arī Latvijas komercbanku līdzekļus.

Reģionālā fonda darbība koordinējama ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Izstrādājams to sadarbības mehānisms.

2.3. Nodokļu atvieglojumi:

Lai veicinātu papildu ieguldījumu piesaistīšanu, jaunu darbavietu radīšanu un līdz ar to paātrinātu to attīstību, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, vienotā kompleksā ar citiem reģionālās attīstības instrumentiem var pielietot šādus nodokļu atvieglojumus, kuru darbības laiks nepārsniedz, piemēram, 10 gadus un kuri noteikti katrā atsevišķā nodokļu likumā:

- uzņēmumu ienākuma nodoklī:

- tiesības uz jaunievesto pamatlīdzekļu paātrinātu amortizāciju (līdz 100%);

- ja iepriekšminētajiem uzņēmumiem rodas nodokļu zaudējumi, tos var

segt no nākošo 10 gadu nodokļu peļņas (likumā paredzēto 5 gadu vietā);

- uzņēmumiem, kas dibināti un darbojas tikai depresīvajā reģionā, var

piemērot nodokļa atlaidi līdz 50% no nodokļa summas;

- ja uzņēmumi, kas dibināti un darbojas tikai depresīvajā reģionā, izdara,

maksājumus nerezidentiem saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta ceturto daļu, tie var ieturēt nodokli no šiem nerezidentiem ar atlaidi līdz 50% no ieturamā nodokļa summas.

- iedzīvotāju ienākuma nodoklī:

- lai veicinātu uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā, dot pašvaldībām

tiesības samazināt par 50% ieturamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, izdodot saistošos noteikumus un saglabājot bāzes ieņēmumus un maksājumus izlīdzināšanas fondā no šī nodokļa.

- nekustamā īpašuma nodoklī:

- uz ievestām iekārtām un uzbūvētām ēkām 10 gadu laikā vai līdz reģiona

statusa maiņai uzņēmējsabiedrība nemaksā īpašuma nodokli.

- pievienotās vērtības un muitas nodokļos:

- depresīvo rajonu attīstību var veicināt, izveidojot tajos brīvās muitas zonas

ar atbilstošiem muitas un pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumiem.

- sociālajā nodoklī:

- īpaši atbalstāmajās teritorijās izvietotās uzņēmējsabiedrības un tajās

nodarbinātās personas (rezidenti un nerezidenti) sociālo nodokli maksā vienādās daļās - 16,5%, bet darba ņēmēja pieaugušo izdevumu segšanai tiek paredzēts valsts finansējums (Reģionālais fonds).

Atbilstošie labojumi tiek izdarīti attiecīgajos nodokļu likumos.

2.4. Enerģētikas tarifi:

Enerģētikas tarifi (elektroenerģija, siltums, gāze) diferencējumi, paredzot atvieglojumu problēmreģioniem un palielinājumu Rīgā un Rīgas reģionos. Tas var būt efektīvs valstisks regulēšanas līdzeklis, un šo darbu var veikt enerģētikas tarifu padomes.

2.5. Iedzīvotāju un uzņēmēju profesionālā izglītība:

Jebkuras sabiedrības attīstībā līdztekus citiem sociāli ekonomiskajiem faktoriem nozīmīga vieta ir iedzīvotāju izglītībai. Iedzīvotāju vispārējais izglītības līmenis, profesionālās zināšanas un pieredze var izšķirt tā vai cita reģiona tālākas izaugsmes iespējas. Šajā kontekstā svarīgi ir garantēt gan kvalitatīvas vispārējas izglītības, gan arī arodizglītības un uzņēmējdarbības izglītības apguves iespējas katrā atsevišķā reģionā. Acīmredzot izglītības jomā nākotnē ievērojami pieaugs pašvaldību loma kā izglītības iestāžu attīstībā, tā arī izglītības programmu, kursu izvēlē, tās pielāgojot tirgus konjunktūras un sociāli demogrāfiskajām tendencēm reģionā. Būtu izskaužama prakse, ka izglītības iestādes dažādos reģionos saņem nonivelētu vidējo finansējumu, nerēķinoties ar reālajām specifiskajām vajadzībām katrā atsevišķā reģionā.

Visādā ziņā ir veicināma uzņēmējdarbības izglītība atbalstāmajos reģionos. Veidojot labvēlīgu uzņēmējdarības vidi valstī, jāņem vērā problēmreģionu specifika, nodrošinot šais reģionos lielāku palīdzības apjomu nekā pārējā valsts teritorijā.

Īpaši veicināmajos reģionos mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai jāsniedz sekojošas apmācību programmas:

1) pašvaldību un to programmu realizētājinstitūciju pārstāvjiem - lai palielinātu pašvaldību lomu reģiona attīstības nodrošināšanā: pašvaldību savlaicīga un kompetenta iesaistīšanās uzņēmējdarbības projektu realizācijā veicinās investīciju piesaisti un jaunu uzņēmumu veidošanos;

2) izglītības sistēmas attīstībai - veidojot jaunas mācību un apmācību programmas jau esošajās mācību iestādēs:

- jāattīsta konkursu un apbalvošanas sistēma jau esošajās problēmreģionu izglītības iestādēs, īpaši ar uzņēmējdarbību saistītos mācību virzienos;

- jaunu augstskolu programmu ieviešana un konkursu izsludināšana (piemēram, par labāko investīcijas ideju, par labāko eksporta produkciju utt.) uzņēmēju vidū, sniedzot tiem palīdzību ideju izpētē un izstrādāšanā.

Bez tam jāveicina sadarbība ar Izglītības ministrijas programmām ražojošo uzņēmumu attīstības jomā, atbalstot uzņēmējus Latvijas zinātniskā potenciālā izmantošanas jomā.

Ievērojot uzņēmējdarbības projektu realizēšanas lielāku riska pakāpi problēmreģionos, jāparedz valstiski pasākumi, kuri sekmētu lielākas konsultatīvas palīdzības sniegšanu arī pēc projekta realizēšanas uzsākšanas, kā arī veicinātu stingrāku projekta uzraudzības mehānismu:

- īpaši jāatbalsta tehniskās palīdzības sniegšana uzņēmumiem, kuri ir jaundibināti vai attīstās, investīciju piesaistes un uzņēmuma attīstības jomā;

- uzņēmumiem, kuri strādā sekmīgi, bet neattīstās, jāpiedāvā apmācības programmas;

- mazāk attīstītiem uzņēmumiem jānodrošina iespēja piesaistīt labākos ārvalstu un vietējos uzņēmējdarbības ekspertus.

Šodien uzņēmējdarbības izglītībā ieguldījumu dod uzņēmējdarbības atbalsta centru ((UAC) - 6 centri Latvijā) darbība. Tie tiek atbalstīti no PHARE programmas (materiālitehniskā bāze, apmācību organizēšana utt.) un no Ekonomikas ministrijas puses (koordinācija, vadība).

UAC nodrošina informācijas apmaiņas un apmācību programmu tīklu Latvijā, kā arī UAC ir noslēgts sadarbības līgums ar līdzīga tipa organizācijām Lietuvā, Igaunijā, Dānijā. Paredzama turpmāka sadarbības paplašināšana. Bez tam UAC nodrošina dažādu līmeņu konsultāciju (vietējie vai ārzemju konsultanti) pieejamību, līdz ar to UAC būtu izveidojami īpaši atbalstāmajos reģionos.

2.6. Citi uzņēmējdarbības veicināšanas instrumenti:

- Gan valsts, gan arī reģionu kā tādu attīstību veicinātu bezdarba pabalstu aizstāšana ar bezdarbnieku algošanu sabiedrisko darbu veikšanai, par to nepiemērojot sociālo nodokli (šajā sakarā jādefinē sabiedriskā darba jēdziens, kā arī jāveic iespējamo izdevumu sabiedrisko darbu veicēju atalgošanai kalkulācija);

- Īpaši atbalstāmajos reģionos ar valdības lēmumu var tikt veidotas brīvās vai speciālās ekonomiskās zonas;

- Par jaunu darba vietu radīšanu īpaši veicināmajos problēmreģionos iespējams izveidot piemaksu sistēmu. Finansēšaas avots varētu būt Reģionālās attīstības fonds;

- jāizanalizē iespēja pārvietot atsevišķas valsts institūcijas, izglītības, kultūras iestādes vai to filiāles no galvaspilsētas uz reģionu centriem, tādējādi atslogojot Rīgu un atdzīvinot saimnieciskās un kultūras aktivitātes teritorijā;

- Reģionu attīstību būtiski kavē vairāku infrastruktūras objektu (2. un 3.kategorijas ceļi, tilti utt.) esamība joprojām valsts pakļautības statusā - nododot tos reizē ar finansējumu vietējo pašvaldību pārziņā, uzlabotos objektu mērķtiecīgas apkalpošaas kvalitāte un izmantošanas efektivitāte;

- Pēc pašvaldību ierosinājuma jāizanalizē Latvijas dzelzceļa rentabilitāte atsevišķos mezglos. Piemēram, Daugavpils pašvaldība uzskata, ka līdzekļi no Latgales rentablajiem dzelzceļa mezgliem tiek pārsūknēti uz Rīgu, kas būtu pretrunā ar reģionālās atīstības ideju.

3. Rīga kā valsts attīstības virzītājspēks

Rīgas reģions ar vairāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju ir visas Latvijas virzošais attīstības faktors. No ES valstu attīstības plānošanas viedokļa Rīgas reģions ir centrālais Baltijā, lielākā osta ar industriālās attīstības un kvalificēta darbaspēka iespējām.

Lai plānotu tālāku galvaspilsētas izaugsmi, jāveic statistiska analīze par izmaiņām iedzīvotāju izvietojumā, jo zināms, ka Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās. Tai pašā laikā uz Rīgu regulāri ikdienā ierodas darbā iedzīvotāji no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles, Pļaviņām, Siguldas, Saulkrastiem, Lilastes, Jūrmalas u.c. vietām. Tas arī iezīmē Rīgas reģiona ietekmi. Kravu, preču un vairumtirdzniecības nozīmē šis apgādes areāls ir vēl lielāks. Jāapkopo arī statistika par uzsākto dzīvojamo ēku būvniecību, ciematu, apdzīvoto vietu veidošanos, jo tas ir rītdienas noteicošais īpašuma stāvoklis, iedzīvotāju piesaiste nodokļu maksāšanas vietām.

Acīmredzami ir, ka arī turpmāk Rīga saglabās savu - valsts virzītājspēka - lomu, taču svarīgi, kā šo lomu pareizi izmantot arī pārējo valsts reģionu līdzsvarotai attīstībai. Uzlabojot infrastruktūru, īpaši telekomunikācijās, pārejā Latvijas teritorijā, radīsies ekonomisks pamats Rīgas aglomerācijas atslogošanai, uzņēmumu un iestāžu dekoncentrācijai (ieskaitot arī to pārvietošanu no Rīgas).

Rīgas reģiona tālāko ekonomisko izaugsmi, līdz ar to visas Latvijas izaugsmi sekmēs arī daudzo ostas uzņēmumu attīstība abos Daugavas krastos. Jāveicina ne tikai kravas tranzīta uzņēmumi, jūras transports, dzelzceļš, autoceļi, bet arī tūrisma un atpūtas industrijai nepieciešamo jahtu ostu, golfa klubu izbūve un citu atpūtas objektu attīstība.

Svarīgi Latvijai un Rīgas reģionam apzināt ģeogrāfiskos tranzīta virzienus, ne tikai nostiprināt Baltijas ceļa ziemeļu - dienvidu virzienu, uzlabojot ceļus, bet arī vēsturiski nozīmīgo rietumu - austrumu virzienu ar ceļiem un dzelzceļa attīstību, it sevišķi atrisinot ieguldījumus Rīgas dzelzceļa mezgla plānošanā tā, lai tas apkalpotu ostas abos Daugavas krastos. Šim nolūkam Rīgas pilsēta plāno izveidot sadarbības projektu, izmantojot arī "ECO - OUVERTUR" programmā paredzētos EU līdzekļus tranzīta infrastruktūras projekta sagatavošanai.

Rīgas dome, Jūrmalas dome un Rīgas rajona padome uzsākusi sadarbību kopīgas reģionālās attīstības padomes izveidošanā, kas virzītu tālāko darbu Rīgas reģionālā attīstības plāna izstrādē un uzturētu dialogu ar LR valdību un ministrijām.

4. Latvija Eiropas Savienības reģionālpolitikas kontekstā

Tā kā Latvija ir deklarējusi vēlmi un apņemšanos iestāties Eiropas Savienībā, arī reģionālpolitikas jautājumi skatāmi Eiropas Savienības kontekstā. Acīmredzami skaidrs ir tas, ka, vadoties pēc tādiem kritērijiem kā pašreizējais ekonomikas potenciāls, iedzīvotāju labklājības līmenis un tautsaimniecības attīstības tempi, Latvija ir un vēl ilgāku laiku būs ierindojama starp Eiropas ekonomiski atpalikušajiem reģioniem (ES pie tādiem pieskaita reģionus, kur iekšzemes kopprodukts ir mazāks par 75% no ES vidējā IKP, un šobrīd pie tādiem pieder: Grieķija, Spānija, Portugāle, Īrija). Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv struktūrfondi (Reģionālais fonds, Agrārais fonds, Sociālais fonds u.c.), ar kuru palīdzību tiek mazinātas atšķirības starp dažādu ES dalībvalstu un to reģionu attīstības tempiem.

Ir nepieciešama Eiropas Savienības (ES) attīstības sistēmas darbības izpēte un priekšnoteikumu radīšana atbilstošas sistēmas ieviešanai Latvijā, lai efektīvi izmantotu ES palīdzību reģionu attīstībā līdz ar iestāšanos ES. Šajā nolūkā ir:

- jāorganizē apmācības par ES darbojošos reģionālās attīstības sistēmu Latvijas atbilstošo institūciju pārstāvjiem, ar ES ekspertu un konsultantu piedalīšanos;

- jāizstrādā vidēja termiņa programma ES līdzīgas sistēmas ieviešanai Latvijā.

Reģionālās attīstības instrumentu attīstība jāsaista ar visu uzņēmējdarbības vides attīstības jautājumu izpēti un attīstību reģionālajā griezumā, orientējoties uz ES pielietoto sistēmu. Jāpiesaista tehniskā un konsultatīvā palīdzība reģionālo attīstības instrumentu izstrādes un ieviešanas jomā, kā arī jāsekmē jau esošās tehniskās palīdzības saglabāšana vismaz tajās jomās, kurās ir gaidāma palīdzība arī pēc iestāšanās ES, lai nepārtrauktu palīdzības sniegšanas procesu un attīstītu valsts, pašvaldību un uzņēmējdarbību veicinošās struktūras.

Attīstot Latvijas videi atbilstošos reģionālās attīstības instrumentus, jāņem vērā nākotnē iespējamā palīdzība (subsīdijas, granti utt.) no ES budžeta reģionālajai attīstībai. Jāveicina minētās palīdzības apkalpojošo institūciju darbības nodrošināšana un darbinieku apmācība, izstrādājot ES reģionālās attīstības sistēmas un pieredzes pārņemšanas programmu, iesaistot atbilstošās Latvijas institūcijas.

Lai panāktu ES iesaistīšanos un palīdzības saņemšanu reģionālās attīstības projektiem, jānosaka atbildīgā institūcija, kura novērtēs tai iesniegto projektu atbilstību ES prasībām un koordinēs to nosūtīšanu atbilstošajām institūcijām (šajā jomā darbojas 20 - 30 ES palīdzības institūcijas) palīdzības saņemšanai, kura tiek sniegta 2 - 12 mēnešu ilgā periodā.

Pēc Ekonomikas ministrijas ES konsultantu vērtējuma pēc iestāšanās ES tās palīdzība sastādītu 50 - 75% no projektu kopējām izmaksām atkarībā no reģiona, kurā projekts tiek realizēts. Lai saņemtu ES palīdzību, Latvijas pusei jānodrošina atlikušo 25 - 50% finansēšana no dažādu uzņēmējdarbības attīstības fondu, banku, pašu uzņēmēju un valsts līdzekļiem. Īpaši svarīgs ir valsts atbalsts projektu realizācijā, kuru nodrošina ar ministriju starpniecību ES palīdzības piesaistīšanai.

Reģionālās attīstības projektu realizācijas piemērs:

1. Izstrādāts projekts (valsts sniedz atbalstu projekta sagatavošanā, piemēram, ar UAC starpniecību);

2. Projekts tiek iesniegts ministrijām, kuras to izvērtē un atbalsta gadījumā piedalās tā finansēšanā;

3. Projektu izstrādātāji nosūta institūcijai, kura ir atbildīga par ES palīdzības koordinēšanu;

4. Projekts tiek izskatīts atbilstošās ES institūcijās, atbalsta gadījumā finansēts noteiktajā kārtībā.

5. Reģionālās attīstības padome

Apzinoties to, ka reģionālpolitikas izstrādāšana ir valstiski (arī politiski) svarīgs, bet sarežģīts uzdevums, ko nav iespējams pietiekami efektīvi paveikt vienas ministrijas ietvaros (jo nepieciešama plaša horizontāla sadarbība), būtu izveidojama Reģionālās attīstības padome. Tās kompetencē bez reģionālpolitikas izstrādes stratēģijas veidošanas būtu arī Reģionālās attīstības fonda darbības pārraudzīšana, kā arī nepieciešamo priekšlikumu iesniegšana, lai veiktu grozījumus tajos spēkā esošajos tiesību aktos, kas ietekmē valsts reģionālpolitikas īstenošanu.

Padomes sastāvā būtu iekļaujami Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī citu ieinteresēto ministriju vadītāji, kompetenti speciālisti, eksperti, kā arī Latvijas novadu pārstāvji.

Padomes iespējamais sastāvs:

G.Krasts __- ekonomikas ministrs

A.Gorbunovs __- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

E.Jurkāns __- pašvaldību valsts ministrs

J.Kalviņš __- Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs

I.Vaidere __- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

J.Lorencs __- VARAM parlamentārais sekretārs

A.Sautiņš __- Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs

E.Vanags __- Latvijas Statistikas institūta direktors

M.Ēlerts __- LAA direktors

A.Kodoliņš __- Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktors

Satiksmes ministrijas amatpersona

Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersona

Kultūras ministrijas amatpersona

Labklājības ministrijas amatpersona

Latvijas pašvaldību pārstāvis

Rīgas domes pārstāvis

Padomes darbība būtu vēlama arī "Reģionālās attīstības likuma" izstrādes periodā, kā arī likumprojekta "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" izveidošanā.

Likumprojekts

Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem

1996. gada 25. novembra redakcijā

1. pants. Termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) Reģions - šī likuma izpratnē valsts teritorijas daļa (pagasts, pilsēta, pagastu kopums, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu un pilsētu kopums, rajonu kopums) (variants - atsevišķas administratīvi teritoriālās vienības un to kopumi), ko vieno kādas noteiktas pazīmes (problēmas).

2) Problēmreģions - reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un/vai sociālās attīstības tendences.

3) Depresīvais reģions - problēmreģions, kurā tautsaimniecības strukturālo pārmaiņu rezultātā samazinājusies ekonomiskā aktivitāte un kuru raksturo ilgstošs bezdarbs, ražošanas stagnācija un iedzīvotāju dzīves līmeņa kritums.

4) Īpaši atbalstāmais reģions - problēmreģions, kam saskaņā ar šo likumu Ministru kabinets piešķīris īpašu statusu, kas dod tiesības piemērot reģionālās attīstības instrumentus.

5) Reģionālās attīstības instrumenti - ekonomisku, tiesisku un administratīvu līdzekļu kopums, ko izmanto īpaši atbalstāmā reģiona attīstības veicināšanai.

6) Investīciju atlaides - valsts ekonomiskās politikas instruments, kas var tikt pielietots ieguldījumu stimulēšanai īpaši atbalstāmajos reģionos. Investīciju atlaides tiek sniegtas subsīdiju (kapitāla grantu) vai nodokļu atlaižu veidā.

7) Attīstības impulsu centri - vietas, kurās tiek koncentrēti reģionālās attīstības instrumenti un pasākumi ar mērķi radīt stimulus tālākai visa īpaši atbalstāmā reģiona attīstībai.

2. pants. Regulējamais priekšmets un likuma mērķis

(1) Šis likums nosaka īpaši atbalstāmo reģionu statusa piešķiršanas un to ekonomiskās attīstības veicināšanas vispārējo kārtību.

(2) Šī likuma mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus sabalansētai sociāli ekonomiskai attīstībai visā valsts teritorijā, galveno uzmanību vēršot uz īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātas attīstības veicināšanu saskaņā ar to potenciālajām iespējām un resursiem, kā arī uz investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu.

3. pants. Īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršana un atcelšana

(1) Īpaši atbalstāmā reģiona statusu piešķir Ministru kabinets, izmantojot kabineta noteikumos paredzēto kritēriju kopumu. Tiek noteikts arī maksimālais iedzīvotāju skaits, uz kuru apdzīvotajām teritorijām vienlaikus var tikt attiecināts īpaši atbalstāmo reģionu statuss, nepārsniedzot 20 procentus no valsts iedzīvotāju skaita.

(2) Īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek pārskatīts ne retāk kā ik pēc trim (variants - četriem) gadiem, bet ne biežāk kā reizi gadā.

(3) Ja īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek atcelts, citos likumos un normatīvajos aktos noteiktie nodokļu atvieglojumi u.c. speciālo reģionālās attīstības instrumentu pielietojums šajā reģionā saglabājas tik ilgi, cik noteikts likumā vai citā normatīvajā aktā.

4. pants. Reģionālās attīstības padome un tās funkcijas

(1) Ministru kabinets izveido Reģionālās attīstības padomi (turpmāk - Padome). Padomes sastāvu un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī zinātnes darbinieki.

(2) Padome izvērtē reģionālpolitikas stratēģiju, ko izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, izskata īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas (variants - plānus), pārrauga reģionālās attīstības fonda darbību, izskata un dod atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas saistīti ar reģionālo politiku.

5. pants. Reģionālais fonds

(1) Ar Ministru kabineta lēmumu tiek izveidots Reģionālais fonds.

(2) Reģionālajā fondā katru gadu tiek ieskaitīti:

1) vismaz 1 (viens) miljons latu no valsts budžeta;

Variants.

1) valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi 1 (viena) miljona latu apjomā, bet ne vairāk kā 25 procenti no valsts privatizācijas fonda apjoma. Valsts īpašuma privatizācijas fonda samazināšanās posmā starpība tiek segta no valsts budžeta;

Variants.

1) atskaitījumi no pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem 1 procenta apmērā;

2) bilaterālo palīdzības institūciju kredīti un dāvinājumi;

3) juridisku un fizisku personu, tai skaitā ārvalstu, mērķiemaksas un ziedojumi;

4) citi ienākumi.

(3) Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Reģionālais fonds ir juridiska persona. Reģionālā fonda padome ir Reģionālās attīstības padome. Reģionālā fonda padome izveido fonda valdi, kuras darbību nosaka fonda nolikums.

(5) No Reģionālā fonda var tikt finansēti:

1) kredīti uzņēmuma dibināšanai un darbības uzsākšanai saskaņā ar biznesa plānu, kuri ir neatmaksājami, ja uzņēmums neizbeidz darbību līdz īpaši atbalstāmā reģiona statusa atcelšanai;

Variants.

1) ieguldījumi uzņēmuma statūtkapitālā līdz 30 (vai 35) procentu apjomam;

2) procentu maksājumi vai daļēji procentu maksājumi par vidēja un ilgtermiņa kredītiem, kurus uzņēmējsabiedrības sekmīgi atmaksā kredītiestādēm;

3) vienreizēji maksājumi uzņēmējsabiedrībām;

4) investīciju atlaides;

5) daļēji-vietējie īpaši atbalstāmo reģionu attīstības fondi (turpmāk-Vietējie fondi);

6) ekonomiskās izglītības pasākumi;

7) izdevumi Reģionālā fonda darbības nodrošināšanai.

(6) Izņēmuma gadījumos no Reģionālā fonda var tikt:

1) sniegti kredīti vai kredītgarantijas uzņēmumiem;

2) kopfinansēta pašvaldību infrastruktūras attīstība;

3) finansēti pašvaldību organizēti uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi vai tiem pieaicinātie speciālisti.

(7) Reģionālā fonda līdzekļi ir pieejami uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas un darbojas tikai īpaši atbalstāmajā reģionā, kā arī atsevišķos gadījumos pašvaldībai.

6. pants. Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes un vietējie īpaši atbalstāmo reģionu fondi

(1) Katrā īpaši atbalstāmajā reģionā Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek veidota īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padome (turpmāk - Vietējā padome). Tās sastāvā iekļaujami pašvaldību, valsts pārvaldes un citu institūciju pārstāvji.

(2) Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmas (variants - plānus), paredzot tajos reģionālās attīstības instrumentu pielietojumu, izstrādā Vietējā padome un akceptē Padome.

(3) Priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu no Reģionālā fonda īpaši atbalstāmā reģiona attīstības programmas (variants - plānus) realizācijai izskata Ekonomikas ministrija un akceptē Padome.

(4) Var tikt veidoti arī vietējie īpaši atbalstāmo reģionu fondi (turpmāk - Vietējie fondi), paredzot daļēju to finansēšanu no Reģionālā fonda.

7. pants. Reģionālās attīstības instrumenti

(1) Ministru kabinetam ir tiesības veicināt īpaši atbalstāmo reģionu attīstību ar tādiem reģionālās attīstības instrumentiem kā valsts investīcijas infrastruktūrā, vienreizēji maksājumi uzņēmējsabiedrībām un pašvaldībām, investīciju atlaides, īpaša kredītpolitika, ekonomiskās izglītības pasākumi, prioritāra speciālo ekonomisko zonu izveidošana, administratīva rakstura pasākumi.

(2) Speciālajos nodokļu likumos tiek paredzēti nodokļu atvieglojumi, kuri darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā.

(3) Nav pieļaujams katra konkrētā nodokļa maksājumu bāzes samazinājums teritorijā, kurai piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(4) Reģionālās attīstības instrumenti galvenokārt koncentrējami tā, lai radītu attīstības impulsu centrus.

Variants.

(4) Reģionālās attīstības instrumenti koncentrējami attīstības impulsu centros, ko nosaka Vietējās padomes un akceptē Padome.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās:

1) izveido Reģionālās attīstības padomi, apstiprina tās nolikumu un nosaka tās finansēšanas kārtību;

2) apstiprina kārtību, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss;

3) apstiprina Reģionālā fonda nolikumu;

4) apstiprina Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padomes paraugnolikumu, tās darbības kārtību, kā arī vietējā īpaši atbalstāmā reģionā attīstības fonda izveidošanas principus.

2. Ministru kabinets viena mēneša laikā saskaņā ar šī likuma 8. pantu sagatavo un iesniedz Saeimā nepieciešamos grozījumus likumos "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

1996. gada 28. novembra redakcijā

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993,22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994,2.,23.nr.; 1995,8.,14.nr.; 1996,9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likuma 11. pantu ar 7. un 8. daļu šādā redakcijā:

"7. Taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas izveidojušies sakarā ar to, ka ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi, ir sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo 3 gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu un izdevumu lielums tiek noteikts atbilstoši šā panta noteikumiem.

8. Personas, kas veic saimniecisko darbību īpaši atbalstāmā reģionā, taksācijas gada zaudējumi, kas izveidojušies sakarā ar to, ka ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi, ir sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo 6 gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma neatkarīgi no minētā reģiona statusa izmaiņām. Ieņēmumu un izdevumu lielums tiek noteikts atbilstoši šā panta noteikumiem."

2. Papildināt likumu ar jaunu 13.1 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. Īpaši noteikumi nodokļa atlaides piemērošanā

1. Šā likuma 27.1 panta 1. daļā noteiktā nodokļa atlaide ir piemērojama, sākot ar to taksācijas gadu, kad Ministru kabinets attiecīgajai teritorijai pirmo reizi ir piešķīris īpaši atbalstāmā reģiona statusu, un nākamos 4 gadus.

2. Personām, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesības uz šā likuma 27.1 panta 1. daļā noteikto nodokļa atlaidi tikai tad, ja tās atrodas un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā laikā, kamēr tam ir piešķirts attiecīgais statuss."

3. Papildināt likumu ar jaunu 27.1pantu šādā redakcijā:

"27.1 pants. Pašvaldību tiesības

Pašvaldībai, ja tā atrodas īpaši atbalstāmajā reģionā vai ja tās teritorijā atrodas īpaši atbalstāmais reģions vai tā daļa, ir tiesības, pieņemot saistošos noteikumus, noteikt 20% atlaidi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem no ienākuma, kuru guvušas personas no saimnieciskās darbības, kas veikta īpaši atbalstāmajā reģionā laikā, kad tam ir bijis attiecīgais statuss."

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

1996. gada 7. novembra redakcijā

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ("Latvijas Vēstnesis", 1995, 32. nr., 168. nr.; 1996, 46. nr., 108. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3. pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja rezidenti un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas un darbojas tikai īpaši atbalstāmajā reģionā, izmaksā nerezidentiem tādus maksājumus, kas minēti šā panta ceturtajā daļā, nodokli no šiem maksājumiem ietur ar 20 procentu atlaidi."

2. 13. pantā:

papildināt 1. daļas pirmo apakšpunktu aiz vārda "procentos" ar tekstu šādā redakcijā: "(izņemot šā panta desmitajā daļā minētos pamatlīdzekļus)";

papildināt 1. daļas trešo apakšpunktu aiz vārda "apmērā" ar tekstu šādā redakcijā: "(izņemot šā panta desmitajā daļā minētos pamatlīdzekļus)";

papildināt pantu ar jaunu desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja uzņēmums atrodas un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", tad visiem pamatlīdzekļiem, kurus tas iegādājies periodā, kamēr minētajam reģionam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, nolietojuma likme ir 100 procenti."

3. Papildināt 14. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja zaudējumi, kuri minēti šī panta pirmajā daļā, ir radušies uzņēmumam, kurš atrodas un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 gadu apliekamā ienākuma.

(4) Šā panta trešās daļas nosacījumi ir attiecināmi tikai uz tādiem uzņēmuma zaudējumiem, kuri radušies laikā, kamēr reģionam, kurā atrodas un darbojas minētais uzņēmums, saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" ir noteikts īpaši atbalstāmā reģiona statuss."

4. Papildināt 21. pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par 20 procentiem no nodokļa summas uzņēmumi, kas atrodas un darbojas tikai saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktajā īpaši atbalstāmajā reģionā.

(3) Uzņēmums, kurš atrodas un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktajā īpaši atbalstāmajā reģionā, šā panta otrajā daļā noteikto nodokļu atlaidi piemēro septiņus gadus kopš reģionam, kurā darbojas minētais uzņēmums, ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto nodokļa atlaides piemērošanas kārtību, kā arī uzņēmumu statusu, kuriem ir tiesības saņemt šo atlaidi, nosaka Ministru kabineta noteiktā kārtībā."

MK noteikumu projekts

Par kārtību, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss

1996. gada 27. novembra redakcijā. Saskaņā ar projektētā likuma

"Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 3. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" valsts teritorijas daļai (problēmreģionam) piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

2. Īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek piešķirts ar mērķi attīstīt un veicināt saimniecisko rosību konkrētā Latvijas teritorijas daļā, piesaistot šai teritorijai ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni (un radītu attīstības impulsu centrus).

3. Īpaši atbalstāmajā reģionā ir spēkā Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, ieskaitot īpašos nosacījumus īpaši atbalstāmajiem reģioniem, ja tādi ir ietverti attiecīgajos normatīvajos aktos.

4. Par īpaši atbalstāmo reģionu var noteikt valsts teritorijas daļu (pagastu, pilsētu, pagastu un pilsētu kopumu, rajonu, rajonu un pilsētu kopumu) (variants - atsevišķas administratīvi teritoriālās vienības un to kopumi), bet ne mazāku kā atsevišķu pagastu vai pilsētu, kas atbilst Eiropas Savienības teritoriālo vienību nomenklatūras statistikas nolūkiem (NUTS) piektajam līmenim (NUTS 5) (un ir spējīgs nodrošināt ekonomiskās attīstības procesus ar kopējo iedzīvotāju skaitu 30 000 - 40 000 pastāvīgo iedzīvotāju).

5. Nav pieļaujama īpaši atbalstāmā reģiona veidošana, sadalot pagastu vai pilsētu teritorijas.

6. Īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek pārskatīts ne retāk kā ik pēc trim (variants - četriem) gadiem, bet ne biežāk kā reizi gadā.

Variants.

6. Īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiek pārskatīts saskaņā ar likuma "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 3. panta 2. daļas normu.

II. Kritēriji, kas ņemami vērā, piešķirot īpaši atbalstāmā reģiona statusu

7. Galvenie kritēriji, kas nosaka kādas teritorijas iekļaušanu īpaši atbalstāmā reģionā, ir:

7.1. bezdarba līmenis;

7.2. ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju;

7.3. reģiona attīstības iespēju ekspertvērtējums.

8. Pieņemot lēmumu par kādas teritorijas iekļaušanu īpaši atbalstāmā reģionā, papildus var tikt izskatīti šādi (ekspertu vērtējuma) kritēriji:

8.1. rūpniecības produkcijas izlaide uz vienu iedzīvotāju;

8.2. kapitālieguldījumu apjoms uz vienu iedzīvotāju;

8.3. jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars;

8.4. darbību pārtraukušo un izbeigušo uzņēmumu skaita īpatsvars;

8.5. mēneša vidējā darba samaksa strādājošiem ar nodokļu grāmatiņām.

Variants.

Izslēgt punktu 8.5.

8.6. iedzīvotāju dabiskais pieaugums;

8.7. jaundzimušo paredzamais mūža ilgums;

8.8. bērnu skaits nepilnās ģimenēs uz 1000 iedzīvotājiem;

8.9. iedzīvotāju demogrāfiskā slodze;

8.10. reģistrēto vieglo automobiļu skaits personiskajā īpašumā uz 1000 iedzīvotājiem;

8.11. izglītības līmeņa rādītāji;

8.12. infrastruktūras attīstības rādītāji;

8.13. izstrādāta un apstiprināta sociālās un ekonomiskās attīstības programma;

8.14. izstrādāts, saskaņots un apstiprināts reģionālās attīstības plāns.

III. Īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršana

9. Reģionālās attīstības padome sagatavo un ik gadus līdz 1. jūnijam iesniedz Ministru kabinetam lēmuma projektu par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu (pagarināšanu) vai par šā statusa atsaukšanu (variants - atcelšanu) reģionam, kam tas bija piešķirts agrākajos gados. Lēmuma projektam pievienojams izvērsts pamatojums un dati par sagatavotajiem priekšlikumiem, tai skaitā par reģionālās attīstības instrumentu pielietojumu šajā reģionā.

10. Padome izvēlas reģionus, kuriem visvairāk nepieciešams atbalsts, ievērojot, ka to valsts teritoriju daļu kopums, uz kurām vienlaikus var tikt attiecināts īpaši atbalstāmo reģionu statuss, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no valsts iedzīvotāju skaita.

Noslēguma noteikumi

Uzdot Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā, balstoties uz šo noteikumu otrajā nodaļā minētajiem kritērijiem, izstrādāt metodiku īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai. Metodiku pēc Reģionālās attīstības padomes akcepta apstiprina Ministru kabinets.

MK noteikumu projekts

Par Latvijas Reģionālās attīstības padomes nolikumu

1996. gada 27. novembra redakcijā. Saskaņā ar projektētā likuma

"Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 4. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Reģionālās attīstības padome (turpmāk - "Padome") ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva un koordinējoša padomdevēja institūcija, kuras lēmumi reģionālās attīstības jautājumos ir rekomendējoši valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, zinātniskajām un profesionālās izglītības institūcijām, kā arī uzņēmējsabiedrībām un to apvienībām.

2. Padome savus pienākumus veic saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem", citiem spēkā esošajiem likumiem un tiesību aktiem, un šo nolikumu.

3. Padomes darba mērķis ir sekmēt valsts, pašvaldību un citu institūciju darbību, kādu tās veic, lai regulētu un koordinētu reģionālo attīstību.

II. Padomes uzdevumi

4. Padomes galvenie uzdevumi ir:

4.1. izvērtēt reģionālpolitikas stratēģiju, ko izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pārraudzīt tās realizāciju;

4.2. izvērtēt un dot rekomendācijas jautājumos par ilglaicīgas reģionālās attīstības programmas(-u) izstrādi;

4.3. izvērtēt priekšlikumus par tiesību aktu sistēmas pilnveidošanu atbilstoši reģionālās attīstības koncepcijai un piedalīties programmu sagatavošanā, kas vērstas uz šo tiesību aktu saskaņošanu ar Eiropas Savienības tiesību normām, kontrolēt šo programmu realizāciju;

4.4. koordinēt reģionu attīstības projektu izstrādi, pārraudzīt to īstenošanu;

4.5. pārvaldīt Reģionālās attīstības fondu, sagatavot priekšlikumus un kontrolēt fonda līdzekļu izmantošanu;

4.6. izvērtēt ar reģionālpolitiku saistīto tiesību aktu projektus;

4.7. izskatīt un dot atzinumu strīdus jautājumos starp pašvaldībām un ministrijām reģionālās attīstības jautājumos.

III. Padomes tiesības un pienākumi

5. Padomei ir tiesības:

5.1. savu uzdevumu veikšanai reģionālās attīstības stratēģijas jautājumos pieprasīt un saņemt informāciju un atzinumus no valsts, pašvaldību un citām institūcijām;

5.2. iesniegt valsts, pašvaldību un citām institūcijām ieteikumus reģionu attīstības veicināšanai;

5.3. savu uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar Reģionālā fonda darbību, pieprasīt un saņemt informāciju no valsts, pašvaldību un citām institūcijām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kuras reģistrētas un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos;

5.4. izteikt savu viedokli masu informācijas līdzekļos;

5.5. izveidot darba grupas (apakškomisijas) reģionālās attīstības darbības analīzei un specifisko jautājumu risināšanai, atzinumu un priekšlikumu sagatavošanai par tiesību aktu sistēmas pilnveidošanu;

5.6. izskatīt jebkuru reģionālai attīstībai svarīgu jautājumu, pieaicinot Padomes sēdēs amatpersonas, speciālistus un sabiedriskus darbiniekus.

6. Padomes pienākumi ir:

6.1. Saeimas, Ministru kabineta, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzdevumā izskatīt ar reģionālo attīstību saistītus jautājumus un dot par tiem atzinumus un priekšlikumus;

6.2. sadarboties ar Latvijas un citu valstu institūcijām un to ekspertiem;

6.3. veikt informatīvi izglītojošo darbu iedzīvotāju un speciālistu vidū, piedalīties lekcijās, semināros, konferencēs un simpozijos.

IV. Padomes struktūra un darba organizācija

7. Padomes sastāvā ir ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, kā arī zinātnes darbinieki.

8. Padomes sastāvu pēc ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets.

9. Padomes priekšsēdētāja pienākumus veic - .................... Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā Padomi vada Padomes loceklis - .................... ministrs.

10. Padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - .................... , ne retāk kā vienu reizi ceturksnī (pusgadā) sasauc un vada Padomes sēdes, nosaka sēžu darba kārtību un Padomes darba plānus, Padomes sēdes tiek protokolētas.

11. Padomes darba lietvedību kārto Padomes sekretārs, kura uzdevumus un pienākumus apstiprina Padome.

12. Padomes struktūrā var tikt izveidotas apakškomisijas (darba grupas), kuras vada Padomē ievēlētās personas, un to sastāvā var iesaistīt pieaicinātos speciālistus.

13. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no Padomes locekļiem. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo Padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja (sēdes vadītāja) balss.

Noslēguma noteikumi

Uzdot Padomei mēneša laikā izstrādāt un apstiprināt Padomes darba reglamentu.

MK noteikumu projekts

Par Latvijas Reģionālās attīstības padomi

1996.gada 27.novembra redakcijā. Saskaņā ar projektētā likuma

"Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 4.pantu

1. Lai nodrošinātu Latvijas reģionālās attīstības jautājumu koordināciju, izveidot Latvijas Reģionālās attīstības padomi šādā sastāvā:

Padomes priekšsēdētājs:

.................... __-

Padomes locekļi:

A.Gorbunovs __- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

G.Krasts __- ekonomikas ministrs

J.Lorencs __- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

__ parlamentārais sekretārs

I.Vaidere __- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

A.Kodoliņš __- Finansu ministrijas Nodokļu departamenta direktors

....................__- Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis/-e

....................__- Labklājības ministrijas pārstāvis/-e

....................__- Kultūras ministrijas pārstāvis/-e

....................__- Satiksmes ministrijas pārstāvis/-e

....................__- Zemkopības ministrijas pārstāvis/-e

M.Ēlerts __- Latvijas Attīstības aģentūras direktors

A.Sautiņš __- Valsts statistikas komitejas priekšsēdētājs

....................__- Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis/-e

....................__- Latvijas Privatizācijas aģentūras pārstāvis/-e

E.Vanags __- Latvijas Statistikas institūta direktors

....................__- Latvijas zinātnes pārstāvis/-e

....................__- Rīgas pilsētas domes pārstāvis/-e

....................__- reģionālo pašvaldību organizāciju pārstāvji (4 cilvēki)

__ pēc Latvijas Pašvaldību savienības ieteikuma

2. Latvijas Reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

MK noteikumu projekts

Reģionālā fonda nolikums

1996.gada 28.novembra redakcijā. Saskaņā ar projektētā likuma

"Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 5.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Reģionālā fonda (turpmāk - "Fonds") mērķus un kārtību, kādā iegūstami un izlietojami Fonda līdzekļi.

2. Fonda turētājs ir Ministru kabinets.

3. Fonds ir juridiska persona, un tās Padome ir Reģionālās attīstības padome.

4. Fonda Padome izveido Reģionālā fonda valdi.

II. Fonda mērķi un uzdevumi

5. Fonda mērķi un uzdevumi ir:

5.1. uzkrāt līdzekļus īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai attīstībai un to saimnieciskās rosības veicināšanai;

5.2. nodrošināt papildu iespējas finansēt projektus, kuri vērsti uz jaunu darba vietu radīšanu konkrētā teritorijā un nodrošina šīs teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu.

III. Fonda līdzekļi

6. Fonda ienākumus veido:

6.1. ikgadējie valsts asignējumi viena miljona latu apjomā.

Variants.

6.1. ikgadējie valsts asignējumi no valsts īpašuma privatizācijas fonda Ls 1,0 miljonu latu apjomā, bet ne vairāk kā 25 procenti no šī fonda apjoma.

Variants.

6.1. ikgadējie atskaitījumi no pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem viena procenta apmērā;

6.2. bilaterālo palīdzības institūciju kredīti un dāvinājumi;

6.3. juridisku un fizisku personu, tai skaitā ārvalstu, mērķiemaksas un ziedojumi;

6.4. citi ienākumi.

7. Fonda līdzekļi glabājas Fonda kontā nacionālajā un ārvalstu valūtās.

8. Kārtējā finansu pārskata gadā neizlietotie Fonda līdzekļi tiek izmantoti nākamajā finansu pārskata gadā.

IV. Fonda pārvaldīšana

9. Lai nodrošinātu Fonda darbību, Padome izveido administrāciju šādā sastāvā: pārvaldnieks, projektu koordinators, finansists ekonomists un inženieris.

Fonda administrācija katru gadu sagatavo Fonda ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu izskatīšanai Padomē un iesniegšanai Ministru kabinetā.

10. Projektu ekonomisko analīzi veic Ekonomikas ministrija (Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas un Investīciju un ārējo ekonomisko sakaru departamenti).

11. Lēmumu par finansējumu izdalīšanu apstiprina Padome.

12. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī.

V. Fonda izlietojums

13. Fonda līdzekļu izlietojumu apstiprina Padome.

14. Fonda līdzekļus var izlietot tikai saskaņā ar likuma "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" 5.panta 5.-6.daļas normām.

15. Fonda līdzekļi ir pieejami uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas un darbojas tikai īpaši atbalstāmajos reģionos, kā arī atsevišķos gadījumos - pašvaldībai.

VI. Fonda līdzekļu saņemšanas kārtība un līdzekļu izlietojuma kontrole

16. Lai saņemtu Fonda līdzekļus, īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padome vai attiecīgās teritorijas pašvaldība ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms kārtējā finansu pārskata gada sākumā iesniedz Fonda administrācijai pieprasījumu. Pieprasījumi, kas iesniegti bez līdzekļu izlietojuma projekta, netiek izskatīti.

17. Fonda administrācija apkopo šo noteikumu 16.punktā minētos pieprasījumus un kopā ar Ekonomikas ministrijas atzinumu ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta veidā tos iesniedz Latvijas Reģionālās attīstības padomei, kura akceptē līdzekļu sadales projekta iesniegšanu Ministru kabinetā.

18. Fonda administrācija, kopīgi ar Ekonomikas ministriju, regulāri veic līdzekļu mērķtiecīgas un efektīvas izlietošanas kontroli un katru ceturksni informē Latvijas Reģionālās attīstības padomi par līdzekļu izlietošanas gaitu.

19. Ja līdzekļu pieprasījumā paredzētie darbi bez objektīva iemesla netiek izpildīti atbilstoši Latvijas Reģionālās attīstības padomes noteiktajiem mērķiem un paredzētajā termiņā, tad Fonda līdzekļu sadalē paredzētās summas tiek atgrieztas Fondā.

20. Par Fonda līdzekļu izlietojumu ir atbildīgs pieprasītājs.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!