Lai Baltijas valstīs apgrozībā būtu tikai “tīra nauda”

Starptautiskā konference par “netīrās naudas atmazgāšanas” apkarošanu. Rīgā 14. un 15.novembrī

Cīņa pret tā saucamās netīrās naudas ieplūšanu valsts un privātajās finansu struktūrās visā pasaulē ir kļuvusi ļoti aktuāla, bet jo īpaši postkomunistiskajās Austrumeiropas zemēs. Tāpēc vakar Rīgā, viesnīcā “Radisson SAS”, tika atklāta divu dienu ilga starptautiska konference par naudas “atmazgāšanas” jautājumiem. To sarīkojusi ANO Starptautiskā narkotiku kontroles programma un Eiropas Savienības komisija. Konferences pirmajā dienā tās darbā piedalījās arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri — Tīts Vehi, Andris Šķēle un Mindaugs Stankevičs (attēlā). Uzaicināto viesu vidū bija ministri, Saeimas deputāti, banku pārstāvji, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un citi interesenti un speciālisti.

Konferences sākumā ievadrunas teica visu trīs Baltijas valstu premjerministri (Andra Šķēles runa — zemāk). Bet pēc tam ar ziņojumiem, kas bija veltīti naudas “atmazgāšanas” problēmu risinājumiem, uzstājās Starptautiskās narkotiku kontroles programmas izpilddirektors Džordžo Džakomelli (Giorgio Giacomelli), Eiropas Savienības komisijas pilnvarotais pārstāvis Mario Monti (Mario Monti) un starptautiskās organizācijas “Financial Action Task Force” prezidents Fernando Karpentjērs (Fernando Carpentier).

Konferences laikā Tīts Vehi, Andris Šķēle, Mindaugs Stankevičs, Džordžo Džakomelli, Mario Monti un Fernando Karpentjērs parakstīja deklarāciju par kopīgu cīņu pret naudas “atmazgāšanu”.

Tūdaļ pēc deklarācijas parakstīšanas Andris Šķēle izteica gandarījumu, ka trīs Baltijas valstis ir atkal kļuvušas vienotas sevišķi nozīmīgā jautājumā. Ministru prezidents izteica dziļu pateicību gan ANO, gan Eiropas Savienībai par palīdzību Baltijas valstīm cīņā pret naudas “atmazgāšanu”. Latvijā jau tuvākajā laikā tikšot darīts viss, lai šajā ziņā sakārtotu savu likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Uldis Pāže — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle:

Cienījamie kolēģi!

Godājamais Monti kungs!

Cienījamie konferences dalībnieki!

Dāmas un kungi!

Atbrīvošanās no totalitārisma un pakāpeniskā virzība uz demokrātiju un tirgus ekonomiku pēdējo sešu gadu laikā ir līdz nepazīšanai izmainījusi Baltijas valstis un to sabiedrības.

Mūsu zemēs ir atjaunots valstiskums, iedibināti visi neatkarīgas, demokrātiskas, tirgus sabiedrības pamatinstitūti.

Par pašsaprotamu normu ir kļuvusi pārliecības, vārda, pārvietošanās un darbības brīvība.

Taču šis process nav bijis viegls un nesāpīgs.

Citu problēmu starpā ar nožēlu jāsecina, ka bieži labāk par skolotājiem, pensionāriem un pat uzņēmējiem šajos pārmaiņu laikos ir jutušies un jaunatgūtās brīvības izmantojuši noziedznieki.

Viņiem nav bijis nepieciešams ievērot likumus un morāles normas, viņi daudzkārt ir bijuši labāk organizēti par valsti, nemaz nerunājot par citām sabiedrības grupām.

Tas ir radījis virkni negatīvu parādību mūsu sabiedrībās.

Daudzos ir radusies pārliecība par nesodāmību, bet plašos sabiedrības slāņos ir deformējies priekšstats par kapitāla veidošanos.

Apziņa, ka lielu naudu ir iespējams nopelnīt vienīgi negodīgā ceļā, ka katrs, kurš labklājības ziņā ir izlauzies no vispārējās nabadzības, ir vai nu blēdis, vai noziedznieks, paralizē individuālās iniciatīvas potenciālu sabiedrībā, rada vispārējo pesimismu un neveselīgu konfrontāciju starp uzņēmējiem un citām sabiedrības grupām, starp valsts varu un sabiedrību.

Ja gribam attaisnot mūsu tautu cerības uz labāku dzīvi un reabilitēt brīvības ideālus, ir pēdējais brīdis pasludināt nesamierināmu cīņu ar organizētās noziedzības ēnu pasauli.

Naudas “atmazgāšanas” novēršana ir šīs cīņas būtiska sastāvdaļa.

Pēdējā gada laikā, īpaši pieņemot jauno kredītiestāžu likumu, mēs Latvijā jau esam spēruši pirmos soļus virzienā, kas samazina finansu sistēmas anonimitāti un līdz ar to iespējas nemanīti legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus.

Diemžēl problēmas vēl nav atrisinātas pilnībā.

Praktiskajā darbā mēs redzam, ka organizētās noziedzības struktūras ignorē robežas.

Bieži mūsu kriminālo grupējumu vadības un finansu saites ved arī uz attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, kur viens otrs blēdis jūtas daudz drošāk un komfortablāk nekā šeit uz vietas.

Starp likuma sargu un noziedznieku vienmēr notiek sacensība – kurš kuru apsteigs izdomā, viltībā, vērīgumā.

Valsts un sabiedrība zaudē, ja tā tikai reaģē uz noziedzīgās pasaules spiedienu.

Mums ir jāiet soli pa priekšu, un no šāda viedokļa cieša sadarbība starp Eiropas Savienības un Baltijas valstīm ir visnotaļ veicināma un strauji attīstāma joma.

Īstenojot Baltijas valstu apņēmību iestāties Eiropas Savienībā, mums nepieciešama koordinēta un vienota darbība, lai mūsu valstu finansu sistēmas gan atbilstu Eiropas standartiem, gan kļūtu imūnas pret noziedznieku ļaunprātībām, gan arī kalpotu kā efektīvi finansu pakalpojumu sniedzēji tautsaimniecībai mūsu valstīs un arī mūsu austrumu kaimiņiem. Tāpat finansu sistēmai jāveicina arī uzkrāšanas procesi pašu valstīs.

Diemžēl šie mērķi ir daļēji pretrunīgi, tāpēc nepieciešams atrast mūsu apstākļiem vispiemērotākos risinājumus.

Bieži vien tas nozīmē meklēt pieredzi nevis lielās valstīs, bet gan tur, kur pēdējās desmitgadēs izdevies panākt visaugstākos ekonomiskās attīstības tempus.

Turklāt mēs nevaram ignorēt arī divus citus apstākļus.

Viens ir totalitārisma ēna, kas joprojām dzīva mūsu cilvēku apziņā un izraisa to, ka katra papildu informācijas vākšana biedē viņus.

Totalitārisma pieredze sabiedriskajā apziņā atstājusi dziļas pēdas.

Mūsu cilvēki psiholoģiski baidās no tā, ka kāds vāc vai pieprasa informāciju par viņa dzīvi, darījumiem, finansiālo stāvokli.

Cilvēki nevēlas, ka sistēma par viņiem visu zina, pat tad, ja viņi ar prātu saprot, ka šī ir tikai viņu pašu interesēs iedibināta tiesiska, finansu kontroles kārtība.

Mēs redzam, ka daudzi neaizpilda ienākumu deklarācijas ne tāpēc, ka izvairītos no maksājumiem, bet gan tāpēc, ka nevēlas varas orgāniem sniegt nekādu informāciju par sevi.

Liela daļa no mūsu cilvēkiem nekad dzīvē nav piedzīvojuši ko tādu, kas viņiem liktu uzticēties valsts izpildvaras struktūrām – to prestižs sabiedrībā diemžēl ir ļoti zems.

Vēl vairāk – arī pēc neatkarības atgūšanas mēs esam piedzīvojuši gadījumus, kad politiskās interesēs valsts varas orgāni nodarbojas ar nelikumīgu informācijas vākšanu.

Mēs zinām gadījumus, kad valsts struktūru rīcībā esoša informācija ir nonākusi noziedzīgu struktūru rokās, bet savukārt informācija, kas varētu būt interesanta tiesībsargājošajām iestādēm, valsts iestādēs pazudusi.

Uzticības atgūšanai būs nepieciešams vēl ilgs laiks, un tas ir viens no pašiem svarīgākajiem mūsu uzdevumiem.

Mums ir pilnībā jānodrošina, lai tās kontroles institūcijas, kuras tiktu veidotas informācijas vākšanai, būtu maksimāli aizsargātas pret politisku ietekmi, korupciju un informācijas noplūdi, it īpaši kriminālajā pasaulē.

Līdzās minētajai problēmai ir otra, kas skar kontroles institūciju darbinieku profesionalitātes un izglītotības līmeni.

Tiem ir jābūt cilvēkiem, kas saprot, kā darbojas tirgus ekonomikas finanses, un jāspēj kvalitatīvi pareizi novērtēt informāciju.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem šādu zināšanu bieži pietrūkst.

Tāpēc šī ir joma, kur mēs gaidām palīdzību no citu valstu kolēģiem un atbilstošajām institūcijām.

Es ieskicēju tikai dažas no tām problēmām, ar kurām mums nāksies sadurties ceļā uz mūsdienīgu un efektīvu kontroles mehānismu ieviešanu, taču es ceru, ka mūsu griba, spēja būt atklātiem – spēja atzīt un izlabot savas kļūdas, mums ļaus jau vistuvākajā laikā uzsākt saskaņotu darbu noziedzīgā ceļā iegūtās naudas legalizēšanas apkarošanā.

Man ir prieks par to, ka Baltijas valstu vienotība, kas šogad beidzot ir sākusi iegūt reālas aprises un jaunu saturu daudzās lietās, šodien, visiem Baltijas valstu premjeriem parakstot kopīgu deklarāciju, gūs vēl vienu spēcīgu apliecinājumu.

Es pateicos saviem kolēģiem – Vehi kungam un Stankeviča kungam – par aktīvo līdzdarbību šajos centienos un par atbalstu arī šai Apvienoto nāciju un Latvijas iniciatīvai.

Novēlu konferences dalībniekiem veiksmīgu darbu un to, lai diskusijās tiktu atrasti labākie risinājumi, un izsaku pārliecību, ka kopējā deklarācija, kuru mēs šodien parakstām, dos jaunu impulsu Baltijas vienotības procesam, koordinētai darbībai pret organizētās noziedzības izplatību un palīdzēs veidot modernas, eiropeiskas finansu sistēmas.

Paldies par uzmanību!